24-TA-512: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 896 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 896 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" nolikums"" projekts (turpmāk - MK noteikumu projekts) paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 896 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” nolikums” (turpmāk – MK noteikumi), lai veicinātu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) projektu konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" (turpmāk - konkurss) ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir konkursa ietvaros veicināt aktīvāku mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Konkursa ietvaros ir sniegts atbalsts (17.06.2024.) vismaz 1815 transportlīdzekļu iegādei (1364 jaunu elektromobiļu, 305 lietotu elektromobiļu un 146 ārēji lādējamu hibrīdauto) par kopējo EKII finansējumu 7,2 milj. euro. Vienlaikus 60 transportlīdzekļi ir nodoti apstrādes uzņēmumiemm norakstīšanai. Jauna elektromobiļa vidējā iegādes cena (vidējā transportlīdzekļa bāzes komplektācijas cena (bez PVN un papildus aprīkojuma) nepiemērojot EKII atbalstu) ir 36 302 euro, lietota elektromobiļa vidējā cena ir 26 869 euro un ārēji lādējamā hibrīdauto cena ir 41 709 euro. Konkursa ietvaros atbalsts sniegts galvenokārt M1 kategorijas elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei.
Atbalsta saņēmēji ir fiziskas personas - Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kas iegādāto elektromobili vai ārēji lādējamo hibrīdauto vismaz piecus gadus pēc transportlīdzekļa iegādes datuma neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai.
Atbalsta saņēmēji ir fiziskas personas - Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kas iegādāto elektromobili vai ārēji lādējamo hibrīdauto vismaz piecus gadus pēc transportlīdzekļa iegādes datuma neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Konkursa ietvaros atbalsts ir sniegts jaunu elektromobiļu iegādei, kas sastāda aptuveni 75% no kopējā atbalstīto transportlīdzekļu skaita šī konkursa ietvaros. Līdz ar to virzībā uz konkursa mērķa sasniegšanu un finansējuma izmantošanu noteiktajā termiņā ir nepieciešams pilnveidot nosacījumus attiecībā uz lietotu elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādi, kā arī esošo transportlīdzekļu norakstīšanu nododot tos apstrādes uzņēmumiem.
Sabiedrības integrācijas fonds 2023.gada vasarā veica aptauju daudzbērnu ģimeņu mērķgrupas ietvaros par interesi iegādāties elektromobiļus/ārēji lādējamus hibrīdauto. 54% respondentu atzīmēja, ka iegādātos elektromobili/ārēji lādējamu hibrīdauto, ja būtu specifisks (papildu) atbalsts. Vienlaikus 63% respondentu atbildēja, ka viņus interesētu transportlīdzeklis ar vismaz septiņām sēdvietām.
Atbalsta saņēmējam atsevišķos gadījumos no transportlīdzekļa pasūtīšanas dienas līdz saņemšanai jāgaida 3-6 mēneši un, lai konkursa ietvaros varētu turpināt virzībā uz plānotā siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju samazinājuma sasniegšanu, MK noteikumos būtu veicami grozījumi, lai noteiktu papildu prasības, kas veicinātu aktīvāku mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādi.
Sabiedrības integrācijas fonds 2023.gada vasarā veica aptauju daudzbērnu ģimeņu mērķgrupas ietvaros par interesi iegādāties elektromobiļus/ārēji lādējamus hibrīdauto. 54% respondentu atzīmēja, ka iegādātos elektromobili/ārēji lādējamu hibrīdauto, ja būtu specifisks (papildu) atbalsts. Vienlaikus 63% respondentu atbildēja, ka viņus interesētu transportlīdzeklis ar vismaz septiņām sēdvietām.
Atbalsta saņēmējam atsevišķos gadījumos no transportlīdzekļa pasūtīšanas dienas līdz saņemšanai jāgaida 3-6 mēneši un, lai konkursa ietvaros varētu turpināt virzībā uz plānotā siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju samazinājuma sasniegšanu, MK noteikumos būtu veicami grozījumi, lai noteiktu papildu prasības, kas veicinātu aktīvāku mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādi.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts MK noteikumu 6.punkts, palielinot konkursa ietvaros pieejamo finansējumu. Ņemot vērā pieejamā finansējuma apjomu un plānotos grozījumus MK noteikumos tiek paredzēta augstāka interese no iedzīvotājiem videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, līdz ar to nepieciešams palielināt konkursa ietvaros pieejamā finansējuma apjomu.
