Anotācija (ex-ante)

22-TA-2353: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi" 2.1 punktu Valsts drošības dienests sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju ne retāk kā reizi trijos gados pārskata šo noteikumu pielikumā esošo valstu sarakstu un informē iekšlietu ministru par tajā nepieciešamajām izmaiņām. Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi" (turpmāk – Projekts) izstrādāts, lai valstu sarakstā, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi, iekļautu Baltkrievijas Republiku (turpmāk – BR), Kamerūnas Republiku un visu Krievijas Federāciju (turpmāk – KF). Līdz šim papildu pārbaude tika veikta KF pilsoņiem, kuru dzīvesvietas adrese vai dzimšanas vieta bija Čečenija, Dagestāna, Ingušija un Ziemeļosetija.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz papildināt valstu sarakstu ar BR, Kamerūnas Republiku un visu KF teritoriju (līdz šim tikai četri KF reģioni), kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, tiek veikta papildu pārbaude, lai izvērtētu, vai ārzemnieka ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
            Pēdējos gados vērojama tendence, ka Latvijas vēstniecībā Ēģiptes Arābu Republikā (turpmāk – vēstniecība) palielinās Kamerūnas pilsoņu iesniegto ilgtermiņa vīzu pieteikumu skaits (2018. g. – 4 pieteikumi, 2019. g. – 22 pieteikumi, 2020. g. – 83 pieteikumi, 2021. g. – jau 216 pieteikumi). Bez tam 2021. gadā vēstniecībā būtiski pieaudzis tieši Kamerūnas pilsoņiem atteikto vīzu skaits – no kopumā 36 vīzu atteikumiem 33 vīzas ir atteiktas Kamerūnas pilsoņiem. Tāpat gan vēstniecībā, gan Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, veicot Kamerūnā izsniegto dokumentu legalizāciju, bieži tiek konstatēti dokumenti ar redzamām viltojumu pazīmēm. Pastāvot augstam viltoto dokumentu īpatsvaram, rodas pamatotas aizdomas par šo dokumentu iesniedzēju patieso identitāti, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka Kamerūnas pilsoņu ieceļošana varētu būt saistīta ar draudiem valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
           2022. gada 24. februārī KF bruņotie spēki uzsāka militāru iebrukumu Ukrainā, līdz ar to nepieciešams veikt pastiprinātas KF pilsoņu, kuri ieceļo Latvijas Republikā, pārbaudes, lai izvērtētu, vai KF pilsoņu ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
         2021. gadā tika izsniegtas 11087 vīzas KF pilsoņiem. Laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 24. februārim tika izsniegtas 1448 vīzas.  Laika posmā no 2022. gada 25. februāra līdz 2022. gada 17. jūnijam tika izsniegtas 910 vīzas. Saistībā ar KF agresiju Ukrainā no 2022. gada 25. februāra uz nenoteiktu laiku Latvijas Republikas pārstāvniecības ārvalstīs ir pārtraukušas vīzu pieteikumu pieņemšanu no KF pilsoņiem. Vīzas tiek izsniegtas tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, ja tas saistīts ar humāniem apsvērumiem, proti, ja vīzas pieteicējam konstatējams dzīvības vai drošības apdraudējums, īpaši tas attiecas uz Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kā arī radinieku smagas slimības vai bēru gadījumā. Tādu pašu modeli realizē arī Igaunija un Lietuva, kā arī Polija un Čehija.
          KF bruņoto spēku un citu KF institūciju (Nacionālās gvardes, Iekšlietu ministrijas resora iestāžu, KF Ārkārtas situāciju ministrijas resora u.c.) personāls ir iesaistīts karadarbībā Ukrainas teritorijā, okupēto Ukrainas teritoriju kontrolē vai šīs rīcības attaisnošanā. Šīs KF amatpersonas iegūst militāro pieredzi, vienlaikus veicot kara noziegumus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Arī pārējo KF valsts un reģionālo iestāžu darbinieki un amatpersonas ar savu ikdienas darbu sekmē KF izraisītā kara turpināšanu Ukrainā. Kontekstā ar karu Ukrainā KF teritorijā kļūst plašāk pieejami arī šaujamieroči un sprāgstvielas, no kuriem daļa nonāk arī nelikumīgā apritē KF teritorijā un ir vieglāk pieejami KF organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem.
          KF mediju propaganda ilgā laika posmā un mērķtiecīgi veicina KF iedzīvotāju naidu pret NATO, Eiropas Savienību, KF kaimiņvalstīm un to iedzīvotājiem, kuri neatbalsta KF ārpolitiku. Tajā pašā laikā KF propaganda, izmantojot Otrā pasaules kara notikumu glorifikāciju, īsteno arī KF sabiedrības militarizāciju, kā arī veido KF sabiedrības atbalstu KF uzsāktajam karam. Sabiedriskās domas aptaujas KF norāda uz augstu KF pilsoņu un iedzīvotāju atbalstu KF uzsāktajam karam Ukrainā, kas liecina par KF pilsoņu lojalitāti pret KF valsts varu un tās īstenoto politiku.
          BR sniedz atbalstu KF iebrukumam Ukrainā, ļaujot KF bruņotajiem spēkiem izmantot BR teritoriju un gaisa telpu uzbrukumu sagatavošanai un īstenošanai. Jau ilgāku laiku ir vērojama cieša KF un BR izlūkošanas un drošības dienestu sadarbība, īstenojot kopīgas operācijas, kā arī aktīvi izmantojot KF un BR pilsoņus izlūkošanas darbību veikšanai. Arī liela daļa BR pilsoņu, strādājot un sadarbojoties ar BR varas iestādēm, sekmē KF īstenoto iebrukumu Ukrainā. Papildus tam 2021. gadā BR īstenoja masveidīgu imigrantu plūsmas organizēšanu pāri Latvijas, Lietuvas un Polijas robežai, piekopjot hibrīdkara metodes pret iepriekš minētajām valstīm.  
          Ņemot vērā minēto, lai mazinātu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, ir nepieciešams veikt pastiprinātu to KF un BR pilsoņu pārbaudi, kuri vēlas ieceļot Latvijas teritorijā. Papildu pārbaudes mērķis ir izvērtēt, vai KF un BR pilsoņu ieceļošana Latvijā neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav tiesiskā pamata, lai veiktu papildu pārbaudi visiem KF, BR un Kamerūnas valstu pilsoņiem, kuri vēlas ieceļot Latvijas teritorijā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi" pielikumā ietverto valstu sarakstu ar BR (pielikuma 4.1 punkts) un Kamerūnas Republiku (pielikuma 11.1 punkts). Tāpat Projekts paredz precizēt Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi" pielikuma 15. punktu, paredzot, ka papildu pārbaude tiks veikta visiem KF (neatkarīgi no personas dzīvesvietas vai dzimšanas vietas reģiona) pilsoņiem, kuri vēlas ieceļot Latvijas teritorijā. Līdz ar to ar Projektu tiks nodrošināts, ka turpmāk šo valstu pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, tiks veikta papildu pārbaude, lai mazinātu nacionālās drošības apdraudējumu Latvijas Republikā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts attiecas uz Kamerūnas, BR un KF pilsoņiem.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • Valsts drošības dienests
  • Valsts robežsardze
  • Ārlietu ministrija
  • Satversmes aizsardzības birojs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk