Anotācija (ex-ante)

22-TA-623: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumos Nr. 724 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts

Dzelzceļa likuma 1. panta 10. punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Projekts izstrādāts kā tehniski grozījumi, lai nošķirtu prasības Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem no prasībām Rail Baltica 1435 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīklam un novērstu pretrunas ar Eiropas Savienības regulu prasībām.

Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Šobrīd Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 724 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi”” (turpmāk – Noteikumi) reglamentē prasības pašreizējā Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīklā. Šobrīd Latvijā tiek būvēts Rail Baltica 1435 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkls. Rail Baltica 1435 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkls tiek būvēts un tiks ekspluatēts atbilstoši savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām, kuras tiek noteiktas tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos (regulās), tostarp Komisijas 2019. gada 16 . maija Īstenošanas Regulā (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (turpmāk – Regula (ES) 2019/773), Komisijas 2014. gada 18. novembra Regulā (ES) Nr. 1302/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu "Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (turpmāk – Regula Nr. 1302/2014).
Minēto savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju atsevišķas prasības savā darbības jomā ir piemērojamas arī pašreizējā Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīklā, it īpaši Regulas (ES) 2019/773 prasības.

Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts

Noteikumos ir noteiktas prasības Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem. Šobrīd Latvijā tiek būvēts Rail Baltica 1435 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkls. Rail Baltica 1435 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkls tiek būvēts un tiks ekspluatēts atbilstoši tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos (regulās) noteikto savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām.

Risinājuma apraksts

Ar Projekta 1. punktu tiek noteikts, ka Noteikumi tiek attiecināti tikai uz Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem.

Problēmas apraksts

Noteikumu 3., 297.un 298. punktā ir atsauce uz valsts standartu LVS 282:2013 ,,Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti”. Taču šobrīd ir izdota šī valsts standarta 2021. gada versija.

Risinājuma apraksts

Ar Projekta 2., 3. un 4. punktu tiek mainīta atsauce uz valsts standartu LVS 282:2021 ,,Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti".

Problēmas apraksts

Noteikumu 309. punktā un 312.1. apakšpunktā ir atsauce uz valsts standartu LVS 448:2012 "Dzelzceļa aprīkojums. Pasažieru platformas un gājēju pārejas dzelzceļa līnijās ar 1520 mm platumu”. Taču šobrīd ir izdota šī valsts standarta 2021. gada versija.

Risinājuma apraksts

Ar Projekta 5. un 6. punktu tiek mainīta atsauce uz valsts standartu LVS 448:2021 ,,Dzelzceļa aprīkojums. Pasažieru platformas un gājēju pārejas dzelzceļa līnijās ar 1520 mm platumu”.

Problēmas apraksts

Noteikumu 381., 386.2, 431. un 480. punktos ir noteikts, ka pārvadātāja izstrādātās kārtības ir jāsaskaņo ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, bet Noteikumu 495. punktā ir noteikts, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izstrādāto kārtību jāsaskaņo ar pārvadātājiem. Regula (ES) 2019/773 neparedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāju un manevru darbu veicēju izstrādāto iekšējo dokumentu savstarpēju saskaņošanu.

