25-TA-455: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas komisijas nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojums Nr. 414 "Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–2027. gadam"; plāna 5. rīcības virziena 5.3. pasākums un rezultatīvais rādītājs
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir izveidot Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas komisiju, noteikt tās funkcijas un uzdevumus un nodrošināt tās darbību, lai īstenotu koordinētu starpdisciplināru pieeju antimikrobiālās rezistences ierobežošanas jomā saskaņā ar principu "Viena veselība", ietverot cilvēku veselības, dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma un vides jautājumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Antimikrobiālā rezistence (turpmāk – AMR) ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības draudiem pasaulē. Antimikrobiālo līdzekļu nepareiza un pārmērīga lietošana cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem ir galvenais iemesls pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu attīstībai. Tā padara infekcijas slimības grūtāk ārstējamas, savukārt citas medicīniskās procedūras un ārstēšanu – daudz riskantāku. Parādoties jauniem baktēriju celmiem, kas ir rezistenti pret vairākām antibiotikām vienlaikus (multirezistentas baktērijas), situācija pasliktinās vēl vairāk.
Uzraudzības dati liecina, ka AMR ir pieaugoša sabiedrības veselības problēma Eiropas slimnīcās un sabiedrībā un kļūst arvien nopietnāka.
Patlaban Latvijā nav izveidota starpdisciplināra komisija, kas strādā ar vienotu pieeju AMR ierobežošanas pasākumu īstenošanā, tomēr ir vairākas Eiropas Savienības iniciatīvas, kā arī Eiropas komisijas, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas, kas uzliek par pienākumu katrā valstī izveidot starpsektoru sadarbības mehānismu, lai stiprinātu un nodrošinātu koordinētu iesaistīto iestāžu un organizāciju darbību antimikrobiālās rezistences izplatības ierobežošanā.
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūcijā par Eiropas "Viena veselība" rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai (2017/2254 (INI)) uzsvērts, ka jānovērš gan cilvēku, gan dzīvnieku slimības, vienlaikus īpaši ņemot vērā arī pārtikas apriti un vidi, kas var būt vēl viens rezistentu mikroorganismu avots. Tādējādi Eiropas Parlaments aicina institūcijas un dalībvalstis, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselības, lauksaimniecības un vides nozares uz aktīvu un saskaņotu rīcību antimikrobiālās rezistences ierobežošanā.
Eiropas Parlamenta 2023. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas Savienības rīcību cīņai pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (2023/2703(RSP)) teikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā starpnozaru koordinācijas mehānisms ar skaidrām pilnvarām, darbības struktūru un sastāvu, kas ietver cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides nozares ekspertus un speciālistus, un aicināts pastiprināt sadarbību AMR jomā starp iesaistītajām nozarēm.
Padomes 2023. gada 22. jūnija ieteikumos par to, kā pastiprināt ES rīcību cīņai pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, ievērojot pieeju "Viena veselība" (2023/C 220/01), ieteikts izveidot starpnozaru koordinācijas, īstenošanas un pārraudzības mehānismus, kas nodrošina AMR plānu efektīvu pārvaldību.
Eiropas Slimību un profilakses kontroles centrs un Pasaules Veselības organizācija AMR ierobežošanu ir pasludinājušas par vienu no pasaules veselības prioritātēm. Jau pašlaik Eiropā ar multirezistentu baktēriju izraisītām infekcijām mirst 34 tūkstoši cilvēku gadā. Pasaulē šis skaits sasniedz 700 tūkstošu gadā. Tiek prognozēts, ka bez papildu pasākumiem AMR ierobežošanā 2050. gadā šis būs galvenais nāves iemesls pasaulē un skars 10 miljonu cilvēku gadā.
Arī Latvijā ir izstrādāti vairāki plānošanas dokumenti, kas aktualizē AMR ierobežošanas nozīmi.
Ar Ministru kabineta 2022. gada 26.maija rīkojumu Nr. 359 apstiprinātajās "Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam" (turpmāk – pamatnostādnes) AMR izplatības risku mazināšana ir noteikta par vienu no prioritātēm, kas iecerēta apakšmērķa "Mazināt infekcijas slimību izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību" sasniegšanai. Pamatnostādnēs iekļauts uzdevums "2.4. Mazināt antimikrobiālās rezistences izplatības riskus", un tas ietver vairākus apakšuzdevumus, tostarp izstrādāt un īstenot cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un vides sektoram vienotu attīstības plānošanas dokumentu 2023.–2027. gadam AMR izplatības ierobežošanai, lai nodrošinātu uzsāktās politikas ieviešanu un ilgtspējību, kā arī veicinātu principa "Viena veselība" ieviešanu AMR ierobežošanā.
Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–2027. gadam" (turpmāk – plāns) ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto Eiropas "Vienas veselības" pasākumu plānu antimikrobiālās rezistences ierobežošanai un ietver visas starptautiski ieteiktās pamatnostādnes, t. i., veidot izpratni par AMR izglītojot un apmācot, veicināt uzraudzību un pētniecību, samazināt infekciju slimību incidenci, nodrošinot efektīvus higiēnas un infekciju uzraudzības pasākumus, un optimizēt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu cilvēkiem un veterinārmedicīnā.
Viens no plānā noteiktajiem mērķiem ir veicināt mērķtiecīgu un efektīvu AMR attīstības un izplatības ierobežošanu un apkarošanu un nodrošināt koordinētas iesaistīto iestāžu un organizāciju darbības, tādējādi mainot antimikrobiālo līdzekļu lietošanas paradumus un panākot atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu sabiedrībā, veselības aprūpē un dzīvnieku veselībā.
Plānā ir iekļauts 5. rīcības virziens "Institūciju sadarbības stiprināšana antimikrobiālās rezistences jomā", kura 5.3. apakšpunkts paredz "stiprināt antimikrobiālās rezistences ierobežošanas komisijas lomu antimikrobiālās rezistences politikas izpildes/ieviešanas pilnveidošanā un īstenošanas izvērtēšanā" ar plānoto rezultatīvo rādītāju "izstrādāts jauns antimikrobiālās rezistences ierobežošanas komisijas nolikums un papildināts sastāvs".
Uzraudzības dati liecina, ka AMR ir pieaugoša sabiedrības veselības problēma Eiropas slimnīcās un sabiedrībā un kļūst arvien nopietnāka.
Patlaban Latvijā nav izveidota starpdisciplināra komisija, kas strādā ar vienotu pieeju AMR ierobežošanas pasākumu īstenošanā, tomēr ir vairākas Eiropas Savienības iniciatīvas, kā arī Eiropas komisijas, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas, kas uzliek par pienākumu katrā valstī izveidot starpsektoru sadarbības mehānismu, lai stiprinātu un nodrošinātu koordinētu iesaistīto iestāžu un organizāciju darbību antimikrobiālās rezistences izplatības ierobežošanā.
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūcijā par Eiropas "Viena veselība" rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai (2017/2254 (INI)) uzsvērts, ka jānovērš gan cilvēku, gan dzīvnieku slimības, vienlaikus īpaši ņemot vērā arī pārtikas apriti un vidi, kas var būt vēl viens rezistentu mikroorganismu avots. Tādējādi Eiropas Parlaments aicina institūcijas un dalībvalstis, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselības, lauksaimniecības un vides nozares uz aktīvu un saskaņotu rīcību antimikrobiālās rezistences ierobežošanā.
Eiropas Parlamenta 2023. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas Savienības rīcību cīņai pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (2023/2703(RSP)) teikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā starpnozaru koordinācijas mehānisms ar skaidrām pilnvarām, darbības struktūru un sastāvu, kas ietver cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides nozares ekspertus un speciālistus, un aicināts pastiprināt sadarbību AMR jomā starp iesaistītajām nozarēm.
Padomes 2023. gada 22. jūnija ieteikumos par to, kā pastiprināt ES rīcību cīņai pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, ievērojot pieeju "Viena veselība" (2023/C 220/01), ieteikts izveidot starpnozaru koordinācijas, īstenošanas un pārraudzības mehānismus, kas nodrošina AMR plānu efektīvu pārvaldību.
Eiropas Slimību un profilakses kontroles centrs un Pasaules Veselības organizācija AMR ierobežošanu ir pasludinājušas par vienu no pasaules veselības prioritātēm. Jau pašlaik Eiropā ar multirezistentu baktēriju izraisītām infekcijām mirst 34 tūkstoši cilvēku gadā. Pasaulē šis skaits sasniedz 700 tūkstošu gadā. Tiek prognozēts, ka bez papildu pasākumiem AMR ierobežošanā 2050. gadā šis būs galvenais nāves iemesls pasaulē un skars 10 miljonu cilvēku gadā.
