25-TA-714: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 12 "Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, privatizācijas sertifikātu izmantošanas un aprites administrēšanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2025. gada 1. maijā spēkā stāsies "Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem"” (432/Lp14) un "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" (433/Lp14), kas Saeimā pieņemti 2025. gada 20. martā. Minētie likumi satur vairākas normas, kas papildina vai maina noteikumus privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, izmantošanas un administrēšanas jomā, tādēļ nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr.12 "Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, privatizācijas sertifikātu izmantošanas un aprites administrēšanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.12).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt Noteikumus Nr.12 noteikto kārtību privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, izmantošanas un administrēšanas jomā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.05.2025.
Pamatojums
2025. gada 1. maijā spēkā stāsies "Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem"” (432/Lp14) un "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" (433/Lp14), mainot un papildinot Ministru kabineta deleģējumu privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, izmantošanas un administrēšanas jomās.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr.12 ietver tiesisko regulējumu privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, izmantošanas un sertifikātu aprites administrēšanas jomā.
Šie noteikumi nosaka:
1) privatizācijas sertifikātu konta atvēršanas kārtība un maksa par konta atvēršanu;
2) kontu apkalpošanas kārtība, tarifus un maksāšanas līdzekli;
3) kārtību, kādā sniedzami pārskati par kontu atvēršanu;
4) institūciju, kura apkopo informāciju par privatizācijas sertifikātu (turpmāk – sertifikāti) tirgū noslēgtajiem darījumiem, aprēķina sertifikāta tirgus cenu un publicē to oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
5) kārtību, kādā maksā valsts nodevu par sertifikātu pārdošanu, dāvināšanu un mantošanu, un šīs nodevas likmi;
6) sertifikātu aprites administrēšanas kārtību;
7) kārtību, kādā sertifikātus izmanto privatizācijā, valsts un pašvaldību zemes pirkšanas (izpirkšanas) procesā un veic norēķinus ar tiem;
8) kārtību, kādā dzēš sertifikātus, kas saņemti par sertifikātu konta atvēršanu un kā maksāšanas līdzeklis, kā arī valstij piekritīgās mantas sastāvā esošos sertifikātus, kas nav nepieciešami kreditoru prasību apmierināšanā.
Šie noteikumi nosaka:
1) privatizācijas sertifikātu konta atvēršanas kārtība un maksa par konta atvēršanu;
2) kontu apkalpošanas kārtība, tarifus un maksāšanas līdzekli;
3) kārtību, kādā sniedzami pārskati par kontu atvēršanu;
4) institūciju, kura apkopo informāciju par privatizācijas sertifikātu (turpmāk – sertifikāti) tirgū noslēgtajiem darījumiem, aprēķina sertifikāta tirgus cenu un publicē to oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
5) kārtību, kādā maksā valsts nodevu par sertifikātu pārdošanu, dāvināšanu un mantošanu, un šīs nodevas likmi;
6) sertifikātu aprites administrēšanas kārtību;
7) kārtību, kādā sertifikātus izmanto privatizācijā, valsts un pašvaldību zemes pirkšanas (izpirkšanas) procesā un veic norēķinus ar tiem;
8) kārtību, kādā dzēš sertifikātus, kas saņemti par sertifikātu konta atvēršanu un kā maksāšanas līdzeklis, kā arī valstij piekritīgās mantas sastāvā esošos sertifikātus, kas nav nepieciešami kreditoru prasību apmierināšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” (turpmāk - Sertifikātu likums) 4. pants tiek papildināts ar 2.1 daļu, kas nosaka Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevuma deleģētais izpildītājs atver mantoto sertifikātu uzglabāšanai kontu, ja personai (mantiniekam) nav atvērts savs privatizācijas sertifikātu konts.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt ar normām, kas paredz personai tiesības atvērt sertifikātu kontu mantoto sertifikātu ieskaitīšanai un uzglabāšanai, ja personai (mantiniekam) līdz šim šāds konts nav bijis atvērts. Minētā normu mērķis ir nošķirt mirušu personu kontos esošos sertifikātus, uz kuriem nav atvērta un pabeigta mantojuma lieta, no tādiem tādiem kontos uzkrātajiem sertifikātiem par kuriem mantojuma lieta atvērta vai mantinieks ir apstiprināts.
Problēmas apraksts
Sertifikātu likuma 18. pants tiek papildināts ar 3.1 daļu, kas deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevuma deleģētais izpildītājs anulē sertifikātus, ja 10 gadu laikā pēc sertifikātu īpašnieka nāves viņa sertifikātu kontā atrodas sertifikāti, bet nav iesniegta mantojuma apliecība.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikt kārtību, kādā tiek anulē sertifikātus, kas atrodas mirušas personas kontā un 10 gadu laikā pēc sertifikātu īpašnieka nāves nav iesniegta mantojuma apliecība, (Projekta 1.4., 1.38. un 1.39. punkts). Ievērojot Sertifikātu likuma pārejas noteikumu 13.punktu minētās normas stājas spēkā 2026. gada 1. maijā.
Problēmas apraksts
Ar grozījumiem Sertifikātu likuma 17.pantā (šī panta trešā daļa un trešā prim daļa) tika paredzēts atteikties no pienākuma personām izmantot sertifikātu tirgus starpniekus pie sertifikātu pirkšanas un pārdošanas darījumiem, kā arī šādu starpnieka pakalpojumu sniedzēju licencēšanas. Tādējādi ļaujot personām brīvi atsavināt vai iegādāties sertifikātus, kurām ir atvērts privatizācijas sertifikātu konti. Vienlaicīgi likumdevējs ir izslēdzis no Sertifikātu likuma normas, pienākumu noteikt sertifikāta vidējās cenas starpniecības sabiedrību rīkotajās izsolēs un to publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī pienākumu Ministru kabinetam noteikta institūciju, kas apkopo informāciju par sertifikātu tirgū noslēgtajiem darījumiem.
Risinājuma apraksts
Attiecīgi projektā tiek izslēgtas normas, kas attiecas uz regulējumu par licencēto starpniecības sabiedrību darbu sertifikātu tirgū un datu apkopošanu par sertifikātu tirgū noslēgtajiem darījumiem. Vienlaicīgi ievērojot Sertifikātu likuma pārejas noteikumi 14.punktā noteikto pareju juridiskajā personām, kas bija licencēs sniegt starpniecības pakalpojumus sertifikātu tirgū, kā tās izmanto sertifikātu izsoles konts, pārdodot līdz 2025.gada 1.maijam tajos uzkrātos sertifikātus citām personām. Valsts nodeva par šajā kontā esošo sertifikātu pārdošanu netiek piemērota līdz 2026.gada 30.aprīlim.
Problēmas apraksts
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums (turpmāk - Privatizācijas Pabeigšanas likums) tiek papildināts ar 28.1 pantu, kas deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā personām, kurām piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti, vai šo personu mantiniekiem no 2027. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 30. septembrim ir tiesības dzēst piešķirtos un kontā ieskaitītos īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot naudā to nominālvērtību, kas noteikta Sertifikātu likuma 3. pantā, ja šie sertifikāti nav izmantoti privatizācijā vai dzēsti.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikt kārtību, kādā likumā noteiktajos termiņos dzēš piešķirtos un kontā ieskaitītos īpašuma kompensācijas sertifikātus, izmaksājot naudā to nominālvērtību pēc 2028. gada 1. janvāra. Attiecīgi tiek dzēsti visi kompensācijas sertifikāti, kas personai ir tikuši piešķirti, bet kurus persona nav izmantojusi privatizācijā un kas nav iepriekš dzēsti. Projekts nosaka dzēšamo kompensācijas sertifikātu aprēķināšanas nosacījumu, t.i. no piešķirtajiem un kontā ieskaitītajiem sertifikātiem atņemot sertifikātus, kas iepriekš tikuši dzēsti vai izmantoti privatizācijā. Turklāt dzēšamo kompensācijas sertifikātu skaits nevar pārsniegt piešķirto kompensācijas sertifikātu skaitu.