Risinājuma apraksts

Ar Projekta 7., 8., 9., 10. un 11. punktu tiek novērstas pretrunas ar Regulas (ES) 2019/773  prasībām, svītrojot normu par izstrādāto kārtību saskaņošanu.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas 2016/798 par dzelzceļa drošību (turpmāk - Drošības direktīva) 8. panta otrā punkta prasībām Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāatceļ nacionālie noteikumi, kuri stājoties spēkā savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, ir palikuši lieki.
Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikāciju definīcija, kura ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvā 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā, nosaka to, ka savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (turpmāk - SITS) ir saskaņā ar šo direktīvu pieņemta specifikācija, kas attiecas uz ikvienu apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu un kā mērķis ir panākt pamatprasību izpildi un nodrošināt Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.
Drošības direktīvas 12. apsvērums skaidro, ka valsts noteikumi jeb nacionālās prasības (tostarp šie Noteikumi), kuru pamatā bieži vien ir valsts tehniskie standarti, pakāpeniski tiek aizstāti ar noteikumiem, kuri pamatojas uz kopīgajos drošības mērķos, kopīgajās drošības metodēs un SITS noteiktiem kopīgiem standartiem. Kopīgie drošības mērķi, kopīgās drošības metodes un SITS tiek izdoti kā tieši piemērojamie Eiropas savienības tiesību akti - regulas. Lai novērstu šķēršļus savstarpējai izmantojamībai, valsts noteikumu jeb nacionālo prasību, tostarp tehniskās ekspluatācijas noteikumu, apjoms būtu jāsamazina, jo SITS šobrīd ir attiecinātas uz visu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu. Minētajā nolūkā dalībvalstīm, tostarp Latvijai, vajadzētu rūpēties par savas valsts noteikumu sistēmas atjaunināšanu, atceļot novecojušus noteikumus.
Projekts neparedz nekādu direktīvu vai regulu pārņemšanu, bet pilda Drošības direktīvas 8. panta otrajā punktā noteikto uzdevumu.

Problēmas apraksts

Noteikumu 7. pielikuma 4. punkts noteic, ka pasažieru vilciena un pasta un bagāžas vilciena pēdējo vagonu, braucot vienceļa iecirkņos un divceļu iecirkņos, dienā un naktī apzīmē ar trim sarkanām signāllukturu ugunīm.
Šāds pasažieru vilciena un pasta un bagāžas vilciena pēdējo vagonu apzīmējums tiek izmantots pašlaik ekspluatējamajiem ritekļiem Latvijas dzelzceļa tīklā, kā arī pārvadājumos uz un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Regulas Nr. 1302/2014 pielikuma 7.1.1.4. punkta 1. apakšpunkts noteic, ka pārejas periodā, kas beidzas pēc sešiem gadiem no Regulas Nr. 1302/2014 piemērošanas sākuma datuma, Regulas Nr. 1302/2014 piemērošana nav obligāta ritekļiem, kuri paredzēti ekspluatēšanai tikai 1520 mm sistēmā. Šis pārejas periods beidzās 2021. gada 1. janvārī. Tāpēc, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, visiem jaunbūvētajiem tirgū laižamajiem ritekļiem, jāatbilst Regulas Nr. 1302/2014 prasībām.
Regulas Nr. 1302/2014 pielikuma 4.2.7.1.3. punkta 1. apakšpunkts noteic, ka, lai vilciens būtu pamanāms, vienībām, ko izmanto vilciena astes daļā, aizmugurējā daļā ir divi sarkani aizmugurējie gabarītlukturi.
Līdz ar to Noteikumu 7.pielikuma 4.punktā noteiktais ir pretrunā ar Regulas Nr.1302/2014 prasībām.