Tiek precizēts MK noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunkts, paredzot, ja atbilstības sertifikātā nav norādīts nobraucamais attālums starp uzlādes reizēm, tad nepieciešama transportlīdzekļa oficiālā dīlera izziņa ar apliecinājumu, ka transportlīdzeklis pilsētas apstākļos starp pilnas uzlādes reizēm spēj veikt vismaz 150 km nobraukumu. Grozījumi nepieciešami, jo praksē ne visiem elektromobiļiem atbilstības sertifikātā ir norādīts nobraucamais attālums starp uzlādes reizēm, piemēram, 2023.gada oktobrī kāda privātpersona veica lietotas automašīnas pasūtījumu, kuram bija atbilstības sertifikāts (COC), taču ražotājs atbilstības sertifikātā nebija norādījis nobraucamo attālumu starp uzlādes reizēm.
Attiecībā uz transportlīdzekļu tirdzniecības vietu ierīkošanu un reģistrāciju tiek piemēroti Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi".
Tiek precizēts MK noteikumu 8.4.punkts un 23.7.2.apakšpunkts, paredzot īsāku termiņu attiecībā uz esoša transportlīdzekļa norakstīšanu nododot to apstrādes uzņēmumam, lai varētu saņemt konkursa ietvaros paredzēto atbalstu. Minētie grozījumi varētu veicināt aktīvāku autoparka atjaunošanos, vienlaikus par šādu rīcību saņemot papildu atbalstu jauna elektromobiļa vai ārēji lādējama hibrīdauto iegādei.
Tiek precizēts 14.4.apakšpunkts atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir tiesiskās aizsardzības procesa sastāvdaļa, līdz ar to nav nepieciešams to norādīt atsevišķi, savukārt sanācija un mierizlīgums Maksātnespējas likumā vairs nav paredzēti.
Tiek precizēts MK noteikumu 14.6.1., 14.6.3., 14.6.4. un 14.7.2.apakšpunkts, kā arī 1. un 2.pielikums, saskaņojot tiesību normas ar Krimināllikumā noteiktajām tiesību normām.
Tiek precizēts MK noteikumu 17.1. un 17.2.apakšpunkts, paredzot palielināt un/vai dubultot atbalsta apjomu, tajā skaitā, specifiskai mērķgrupai - daudzbērnu ģimenēm. Sabiedrības integrācijas fonda veiktajā aptaujā (2023.g.) interesi iegādāties elektromobili/ārēji lādējamu hibrīdauto izteica 54% respondentu, atzīmējot, ka iegādātos elektromobili/ārēji lādējamu hibrīdauto, ja būtu specifisks atbalsts. Vienlaikus 63% respondentu atbildēja, ka viņus interesētu transportlīdzeklis ar vismaz septiņām sēdvietām (31 % respondentu izteica vēlmi par interesi attiecībā uz transportlīdzekļiem ar vismaz piecām sēdvietām). Lai īstenotu minēto pieeju (pārbaudi un uzraudzību), Vides investīciju fonds nodrošinās datu apmaiņu ar Sabiedrības integrācijas fondu. Aptaujas ietvaros attiecībā uz atbalsta apjomu respondenti norādīja dažādus priekšlikumus, sākot no 6000 - 10000 euro, beidzot ar atbalstu, kas līdzvērtīgs 50% no transportlīdzekļa cenas.
"Latvijas goda ģimenes apliecība" ir valsts veidota programma, kuru īsteno Sabiedrības integrācijas fonds pamatojoties uz MK 2021.gada 1.jūnija noteikumiem Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība". Apliecība var būt digitālā formātā un plastikāta kartes formātā.
Šobrīd tirgū ir pieejami vairāki elektromobiļi, kas aprīkoti ar vismaz septiņām sēdvietām, piemēram, Citroen, Peougeot, Mercedes, Nissan, Wolkswagen, Hyandai, Tesla un Opel, kuru sākumcena ir no aptuveni 55 000 euro.
Ņemot vērā informāciju par konkursa ietvaros pārdoto elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto skaitu un pārdošanas vidējo cenu (https://ekii.lv/index.php?page=atbalsts-transportlidzekliem), ministrija ir veikusi aprēķinus, lai nodrošinātu līdzvērtīgu (procentuālo) atbalsta apjomu visiem trim transportlīdzekļu veidiem, t.i. EKII ietvaros sniegtais atbalsts jauna elektromobiļa iegādei sastāda aptuveni 10% no elektromobiļa cenas (bāzes komplektācijā un bez PVN), lietota elektromobiļa iegādei - aptuveni 7% un ārēji lādējama hibrīdauto iegādei - aptuveni 4%. Līdz ar to, lai nodrošinātu atbalsta apjomu līdzvērtīgā apmērā no transportlīdzekļa cenas, atbalsts tiek palielināts no 2250 euro uz 3350 euro lietotiem elektromobiļiem un no 2250 euro uz 4500 euro ārēji lādējamiem hibrīdauto (nepārsniedzot jauna elektromobiļa iegādes atbalsta apmēru- 4500 euro). Savukārt, lai veicinātu elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto aktīvāku ieviešanu fiziskām personām, kurām ir piešķirta "Latvijas Goda ģimenes apliecība" atbalsta likme tiek palielināta par aptuveni 5% (salīdzinot ar atbalstu esošām fiziskām personām, kurām nav šādas apliecības), ja iegādājas transportlīdzekli ar vismaz 5 sēdvietām, t.i. 6750 euro, ja iegādājas jaunu elektromobili vai ārēji lādējamu hibrīdauto un 5000 euro, ja iegādājas lietotu elektromobili. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu, ka "Latvijas Goda ģimenes apliecība" kartes īpašnieki varētu iegādāties elektromobiļus un ārēji lādējamus hibrīdauto ar 7 sēdvietām, kuru cena ir par aptuveni 30% augstāka, nekā transportlīdzekļiem ar 5 sēdvietām, tad atbalsta apjomu 15% apmērā ir paredzēts saglabāt, tādējādi palielinot EKII atbalsta apmēru, t.i. jaunam elektromobilim un ārēji lādējamam hibrīdauto ar 7 sēdvietām atbalsts ir 9000 euro un lietotam elektromobilim - 6700 euro.
Tiek precizēts MK noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunkts, paredzot, ja atbilstības sertifikātā nav norādīts nobraucamais attālums starp uzlādes reizēm, tad nepieciešama transportlīdzekļa oficiālā dīlera izziņa ar apliecinājumu, ka transportlīdzeklis pilsētas apstākļos starp pilnas uzlādes reizēm spēj veikt vismaz 150 km nobraukumu. Grozījumi nepieciešami, jo praksē ne visiem elektromobiļiem atbilstības sertifikātā ir norādīts nobraucamais attālums starp uzlādes reizēm, piemēram, 2023.gada oktobrī kāda privātpersona veica lietotas automašīnas pasūtījumu, kuram bija atbilstības sertifikāts (COC), taču ražotājs atbilstības sertifikātā nebija norādījis nobraucamo attālumu starp uzlādes reizēm.
Attiecībā uz transportlīdzekļu tirdzniecības vietu ierīkošanu un reģistrāciju tiek piemēroti Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi".
Tiek precizēts MK noteikumu 8.4.punkts un 23.7.2.apakšpunkts, paredzot īsāku termiņu attiecībā uz esoša transportlīdzekļa norakstīšanu nododot to apstrādes uzņēmumam, lai varētu saņemt konkursa ietvaros paredzēto atbalstu. Minētie grozījumi varētu veicināt aktīvāku autoparka atjaunošanos, vienlaikus par šādu rīcību saņemot papildu atbalstu jauna elektromobiļa vai ārēji lādējama hibrīdauto iegādei.
Tiek precizēts 14.4.apakšpunkts atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir tiesiskās aizsardzības procesa sastāvdaļa, līdz ar to nav nepieciešams to norādīt atsevišķi, savukārt sanācija un mierizlīgums Maksātnespējas likumā vairs nav paredzēti.
