Anotācija (ex-ante)

Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 16. februāra rīkojumu Nr. 93 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”) viens no šķēršļiem Latvijas tautsaimniecības virzībai uz inovatīvu un zināšanu balstītu ekonomikas modeli ir zemais pētniecības un attīstības ieguldījumu apmērs kā valsts, tā arī uzņēmumu sektorā, kā arī pašu pētniecības un attīstības intensīvo nozaru zemais īpatsvars ekonomikā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2022. gadā pētniecībā un attīstībā kopumā bija investēti 291,72 milj. euro jeb 0,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pēdējos desmit gados augstākais līmenis, tomēr tas joprojām ir zemāks nekā vidēji ES (2,27% no IKP), kā arī zemāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs - Lietuvā kopējie ieguldījumi P&A veido 1,02% no IKP, bet Igaunijā - 1,78% no IKP. Salīdzinot ar 2021. gadu, kopējās investīcijas P&A Latvijā 2022. gadā palielinājās par 17,2%. Kopš 2017. gada ieguldījumu apjoms P&A pret 2022. gadu pieauga 2.1 reizes. Pozitīva dinamika ir vērojama privātā sektora (uzņēmumu) ieguldījumiem P&A. 2022. gadā uzņēmumu investīcijas P&A bija 87,03 milj. euro apjomā jeb 29,8% no kopējiem ieguldījumiem P&A. 

Lai gan vērojams ieguldījumu apjoma P&A pieaugums, ir secināms, ka līdzšinējā ekonomiskā virzība nav devusi pietiekamu sniegumu, lai Latvija spētu nodrošināt vienlīdz ātru attīstības tempu kā Eiropas Savienības ekonomiski spēcīgākās valstis, kā arī COVID-19 radītie izaicinājumi ekonomisko situāciju ir būtiski ietekmējuši vadošo nozaru attīstību. Ņemot vērā minēto, lai veicinātu Latvijas komersantus inovētspēju, nepieciešams turpināt mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecības attīstībā, tai skaitā viedās specializācijas jomu attīstībai.
ES fonda programmās iekļautās aktivitātes saskan ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam iekļautajiem uzdevumiem “Sekmēt privātā un publiskā sektora investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijās”. Aktivitātes ietver izstrādāt inovatīvus, augstas pievienotās vērtības produktus, kā arī veicināt šo produktu eksportu, paaugstināt uzņēmējdarbības sektora pētniecības un attīstības izdevumu apjomu, veicināt sadarbību starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoriem, kā arī vecināt Latvijas uzņēmumu iesaisti starptautiskās tīklošanās platformās un starptautiskos pētniecības un attīstības projektos, izmantojot mērķtiecīgus valsts ieguldījumus.

Pasākums ir vērsts uz 2023. gada 15. septembra deklarācijā “Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” dotā uzdevuma Nr. 23 īstenošanu – veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.

Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības transformāciju uz viedās specializācijas jomām un attīstītu ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, Noteikumu projektā atbalstu plānots sniegt sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem (turpmāk – MVU), mazo vidējās kapitalizāciju un vidējo kapitalizāciju sabiedrībām, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas attīsta produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, kā arī lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem ar nosacījumu, ja pētniecības un inovāciju (turpmāk - P&I) aktivitāšu īstenošanai tiek piesaistīti MVU.

Pasākuma īstenošanas kopsavilkums:

- Pasākuma ietvaros izveidots atbalsta instruments pētniecības veicināšanai jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei;
- Noteikumu projektā norādītais kopējais finansējuma apmērs ir 32 501 748 euro, paredzot, ka:
        - vienam finansējuma saņēmējam minimāli pieejamais finansējums ir 200 000 euro un maksimāli pieļaujamais finansējums ir 500 000 euro;
        - atbalsts finansējuma saņēmējam tiek sniegt granta veidā;
- Pasākuma ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - sadarbības iestāde) rīko atklātu projektu iesniegumu atlasi uzsaukumu veidā, kurā finansējuma saņēmējs piesakās atbalsta saņemšanai. Sadarbības iestāde pēc projekta iesnieguma saņemšanas veic vērtēšanu un lemj par atbalsta piešķiršanu, apstiprināšanas gadījumā slēdzot līgumu par projekta īstenošanu.
- pēc projektu atlases un līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas notiek projekta īstenošana un sadarbības iestāde veic projekta uzraudzību;
- atbalsts pieejams līdz 2029. gada 31. decembrim.

Pasākuma ietvaros plānotie rezultāti:
- atbalstu plānots sniegt vismaz 40 finansējuma saņēmējiem;
- jaunradīti un izstrādāti 40 jauni produkti, pakalpojumi vai tehnoloģijas;
- komersantu apgrozījuma pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 40 milj. euro;
- komersantu eksporta pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 30 milj. euro;
- izveidotas 50 jaunas darba vietas;
- piesaistītais privāto investīciju apmērs vismaz 15 milj. euro.

Aprēķini veikti, balstoties uz atbildīgās iestādes aplēsēm.

I Vispārīgie jautājumi

Noteikumu projekts nosaka īstenošanas un uzraudzības kārtību atbalsta sniegšanai pētniecības veicināšanai jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei.

Noteikumu projektā pētniecības projektu īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 32 501 748 euro kopā ar elastības finansējumu.

Noteikumu projekta ietvaros finansējuma saņēmējs ir komersants, kas atbilst Noteikumu projekta 15. punktā noteiktajām prasībām.

Noteikumu projektā mērķa grupa ir komersanti, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam, mazās vidējas kapitalizācijas, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas (tās iesaistot pētnieciskā projekta ietvaros), kā arī vidējās kapitalizācijas sabiedrības un lielie saimnieciskās darbības veicēji ar nosacījumu, ja pētniecības un inovāciju aktivitāšu īstenošanai tiek piesaistīti sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts tiek sniegts grantu veidā pētniecības aktivitātēm saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014) 25. panta nosacījumiem.

Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
-> iznākuma rādītājs - ar grantiem atbalstīto uzņēmumu skaits, tai skaitā mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi - 40;
-> rezultāta rādītājs - publisko atbalstu papildinošo privāto investīciju apjoms vismaz 15 194 567 euro.

Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:
- 9.intervences kods (mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte);
- 10.intervences kods (MVU pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana);
- 11.intervences kods (lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana).

Finansējuma sadalījums starp intervences kategorijām ir arī indikatīvs finansējuma sadalījums starp šīs programmas pasākumiem.

Pasākuma ietvaros projekti ir uzskatāmi par stratēģiski svarīgi projektiem.

II Prasības projekta iesniedzējam un projekta vērtēšanai

Projektu iesniedzēji projektu iesniegumus ERAF finansējuma saņemšanai iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma) un projekta iesniegums tiek aizpildīts vadības informācijas sistēmā tam paredzētos datu laukos.

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam, nosakot komercdarbības atbalsta nosacījumus, vērtē:
- vai atbalsta piešķiršanas brīdī uz projekta iesniedzēju attiecināms kāds no Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem;
- vai komersants atbilst sīkā (mikro), mazā, vidējā saimnieciskās darbības subjekta vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības komersanta statusam. Sadarbības iestāde vērtē uz brīdi, kad sadarbības iestāde pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja atbilstību komercdarbības atbalsta normām;
- vai projekta iesniedzējam saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos;
- vai stimulējošās ietekmes prasības tiks ievērotas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta prasībām;
- vai projekta iesniedzējam piemērojams grūtībās nonākušu uzņēmumu statuss, saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu. Grūtībās nonākuša uzņēmuma statusu sadarbības iestāde vērtē uz komercdarbības atbalsta piešķiršana brīdi. Izvērtējums tiek veikts uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu un lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanas dienu vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas dienu, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu;
- vai tas atbilst Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.² panta pirmajā daļā noteiktajām pazīmēm.

Finansējuma saņēmējs papildus projekta iesniegumam iesniedz:
- pētniecības projekta aprakstu, t.sk., ietverot informāciju par projekta atbilstību viedās specializācijas (turpmāk - RIS3 jomai), kā arī aprakstu par iesaistāmo personālsastāvu vai ekspertiem plānotajām pētnieciskajām darbībām;
- informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu tam pašam projekta mērķim, tai skaitā par attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu, plānoto un piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti, ja attiecināms;
- apliecinājumu, ka projekta iesniedzējs neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu;
- aktivitāšu laika grafiku;
- apliecinājumu, ka uz projektā paredzētajām darbībām nav attiecināmi  nozaru un darbību ierobežojumi, kas noteikti Noteikumu projekta 29. punktā;
- projekta iesniedzēja gada pārskatu vai citu apliecinošu dokumentu, kas pamato Noteikumu projekta 15.2. un 15.3. apakšpunktā noteikto informāciju;
- projekta budžetā norādīto izmaksu aprēķina atšifrējumu, kas pamato plānoto izmaksu apmēru, tai skaitā informāciju par veiktajām tirgus aptaujām, statistikas datiem, pieredzi līdzīgos projektos;
- projekta iesniedzēja parakstītu apliecinājumu par interešu konflikta neesību, kā arī, ka projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta interešu konflikta nepieļaujamība un, ja nepieciešams, tiks novērsti vai laboti identificētie riski vai konstatētais interešu konflikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2018/1046) 61. panta prasībām.

Pasākuma ietvaros sadarbības iestāde augstāko punktu skaitu piešķir, tad, ja:
- projekts veikts pēc īpaša pasūtījuma un tas ir nozīmīgs starptautiska mēroga valstiski svarīgu inovāciju projektu attīstībā:
- saņemts “Seal of Excellence” izcilības zīmogs;
- projekts atbilst projekta atlases kritērijiem Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmā “Digitālā Eiropa”;
- projekts atbilst projekta atlases kritērijiem Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmā “Apvārsnis Eiropa”;
- nodrošināta dalība Eiropai svarīgo kopīgo interešu projektā;
- projekts ir Eiropas Aizsardzības fonda vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ietvaros procesā esošs projekts vai projekts, par kuru saņemts Aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centra atzinums.
Vienādu punktu skaita gadījumā priekšroku dod projektiem, kas ir Eiropas Aizsardzības fonda) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ietvaros procesā esošs projekts vai projekts, par kuru saņemts Aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centra atzinums vai projektiem no reģiona ar zemāku iekšzemes kopprodukta rādītāju.

Pasākuma ietvaros atklāta konkursa uzsaukumus organizē sešās kārtās, jaunu atklātu projektu iesniegumu atlasi sludinot pēc tam, kad iepriekšējā atlases kārtā finansējums sadalīts atlases kārtā noteiktajā apmērā. Pirmo trīs projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros paredzētais attiecināmais finansējums – 16 milj. euro. Ceturtajai un piektajai atlases kārtām kopējo finansējums paredzēts 11 375 400 euro apmērā, savukārt noslēguma projektu iesniegumu atlases kārtu organizē par visu pasākuma ietvaros neizmantoto attiecināmo finansējumu, tai skaitā, elastības finansējumu, ja pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu tiek palielināts pasākumam kopējais pieejamais attiecināmais finansējums. Projektu iesniegumu atlases kārtas grafiku sadarbības iestāde saskaņo ar atbildīgo iestādi.

Sadarbības iestāde pēc katras projektu iesniegumu atlases kārtas savā tīmekļvietnē publicē aktuālo informāciju par pieejamo finansējumu.

III Finansējuma saņēmēja atbalstāmo darbību attiecināmības nosacījumi

Finansējums pētniecības projektiem tiek piešķirts jaunu, inovatīvu produktu izstrādei un attīstībai, atbalstot tos projektus, kas atbilst 4.-8. tehnoloģiju gatavības līmeņiem.
Pasākuma ietvaros par atbalstāmām darbībām, ko finansējuma saņēmējs veic projekta ietvaros, uzskata tādas darbības, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
- rūpnieciskajiem pētījumiem atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 85. punktam;
- eksperimentālajām izstrādēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 86. punktam;
- tehniski ekonomiskajai priekšizpētei pētniecības projektiem, kuru kopsumma pārsniedz 250 000 euro, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 87. punktam
Pētniecības projekta veikšanai nepieciešamo privāto līdzfinansējumu nevar ieguldīt natūrā.