Risinājuma apraksts

Ar Projekta 12. punktu tiek novērstas pretrunas ar Regulas Nr. 1302/2014 prasībām, nosakot, ka šobrīd piemērojamās prasības neattiecas uz pasažieru vilciena un pasta un bagāžas vilcienu vagoniem, kuri ir būvēti atbilstoši tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un kuri netiek izmantoti pārvadājumos uz un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Projektā tiek paredzēta nekonkretizēta atsauce uz Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem, jo atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā 5.panta (1.un 11.punkts) prasībām, savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas ir sadalītās divās daļās – Komisijas deleģētajos aktos, kuros ir noteikti katras SITS īpašie mērķi, un Komisijas īstenošanas aktos, kuros tiek noteiks kā īstenot šo mērķus.
Ņemot vērā Direktīvas 5. pantā noteikto, visas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas regulāri tiek pārskatītas un it sevišķi īstenošanas akti tiek regulāri atjaunoti (izdoti no jauna).
Līdz ar to nav lietderīgi Ministru kabineta noteikumos minēt konkrēto SITS nosaukumus, jo SITS daudzums ir liels un tās regulāri tiek pārskaitītas, kas prasīs regulārus Ministru kabineta noteikumu grozījumus, turklāt, SITS tiek pieņemtas kā Komisijas regulas, kuras ir tieši piemērojamas un neprasa pārņemšanu Latvijas likumdošanā.
Šobrīd spēkā ir šādas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas:
Komisijas regula (ES) 2016/919 (2016. gada 27. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā
Komisijas Regula (ES) Nr. 454/2011 (2011. gada 5. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu
Komisijas Regula (ES) Nr. 1305/2014 (2014. gada 11. decembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un Regulas (EK) Nr. 62/2006 atcelšanu
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu  
Komisijas regula (ES) Nr. 1302/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu "Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs "  
Komisijas regula (ES) Nr. 321/2013 (2013. gada 13. marts) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu
Komisijas regula (ES) Nr. 1304/2014 (2014. gada 26. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu "ritošais sastāvs - troksnis" , ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES
Komisijas regula (ES) Nr. 1299/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai  
Komisijas regula (ES) Nr. 1301/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai
Komisijas regula (ES) Nr. 1300/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām
Komisijas regula (ES) Nr. 1303/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Dzelzceļa sistēmas dalībnieki.
Ietekmes apraksts
Tiek skaidri nošķirtas prasības Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem no prasībām Rail Baltica 1435 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīklam, kā arī novērstas pretrunas ar Eiropas Savienības regulu prasībām.
Juridiskās personas
  • Dzelzceļa sistēmas dalībnieki.
Ietekmes apraksts
Tiek skaidri nošķirtas prasības Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem no prasībām Rail Baltica 1435 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīklam, kā arī novērstas pretrunas ar Eiropas Savienības regulu prasībām.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas 2016/798 par dzelzceļa drošību (turpmāk - Drošības direktīva) 8. panta otrā punkta prasībām Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāatceļ nacionālie noteikumi, kuri stājoties spēkā savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, ir palikuši lieki.
Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikāciju definīcija, kura ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvā 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā, nosaka to, ka savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (turpmāk - SITS) ir saskaņā ar šo direktīvu pieņemta specifikācija, kas attiecas uz ikvienu apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu un kā mērķis ir panākt pamatprasību izpildi un nodrošināt Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.
Drošības direktīvas 12. apsvērums skaidro, ka valsts noteikumi jeb nacionālās prasības (tostarp šie Noteikumi), kuru pamatā bieži vien ir valsts tehniskie standarti, pakāpeniski tiek aizstāti ar noteikumiem, kuri pamatojas uz kopīgajos drošības mērķos, kopīgajās drošības metodēs un SITS noteiktiem kopīgiem standartiem. Kopīgie drošības mērķi, kopīgās drošības metodes un SITS tiek izdoti kā tieši piemērojamie Eiropas savienības tiesību akti - regulas. Lai novērstu šķēršļus savstarpējai izmantojamībai, valsts noteikumu jeb nacionālo prasību, tostarp tehniskās ekspluatācijas noteikumu, apjoms būtu jāsamazina, jo SITS šobrīd ir attiecinātas uz visu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu. Minētajā nolūkā dalībvalstīm, tostarp Latvijai, vajadzētu rūpēties par savas valsts noteikumu sistēmas atjaunināšanu, atceļot novecojušus noteikumus.
Projekts neparedz nekādu direktīvu vai regulu pārņemšanu, bet pilda Drošības direktīvas 8. panta otrajā punktā noteikto uzdevumu.
Drošības direktīvas 8. pants ir pārņemts Latvijas nacionālajos tiesību aktos ar Dzelzceļa likuma 33.4 pantu, tādēļ informatīvo atsauci uz minēto direktīvu Noteikumos nav jāiekļauj.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/c8e1896d-f7f0-4cb6-8412-7fefc779ccc4/public_participations

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Priekšlikumi un iebildumi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi