Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” un Finanšu ministrijas rīkojumiem uz 2023.gada 13.oktobri, Veselības ministrijas budžeta
programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”
Resursi izdevumu segšanai 6 060 218 euro;
Transferti 154 604 euro;
dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 5 905 614 euro;
Izdevumi 6 060 218 euro, tai skaitā:
uzturēšanas izdevumi 6 054 649 euro;
kapitālie izdevumi 5 569 euro.

Rīkojuma projekts paredz apropriācijas pārdali 2023.gadam Veselības ministrijas budžeta programmu/apakšprogrammu ietvaros starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, tai skaitā:

Izdevumi precēm un pakalpojumiem (2000 kods) 18 541 euro apmērā samazināti, jo Veselības ministrijai ir izveidojusies finanšu līdzekļu ekonomija no plānotajiem pasākumiem funkciju nodrošināšanai, t.sk.:
IT aprīkojuma un sistēmu tehniskā apkalpošana (ar š.g. aprīli pakalpojumu nodrošina Veselības ministrijas IT nodaļas darbinieki) – 11 338 euro;
Eiropas Savienības veselības komisāres vizītes Latvijā nodrošināšana (vizīte nodrošināta neizmantojot plānoto finansējumu) –  4 395 euro;
IT konsultācijas (netika identificēta ārpakalpojuma nepieciešamība) –  2 808 euro.

Apropriācija kategorijā “Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā” 18 541 euro apmērā palielināta, lai Veselības ministrija varētu nodrošināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lielstraupes pils” (turpmāk – Kapitālsabiedrība) pamatkapitāla palielināšanu, lai Kapitālsabiedrība varētu nodrošināt savu saistību segšanu.

Kapitālsabiedrība līdz 2017.gada 31.decembrim sniedza gan valsts apmaksātos, gan maksas narkoloģiskos veselības aprūpes pakalpojumus. Ņemot vērā to, ka ēka, kurā bija izvietota ārstniecības iestāde ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī to, ka veicamajiem remontdarbiem ir nepieciešami ļoti lieli finanšu līdzekļi, kuri nebija Kapitālsabiedrības rīcībā, ārstniecības iestāde nevarēja nodrošināt obligāto prasību ārstniecības iestādēm izpildi un kapitāla daļu turētājs 2017.gada 3.novembrī Dalībnieku sapulcē pieņēma lēmumu pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Kapitālsabiedrībā. Līdz ar to Kapitālsabiedrība ar 2018.gada 1.janvāri pārtrauca saimniecisko darbību – veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un visi narkoloģijas profila pacienti, kuriem nepieciešama narkoloģiskā palīdzība, tika uzņemti VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”.  
Ņemot vērā, ka Lielstraupes pils ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un Veselības ministrijas funkcijas nav saistītas ar kultūras pieminekļu uzturēšanu, kā arī tās rīcībā nav resursu nedz pils apsaimniekošanai, nedz arī remontdarbu veikšanai, lai nodrošinātu Lielstraupes pils saglabāšanu kā kultūras pieminekli un nozīmīgu tūrisma objektu, kā arī to, ka nedz Finanšu ministrija, nedz arī Kultūras ministrija neizrādīja gatavību iesaistīties konkrētā kultūras pieminekļa saglabāšanā vai attīstīšanā, Veselības ministrija pieņēma lēmumu Kapitālsabiedrības kapitāla daļas nodot Pārgaujas novada pašvaldībai (pēc 2021.gada novadu reformas – Cēsu novads) (turpmāk – Pašvaldība). 2018.gada 22.februārī starp Veselības ministriju un Pašvaldību tika noslēgts Sadarbības līgums, paredzot, ka līdz brīdim, kad Veselības ministrija iegulda īpašumus Kapitālsabiedrības pamatkapitālā un bez atlīdzības nodod Pašvaldības īpašumā Kapitālsabiedrības kapitāla daļas, Pašvaldība pārņem īpašumu pārvaldīšanu/apsaimniekošanu, iespēju robežās nodrošinot īpašumu pārvaldīšanu atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumos Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību” noteiktajiem principiem un nosacījumiem. Attiecīgi Veselības ministrija sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Straupes narkoloģiskā slimnīca” pamatkapitālā” (VSS-221), kas 2018.gada 8.martā tika uzsaukts valsts sekretāru sanāksmē un par kuru tika saņemti iebildumi no Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra. 2021.gada 28.martā Veselības ministrija nosūtīja atkārtotai saskaņošanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu SIA  “Lielstraupes pils” pamatkapitālā un valsts kapitāla daļu nodošanu pašvaldībai”, lai īpašumus varētu ieguldīt Kapitālsabiedrības pamatkapitālā un pēc tam kapitāla daļas bez atlīdzības nodot Pašvaldībai, kura plāno vēsturisko vērtību saglabāšanas nolūkā uzturēt un atjaunot Lielstraupes pils kompleksu un nodarboties ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu, taču atkal tika saņemti iebildumi no Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra. Pēc saņemtajiem iebildumiem, tika uzsākta aktīva strapministriju un kompetento iestāžu tikšanās, kuru laikā tika identificēti un izskatīti iespējamie alternatīvie risinājumi Lielstraupes pils nodošanai Pašvaldībai. Rezultātā tika pieņemts lēmums izstrādāt un virzīt speciālo likumu, lai nodrošinātu Lielstraupes pils nodošanu Pašvaldībai. 2023.gada 16.martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums un 2023.gada 2.maijā ar pieņemšanas nodošanas aktu Īpašums ar saistīto kustamo mantu tika nodots Cēsu novada pašvaldības īpašumā.
Paralēli Lielstraupes pils nodošanas jautājuma risināšanai, lai uzlabotu veselības nozares digitālo risinājumu pārvaldību un nodrošinātu sistēmisku pieeju digitālās veselības ekosistēmas attīstībai, Veselības ministrija 2021.gada rudenī uzsāka darbu  pie informācijas un komunikācijas (turpmāk – IKT) sistēmu resora digitālo risinājumu projektu vadības uzlabojumiem, meklējot risinājumus atbalsta kapacitātei un kompetencei. Lai novērstu neefektīvu sistēmu uzturēšanu un risinājumu dublēšanu, tika pieņemts lēmums veicināt veselības resora IKT vides centralizāciju, veicinot novecojušu tehnoloģiju nomaiņu un jaunizveidotu platformu un risinājumu koplietošanu, nodrošinot veselības nozares specifiskās ekspertīzes veidošanu un zināšanu saglabāšanu resorā, vienlaikus nodrošinot aktīvu sadarbību ar privātā sektora pārstāvjiem, nevaldības sektora un akadēmiskā sektora pārstāvjiem, lai stiprinātu Latvijas pozīcijas arī Eiropas Savienības līmenī, piedaloties Eiropas veselības datu telpas veidošanā. Līdz ar to tika plānots veidot vienotu veselības nozares IKT kompetenču centru (turpmāk – Centrs), kam būtu jākļūst par līderi veselības resora digitālo pakalpojumu plānošanā un projektēšanā, pilotēšanā, piesaistot pasaules līmeņa talantus un risinājumus. Attīstot IKT kompetenču centru, tika plānots veselības nozares IKT kompetenču centru audzēt, palielinot tā kapacitāti resora funkciju centralizēšanas ietvaros, tam kļūs par resora pārstāvi IKT jautājumu risināšanā arī kopprojektos ar citiem resoriem, veicinot gan valsts koplietošanas risinājumu izmantošanu un attīstību, gan sadarbību ar citu resoru kompetences centriem un digitālās transformācijas iniciatīvām, iesaistoties arī Eiropas līmeņa veselības datu telpas attīstības pasākumos.
Veselības nozares IKT kompetenču centra izveidei valsts kapitālsabiedrības formā Veselības ministrija identificēja tās īpašumā esošo Kapitālsabiedrību, kuras līdzšinējās funkcijas ir nodotas citām ārstniecības iestādēm, un tā ir izmantojama Centra izveidei.
2023.gada pavasarī Centra izveides jautājuma virzība tika atsaukta, bet šobrīd atkārtoti tiek vērtētas digitālās transformācijas iespējas, tajā skaitā Centra izveides kapitālsabiedrības formā un šā gada decembrī Veselības ministrija plāno virzīt izskatīšanai Konceptuālo ziņojumu.
Patreizējā valde veic Kapitālsabiedrības vēsturisko materiālo vērtību, arhīva dokumentācijas izvērtēšanu, nodošanu u.c. darbības, lai brīdī, ja tiks  kad Centrs tiks veidots Kapitālsabiedrības formātā, Kapitālsabiedrība būtu gatava uzsākt darbu bez vēsturiski uzkrātajām materiālajām, arhīviskajām vērtībām, apgrūtinājumiem un saistībām.
Pēc šī rīkojuma projektu apstiprināšanas Ministru kabinetā, Kapitālsabiedrības kapitālu daļu turētājs, lemjot par Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, lems par turpmāku Kapitālsabiedrības saglabāšanas Centra izveides nepieciešamībai (paralēli lemjot arī par valdes locekļu samazināšanu) vai Kapitālsabiedrības likvidēšanu.

Pamatojoties uz to, ka Kapitālsabiedrība vairs nesniedz veselības aprūpes pakalpojumus, Kapitālsabiedrībai nav līdzekļu ar ko segt kārtējos izdevumus – valdes atlīdzība, nodokļi, revidenta atlīdzība – un Kapitālsabiedrība 2022.gadu noslēdza ar 23 241 euro lieliem zaudējumiem. Ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrība šobrīd nav vel pieņemts gala lēmums (prognozējams, ka līdz gada beigām tiks pieņemts lēmums) par Kapitālsabiedrības nepieciešamību Centra vajadzībām, Kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanai, līdz 2023.gada noslēgumam kopā nepieciešams papildus finansējums 18 541 euro apmērā, kas veidojas no ieņēmumiem 2023.gadā 1 250 euro apmērā (automašīnas pārdošanas izsolē) un izdevumiem 19 791 euro apmērā (Atlīdzība valdei 14 880 euro; sociālais nodoklis 3 511 euro  (divi valdes locekļi katram atlīdzība 620 euro mēnesī no 01.01.2023. līdz 31.12.2023.), nokavējuma nauda par laicīgi nenomaksātiem nodokļiem uz 30.10.2023. 400 euro un norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem  1 000 euro (revidenta atlīdzībai 2023.gadā par 2022.gada pārskatu).

Atlīdzības izmaksu pamatojums:
Pamatojoties uz 2022.gada 30.decembra SIA “Lielstraupes pils” Ārkārtas dalībnieku sapulces protokolu Nr.01-27.2.10/4, kurā nolemts iecelt jaunu valdi divu cilvēku sastāvā un noslēgtiem pilnvarojuma līgumiem, kurā uzdots valdei nodrošināt Sabiedrības darbību (turējumā nodoto nekustamo īpašumu  apsaimniekošanu, Sabiedrības materiālo vērtību saglabāšanu) un vadības funkciju izpildi atbilstoši valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvja lēmumiem, Sabiedrības statūtiem un pilnvarojuma līguma nosacījumiem.

Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši šā rīkojuma 1.punktam.

-

-

-