Pasākumam nav ietekmes uz horizontālajiem principiem:
a)         “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”;
b)         “Klimatdrošināšana”;
c)         “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
d)         “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.

IV Finansējuma saņēmēja izmaksu attiecināmības nosacījumi

Izmaksas tiek segtas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 normām. Lēmumi par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 netiek pieņemti pēc minēto regulu spēka zaudēšanas.

Projekta ietvaros ir attiecināmas Noteikumu projekta 32. punktā minētās izmaksas, kas radušās pēc pētniecības projekta iesnieguma iesniegšanas finansējuma saņēmējam. Papildus izmaksas tiek norādītas privātā līdzfinansējuma daļā un netiek pārbaudītas no sadarbība iestādes puses. Iepriekšminētās izmaksas attiecināmas uz noslēgtajiem saimnieciskās darbības līgumiem pirms pētniecības projekta sākuma, ko iespējams attiecināt no privātā līdzfinansējuma daļas. Ņemot vērā, ka sadarbība iestādes pienākums ir pārliecināties par publiskā finansējuma izlietojumu, tad privātā finansējuma daļas pārbaude nav sadarbība iestādes kompetencē.

Finansējuma saņēmēja īpašumā esošo instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma izmaksas un to amortizācijas izmaksas, finanšu nomā iegādāto iekārtu amortizācijas izmaksas, ciktāl tos izmanto pētniecības vai tehniski ekonomiskās priekšizpētes darbībām, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "b" apakšpunktam, patentu un licenču izmaksas un to amortizācijas izmaksas, ciktāl tos izmanto pētniecības projektā, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "d” apakšpunktam un finansējuma saņēmēja īpašumā esošo ēku amortizācijas izmaksas un zemes komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "c" apakšpunktam. Izmaksas par ēkām iespējams attiecināt no konkrētas daļas. Iekārtu amortizācijai piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas metodi kā nomnieka īpašumā esošajiem pamatlīdzekļiem. Amortizācijas izmaksas iekārtām, kas iegādātas finanšu nomā, nevar būt lielākas par veikto nomas maksājumu par pamatlīdzekļa iegādi. Netiek segtas telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma, patentu un licenču amortizācijas izmaksas, ja to iegādei vai izveidei jau ir ticis saņemts komercdarbības atbalsts no valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības vai citiem publiskajiem līdzekļiem šā vai cita atbalsta pasākuma vai projekta ietvaros. Ja laiks, kamēr telpas, instrumentus, iekārtas, patentus un licences izmanto pētniecībā, neaptver visu attiecīgo telpu, instrumentu, iekārtu, patentu un licenču lietderīgās lietošanas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskata tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta termiņam.

Pasākuma ietvaros nav iespējams attiecināt pievienotās vērtības nodokli. Finansējuma saņēmējs pievienotās vērtības nodokli sedz no saviem līdzekļiem.

Noteikumu projekta ietvaros finansējuma saņēmējs preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja izvēlei piemēro Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" noteikto kārtību, pārliecinoties, ka līdzfinansēto preču un pakalpojumu izmaksas atbilst tirgus cenai un nepastāv interešu konflikts piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja izvēlē.
Noteikumu ietvaros komandējuma izmaksas attiecināmas saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”.


V Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi

Pasākuma īstenošana

Komercdarbības atbalsts tiek sniegts tādām projekta iesnieguma darbībām, kas tiek uzsāktas pēc projekta iesnieguma iesniegšanas dienas vadības informācijas sistēmā, ko vērtē sadarbības iestāde. Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas vadības informācijas sistēmā. 

Finansējuma saņēmējs izmaksas var attiecināt līdz 2029. gada 31. decembrim. Pasākuma ietvaros Noteikumu projekta 10. punktā minētie rādītāji sasniedzami līdz 2029. gada 31. decembrim.

Maksājuma pieprasījumā iekļauj tikai tādus pētniecības projekta izdevumus, kuri ir faktiski izlietoti pētniecības projektā. Finansējuma saņēmēja noslēgtajā līgumā par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi tiek atrunātas minimālās prasības un biežums attiecībā uz maksājuma pieprasījumu.

Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/komunikacijas-un-dizaina-vadlinijas.

Informācijas pieejamību un datu uzglabāšanu finansējuma saņēmējs nodrošina 10 gadus, sākot no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža.

Pušu tiesības un pienākumi

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā ārpakalpojumā var iesaistīt arī sadarbības partnerus, piemēram, pētnieciskajam projektam nepieciešamo zinātnisko personālu vai citus.

Sadarbības iestāde zinātniskā aspekta vērtēšanai iepirkuma procedūrā bez balsstiesībām piesaista nacionālo ekspertu katrā RIS3 jomā vai citu ekspertu, kas apstiprina projektā komersanta inovāciju, atbilstoši projekta specifikai. Eksperta iepirkuma procedūrā tiek pārbaudīts, vai eksperts nav saistīts ar projektu Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. panta izpratnē un kam pēdējo 10 gadu laikā ir pieredze Latvijas projektu vadībā vai vērtēšanā Eiropas Savienības inovāciju atbalsta programmām vai citās inovāciju atbalsta programmās, kur viena projekta kopējā summa bijusi vismaz 200 tūkst. euro apmērā vai, ja nepieciešams projekta atbilstības novērtēšanai ar inovāciju citu saistītu pazīmju un pielietojuma vērtēšana, ko neveic nacionālais eksperts, iepirkuma procedūrā var piesaistīt citu ekspertu, kam nosakot nepieciešamo kvalifikāciju saskaņo ar atbildīgo iestādi. Komisijai piesaistītie eksperti bez balsstiesībām nav uzskatāmi par valsts amatpersonām.

Atbildīgai iestādei ir tiesības pieprasīt informāciju saistībā ar finansējuma saņēmēja projekta ietvaros veiktajiem pētniecības projektiem, kas var būt noderīgi ekonomiskās politikas veidošanai un papildinošu atbalsta instrumentu izveidošanai. Atbildīgā iestāde var lūgt iesniegt informāciju par pētniecības projekta rezultāta komercializēšanas rezultātiem, uzņēmuma attīstības virzieniem, finansējuma saņēmēja ietekmi uz RIS3 stratēģijām un citu informāciju. Iegūtā informācija palīdzēs veikt nepieciešamās izmaiņas atbalsta pasākumos, kas vērsti uz tautsaimniecības transformāciju. Finansējuma saņēmējam ir tiesības, to atbilstoši pamatojot, neizsniegt datus, kuru iegūšana nav pamatojama ar ekonomiskās politikas īstenošanas vai uzraudzības vajadzībām.

Interešu konflikta novēršana

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir atbildīgs par interešu konflikta neesību, un, ja nepieciešams, tas izstrādā iekšējo kārtību, kādā interešu konflikta risks tiek uzraudzīts, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums novērst vai labot identificētos riskus vai konstatētos interešu konfliktus saskaņā Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. panta prasībām.


Dubultais finansējums

Dubultā finansējuma riska novēršanai finansējuma saņēmējs sekos līdzi šādiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka netiek īstenots viens un tas pats pētniecības projekts vairākos atbalsta pasākumos:

   - ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" pirmās, otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi;
    - Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas " Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" kārtu ietvaros; 
    - “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.2.i. investīcijas “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))” 1.2.1.2.i.2. pasākuma “Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde” īstenošanas noteikumi”;
    - “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.3.i. investīcijas "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā" īstenošanas noteikumi”;
    - Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda darbības programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" trešās kārtas atlašu kārtu ietvaros.

VI Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

Datums, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu finansējuma saņēmējam,  uzskatāms par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.

Komercdarbības atbalsts, kas sniegts finansējuma saņēmējam saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, tiek piešķirts ar sadarbības iestādes lēmumu.

Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Procenti ir aprēķināmi no dienas, kad nelikumīgais atbalsts pirmo reizi nodots finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai.

Atbildīgā iestāde pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā 20 darba dienu laikā iesniedz ar Finanšu ministriju saskaņotu paziņojumu Eiropas Komisijas platformā "SANI2".