Arī Latvijā ir izstrādāti vairāki plānošanas dokumenti, kas aktualizē AMR ierobežošanas nozīmi.
Ar Ministru kabineta 2022. gada 26.maija rīkojumu Nr. 359 apstiprinātajās "Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam" (turpmāk – pamatnostādnes) AMR izplatības risku mazināšana ir noteikta par vienu no prioritātēm, kas iecerēta apakšmērķa "Mazināt infekcijas slimību izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību" sasniegšanai. Pamatnostādnēs iekļauts uzdevums "2.4. Mazināt antimikrobiālās rezistences izplatības riskus", un tas ietver vairākus apakšuzdevumus, tostarp izstrādāt un īstenot cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un vides sektoram vienotu attīstības plānošanas dokumentu 2023.–2027. gadam AMR izplatības ierobežošanai, lai nodrošinātu uzsāktās politikas ieviešanu un ilgtspējību, kā arī veicinātu principa "Viena veselība" ieviešanu AMR ierobežošanā.
Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–2027. gadam" (turpmāk – plāns) ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto Eiropas "Vienas veselības" pasākumu plānu antimikrobiālās rezistences ierobežošanai un ietver visas starptautiski ieteiktās pamatnostādnes, t. i., veidot izpratni par AMR izglītojot un apmācot, veicināt uzraudzību un pētniecību, samazināt infekciju slimību incidenci, nodrošinot efektīvus higiēnas un infekciju uzraudzības pasākumus, un optimizēt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu cilvēkiem un veterinārmedicīnā.
Viens no plānā noteiktajiem mērķiem ir veicināt mērķtiecīgu un efektīvu AMR attīstības un izplatības ierobežošanu un apkarošanu un nodrošināt koordinētas iesaistīto iestāžu un organizāciju darbības, tādējādi mainot antimikrobiālo līdzekļu lietošanas paradumus un panākot atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu sabiedrībā, veselības aprūpē un dzīvnieku veselībā.
Plānā ir iekļauts 5. rīcības virziens "Institūciju sadarbības stiprināšana antimikrobiālās rezistences jomā", kura 5.3. apakšpunkts paredz "stiprināt antimikrobiālās rezistences ierobežošanas komisijas lomu antimikrobiālās rezistences politikas izpildes/ieviešanas pilnveidošanā un īstenošanas izvērtēšanā" ar plānoto rezultatīvo rādītāju "izstrādāts jauns antimikrobiālās rezistences ierobežošanas komisijas nolikums un papildināts sastāvs".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā patlaban Latvijā nav starpnozaru komisijas, kas strādā ar vienotu pieeju AMR ierobežošanas pasākumu īstenošanā, Ministru kabinetam jānosaka komisijas sastāvs, darbības principi, funkcijas un tiesības, lai skaidri reglamentētu visu iesaistīto iestāžu atbildību AMR ierobežošanas pasākumu aktualizēšanā, ieviešanā un izpildē.
Nepieciešams skaidri noteikt dažādu nozaru (cilvēku veselības, dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma un vides) institūciju pārstāvjus, kas tiks iekļauti komisijas sastāvā, to pienākumus un tiesības. Katra nozares iesaistītā institūcija deleģēs pārstāvjus līdzdarboties AMR ierobežošanā, kā arī aktualizēt pārstāvētajai iestādei būtiskos pasākumus un jautājumus AMR ierobežošanas jomā, tā nodrošinot vienlīdzīgas tiesības un pienākumus AMR ierobežošanas pasākumu aktualizēšanā un virzībā visās iesaistītajās nozarēs un institūcijās.
Nepieciešams skaidri noteikt komisijas darba uzdevumus un iesaistīto institūciju sadarbības mehānismu. Tā kā tiek skarti un risināti dažādu nozaru jautājumi, jānosaka līdzvērtīga visu iesaistīto atbildība. Lai nepārslogotu tikai vienu sektoru, komisijas vadības modelis nosakāms pēc rotācijas principa, atbildību un pienākumus vienlīdzīgi sadalot starp cilvēku veselības un dzīvnieku veselības jomu.
Nepieciešams skaidri noteikt dažādu nozaru (cilvēku veselības, dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma un vides) institūciju pārstāvjus, kas tiks iekļauti komisijas sastāvā, to pienākumus un tiesības. Katra nozares iesaistītā institūcija deleģēs pārstāvjus līdzdarboties AMR ierobežošanā, kā arī aktualizēt pārstāvētajai iestādei būtiskos pasākumus un jautājumus AMR ierobežošanas jomā, tā nodrošinot vienlīdzīgas tiesības un pienākumus AMR ierobežošanas pasākumu aktualizēšanā un virzībā visās iesaistītajās nozarēs un institūcijās.
Nepieciešams skaidri noteikt komisijas darba uzdevumus un iesaistīto institūciju sadarbības mehānismu. Tā kā tiek skarti un risināti dažādu nozaru jautājumi, jānosaka līdzvērtīga visu iesaistīto atbildība. Lai nepārslogotu tikai vienu sektoru, komisijas vadības modelis nosakāms pēc rotācijas principa, atbildību un pienākumus vienlīdzīgi sadalot starp cilvēku veselības un dzīvnieku veselības jomu.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams pieņemt Ministru kabineta noteikumus, kuros noteikts starpnozaru komisijas sastāvs, tajā ietverot cilvēku veselības, dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma un vides jomas pārstāvjus.
Jānosaka starpsektoru atbildības sadalījums un komisijas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka maiņa, kā arī sekretariāta maiņa, kas notiks pēc rotācijas principa starp Zemkopības ministriju un Veselības ministriju un to padotības iestādēm.
Lai nodrošinātu komisijas darba pēctecību un mazinātu administratīvo slogu, komisijas personālsastāvs tiks noteikts ar ministra rīkojumu, kurā būs norādīts pirmais vadītājs un attiecīgi sekretariāts, viņa pilnvaru sākuma datums un vadības maiņas secīgums, kas nodrošinās, ka ik pēc diviem gadiem vadību pārņem nākamais rīkojumā noteiktais vadītājs, neizdodot jaunu rīkojumu ik pēc diviem gadiem. Sākotnējo ministra rīkojumu izdos tās ministrijas ministrs, kura uzsāks komisijas vadību pirmos divus gadus.
Ministra rīkojumā par antimikrobiālās komisijas sastāvu tiks noteikti priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņi, kā arī sekretariāta darbības termiņi.
Noteikumos paredzēts noteikt komisijas darba organizāciju, iekļaujot regulāru komisijas sanāksmju organizēšanu, lai komisijas darbs būtu efektīvs un atbilstošie sektori tiktu iesaistīti dažādu jautājumu risināšanā, dodot iespēju katras nozares pārstāvjiem regulāri aktualizēt savas nozares jautājumus un ar tiem iepazīstināt komisiju.
Komisijas priekšsēdētājam vai tā vietniekam dotas tiesības pieaicināt nepieciešamos ekspertus, ja lēmuma pieņemšanai vajadzīgs plašāks ekspertu atzinums, tostarp pārstāvjus no Klimata un enerģētikas ministrijas attiecībā uz vides aizsardzības jautājumiem, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgi izvērtētu un pamatotu lēmumu pieņemšanu.
Lai aktualizētu svarīgos jautājumus par AMR ierobežošanu valstī, plānots, ka papildus kārtējām un ārkārtas sanāksmēm komisija ne retāk kā vienu reizi gadā organizē informācijas apmaiņas pasākumu, uz kuru uzaicina pārstāvjus no citām saistīto nozaru iestādēm, tostarp valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca", sabiedrībām ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" un "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", Pasaules Veselības organizācijas reģionālā biroja, Valsts augu aizsardzības dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Latvijas Zinātnes padomes, Lauku atbalsta dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta, biedrībām "Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācija", "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija", "Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija", "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku saeima" un "Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija".
Noteikumu projekts paredz, ka komisijas sekretariāta funkciju pilda VSIA "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas" Klīniski metodiskās vadības kompetences centrs antimikrobiālās rezistences jomā sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", ievērojot tiem pieejamo budžetu.
Noteikumu projektā noteiktas komisijas funkcijas, uzdevumi un tiesības, akcentējot starpsektoru sadarbību, savstarpēju un arī ārēju komunikāciju, regulāru AMR situācijas analīzi, prioritāšu noteikšanu un to koordinēšanu, pētniecības nozīmību un nepieciešamību aktīvi piedalīties dažādos ar AMR ierobežošanu saistītos pasākumos gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Komisijas darba pašnovērtējums tiks izmantots kā iekšējā kvalitātes sistēma, kas dod iespēju izvērtēt komisijā paveikto divu gadu periodā, un tad uz tā pamata būtu iespējams noteikt nākamos komisijas darbības mērķus un rekomendācijas komisijas darba pilnveidei nākamajā vadības periodā. Tādējādi tiks nodrošināta komisijai noteikto mērķu, tostarp Vienas veselības mērķu sasniegšana, kā arī sekmīga uzdevumu īstenošana.
Komisijas pašnovērtējums tiks ievietots Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas, kā arī sekretariātu tīmekļvietnēs.
Jānosaka starpsektoru atbildības sadalījums un komisijas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka maiņa, kā arī sekretariāta maiņa, kas notiks pēc rotācijas principa starp Zemkopības ministriju un Veselības ministriju un to padotības iestādēm.
Lai nodrošinātu komisijas darba pēctecību un mazinātu administratīvo slogu, komisijas personālsastāvs tiks noteikts ar ministra rīkojumu, kurā būs norādīts pirmais vadītājs un attiecīgi sekretariāts, viņa pilnvaru sākuma datums un vadības maiņas secīgums, kas nodrošinās, ka ik pēc diviem gadiem vadību pārņem nākamais rīkojumā noteiktais vadītājs, neizdodot jaunu rīkojumu ik pēc diviem gadiem. Sākotnējo ministra rīkojumu izdos tās ministrijas ministrs, kura uzsāks komisijas vadību pirmos divus gadus.
Ministra rīkojumā par antimikrobiālās komisijas sastāvu tiks noteikti priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņi, kā arī sekretariāta darbības termiņi.
Noteikumos paredzēts noteikt komisijas darba organizāciju, iekļaujot regulāru komisijas sanāksmju organizēšanu, lai komisijas darbs būtu efektīvs un atbilstošie sektori tiktu iesaistīti dažādu jautājumu risināšanā, dodot iespēju katras nozares pārstāvjiem regulāri aktualizēt savas nozares jautājumus un ar tiem iepazīstināt komisiju.
Komisijas priekšsēdētājam vai tā vietniekam dotas tiesības pieaicināt nepieciešamos ekspertus, ja lēmuma pieņemšanai vajadzīgs plašāks ekspertu atzinums, tostarp pārstāvjus no Klimata un enerģētikas ministrijas attiecībā uz vides aizsardzības jautājumiem, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgi izvērtētu un pamatotu lēmumu pieņemšanu.
Lai aktualizētu svarīgos jautājumus par AMR ierobežošanu valstī, plānots, ka papildus kārtējām un ārkārtas sanāksmēm komisija ne retāk kā vienu reizi gadā organizē informācijas apmaiņas pasākumu, uz kuru uzaicina pārstāvjus no citām saistīto nozaru iestādēm, tostarp valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca", sabiedrībām ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" un "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", Pasaules Veselības organizācijas reģionālā biroja, Valsts augu aizsardzības dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Latvijas Zinātnes padomes, Lauku atbalsta dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta, biedrībām "Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācija", "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija", "Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija", "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku saeima" un "Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija".
Noteikumu projekts paredz, ka komisijas sekretariāta funkciju pilda VSIA "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas" Klīniski metodiskās vadības kompetences centrs antimikrobiālās rezistences jomā sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", ievērojot tiem pieejamo budžetu.
Noteikumu projektā noteiktas komisijas funkcijas, uzdevumi un tiesības, akcentējot starpsektoru sadarbību, savstarpēju un arī ārēju komunikāciju, regulāru AMR situācijas analīzi, prioritāšu noteikšanu un to koordinēšanu, pētniecības nozīmību un nepieciešamību aktīvi piedalīties dažādos ar AMR ierobežošanu saistītos pasākumos gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Komisijas darba pašnovērtējums tiks izmantots kā iekšējā kvalitātes sistēma, kas dod iespēju izvērtēt komisijā paveikto divu gadu periodā, un tad uz tā pamata būtu iespējams noteikt nākamos komisijas darbības mērķus un rekomendācijas komisijas darba pilnveidei nākamajā vadības periodā. Tādējādi tiks nodrošināta komisijai noteikto mērķu, tostarp Vienas veselības mērķu sasniegšana, kā arī sekmīga uzdevumu īstenošana.
Komisijas pašnovērtējums tiks ievietots Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas, kā arī sekretariātu tīmekļvietnēs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvie risinājumi tika izvērtēti Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta (SRSS) apstiprinātajā projektā "Atbalsts antimikrobiālās rezistences ierobežošanas rīcības plāna "Viena veselība" ieviešanai Latvijā (LATOHOP)", kas Latvijā tika īstenots no 2019. gada novembra līdz 2022. gada jūnijam, un Ziemeļu ministru padomes organizācijas NordForsk finansētā Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbības projektā antimikrobiālās rezistences ierobežošanas jomā, lai sekmētu nacionālo Vienas veselības rīcības plānu ieviešanu dalībvalstīs (BALTOHOP)(https://jordbruksverket.se/languages/english/swedish-board-of-agriculture/animals/animal-health/antibiotic-resistance/baltohop). Pēdējais no minētajiem projektiem tiek īstenots no 2023. marta līdz 2025. gada oktobrim.
Projektu īstenošanas laikā, izvērtējot dažādus starpnozaru koordinācijas mehānismus, tika secināts, ka mērķa sasniegšanai vislabākais risinājums ir starpnozaru komisijas izveide.
Projektu īstenošanas laikā, izvērtējot dažādus starpnozaru koordinācijas mehānismus, tika secināts, ka mērķa sasniegšanai vislabākais risinājums ir starpnozaru komisijas izveide.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ieguvumu izmaksas ir samērīgas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- kompetentās iestādes
- biedrības vienas veselības jomā
- veselības aprūpes iestādes
- references un oficiālās laboratorijas
Ietekmes apraksts
Komisija apvienos institūciju viedokļus un dos iespēju piedalīties politikas veidošanā AMR ierobežošanas jomā, bet netiks noteikti konkrēti uzdevumi un informācijas sagatavošana un sniegšana.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas projektā paredzētos uzdevumus nodrošinās no esošā finansējuma.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Latvijas Zinātnes padome, Lauku atbalsta dienests, Nacionālais veselības dienests, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior", Pārtikas un veterinārais dienests, SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Veselības inspekcija, Veselības ministrija, Zāļu valsts aģentūra, Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Veterinārārstu biedrība, biedrība "Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija", biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija", biedrība "Latvijas Medicīnas Mikrobiologu asociācija", biedrība "Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija"Cits
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte, VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas" klīniski metodiskās vadības kompetences centrs antimikrobiālās rezistences jomā, Pasaules Veselības organizācijas reģionālais birojs, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūts6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/63aef52d-d8f9-46f2-ad95-d9d46a7c8659
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projekts tika publicēts publiskai apspriešanai TAP portālā 2025. gada 9. jūnijā.
Publiskās apspriešanas laikā nav saņemtie ne iebildumi, ne priekšlikumi.
Noteikumu projekts 2024. gada 9. jūnijā tika nosūtīts arī elektroniskai saskaņošanai visām noteikumu projekta izstrādē iesaistītajām institūcijām.
Tika saņemti tehniski priekšlikumi no Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra.
Publiskās apspriešanas laikā nav saņemtie ne iebildumi, ne priekšlikumi.
Noteikumu projekts 2024. gada 9. jūnijā tika nosūtīts arī elektroniskai saskaņošanai visām noteikumu projekta izstrādē iesaistītajām institūcijām.
Tika saņemti tehniski priekšlikumi no Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Valsts izglītības attīstības aģentūra
- Veselības inspekcija
- Zāļu valsts aģentūra
- Lauku atbalsta dienests
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Latvijas Zinātnes padome
- Latvijas Veterinārārstu biedrība
- Biedrība Zemnieku saeima
- Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
- Veselības ministrija
- Zemkopības ministrija
- Valsts vides dienests
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
- Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorija
- biedrība "Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija"
- biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija"
- biedrība "Latvijas Medicīnas Mikrobiologu asociācija"
- Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte
- VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca"
- Pasaules Veselības organizācijas reģionālais birojs
- SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
- VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"
- Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūts
- biedrība "Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija"
- Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts
- VSIA "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas" klīniski metodiskās vadības kompetences centrs antimikrobiālās rezistences jomā
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Nacionālais veselības dienests
neietekmē
SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"
neietekmē
Slimību profilakses un kontroles centrs
neietekmē
Valsts augu aizsardzības dienests
neietekmē
Valsts izglītības attīstības aģentūra
neietekmē
Veselības inspekcija
neietekmē
Zāļu valsts aģentūra
neietekmē
Lauku atbalsta dienests
neietekmē
Pārtikas un veterinārais dienests
neietekmē
Izglītības un zinātnes ministrija
neietekmē
Klimata un enerģētikas ministrija
neietekmē
Latvijas Zinātnes padome
neietekmē
Latvijas Veterinārārstu biedrība
neietekmē
Biedrība Zemnieku saeima
neietekmē
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
neietekmē
Veselības ministrija
neietekmē
Zemkopības ministrija
neietekmē
Valsts vides dienests
neietekmē
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
palielinās
Vērtības nozīme:
10,45
euro/h
1,00
stundas
1
informatīvs e-pasts
1
reizes gadā
10,45
Sekretariāta uzdevumos ietilpst vienotas e-pasta vēstules sagatavošana un nosūtīšana pirms sanāksmes, pievienojot paredzamo komisijas sanāksmes darba kārtību, kā arī pēc sanāksmes, pievienojot sanāksmes protokolu. E-pasta vēstule tiek izsūtīta vienlaikus visām iesaistīto iestāžu, biedrību un nodibinājumu kontaktpersonām.