Problēmas apraksts
Privatizācijas Pabeigšanas likums tiek papildināts ar 34.1 pantu, kura otrā un trešā daļa paredz Ministru kabineta deleģējumu noteikt kārtību, kādā privatizācijas sertifikātu kontu turētājs pēc 2028. gada 30. aprīļa anulē visus nedzēstos sertifikātus, un kārtību, kādā pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņa tiek iznīcinātas privatizācijas sertifikātu kontu lietas.
Risinājuma apraksts
Projekts nosaka kārtību, kādā anulē sertifikātus un iznīcina sertifikātu kontu lietas pēc sertifikātu izmantošanas beigu termiņa, tas ir, pēc 2028. gada 30. aprīļa
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Projekts atbilsts grozījumiem Sertifikātu un Privatizācijas pabeigšanas likumā, kas ierobežo Ministru kabineta tiesības piemērot alternatīvus risinājumus. Alternatīvie risinājumi ir vērtēti izstrādājot attiecīgu grozījumu likuma izstrādes gaitā, kā arī Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā" (22-TA-677).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekts atbilsts grozījumiem Sertifikātu un Privatizācijas pabeigšanas likumā, kas ierobežo Ministru kabineta tiesības piemērot alternatīvus risinājumus. Izmaksu un ieguvumu samērīgums izvērtēti izstrādājot attiecīgu grozījumu likuma izstrādes gaitā, kā arī Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā" (22-TA-677).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kas ir atvērti sertifikātu konti, kā arī personas, kas ir mantojuši sertifikātus.
Ietekmes apraksts
Rasta tiesība personai, kas mantojis sertifikātu un līdz šim nav biji sertifikātu konta, atvērt sertifikātu kontu mantoto sertifikātu ieskaitīšanai. Precizēti nosacījumi attiecībā uz kontu apkalpošanu, kurā atrodas sertifikāti, ja persona vēlas tos atsavināk vai iegādāties.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra protokollēmuma (Nr. 54 30. §) 1. un 2.punktam tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", kas citā starpā paredzēja 2027.gadā noteiktajā situācijās dzēst īpašuma kompensācijas sertifikātus, sertifikāta īpašniekam saņemot tā nominālvērtības kompensāciju naudā. Attiecīgi protokollēmums paredzēja uzdevumu Ekonomikas ministrijai budžetā paredzēt ilgtermiņa saistības 2027. gadam 3 318 991 euro apmērā, lai nodrošinātu īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas” tika paredzēts finansējums īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanai 2027. gadā 3 318 991 euro apmērā.
Šā gada 1.maijā stāsies spēkā likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" (433/Lp14), kas nosaka tiesības noteiktām personām dzēst īpašuma kompensācijas sertifikātus, ar 2028. gada 1. janvāri saņemot sertifikātu nominālvērtības izmaksu naudā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams paredzēt Ekonomikas ministrijas budžetā ilgtermiņa saistības 2028. gadam 3 318 991 euro apmērā, lai nodrošinātu īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas” tika paredzēts finansējums īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanai 2027. gadā 3 318 991 euro apmērā.
Šā gada 1.maijā stāsies spēkā likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" (433/Lp14), kas nosaka tiesības noteiktām personām dzēst īpašuma kompensācijas sertifikātus, ar 2028. gada 1. janvāri saņemot sertifikātu nominālvērtības izmaksu naudā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams paredzēt Ekonomikas ministrijas budžetā ilgtermiņa saistības 2028. gadam 3 318 991 euro apmērā, lai nodrošinātu īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Tikusi izvērtēta iespējamība izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, bet ņemot vērā to, ka esošie noteikumi ir jau spēkā pietiekami ilgu laiku, pietiekami liela daļa no tajos ietvertā regulējuma saglabājas nemainīgā veidā un dotais regulējums nepieciešams tikai privatizācijas pabeigšanas posmā 3 gadu termiņā, nebūtu lietderīgi izdot jaunus noteikumus. Noteikumu grozījumi arī labāk spēs nodrošināt tiesiskā regulējuma attīstības izsekojamību.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi