Anotācija (ex-ante)

24-TA-1240: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Pasaciņas" Rucavas pagastā, Dienvidkurzemes novadā, nodošanu Dienvidkurzemes novada pašvaldībai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42. panta pirmā daļa, 43.pants un Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2.punkts un 20.punkts.
Dienvidkurzemes novada domes 2023.gada 31.augusta sēdes lēmums (lēmums Nr.777) „Par valstij piekritīgās mantas – nekustamā īpašuma “Pasaciņas”, Rucavas pagastā, pieņemšanu pašvaldības īpašumā”.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut Finanšu ministrijai nodot bez atlīdzības Dienvidkurzemes novada pašvaldības īpašumā  nekustamo īpašumu “Pasaciņas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6484 015 0200) Rucavas pagastā, Dienvidkurzemes novadā, lai realizētu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2.punktā un 20.punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Dienvidkurzemes novada dome ar 2023.gada 31.augusta lēmumu Nr.777 "Par valstij piekritīgās mantas – nekustamā īpašuma “Pasaciņas”, Rucavas pagastā pieņemšanu pašvaldības īpašumā" lūdza Finanšu ministrijai nodot pašvaldības īpašumā bez atlīdzības nekustamo īpašumu “Pasaciņas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6484 015 0200) Rucavas pagastā, Dienvidkurzemes novadā (turpmāk – nekustamais īpašums), lai Dienvidkurzemes novada pašvaldība varētu realizēt Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju - gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu un 20.punktā minēto funkciju - veicināt dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, kā arī noteikt publiskā lietošanā esoša pašvaldības īpašuma izmantošanas kārtību, ja likumos nav noteikts citādi -  īstenošanai.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas Kurzemes rajona tiesas,  Rucavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.406 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 2023.gada 21.februāris.
Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6484 015 0200) 1,6600 ha platībā.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS)  datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 822 euro. Lietošanas mērķis noteikts - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība – kods 0101, platība – 1,6600 ha. Sadalījums pa lietošanas veidiem – ganību platība – 1,5300 ha; zeme zem ūdeņiem – 0,1000 ha; pārējās zemes – 0,0300 ha.
Nekustamajam īpašumam  NĪVKIS datos reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās– 0,1800 ha;
aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās– 0,2600 ha;
aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās– 0,1600 ha;
aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – 0,3200 ha;
aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – 0,0400 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu sadales iekārtu – 0,0010 ha;
aizsargjoslas teritorija gar autoceļu – 0,9400 ha;
regulētas ūdensnotekas (maģistrālā novadgrāvja) aizsargjoslas teritorija – 0,2500 ha;
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija – 1,6600 ha;
dabas parka neitrālās zonas teritorija – 1,6600 ha.
Kurzemes rajona tiesas, Rucava pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.406 nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 2023.gada 7.februāra vēstulē minēto, atbilstoši Dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS” esošajai informācijai, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6484 015 0200 visā 1,6600 ha platībā atrodas dabas parka “Pape” neitrālās zonas teritorijā (dabas parka neitrālās zonas teritorija ar apgrūtinājuma kodu 7313050600). Līdz ar to uz nekustamo īpašumu nav attiecināmi  likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33.panta otrās daļas nosacījumi.
Minētie apgrūtinājumi tiešā veidā papildu ietekmi uz nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā nerada, vienlaikus, Dienvidkurzemes novada pašvaldībai kā nākamajai nekustamā īpašuma  ieguvējai, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Dienvidkurzemes novada Būvvalde ar 2023.gada 21.februāra vēstuli Nr. B/2023/1.3/69-N informējusi valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumu” (turpmāk – VNĪ), ka saskaņā ar 2008.gada 21.maija saistošiem noteikumiem Nr.7 „Par detālplānojuma galīgās redakcijas apstiprināšanu “Pasaciņas” (turpmāk tekstā – DP), nekustamā īpašuma „Pasaciņa” (kadastra Nr.6484 015 0200), zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējumu 6484 015 0200)  atļauta individuālā dzīvojamā apbūve. Ar minēto vēstuli, Dienvidkurzemes novada Būvvalde informē, ka nekustamais īpašums nav uzskatāms par starpgabalu, jo tas ir lielāks par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību un tā  konfigurācija pieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, tas neatrodas degradētā teritorijā, tam ir iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ceļam, ņemot vērā, ka  DP grafiskās daļas  “Galvenā plānā”  piekļūšana plānota no pašvaldības autoceļa “Zvirgzdiņi – Atvari” (kadastra apzīmējums 64840151095).  Plānotā nobrauktuve dabā šobrīd nav izbūvēta.