Vienas e-pasta vēstules sagatavošana, saskaņošana un nosūtīšana aizņem vidēji 60 minūšu. Tā kā noteikumu projekts paredz, ka komisija sanāksmes organizē ne mazāk kā vienu reizi gadā, sekretariātam gadā būtu jāizsūta vidēji divas e-pasta vēstules ik pēc diviem gadiem.
Noteikumu projekts paredz, ka sekretariāta funkcijas iestāde pilda pēc rotācijas principa ik pēc diviem gadiem, tāpēc uzdevumu izpildei aprēķinātais laiks tiek dalīts uz pusēm.
Sekretariāta atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā vidējo atalgojumu valstī pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro (oficiālā statistikas portāla dati un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati 2025. gada 1. ceturksnī) un pilnu mēneša slodzi stundās (168 h).
Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorija
neietekmē
biedrība "Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija"
neietekmē
biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija"
neietekmē
biedrība "Latvijas Medicīnas Mikrobiologu asociācija"
neietekmē
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte
neietekmē
VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca"
neietekmē
Pasaules Veselības organizācijas reģionālais birojs
neietekmē
SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
neietekmē
VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"
neietekmē
Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūts
neietekmē
biedrība "Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija"
neietekmē
Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts
neietekmē
VSIA "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas" klīniski metodiskās vadības kompetences centrs antimikrobiālās rezistences jomā
palielinās
Vērtības nozīme:
10,45
euro/h
1,00
stundas
1
informatīvs e-pasts
1
reizes gadā
10,45
Vienas e-pasta vēstules sagatavošana, saskaņošana un nosūtīšana aizņem vidēji 60 minūšu. Tā kā noteikumu projekts paredz, ka komisija sanāksmes organizē ne mazāk kā vienu reizi gadā, sekretariātam gadā būtu jāizsūta vidēji divas e-pasta vēstules ik pēc diviem gadiem.
Noteikumu projekts paredz, ka sekretariāta funkcijas iestāde pilda pēc rotācijas principa ik pēc diviem gadiem, tāpēc uzdevumu izpildei aprēķinātais laiks tiek dalīts uz pusēm.
Sekretariāta uzdevumos ietilpst vienotas e-pasta vēstules sagatavošana un nosūtīšana pirms sanāksmes, pievienojot paredzamo komisijas sanāksmes darba kārtību, kā arī pēc sanāksmes, pievienojot sanāksmes protokolu. E-pasta vēstule tiek izsūtīta vienlaikus visām iesaistīto iestāžu, biedrību un nodibinājumu kontaktpersonām.
Sekretariāta atalgojuma stundas likme aprēķināta, ņemot vērā vidējo atalgojumu valstī pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro (oficiālā statistikas portāla dati un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati 2025. gada 1. ceturksnī) un pilnu mēneša slodzi stundās (168 h).
Kopā
20,90
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiks paplašinātas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" un VSIA "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas" Klīniski metodiskās vadības kompetences centra antimikrobiālās rezistences jomā funkcijas un uzdevumi attiecībā uz antimikrobiālās rezistences ierobežošanas pasākumu ieviešanu no esošā budžeta līdzekļiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošināts augsts sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības, kā arī vides aizsardzības līmenis AMR jomā atbilstoši principam "Viena veselība", koordinējot iestāžu sadarbību un rīcību.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi