Anotācija

Prasību komisija ir starptautiskā kompensācijas mehānisma izveidošanas nākamais posms pēc Zaudējumu reģistra, ko ANO Ģenerālās asamblejas vairākums ir atbalstījis, lai vērstos pret Krievijas agresijas nodarīto plašo kaitējumu.
Tā kā valstis pieņēma pakāpenisku pieeju, vispirms izvēloties izveidot Zaudējumu reģistru, un tikai pēc tam citus kompensācijas mehānisma elementus, tad tālākais solis ir izveidot Prasību komisiju.
Valstis izvēlējās pakapenisku pieeju kompensācijas mehānisma izveidei, sekojot Rezolūcijai, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt pierādījumu vākšanu un dokumentēšanu. Tāpat ir saprotams, ka katra nākamā kompensācija mehānisma elementa  izveidošana prasīs arvien vairāk laika, kā arī rosinās vairāk diskusiju valstu starpā, jo risināmie jautājumi kļūst aizvien sarežģītāki, kā tas ir pierādījies praksē, jo Zaudējumu reģistrs tika izveidots pusgada laikā pēc Rezolūcijas pieņemšanas, bet darbību uzsāka vēl pēc gada, savukārt sarunu process par Prasību komisijas izveidošanu noris jau divus ar pusi gadus un līdz tā varēs uzsākt darbību (pēc Zaudējumu reģistrs sekretariāta aplēsēm) būs nepieciešami vēl vismaz 18 mēneši pēc Konvencijas spēkā stāšanās.
 

Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijas, Zaudējumu reģistra sekretariāta un Ukrainas Prezidenta biroja vadībā 2024. gada 9. jūlijā tika uzsākts darbs pie instrumenta, ar ko izveidot starptautisko Prasību komisiju Ukrainai. Uz sagatavošanās sanāksmēm tika aicinātas visas 94 valstis, kas balsoja par Rezolūciju. Sanāksmēs laikā no 2024. gada 9. jūlija līdz 2025. gada 12. septembrim piedalījās 53 valstu delegācijas, tai skaitā Latvija, un ES pārstāvis.
Par paraugu izmantojot ar ANO Drošības padomes rezolūciju 1991. gadā izveidoto prasību komisiju (UNCC), kura aprēķināja zaudējumus un izmaksāja kompensācijas saistībā ar zaudējumiem, kas radušies Kuveitai Irākas iebrukuma rezultātā, valstu delegācijas sagatavoja EP Konvencijas projektu, kurā ir noregulēti šādi jautājumi:
Konvencijas I nodaļa nosaka terminu lietojumu.
Konvencijas II nodaļā Prasību komisijas izveidošana, mandāts un funkcijas. Proti, Prasību komisija tiek izveidota kā neatkarīga struktūra EP iestāžu sistēmā un ir administratīva struktūra, kas lemj par prasībām kompensēt zaudējumus, kaitējumu un aizskārumu, ko radījušas Krievijas Federācijas starptautiski prettiesiskās darbības Ukrainā vai pret Ukrainu, tostarp tās agresija, kas ir ANO Statūtu pārkāpums, kā arī starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumi, kurus Krievijas Federācija izdarījusi: a) sākot no 2022. gada 24. februāra; b) i) Ukrainas teritorijā tās starptautiski atzītajās robežās, kas ietver tās sauszemes teritoriju, gaisa telpu, iekšējos ūdeņus un teritoriālo jūru; ii) Ukrainas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un attiecīgajā gadījumā Ukrainas valsts tiesību aktiem; iii) visiem lidaparātiem vai kuģiem, kas ir Ukrainas jurisdikcijā, un c) visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij, tostarp tās reģionālajām un pašvaldības iestādēm un valstij piederošām vai valsts kontrolētām institūcijām.
Konvencijas III nodaļa nosaka Prasību komisijas juridisko statusu un galveno mītni, proti, Prasību komisijai ir starptautiskas juridiskas personas statuss un tās galvenā mītne atradīsies kādas Konvencijas dalībvalsts teritorijā. Interesi uzņemt Prasību komisiju ir izrādījusi Nīderlandes Karaliste, kurā pašlaik atrodas arī Zaudējumu reģistrs. Pēc Konvencijas spēkā stāšanās starp Nīderlandes Karalisti un Prasību komisiju tiks noslēgts mītnes līgums. Tāpat šajā nodaļā ir noteikts Prasību komisijas biroja un personāla sastāva privilēģiju un imunitāšu apjoms.
Konvencijas IV nodaļā ir noteikta Prasību komisijas organizatoriskā struktūra. Galvenā Prasību komisijas struktūra ir Asambleja, kuras sastāvā ir visi Prasību komisijas dalībnieki. Asambleja rīkos sanāksmes ne retāk kā reizi gadā. Asambleja izveido Finanšu komiteju. Prasību komisijas mandāta izpildei Asambleja ievēl Padomi uz 3 gadiem, kas sastāvēs iesākumā no 9, bet kopumā ne vairāk kā 15 locekļiem. Padomi ievēl pēc rotācijas principa no saraksta ar dalībniekiem, kuri būs izteikuši interesi darboties Padomē, tādā secībā, kā tie kļuvuši par dalībniekiem. Padome savukārt izveido apakškomisijas, kas izskata saņemtās prasības, un ieceļ amatā komisārus. Apakškomisija sastāv no 3 komisāriem. Komisāriem ir jābūt ekspertiem tādās jomās kā starptautiskās tiesības, strīdu izšķiršana, finanses, grāmatvedība, apdrošināšana vai zaudējumu novērtēšana. Komisārus var nominēt dalībvalstis, kā arī kandidāti var pieteikties paši. No kandidātiem tiek izveidots saraksts, ko apstiprina Asambleja un tad atbilstoši nepieciešamībai no šī saraksta tiek izvēlēti komisāri konkrētajai apakškomisijai. Prasību komisijai ir Sekretariāts, ko vada izpilddirektors. Izpilddirektoru ievēlē Asambleja, ko pēc tam apstiprina EP ģenerālsekretārs uz 4 gadu termiņu. Tā pat šajā nodaļā noteikta balsošanas kārtība Asamblejā.
V nodaļa nosaka prasību izskatīšanas procedūras. Ar prasībām šīs Konvencijas izpratnē saprot prasības, kas iesniegtas Zaudējumu reģistrā saskaņā ar tā noteikumiem, un pēc Zaudējumu reģistra darba nodošanas Prasību komisijai saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un procedūrām. Nodaļā noteiktas procedūras prasību izskatīšanai un lēmumu pieņemšanai apakškomisijās, Padomes lēmumu pieņemšanai par apakškomisijas ieteikumiem, kā arī noteikti standarti un garantijas, kas jāievēro savā darbā Prasību komisijai un tās struktūrām. Tāpat noteikta piešķirto kompensāciju finansēšana un izpilde, kas skaidri paredz, ka sagaidāms, ka Krievijas Federācijai jāfinansē kopmensācijas, ko noteikusi un piešķīrusi Prasību komisija, kā arī tas, ka Prasību komisijas locekļiem nav jāfinansē minētās kompensācijas.
VI nodaļa regulē Prasību komisijas finansēšanu. Saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Krievijas Federācijai ir jāuzņemas atbildība par juridiskajām sekām, ko radījušas visas tās starptautiski prettiesiskās darbības, tai skaitā jāveic reparācija par aizskārumu, tostarp jebkādiem zaudējumiem, kas nodarīti ar šādām darbībām, tajā skaitā jāfinansē reparāciju administrēšanas izmaksas. Vienlaikus, gadījumā, ja Krievija vēlēsies kļūt par šīs Konvencijas dalībnieci, tai tas netiks liegts, bet ir paredzēti nosacījumi, pie kādiem Krievijas Federācija varētu kļūt par dalībnieci. Tiklīdz Krievijas Federācija kļūst par locekli, tā uzņemas Prasību komisijas izmaksas no šīs konvencijas stāšanās spēkā brīža. Kamēr Krievijas Federācija nav uzņēmusies Prasību komisijas izmaksas, komisija tiek finansēta no ikgadējām  locekļu iemaksām un brīvprātīgajām iemaksām. Dalībnieku ikgadējās iemaksas nosaka Finanšu komiteja, pamatojoties uz kritērijiem, ar kuriem nosaka ikgadējo iemaksu apmēru EP vispārējā budžetā. 
VII nodaļā noteikta Zaudējumu reģistra darba nodošana un turpināšana Prasību komisijā. Paredzēts, ka iespējami drīz pēc Prasību komijas izveidošanas un izpilddirektora iecelšanas, sadarbojoties ar Zaudējumu reģistru un EP, tiek sagatavota Zaudējumu reģistra darba nodošana Prasību komisijai, nodrošinot tā nepārtrauktu darbību līdz tā izbeigšanai un nodotu Zaudējumu reģistrā turēto informāciju par prasībām un pierādījumiem Prasību komisijas rīcībā. Tas nozīmē, ka tiek nodota Zaudējumu reģistra digitālā platforma, kā arī visa tajā iekļautā informācija par prasībām un pierādījumiem, cita dokumentācija, arhīvi, kustamais un nekustamais īpašums, ieskaitot bankas kontus, IT iekārtas, programmatūru un programmatūras licences, līgumus un vienošanās dokumentus, kā arī tiek nodoti ar Zaudējumu reģistru saistītie dati tādā veidā, ka Prasību komisija kļūst par Zaudējumu reģistra tiesību pārmantotāju.
VII nodaļā ir noslēguma noteikumi, kas regulē strīdu izšķiršanu, dalības veidus, tai skaitā Krievijas Federācijas dalības nosacījumus, parakstīšanu, ratificēšanu, pieņemšanu, apstiprināšanu un stāšanos spēkā, pievienošanos, ilgumu un darbības izbeigšanu.
Konvencija saskaņā ar tās 30.pantu stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad ir izpildīti abi šādi nosacījumi: a) divdesmit piecas parakstītājvalstis ir izteikušas piekrišanu uzņemties šīs konvencijas saistības saskaņā ar šā panta 2. daļas noteikumiem un b) šo parakstītājvalstu kopējās individuālās iemaksas Reģistra 2025. gada budžetā ir vismaz 50 % no Reģistra kopējā 2025. gada budžeta. 
Prasību komisijas budžetu veido tās dalībnieku un novērotāju iemaksas un brīvprātīgas iemaksas. Iemaksas atkarīgas no Konvenciju ratificējošo dalībnieku skaita. Tāpat, lai nebūtu liels finanšu slogs uz pirmajām dalībvalstīm, kas Konvenciju ratificēs, viens no spēkā stāšanās nosacījumiem ir, ka ratificējušo valstu kopējās individuālās iemaksas Zaudējumu reģistra 2025.gada budžetā bija vismaz 50% no Zaudējumu reģistra kopējā 2025.gada budžeta. Pirmās iemaksas Prasību komisijā Latvijai varētu būt jāveic ne ātrāk kā 2027.gada otrā puse. Jo, kā aprēķinājis Zaudējumu reģistra sekretariāts, pēc Konvencijas spēkā stāšanās būs nepieciešami apmēram vismaz 18 mēneši, kamēr Prasību komisija varēs uzsākt darbu.
Pirmā gada budžets plānots neliels, ņemot vērā to, ka pirmajā gadā notiks sagatavošanās Zaudējuma reģistra iekļaušanai Prasību komisijā un sagatavošanās, lai darbu varētu uzsākt pirmās trīs apakškomisijas. Jāņem vērā, ka Prasību komisijā tiks iekļauts Zaudējumu reģistrs un līdz ar to Zaudējumu reģistram plānotās iemaksas būs novirzāmas iemaksu segšanai Prasību komisijā. Zaudējumu reģistram iekļaujoties Prasību komisijā budžets būs tāds pats kā Zaudējuma reģistra budžets, kas attiecīgi no apstiprināto apakškomisiju skaita pieaugs, maksimumu sasniedzot apmēram piektajā darbības gadā.  Zaudējumu reģistram iekļaujoties Prasību komisijā, tas kā atsevišķs elements beigs pastāvēt. 2025.gadā Zaudējumu reģistrā tika iemaksāti aptuveni 27 523 eiro, 2026.gadā prognozētā iemaksa ir aptuveni 27 470 eiro. Ņemot vērā minēto, iemaksas tiks veiktas esošā budžeta ietvaros.

Konvencija tika parakstīta 2025.gada 16.decembrī Hāgā diplomātiskajā konferencē. Latvijas Republikas valdības vārdā Konvenciju parakstīja Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandes Karalistē Solvita Āboltiņa. Bez Latvijas, Konvenciju parakstīja Eiropas Savienība un vēl 33 valstis - Andora, Austrija, Beļģija, Horvātija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Gruzija, Vācija, Islande, Īrija, Itālija, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Malta, Moldova, Monako, Melnkalne, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Sanmarīno, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Ukraina, Apvienotā Karaliste. Grieķija Konvenciju parakstīja 2025.gada 19.decembrī.