Atbilstoši Dienvidkurzemes novada pašvaldības 2023.gada 31.augusta lēmumam Nr.777, nekustamā īpašuma nodošana Dienvidkurzemes novada pašvaldībai nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto autonomo funkciju īstenošanai - pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanai, proti, piekļuves nodrošināšanai pie Baltijas jūras. 
VNĪ 2024.gada 11.janvārī tika saņemta Dienvidkurzemes novada pašvaldības vēstule Nr. DKN/2024/4.10/196-N, kurā tā apliecina, ka nekustamā īpašumā neveiks  saimniecisko darbību un to plānots izmantot atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam, lai veicinātu brīvu piekļuvi Baltijas jūrai.
VNĪ 2024.gada 21.martā ar vēstuli Nr.2/9-3/2275 atkārtoti vērsās pie Dienvidkurzemes novada pašvaldības, lūdzot sniegt papildu skaidrojumu par to, kā nekustamajā īpašumā pēc tā pārņemšanas pašvaldības īpašumā tiks īstenota Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā pašvaldības autonomā funkcija.
   2024.gada 8.aprīlī Dienvidkurzemes novada pašvaldība vēstulē Nr.DKN/2024/4.10/1604-N atkārtoti apliecina, ka nekustamajā īpašumā neveiks saimniecisko darbību. Īpašumu plānots izmantot atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 20. punktā noteiktajam, lai veicinātu piekļuvi Baltijas jūrai, kas veicinātu dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, proti, stāvlaukuma (līdzīgi kā Papes stāvlaukums) izveidei pieejamo līdzekļu ietvaros.
Ņemot vērā minēto kā arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības atkārtoti apliecināto, ka  valsts nekustamajā īpašumā netiks veikta darbība, kas atbilstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pazīmēm, secināms, ka nododot valsts nekustamo īpašumu Dienvidkurzemes novada pašvaldības īpašumā, nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Nekustamā īpašuma nodošana bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar Atsavināšanas likumā noteikto ir viens no atsavināšanas veidiem.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem.
Ņemot vērā, ka pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai nekustamais īpašums ir nepieciešams Dienvidkurzemes novada pašvaldībai, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts atbalstīt nekustamā īpašuma  atsavināšanu, nododot to bez atlīdzības pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai valsts nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz valsts nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nodotais valsts nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona minēto valsts nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Šādā gadījumā nekustamais īpašums tiks atdots visā tā sastāvā kopā ar neatdalāmiem uzlabojumiem, proti, kopā ar uz tā izveidoto stāvlaukumu un citiem labiekārtojama elementiem atbilstoši Civillikuma 854.pantam, kas noteic, ka galvenās lietas būtiskās daļas ir visas tās, kas atrodas ar viņu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 43.panta ietvertajam regulējumam šā likuma 42. pantā minētajos gadījumos lēmumu par valsts mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem šā likuma 5. pantā minētā institūcija, t.i., Ministru kabinets.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Sabiedrība kopumā, kas varēs publiski apmeklēt sakārtotu labiekārtotu teritoriju, nokļūšanai pie Baltijas jūras.
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Sabiedrība kopumā, kas varēs publiski apmeklēt sakārtotu labiekārtotu teritoriju, nokļūšanai pie Baltijas jūras.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumus, saistībā ar nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā uz Dienvidkurzemes novada pašvaldības vārda, kā arī izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, segs Dienvidkurzemes novada pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
 

6.4. Cita informācija


Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv .
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
  • Dienvidkurzemes novada pašvaldība

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt rīkojuma projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses.
 Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi