Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” steidzami veicamiem darbiem Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā ar ēku kompleksu, Kuldīgas Svētās Annas luterāņu baznīcas jumta atjaunošanai, Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīcas rietumu fasādes un galvenās ieejas restaurācijai, kā arī Šķeltovas pareizticīgo baznīcas jumta atjaunošanas darbiem atbilstoši iesniegtajām tāmēm un Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē saskaņotajiem risinājumiem.

Vispārējā kārtība

Atbilstoši Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumam Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei no valsts budžeta 2023.gadā bija piešķirts finansējums 1 000 000 euro, līdz ar to tika atbalstīti 22 pieteikumi finansējuma saņemšanai. Kopumā tika saņemti 54 pieteikumi par kopējo summu 4,9 miljoni euro. Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā 2023.gadā noslēgušies divi konkursi un izvērtēti 235  pieteikumi par kopējo summu 3,9 miljoni euro. Konkursu rezultātā finansējums piešķirts 89 objektu konservācijas vai restaurācijas darbu veikšanai 1 019 700 euro apmērā. Līdz ar to ir sagatavots finansējuma pieprasījums steidzami veicamu darbu veikšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko nebija iespējams finansēt no Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas un Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas līdzekļu trūkuma dēļ.

Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīca ar ēku kompleksu ir nozīmīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6547) kā romānikas laika celtne ar gotikas stila iezīmēm (ieviestas Katedrāles pārbūves posmos kopš celšanas 1225.gadā) un ir būtiska Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra arhitektoniska dominante un nozīmīgs tūrisma objekts. 2023.gada jūlijā pēc informācijas saņemšanas par jaunām plaisām,  Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir veikusi katedrāles apsekojumu, un ir konstatēts, ka plaisas virs baznīcas vidusjoma ziemeļu un dienvidu sienām liecina par deformācijām, kas ir bīstamas kultūras pieminekļa saglabāšanai ilgtermiņā. Steidzami jāuzsāk deformāciju instrumentāla novērošana (monitorings), deformāciju iemeslu noskaidrošanai, kā arī jāveic pasākumi, lai garantētu pieminekļa drošību.

Pēc koksngraužu iznīcināšanas 2022. un 2023.gadā Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā, kam bija piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, veikta vidusjoma pirmās travejas iekštelpu apdares un altārtelpas grīdas labošana, griestu un sienu restaurācija vidusjoma 1. travejā, un nozīmīgu katedrāles elementu – vitrāžu, arhibīskapa krēsla un kapa plākšņu saglabāšanas darbi. Nodrošināta grīdu nomaiņa, iekšējo inženierkomunikāciju izbūve vidusjoma 1.travejā, kas ietver vidusjoma dolomīta flīžu grīdas izbūvi, altārtelpas parketa grīdas atjaunošanu, elektromontāžas darbus, kas nozīmīgi kultūras pieminekļa saglabāšanai ilgtermiņā. Vienlaikus nodrošināti darbu kvalitātei un pieminekļa statusam atbilstoši pasākumi – būvuzraudzība, autoruzraudzība, arheoloģiskā uzraudzība, arheoloģiskā uzraudzība kapu plākšņu pārcelšanai.

Kuldīgas Svētās Annas luterāņu baznīca (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; valsts aizsardzības Nr. 8722) ir pilnībā saglabājusi autentisko būvapjomu, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju, apdari un būvdetaļas, kā arī amatniecības izstrādājumus. Objekta iekštelpās saglabājies 20.gadsimta 20.-30. gadu interjera apdares stils. Kuldīgas Sētās Annas luterāņu baznīca ir pazīstama arhitekta Vilhelma Neimaņa autordarbs un izceļas ar savdabīgu arhitektoniski telpisko risinājumu, monumentalitāti un augstvērtīgu fasāžu dekoratīvo apdari. Objekts ar savu gotisko tēlu ir Kurzemes reģionam nozīmīgs sakrālās arhitektūras paraugs, Kuldīgas kultūrvides dominante un simbols. 2023.gadā no Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas piešķirts finansējums 52 000 euro apmērā, lai uzsāktu torņa atjaunošanas un jumta seguma nomaiņas darbus. Pēc jumta seguma skārda un koka dēļu apakšklāja demontāžas ziemeļu un dienvidu kāpņu telpu jumtu nesošās konstrukcijās tika konstatēts, ka tās gandrīz visas ir neapmierinošā stāvoklī un vai nu jāmaina, vai labākā gadījumā jāprotezē. Šādi darba apjomi iepriekš nebija paredzēti, jo pilnībā neatklājot nesošās konstrukcijas bojājumu apmērs nebija redzams. Tā kā jumts ir ļoti nozīmīgs elements jebkura objekta saglabāšanai, nepieciešams papildus finansējums jumta seguma atjaunošanas pabeigšanai.

Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca (reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis; valsts aizsardzības Nr. 8690) ir 19.gadsimta otrās puses Kurzemes reģiona un Liepājas ortodoksālās arhitektūras paraugs, kā arī veido Bāriņu ielas apbūves dominanti. Tā ir saglabājusi savu autentiskumu, vērtīgus fasāžu, interjera apdares un iekārtas elementus. Apsekojot kultūras pieminekli, konstatēts, ka baznīcas ēkas fasādēs ir plaisas, progresējoši apmetuma un krāsojuma zudumi, tajā skaitā fasāžu dekoratīvajām daļām (piemēram, dekoratīvajiem torņiem un dzegām), kas vietām ar būtiskiem bojājumiem. Fasādēs bioloģisks apaugums, sevišķi virspamatu daļā, tādēļ nepieciešams finansējums uzsākto baznīcas fasāžu restaurācijas pabeigšanai, kā arī pasākumiem koksngraužu izplatības ierobežošanai un apkarošanai.

Šķeltovas pareizticīgo baznīca (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; valsts aizsardzības Nr.6314)  1836. gadā pēc tipveida projekta uzcelts dievnams. No visām četrām, 1836. gadā pēc šī projekta uzceltajām pareizticīgo baznīcām savu pirmatnējo veidolu un oriģinālo ampīra stilu ir saglabājusi tikai Šķeltovas baznīca. Pareizticīgajiem kristiešiem Svētā Nikolaja baznīca ir ievērojama ar to, ka te no 1874. līdz 1909. gadam, kalpoja izcils, tautā iemīļots garīdznieks – virspriesteris Vasīlijs Nazarevskis (1846-1909). Ar Polockas un Vitebskas bīskapa Serafima (Meščerjakova) atļauju virspriesteris Vasīlijs Nazarevskis tika apbedīts savas nāves vietā – Šķeltovas baznīcā. Pareizticīgajā tradīcijā šāds pagodinājums ir ļoti rets gadījums. Uz virspriestera kapavietas tika uzstādīts marmora piemineklis, kas saglabājies līdz mūsdienām. Jumta nesošo konstrukcijas un seguma atjaunošanas darbi uzsākti 2023. gadā  Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas ietvaros. Uz doto brīdi ir demontēts vecais jumta segums un nesošās konstrukcijas, kā arī ir veikta jauno, pēc projekta izgatavoto, nesošo koka konstrukciju montāža un uzstādīts pagaidu jumts tādēļ nepieciešams finansējums uzsākto baznīcas jumta restaurācijas pabeigšanai.

2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)^[1] (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), skaidrojot valsts atbalsta^[2] nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, tostarp kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.
Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.
Tāpat Eiropas Komisija uzskata, ka:
1) publiskā finansējuma piešķiršana kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai ir pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura^[3].
2) Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām^[4], šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu.
Lielākā daļa Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā iekļautās baznīcas ir apmeklējamas bezmaksas, līdz ar to šim atbalsta pasākumam nav saimnieciska rakstura. Papildus analizējot baznīcu iesniegto ieņēmumu/ izdevumu sadalījumu, tām baznīcām, kurās ieņēmumu proporcija pārsniedz 50% slieksni, neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma ceturtais – vietējās ietekmes kritērijs, jo baznīcas pārsvarā apmeklē vietējie Latvijas reģionu iedzīvotāji, tās netiek reklamētas ārpus Latvijas teritorijas un līdz ar to tām nav ietekmes uz Eiropas Savienības konkurenci un iekšējo tirgu. 

[1] Pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC

[2] Jēdzieni komercdarbības atbalsts un valsts atbalsts šajā dokumentā tiek lietoti kā sinonīmi.

[3] Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu - 34.punkts.

[4] Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no pašu ieņēmumiem pret kopējiem iestādes izdevumiem vai kultūras pasākuma/ kultūras pakalpojuma organizēšanas izdevumiem.

Nē

-