Anotācija

2025. gadā ir uzsākta jauna ekoshēmas atbalsta par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu īstenošana. Šis atbalsts tiek piešķirts par visiem saimniecības aramzemes hektāriem, ja saimniecības aramzemes ieskautu ainavas elementu kopējā platība ir vismaz 1 % no kopējās aramzemes platības. Pašlaik spēkā ir nosacījums, ka starp ainavas elementu un lauka bloka malu ir jābūt vismaz 10 metru platai aramzemes joslai, kurā notiek lauksaimnieciskā darbība, tomēr faktiskā situācija dabā ir tāda, ka šādi ainavas elementi var atrasties uz divu lauku bloku robežām, tāpēc tie netiek atzīti par atbalsttiesīgiem ainavas elementiem, kaut arī lauku blokā ainavu elementu ieskauj aramzemes platība.

Jāizdara grozījumi noteikumu Nr. 198 13.1.¹ apakšpunktā, lai pieļautu situācijas, kad ainavas elementi atrodas starp diviem lauku blokiem un tos ieskauj vismaz 10 metru plata aramzemes josla, kurā notiek lauksaimnieciskā darbība.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, (turpmāk – regula 2021/2115) 13. pantu dalībvalstīm jānodrošina laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (turpmāk – LLVS) saglabāšana visās lauksaimniecības platībās. Lai to īstenotu, dalībvalstis nosaka minimālās prasības attiecībā uz katru no obligātajiem LLVS standartiem, kas minēti regulas 2021/2115 III pielikumā. Lauksaimniekiem ir jāievēro šie noteiktie standarti, lai saņemtu kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) atbalsta maksājumus pilnā apmērā.
9. LLVS standarts noteic aizliegumu pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus, kas ir noteikti par ekoloģiski jutīgiem ilggadīgiem zālājiem (turpmāk – EJIZ). Noteikumu Nr. 198 89. punktā noteikts, ka Latvijā EJIZ ir tādi zālāji, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem vai Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotnēm saskaņā ar virkni normatīvo aktu un atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās.
Noteikumu Nr. 198 88. punktā noteikts, ka atbilstoši 9. LLVS standartam lauksaimnieks nepārveido vai neapar ilggadīgā zālāja platību, kas ir atzīta par EJIZ un atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās. Ja EJIZ platība tiek uzarta vai pārveidota par cita lietojuma zemi, lauksaimniekam saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek piemērots ne tikai atbalsta samazinājums, bet arī prasība atjaunot zālāju platību.

Problēmsituācija ir izveidojusies dažos gadījumos, kad lauksaimnieks ir pārveidojis EJIZ platību, piemēram, to uzarot un apsējot ar kultūraugiem, kas tiek izmantoti pārtikas vai lopbarības ražošanai. Lai gan šādās situācijās lauksaimniekam ir pienākums atjaunot EJIZ statusu, dabas vērtības konkrētajā platībā jau ir zudušas, tāpēc EJIZ statusa atjaunošana vairs neatbilst faktiskajai situācijai dabā.

Minētā iemesla dēļ ir nepieciešams ieviest līdzsvarotu pieeju, kas vienlaikus nodrošinātu gan dabas vērtību atjaunošanu, gan ļautu izmantot augstvērtīgu lauksaimniecības zemi atbilstoši pārtikas nodrošinājuma mērķiem. Tas nozīmē, ka dažkārt būtu pieļaujamas situācijas, kad EJIZ atjaunošana būtu iespējama citā lauksaimnieka rīcībā esošā lauksaimniecības zemes nogabalā. Šāda pieeja ne tikai veicinātu zemes izmantošanas efektivitāti, bet arī saglabātu vides aizsardzības mērķus un sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību.

Noteikumi Nr. 198 ir papildināti ar jaunu 96.¹ punktu, lai nodrošinātu, ka situācijā, kad EJIZ platība, kas atrodas ārpus Natura 2000 teritorijas un nepārsniedz sešus hektārus, ir tikusi uzarta vai pārveidota par cita lietojuma zemi līdz 2023. gada 31. decembrim, ir pieļaujama ilggadīgo zālāju izveide citā lauksaimnieka rīcībā esošā lauksaimniecības zemes nogabalā atbilstošā platībā, kā arī šai platībai ir nosakāms EJIZ statuss, lai tādējādi nodrošinātu tālāku atbilstību LLVN9 standartam.

Svarīgi, ka šī iespēja attiecas tikai uz pārveidotām EJIZ platībām, kas nepārsniedz sešus hektārus, lai netiktu būtiski ietekmēti vides aizsardzības mērķi, vienlaikus ļaujot elastīgāk atrisināt situācijas ar nelielām pārveidotām platībām un saglabājot kopējo dabas vērtību aizsardzības sistēmu.