Tiek precizēts MK noteikumu 14.6.1., 14.6.3., 14.6.4. un 14.7.2.apakšpunkts, kā arī 1. un 2.pielikums, saskaņojot tiesību normas ar Krimināllikumā noteiktajām tiesību normām.
Tiek precizēts MK noteikumu 17.1. un 17.2.apakšpunkts, paredzot palielināt un/vai dubultot atbalsta apjomu, tajā skaitā, specifiskai mērķgrupai - daudzbērnu ģimenēm. Sabiedrības integrācijas fonda veiktajā aptaujā (2023.g.) interesi iegādāties elektromobili/ārēji lādējamu hibrīdauto izteica 54% respondentu, atzīmējot, ka iegādātos elektromobili/ārēji lādējamu hibrīdauto, ja būtu specifisks atbalsts. Vienlaikus 63% respondentu atbildēja, ka viņus interesētu transportlīdzeklis ar vismaz septiņām sēdvietām (31 % respondentu izteica vēlmi par interesi attiecībā uz transportlīdzekļiem ar vismaz piecām sēdvietām). Lai īstenotu minēto pieeju (pārbaudi un uzraudzību), Vides investīciju fonds nodrošinās datu apmaiņu ar Sabiedrības integrācijas fondu. Aptaujas ietvaros attiecībā uz atbalsta apjomu respondenti norādīja dažādus priekšlikumus, sākot no 6000 - 10000 euro, beidzot ar atbalstu, kas līdzvērtīgs 50% no transportlīdzekļa cenas.
"Latvijas goda ģimenes apliecība" ir valsts veidota programma, kuru īsteno Sabiedrības integrācijas fonds pamatojoties uz MK 2021.gada 1.jūnija noteikumiem Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība". Apliecība var būt digitālā formātā un plastikāta kartes formātā.
Šobrīd tirgū ir pieejami vairāki elektromobiļi, kas aprīkoti ar vismaz septiņām sēdvietām, piemēram, Citroen, Peougeot, Mercedes, Nissan, Wolkswagen, Hyandai, Tesla un Opel, kuru sākumcena ir no aptuveni 55 000 euro.
Ņemot vērā informāciju par konkursa ietvaros pārdoto elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto skaitu un pārdošanas vidējo cenu (https://ekii.lv/index.php?page=atbalsts-transportlidzekliem), ministrija ir veikusi aprēķinus, lai nodrošinātu līdzvērtīgu (procentuālo) atbalsta apjomu visiem trim transportlīdzekļu veidiem, t.i. EKII ietvaros sniegtais atbalsts jauna elektromobiļa iegādei sastāda aptuveni 10% no elektromobiļa cenas (bāzes komplektācijā un bez PVN), lietota elektromobiļa iegādei - aptuveni 7% un ārēji lādējama hibrīdauto iegādei - aptuveni 4%. Līdz ar to, lai nodrošinātu atbalsta apjomu līdzvērtīgā apmērā no transportlīdzekļa cenas, atbalsts tiek palielināts no 2250 euro uz 3350 euro lietotiem elektromobiļiem un no 2250 euro uz 4500 euro ārēji lādējamiem hibrīdauto (nepārsniedzot jauna elektromobiļa iegādes atbalsta apmēru- 4500 euro). Savukārt, lai veicinātu elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto aktīvāku ieviešanu fiziskām personām, kurām ir piešķirta "Latvijas Goda ģimenes apliecība" atbalsta likme tiek palielināta par aptuveni 5% (salīdzinot ar atbalstu esošām fiziskām personām, kurām nav šādas apliecības), ja iegādājas transportlīdzekli ar vismaz 5 sēdvietām, t.i. 6750 euro, ja iegādājas jaunu elektromobili vai ārēji lādējamu hibrīdauto un 5000 euro, ja iegādājas lietotu elektromobili. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu, ka "Latvijas Goda ģimenes apliecība" kartes īpašnieki varētu iegādāties elektromobiļus un ārēji lādējamus hibrīdauto ar 7 sēdvietām, kuru cena ir par aptuveni 30% augstāka, nekā transportlīdzekļiem ar 5 sēdvietām, tad atbalsta apjomu 15% apmērā ir paredzēts saglabāt, tādējādi palielinot EKII atbalsta apmēru, t.i. jaunam elektromobilim un ārēji lādējamam hibrīdauto ar 7 sēdvietām atbalsts ir 9000 euro un lietotam elektromobilim - 6700 euro.