Šī iespēja tiek dota tikai attiecībā uz pārveidotām EJIZ platībām, kas atrodas ārpus Natura 2000 teritorijas, jo to zālāju aizsardzība, kuri atrodas Natura 2000 teritorijās, paredzēta tajos normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas izstrādāti, pamatojoties uz ES Putnu direktīvu un Biotopu direktīvu.

Tiek noteikts, ka 2023. gada 31. decembris ir termiņš, līdz kuram EJIZ pārveidošana ir notikusi, lai atrisinātu situācijas, kad EJIZ platība ilgstoši nav atjaunota tāpēc, ka ir pārveidota un ka tās EJIZ statusu nav iespējams pilnvērtīgi atjaunot, kā arī situācijas, kad zemes nogabalam ir mainījušies zemes īpašnieki. 

Šāds termiņš tiek noteikts, ņemot vērā to, ka lielākā daļa EJIZ platību, kas ir apartas un netika ilgstoši atjaunotas, ir izveidojušās laika periodā, kad spēkā bija Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumi Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (t.i. līdz noteikumu Nr. 198 spēkā stāšanās dienai 2023. gada 21. aprīlī). Nosakot vēlāku termiņu faktiski tiek radīta situācija, ka lauksaimnieki, kas ievēroja noteikumu Nr. 198 prasības, tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā pret tiem, kas neraugoties uz EJIZ platību pārveidošanas aizliegumu un paredzēto soda apmēru, ir apzināti aparuši minētās platības 2024. gadā, kad jau bija spēkā noteikumi Nr. 198.

31. decembris tiek noteikts, kā datums, līdz kuram LAD kartogrāfiski identificē jaunus EJIZ, izmantojot dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus. Termiņš ar atpakaļejošu datumu tiek noteikts tāpēc, lai EJIZ turpmāk netiktu pārveidoti, negodprātīgi izmantojot šajos grozījumos pieļauto paredzēto izņēmuma iespēju.

Lai nodrošinātu šīs prasības īstenošanu, lēmumu par pārveidoto EJIZ platību izslēgšanu no lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pieņems Dabas aizsardzības pārvalde, ja lauksaimnieks būs iesniedzis informāciju par apņemšanos atjaunot ilggadīgo zālāju citā savā rīcībā esošā zemes vienībā.

Platībai, kurā lauksaimnieks var izveidot ilggadīgo zālāju, lai izpildītu noteikumu projektā paredzētā 96.¹ punkta pienākuma izpildi, ir jābūt lauksaimnieka rīcībā esošai lauksaimniecības zemei, kuru LAD iekļauj lauku reģistrā un EJIZ kartogrāfiskajā slānī. Lauksaimniecības zemes un ilggadīgā zālāja statusu var piešķirt arī zemei, kas izveidota likvidējot koku un krūmu apaugumu zālājos.

EJIZ atjaunošanu varēs veikt ilggadīgo zālāju platībā, kurai līdz atjaunošanas brīdim nav bijis noteikts biotopu, EJIZ, bioloģiski vērtīgā zālāja statuss.
EJIZ platības aizvietošana nevarēs tikt veikta ar atjaunotu bioloģiski vērtīgā zālāja platību, par kuru piešķirts atbalsts lauku attīstības intervenču ietvaros vai ar zālāja platību, kas tikusi atjaunota, izmantojot Eiropas Savienības vai nacionālo fondu līdzfinansējumu, lai novērstu situācijas, kad sankciju dzēšanai tiek izmantoti projektu līdzekļi, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu.

Lauksaimnieki ir norādījuši uz vairākām nepilnībām attiecībā uz noteiktu kultūraugu – sinepju un pākšaugu – atbalsttiesīgumu, proti, ka šie kultūraugi būtu iekļaujami ekoshēmas atbalstā par saudzējošo lauksaimniecības praksi, bet sinepes – arī ekoshēmas atbalstā par ekoloģiski nozīmīgu platību kā nektāraugs.
Ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību var saņemt arī par nektāraugu platībām. Līdz šim sinepes nebija iekļautas nektāraugu sarakstā šajā ekoshēmā, lai gan tās vienlaikus var būt nektāraugs. Jāpiebilst, ka agrovides pasākumos audzējot balto sinepi tīrsējā kā nektāraugu, ir iespējams saņemt atbalstu aktivitātē "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām", tāpēc atbalsta intervenču īstenošanā jānodrošina vienota pieeja šai kultūraugu grupai, arī lai saskaņotu tiešos maksājumus un agrovides atbalstu.
Savukārt ekoshēmas atbalstā par saudzējošo lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi ir arī eļļas augi, nektāraugi un pākšaugi tīrsējā vai sēti maisījumā ar labību un tauriņzieži tīrsējā vai sēti maisījumā ar stiebrzālēm. Lai nodrošinātu visaptverošu šīs kategorijas kultūraugu atbalsttiesīgumu, kultūraugu saraksts, kas atbilst šīs ekoshēmas atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ir jāpapildina ar šādiem kultūras kodiem: 215 – sinepe, tostarp baltā sinepe, 216 – sinepe ar tauriņziežu pasēju, 421 – zirņi ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju, 411 – pupas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju, 444 – soja ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju.

Tehniski precizēts noteikumu Nr. 198 141.1. apakšpunkts, nektāraugu sarakstā ietverot sinepi, savukārt noteikumu Nr. 198 1. pielikumā tiek papildus atzīmētas sinepes un tie pākšaugi, kuri ir atbalsttiesīgi ekoshēmas atbalsta par ekoloģiski nozīmīgu platību un ekoshēmas atbalsta par saudzējošo lauksaimniecības praksi saņemšanai.

Noteikumu Nr. 198 141.4. apakšpunkts noteic, ka ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību var saņemt par starpkultūrām, ja tās tiek sētas pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas. Lauksaimnieki ir norādījuši, ka praksē, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, starpkultūras tiek sētas arī pirms galvenā kultūrauga novākšanas, izmantojot izkliedētājus, reizēm arī dronus. Šādas pieejas izmantošana netraucē galvenā kultūrauga ražas novākšanai, pēc kuras starpkultūra turpina augt un attīstīties. Ievērojot minēto, ir jāsvītro nosacījums, ka starpkultūras tiek sētas pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas, lai saņemtu ekoshēmas atbalstu par saudzējošo lauksaimniecības praksi.

Tehniski precizēts noteikumu Nr. 198 141.4. apakšpunkts, svītrojot nosacījumu, ka starpkultūras tiek sētas pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas.

Noteikumu Nr. 198 170. punktā noteikts, ka tad, ja saistību periodā, kad ir spēkā ekoshēmas atbalsts par zālāju saglabāšanas veicināšanu, saistību platība gadu no gada neatšķiras vairāk kā par 10 procentiem, uzskatāms, ka saistību platība nemainās. Tomēr, administrējot šo ekoshēmu, ir konstatēta problēma ar mazajiem laukiem, uz kuriem attiecas šīs ekoshēmas saistības, jo 10 % no lauka var veidot ļoti mazas platības – jau no 0,03 hektāriem un pat mazāk. Saistību platības vērtēšana par tik mazām platībām rada ievērojamu administratīvo slogu gan lauksaimniekam, gan LAD, tādēļ ir jāpieļauj atkāpe ne tikai procentuālā izteiksmē, bet arī absolūtā platības vienībā.
Ekoshēmas atbalsta par zālāju saglabāšanas veicināšanu saistības var uzņemties par lauku, tāpēc prasību izpilde tiek vērtēta attiecībā uz lauku.

Noteikumu Nr. 198 170. punkts precizēts attiecībā par gadījumiem, kuros tiek uzskatīts, ka ekoshēmas saistību platība nemainās attiecībā uz konkrētā lauka platību, normu papildinot ar nosacījumu, ka saistību platība neatšķiras arī vairāk kā par 0,3 ha no pirmajā saistību gadā apstiprinātās lauka saistību platības.

Izvērtējot atbalsta maksājumu administrēšanu, ir konstatēts, ka jāprecizē vairākas noteikumu Nr. 198 prasības, kas nosaka atbalsta samazinājuma aprēķināšanu lauksaimniekiem par konstatēto neatbilstību nosacījumu sistēmas prasībām, paredzot samērīgākus principus atbalsta samazinājuma noteikšanai atkarībā no konstatētās neatbilstības mēroga un tā kopumā atvieglojot slogu lauksaimniekam.

Grozīts noteikumu Nr. 198 352.1., 352.2., 352.3., 353.1., 353.2., 353.3., 354.1., 354.2. un 354.3. apakšpunkts, palielinot to platību, no kuras var piemērot atbalsta samazinājumu no 0,3 hektāriem uz vienu hektāru, ja konstatētā neatbilstība vienlaikus pārsniedz noteikto konkrētās platības procentuālo daļu.

Lauksaimnieki informē, ka praksē bieži sastopas ar situācijām, kad 7. LLVS standartā noteikto augu maiņas prasības izpildi ietekmē arī lauku platības un robežu izmaiņas. Laika gaitā laukam var tikt pievienotas salīdzinoši nelielas platības, kuras iepriekš bijušas cita lauksaimnieka rīcībā vai kuras nepieciešams pievienot, lai optimizētu lauku struktūru un apsaimniekošanu saimniecībā. Tiešas augu maiņas prasības piemērošana uz katru zemes nogabala kvadrātmetru atsevišķi nesamērīgi ierobežotu lauksaimnieku iespējas racionāli un efektīvi apsaimniekot laukus, tādēļ jāpieļauj atkāpe.

Noteikumi Nr. 198 tiek papildināti ar jaunu 354.² punktu, nosakot, ka pamatlauka pievienotajām lauka daļām, kas nav lielākas par 0,3 ha vai nepārsniedz 10 % no kopējās lauka platības, augu maiņas prasība ir uzskatāma par izpildītu, ja tā ir izpildīta pamatlaukā.

Tā kā 2025. gads ir pirmais gads, kad tiek īstenots ekoshēmas atbalsts par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu un ainavas elementi identificēti dabā. Ģeotelpiskajā iesniegumā deklarējami tikai tie ainavas elementi, kuri jau ir iekļauti LAD lauku reģistra ainavas elementu slānī kārtējā gada 1. aprīlī vai par kuriem līdz kārtējā gada 1. aprīlim LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir iesniegts iesniegums to iekļaušanai lauku reģistrā.
2025. gads ir 3. ekoshēmas pirmais īstenošanas gads, tāpēc MK noteikumu Nr. 198 403. punktā ir iekļauta atkāpe, ka 2025. gadā iesniegumu par jaunu ainavas elementu iekļaušanu LAD lauku reģistra ainavas elementu slānī var iesniegt līdz 1. maijam.
Ainavas elementu precīza iezīmēšana LAD lauku reģistra ainavas elementu slānī ir laikietilpīgs process, lauksaimniekiem nepieciešams papildu laiks, lai tos korekti iezīmētu sistēmā un iesniegtu iesniegumu to iekļaušanai lauku reģistrā. Pēc LAD sniegtās informācijas, noteiktais 1. maija termiņš nav pietiekams, lai pilnvērtīgi nodrošinātu lauksaimniekiem pilnvērtīgu ainavas elementu iezīmēšanu un ekoshēmas atbalsta par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu prasību izpildi, un tas palielina kļūdu risku un turpmāko korekciju daudzumu.
Tādējādi, lai sekmētu ekoshēmas atbalsta par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu kvalitatīvu ieviešanu un īstenošanu, kā arī administratīvo kļūdu mazināšanu un novēršanu, jāparedz, ka 2025. gadā līdz 30. jūnijam tiek pagarināts termiņš iesnieguma iesniegšanai par jaunu ainavas elementu iekļaušanu LAD lauku reģistra ainavas elementu slānī un lauksaimniekiem netiek piemērots atbalsta samazinājums par novēlotu atbalsta iesnieguma iesniegšanu.

Grozīts noteikumu Nr. 198 403. punkts, paredzot pārejas noteikumu, ka 2025. gadā lauku reģistra ainavas elementu slānī iekļauj visus tos ainavas elementus, kas deklarēti līdz 30. jūnijam, lai tādējādi dotu iespēju plašākam lauksaimnieku skaitam iespējas iezīmēt ainavas elementus un pieteikt tos ekoshēmas atbalstam.

Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas ir informējušas, ka šī gada maija nelabvēlīgie laikapstākļi – zemā gaisa temperatūra un ilgstoši intensīvi nokrišņi kopš mēneša sākuma – ir negatīvi ietekmējuši situāciju lauksaimniecībā. Daudzviet ir izslīkušas ziemāju platības un applūdušajās platībās ir grūtības nodrošināt vasarāju sēju. Līdz ar to ir nepieciešams pagarināt atbalsta iesnieguma iesniegšanas termiņus, nepiemērojot atbalsta samazinājumu par kavēto termiņu, jo tomēr vēl pastāv iespēja cietušās platības pārsēt ar citiem kultūraugiem vai apsēt ar augiem zaļmēslojuma papuves ierīkošanai, vienlaikus kvalificējoties citiem atbalstiem, tostarp ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību un nodrošinot ilgtspējīgu saimniecisko darbību šajās platībās.

1. MK noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu pārejas noteikumu 404. punktu, nosakot, ka 2025. gadā atbalsta iesniegumu lauksaimnieks var iesniegt līdz 30. jūnijam (parastā kārtībā - līdz 15. maijam), nepiemērojot atbalsta samazinājumu par katru kavēto dienu.
Lauksaimniekam atbalsta iesniegumā ir jānorāda informācija par katru atbalstam pieteikto lauku, norādot tā kultūrauga kodu, kurš konkrētajā laukā aug vai ir iesēts līdz kārtējā gada 25. jūnijam. 2025. gadā tiek paredzēts termiņa pagarinājums - līdz 15. jūlijam.

2. MK noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu pārejas noteikumu 405. punktu, nosakot, ka
2025. gadā ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību  piešķir par zaļmēslojuma augu papuves platību, kas nepārsniedz 30 procentus no saimniecības aramzemes platības, lai tādējādi risinātu situāciju ar šī gada nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi un daļēji kompensētu lauksaimnieku zaudējumus.
Šādas atkāpes iekļaušana pārejas noteikumos ir nepieciešama, jo tā ir arī atkāpe no apstiprinātā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023. – 2027.gadam, tomēr tā ir nepieciešama, ņemot vērā ārkārtas situāciju un tās ietekmi uz saimniecību spēju īstenot plānotās lauksaimniecības darbības un  ir nepieciešama, lai veicinātu lauksaimniecības zemes platību deklarēšanu un to izmantošanu lauksaimnieciskai darbībai.

Administrējot tiešos maksājumus, ir konstatēts, ka ir tehniski jāprecizē atsevišķas atbalsta intervenču saņemšanas nosacījumu detaļas, saskaņojot vairākus kultūraugu kodus.

Lai precizētu atbalsta saņemšanas nosacījumus un pilnveidotu platību maksājumu intervenču administrēšanu un uzraudzību, nepieciešami tehniska rakstura grozījumi:
1) noteikumu Nr. 198 1. pielikumā ir jāiekļauj jauns kultūras kods ziemas auzai, jo Latvijā tiek uzsākta šī kultūrauga audzēšana, ziemas cietajiem kviešiem, jo jau šosezon Latvijas laukos šis kultūraugs tiek audzēts, bet lauksaimniekiem to nākas deklarēt kā parastos ziemas kviešus, kā arī jauns kultūras kods daudzgadīgajai skābenei, to nošķirot no viengadīgās skābenes, jo uz daudzgadīgajiem kultūraugiem netiek attiecināta LLVS 7 standarta prasība. Redakcionāli precizēts, ka atbalsttiesīgi 2. un 4. ekoshēmā ir šādi kultūraugi: sinepe, tostarp baltā sinepe, sinepe ar tauriņziežu pasēju, zirņi ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju, pupas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju un soja ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju;
2) noteikumu Nr. 198 1.  un 12. pielikumā kultūraugu kodam "Sorgo, Sudānas zāle, sorgo hibrīdi sēklas ieguvei" ir jābūt 785, jo esošajā redakcijā tas ir norādīts nepareizi (784);
3) noteikumu Nr. 198 2. pielikumā joprojām ir norādīts kultūrauga kods 858 vīģlapu ķirbim, lielaugļu ķirbim un muskata ķirbim, bet 1. pielikumā šāda koda vairs nav, jo katram no minētajiem ķirbjiem ir piešķirts atsevišķs kultūrauga kods.

Noteikumu Nr. 198 1., 2. un 12. pielikumā precizēti atbilstošie kultūraugu kodi.

Ievērojot administratīvi teritoriālās izmaiņas, ir jāprecizēt ekoshēmu un LLVS standarta teritoriālais piemērojums.
Noteikumu Nr. 198 10. pielikumā ir minētas Vidzemes (izņemot īpaši jutīgās teritorijas) un Latgales teritorijas, arī Varakļānu novads, kura teritorija pēc novadu reformas īstenošanas atbilstoši 2024. gada 30. jūnija grozījumiem 2020. gada 10. jūnija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir iekļauta Madonas novada teritorijā.

Precizēts noteikumu Nr. 198 10. pielikums, no teritoriju saraksta svītrojot Varakļānu novadu.

Tā kā saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem 2027. gadā ir norādīts nekorekts indikatīvais atbalsta apmērs, tas jāprecizē, lai nodrošinātu atbilstību ar Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam apstiprināto finansējumu.
Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem 2027. gadā ir norādīts nekorekts indikatīvais atbalsta apmērs, kas neatbilst Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam apstiprinātajam finansējumam.

Noteikumu Nr. 198 16. pielikumā precizēts 2027. gada saistītā ienākumu atbalsta par sertificētas sēklas kartupeļiem indikatīvais apmērs atbilstoši Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam apstiprinātajam finansējumam.