Tiek precizēts MK noteikumu 17.3.apakšpunkts, paredzot atbalsta apjomu dubultot par viena transportlīdzekļa norakstīšanu MK noteikumu Nr.896 7. punktā minētajā termiņā, nododot to apstrādes uzņēmumam. Esošā likme 1000 euro nav bijusi pietiekams stimuls transportlīdzekļu norakstīšanai, t.sk. ņemot vērā transportlīdzekļu otrreizējo tirgu un to cenu.
Tiek precizēts MK noteikumu 18.punkts, precizējot atsauces uz 17.punku, kā arī paredzot garāku termiņu, kura ietvaros atbalsta saņēmējs var iesniegt apstrādes uzņēmuma transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, lai pretendētu uz konkursa ietvaros pieejamo atbalstu par esoša transportlīdzekļa norakstīšanu nododot to apstrādes uzņēmumam. Minētie grozījumi varētu veicināt aktīvāku autoparka atjaunošanos, vienlaikus par šādu rīcību saņemot papildu atbalstu jauna elektromobiļa vai ārēji lādējama hibrīdauto iegādei.
Tiek precizēts MK noteikumu 19.1.apakšpunkts, paredzot augstāku transportlīdzekļa pārdošanas (iegādes) cenu bāzes komplektācijā. Spēkā esošajā konkursa redakcijā ierobežojums attiecībā uz transportlīdzekļa pārdošanas cenu bāzes komplektācijā tika noteikts, lai no atbalsta tvēruma izslēgtu premium (luksus) segmenta elektromobiļus. Patēriņa cenu pārmaiņas 2023. gada decembrī salīdzinot ar 2019. gada decembri patēriņa grupai “Transportlīdzekļu iegāde” ir 11,5%, kas norāda uz būtisku inflāciju transportlīdzekļu iegādes grupā. Vienlaikus 2023.gadā Saeima pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā palielinot reprezentatīva automobiļa slieksni no 50 000 euro (bez PVN) uz 75 000 euro (bez PVN). Līdz ar to transportlīdzekļa pārdošanas cena bāzes komplektācijā tiek precizēta ņemot vērā iepriekš minētos aspektus.
Tiek precizēts MK noteikumu 19.2.apakšpunkts, paredzot garāku termiņu, kura ietvaros atbalsta saņēmējs var iegādāties Latvijas Republikā reģistrētu lietotu elektromobili. Šobrīd MK noteikumi nosaka, ka lietots elektromobilis nedrīkst būt reģistrēts Latvijā ilgāk par sešiem mēnešiem, kas ierobežo uzņēmumu iniciatīvas iegādāties un glabāt lielāku skaitu elektromobiļu, t.i. klientiem nav iespējas transportlīdzekli novērtēt un iegādāties uz vietas. Vienlaikus, ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu plānots paaugstināt atbalsta apjomu par lietota elektromobiļa iegādi par 50%, atbilstoši ir nepieciešams palielināt elektromobiļa pārdošanas minimālo cenu. Minētais grozījums varētu veicināt aktīvāku autoparka atjaunošanos.
MK noteikumu 15.punkts nosaka, ka MK noteikumu 14.6. un 14.7.apakšpunktā minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām.
Tiek precizēts MK noteikumu 18.punkts, precizējot atsauces uz 17.punku, kā arī paredzot garāku termiņu, kura ietvaros atbalsta saņēmējs var iesniegt apstrādes uzņēmuma transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, lai pretendētu uz konkursa ietvaros pieejamo atbalstu par esoša transportlīdzekļa norakstīšanu nododot to apstrādes uzņēmumam. Minētie grozījumi varētu veicināt aktīvāku autoparka atjaunošanos, vienlaikus par šādu rīcību saņemot papildu atbalstu jauna elektromobiļa vai ārēji lādējama hibrīdauto iegādei.
Tiek precizēts MK noteikumu 19.1.apakšpunkts, paredzot augstāku transportlīdzekļa pārdošanas (iegādes) cenu bāzes komplektācijā. Spēkā esošajā konkursa redakcijā ierobežojums attiecībā uz transportlīdzekļa pārdošanas cenu bāzes komplektācijā tika noteikts, lai no atbalsta tvēruma izslēgtu premium (luksus) segmenta elektromobiļus. Patēriņa cenu pārmaiņas 2023. gada decembrī salīdzinot ar 2019. gada decembri patēriņa grupai “Transportlīdzekļu iegāde” ir 11,5%, kas norāda uz būtisku inflāciju transportlīdzekļu iegādes grupā. Vienlaikus 2023.gadā Saeima pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā palielinot reprezentatīva automobiļa slieksni no 50 000 euro (bez PVN) uz 75 000 euro (bez PVN). Līdz ar to transportlīdzekļa pārdošanas cena bāzes komplektācijā tiek precizēta ņemot vērā iepriekš minētos aspektus.
Tiek precizēts MK noteikumu 19.2.apakšpunkts, paredzot garāku termiņu, kura ietvaros atbalsta saņēmējs var iegādāties Latvijas Republikā reģistrētu lietotu elektromobili. Šobrīd MK noteikumi nosaka, ka lietots elektromobilis nedrīkst būt reģistrēts Latvijā ilgāk par sešiem mēnešiem, kas ierobežo uzņēmumu iniciatīvas iegādāties un glabāt lielāku skaitu elektromobiļu, t.i. klientiem nav iespējas transportlīdzekli novērtēt un iegādāties uz vietas. Vienlaikus, ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu plānots paaugstināt atbalsta apjomu par lietota elektromobiļa iegādi par 50%, atbilstoši ir nepieciešams palielināt elektromobiļa pārdošanas minimālo cenu. Minētais grozījums varētu veicināt aktīvāku autoparka atjaunošanos.
MK noteikumu 15.punkts nosaka, ka MK noteikumu 14.6. un 14.7.apakšpunktā minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām.
| Personas dalības veids | Tiesību akts | Tiesību akta norma |
| 1 | 2 | 3 |
| Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli | Krimināllikums | 79.1 pants. Terorisms |
| 79.2 pants. Terorisma finansēšana | ||
| 79.3 pants. Teroristu grupa | ||
| 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam | ||
| 79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā | ||
| 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi | ||
| 89.1 pants. Noziedzīga organizācija | ||
| 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība | ||
| 177. pants. Krāpšana | ||
| 178. pants. Apdrošināšanas krāpšana | ||
| 179. pants. Piesavināšanās | ||
| 184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā | ||
| 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana | ||
| 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana | ||
| 199. pants. Komerciālā uzpirkšana | ||
| 218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas | ||
| 320. pants. Kukuļņemšana | ||
| 321. pants. Kukuļa piesavināšanās | ||
| 322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam) | ||
| 323. pants. Kukuļdošana | ||
| 326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos | ||
| 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi | ||
| 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana | ||
| 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana | ||
| Par nodokļiem un nodevām | 142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu | |
| Imigrācijas likums | 68.4 pants. Vienas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšana, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību | |
| Darba likums | 158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā |
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Klimata un enerģētikas ministrija atbalsta nepieciešamību Latvijā veicināt mikromobilitātes attīstību un uzskata, ka atbalsta programmas izstrāde velosipēdu un elektrovelosipēdu iegādei ir risināma jaunas, atsevišķas atbalsta programmas ietvaros, t.sk. šādas atbalsta programmas nepieciešamība tiktu vērtēta izstrādājot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju. Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju izstrādās nepieciešamos juridiskos un tehniskos nosacījumus, lai šāda veida atbalsta programmu varētu īstenot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes 2021.gadā īstenotajai aptaujai un 2022.gadā sniegtajai informācijai par Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem 2021. gadā (pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/pasazieru-parvadajumi/preses-relizes/14195-latvijas-iedzivotaju-mobilitate?themeCode=TP), analizējot Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās attālumu un laiku pēc pārvietošanās attāluma, Latvijas iedzīvotājs, kurš kā auto vadītājs pārvietojas ar vieglo transportlīdzekli, dienas laikā nobrauca vidēji 46,9 km, ceļā pavadot vidēji 68 minūtes, savukārt Latvijas iedzīvotājs, kurš izmanto kādu no elektriskās mikromobilitātes risinājumiem - vidēji 13,5 km, ceļā pavadot vidēji 55,2 minūtes. Tas liecina par to, ka elektriskās mikromobilātes risinājumi var būt piemēroti tiem iedzīvotājiem, kuru ikdienā veicamā kilometrāža ir ievērojami mazāka. Kopumā vislielākais attālums mērots un visilgākais laiks pavadīts darījumu braucienos pa Latviju, savukārt pietiekami liels attālums un ceļā pavadītais laiks (vidēji 27 km un 55 minūtes), analizējot pārvietošanās iemeslus, tiek veltīts kādas citas personas pavadīšanai, kas nozīmē to, ka tas visdrīzāk nebūtu efektīvs veids kā mazināt CO2 emisijas transporta sektorā, jo vieglais transportlīdzeklis tiek izmantots gan darba vajadzībām (tas nozīmē arī ceļu uz darbu), gan citu personu pārvadāšanai, attiecīgi mikromobilitātes risinājumi visdrīzāk nebūtu piemērots variants iepriekš minēto darbību veikšanai, un tas tiktu izmantots vien kā papildus transportlīdzeklis brīvā laika pavadīšanai vai īsāku distanču mērošanai un neveicinātu transportlīdzekļu, kuri aprīkoti ar iekšdedzes dzinējiem, norakstīšanu, lai aizstātu tos ar kādu no elektriskās mikromobilitātes risinājumiem kā vienīgo mehānisko pārvietošanās līdzekli.
Aktualizētajā Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030.gadam projektā ir ietverta rīcībpolitika un pasākumi palielināt bezemisiju mikromobilitātes rīku skaitu, ar mērķi veicināt SEG emisiju samazināšanu transporta nozarē, kā arī sniegt atbalstu sociāli mazāk aizsargātākajiem iedzīvotājiem un mājsaimniecībām, lai mazinātu degvielas izmaksu ietekmi uz šiem iedzīvotājiem, vienlaikus mazinot to sociālo izolētību. Viens no finanšu instrumentiem šādu pasākumu ieviešanā ir paredzēts Sociālais klimata fonds.
Lai veicinātu aktīvāku elektromobiļu iegādi un izmantošanu uzņēmumos, valsts un pašvaldību iestādēs Klimata un enerģētikas ministrija Modernizācijas fonda ietvaros ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikums" (23-TA-1486), kurš šobrīd ir starpministriju saskaņošanā un tā apstiprināšana valdībā tiek plānota tuvāko mēnešu laikā.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes 2021.gadā īstenotajai aptaujai un 2022.gadā sniegtajai informācijai par Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem 2021. gadā (pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/pasazieru-parvadajumi/preses-relizes/14195-latvijas-iedzivotaju-mobilitate?themeCode=TP), analizējot Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās attālumu un laiku pēc pārvietošanās attāluma, Latvijas iedzīvotājs, kurš kā auto vadītājs pārvietojas ar vieglo transportlīdzekli, dienas laikā nobrauca vidēji 46,9 km, ceļā pavadot vidēji 68 minūtes, savukārt Latvijas iedzīvotājs, kurš izmanto kādu no elektriskās mikromobilitātes risinājumiem - vidēji 13,5 km, ceļā pavadot vidēji 55,2 minūtes. Tas liecina par to, ka elektriskās mikromobilātes risinājumi var būt piemēroti tiem iedzīvotājiem, kuru ikdienā veicamā kilometrāža ir ievērojami mazāka. Kopumā vislielākais attālums mērots un visilgākais laiks pavadīts darījumu braucienos pa Latviju, savukārt pietiekami liels attālums un ceļā pavadītais laiks (vidēji 27 km un 55 minūtes), analizējot pārvietošanās iemeslus, tiek veltīts kādas citas personas pavadīšanai, kas nozīmē to, ka tas visdrīzāk nebūtu efektīvs veids kā mazināt CO2 emisijas transporta sektorā, jo vieglais transportlīdzeklis tiek izmantots gan darba vajadzībām (tas nozīmē arī ceļu uz darbu), gan citu personu pārvadāšanai, attiecīgi mikromobilitātes risinājumi visdrīzāk nebūtu piemērots variants iepriekš minēto darbību veikšanai, un tas tiktu izmantots vien kā papildus transportlīdzeklis brīvā laika pavadīšanai vai īsāku distanču mērošanai un neveicinātu transportlīdzekļu, kuri aprīkoti ar iekšdedzes dzinējiem, norakstīšanu, lai aizstātu tos ar kādu no elektriskās mikromobilitātes risinājumiem kā vienīgo mehānisko pārvietošanās līdzekli.
Aktualizētajā Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030.gadam projektā ir ietverta rīcībpolitika un pasākumi palielināt bezemisiju mikromobilitātes rīku skaitu, ar mērķi veicināt SEG emisiju samazināšanu transporta nozarē, kā arī sniegt atbalstu sociāli mazāk aizsargātākajiem iedzīvotājiem un mājsaimniecībām, lai mazinātu degvielas izmaksu ietekmi uz šiem iedzīvotājiem, vienlaikus mazinot to sociālo izolētību. Viens no finanšu instrumentiem šādu pasākumu ieviešanā ir paredzēts Sociālais klimata fonds.
Lai veicinātu aktīvāku elektromobiļu iegādi un izmantošanu uzņēmumos, valsts un pašvaldību iestādēs Klimata un enerģētikas ministrija Modernizācijas fonda ietvaros ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikums" (23-TA-1486), kurš šobrīd ir starpministriju saskaņošanā un tā apstiprināšana valdībā tiek plānota tuvāko mēnešu laikā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 782 878
5 000 000
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 782 878
5 000 000
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 782 878
5 000 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
3 782 878
5 000 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK noteikumu projekta ietvaros konkursā pieejamais finansējums tiek palielināts par 5 000 000 euro, līdz ar to konkursā pieejamais finansējums ir 15 000 000 euro.
Finansējums plānots KEM programmas „Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00). Plānots, ka maksājumi veicami 2024.gadā. EKII finansējumu konkursa projektu īstenošanai pēc to apstiprināšanas plānots pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Finansējums plānots KEM programmas „Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00). Plānots, ka maksājumi veicami 2024.gadā. EKII finansējumu konkursa projektu īstenošanai pēc to apstiprināšanas plānots pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējumu projektu īstenošanai KEM pieprasīs no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/d0462466-1d51-457b-900a-9977524aae6d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta, publicējot noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli.
Noteikumu projekts tika publicēts publiskai apspriešanai no 2024. gada 21. marta līdz 4. aprīlim.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros par MK noteikumu projektu tika saņemti biedrību "Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība", "Zaļā brīvība", LAEB un "Latvijas Elektroauto biedrība", kā arī atsevišķu fizisku personu priekšlikumi, kuru mērķis ir ierobežot atbalstu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei, kā arī paredzēt atbalstu daudzbērnu ģimenēm piecvietīgu elektromobiļu iegādei ar paaugstinātu atbalsta likmi. KEM minētos priekšlikumus ir ņēmusi vērā daļēji, sniedzot skaidrojumu izziņā un anotācijas 1.3.sadaļā.
Noteikumu projekts tika publicēts publiskai apspriešanai no 2024. gada 21. marta līdz 4. aprīlim.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros par MK noteikumu projektu tika saņemti biedrību "Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība", "Zaļā brīvība", LAEB un "Latvijas Elektroauto biedrība", kā arī atsevišķu fizisku personu priekšlikumi, kuru mērķis ir ierobežot atbalstu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei, kā arī paredzēt atbalstu daudzbērnu ģimenēm piecvietīgu elektromobiļu iegādei ar paaugstinātu atbalsta likmi. KEM minētos priekšlikumus ir ņēmusi vērā daļēji, sniedzot skaidrojumu izziņā un anotācijas 1.3.sadaļā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks veicināta videi draudzīgu transportlīdzekļu iegāde, tādējādi mazinot transportlīdzekļu ietekmi uz gaisa kvalitāti.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks veicināta klimatam draudzīgu transportlīdzekļu iegāde, tādējādi mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām (SEG emisiju samazināšana).
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi