25-TA-2320: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumu Nr. 730 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 730) 7.1. apakšpunkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir, ievērojot MK noteikumos Nr. 730 noteikto minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru 2026. gadā 780 euro mēnesī.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 656) nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 740 euro.
2025. gada 22. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts un atbalstīts informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" (turpmāk – informatīvais ziņojums), kurā paredzēts arī minimālās mēneša darba algas pieaugums.
Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"" (turpmāk – noteikumu projekts), kurā noteikts, ka minimālā mēneša darba algas apmērs sākot ar 2026. gada 1. janvāri ir 780 euro.
Vienlaikus ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumu Nr. 730 “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” 6. punktā noteikto, noteikumu projekts ir izstrādāts, paredzot, ka minimālās mēneša algas paaugstināšanas 2026. gadā līdz 780 euro fiskālā ietekme ir ņemta vērā Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025. – 2028. gadam.
2025. gada 22. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts un atbalstīts informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" (turpmāk – informatīvais ziņojums), kurā paredzēts arī minimālās mēneša darba algas pieaugums.
Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"" (turpmāk – noteikumu projekts), kurā noteikts, ka minimālā mēneša darba algas apmērs sākot ar 2026. gada 1. janvāri ir 780 euro.
Vienlaikus ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumu Nr. 730 “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” 6. punktā noteikto, noteikumu projekts ir izstrādāts, paredzot, ka minimālās mēneša algas paaugstināšanas 2026. gadā līdz 780 euro fiskālā ietekme ir ņemta vērā Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025. – 2028. gadam.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Labklājības ministrija katru gadu izstrādā un publicē savā tīmekļa vietnē ziņojumu par minimālās darba algas situāciju.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Labklājības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.12.2026.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
-1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Darba ņēmēji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz darba ņēmējiem.
2020.-2024. gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 15,3% līdz 19,4% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2024.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 15,3%.
Saskaņā ar CSP datiem 2024.gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 19,4% darba ņēmēju
2024. gadā Latvijā bija nodarbināti 816 545 iedzīvotāji.
2020.-2024. gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 15,3% līdz 19,4% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2024.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 15,3%.
Saskaņā ar CSP datiem 2024.gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 19,4% darba ņēmēju
2024. gadā Latvijā bija nodarbināti 816 545 iedzīvotāji.
Juridiskās personas
- Darba devēji
Ietekmes apraksts
Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai.
Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem (ne visiem), kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (740 euro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par noteikumu projektā noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (780 euro).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – noteikumi Nr. 827) 21. punktu darba devējs katru mēnesi līdz 17. datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu. Tātad minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņas nevar uzskatīt par darba devēja administratīvā sloga palielinājumu, jo informācija par darba ņēmēja darba ienākumiem, aprēķinātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (turpmāk – obligātās iemaksas) un iedzīvotāju ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama katru mēnesi darba devēja ziņojuma ietvaros. Savukārt, pēc noteikumu par jaunās minimālās mēneša darba algas apmēra spēkā stāšanās, slēdzot darba līgumu ar jauno darba ņēmēju, darba devējs jauno darba ņēmēju reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāto iemaksu veicēju, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem noteikumu Nr. 827 noteiktajā kārtībā.
Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem (ne visiem), kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (740 euro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par noteikumu projektā noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (780 euro).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – noteikumi Nr. 827) 21. punktu darba devējs katru mēnesi līdz 17. datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu. Tātad minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņas nevar uzskatīt par darba devēja administratīvā sloga palielinājumu, jo informācija par darba ņēmēja darba ienākumiem, aprēķinātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (turpmāk – obligātās iemaksas) un iedzīvotāju ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama katru mēnesi darba devēja ziņojuma ietvaros. Savukārt, pēc noteikumu par jaunās minimālās mēneša darba algas apmēra spēkā stāšanās, slēdzot darba līgumu ar jauno darba ņēmēju, darba devējs jauno darba ņēmēju reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāto iemaksu veicēju, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem noteikumu Nr. 827 noteiktajā kārtībā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Vienlaikus algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Minimālā mēneša darba alga ir paredzēta zemāk kvalificēto darba ņēmēju darba atalgošanai, atspoguļojot šāda darba produktivitāti, līdz ar to būtiska ietekme uz nozaru darba spēka konkurētspēju darba tirgū ilgtermiņā nav sagaidāma. Tomēr atsevišķas nozares, kurās ir augsts to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai algu, kas apmēra ziņā ir tuva minimālās mēneša darba algas apmēram, var tikt pakļautas pieaugošu ražošanas izmaksu spiedienam, līdz ar to nepieciešamībai modernizēt ražošanas tehnoloģiskos procesus, paaugstinot ražošanas produktivitāti.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam kopumā ilgtermiņā būs labvēlīga ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, veicinot darba samaksas līmeņa pieaugumu, ieguldījumus produktivitātē un tehnoloģiskajos procesos. Tomēr, ņemot vērā būtiskās reģionālās atšķirības ekonomiskās aktivitātes un ienākumu ziņā, noteikumu projektam var būt īstermiņā nelabvēlīga ietekme uz tiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reģionos ar zemāku ekonomiskās aktivitātes un ienākumu līmeni, kuros ir būtisks to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai darba samaksu apmērā ziņā tuvu minimālajai mēneša darba algai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku tautsaimniecības nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Pirmkārt, minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Otrkārt, tas veicinās algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Treškārt, algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokollēmuma Nr. 38 1. § 5.un 8. punktam, kā arī šī sēdes protokollēmuma 1. § 2. punktam, ietekme no minimālās darba algas paaugstināšanas 2026. gadā no 740 euro uz 780 euro ir jau ņemta vērā Finanšu ministrijas sagatavotajās makroekonomiskajās prognozēs, nodokļu ieņēmumu prognozēs, kā arī valsts budžeta izdevumos un apstiprinātas likumā “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam”, kā arī iekļautas likumprojektā "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam”.
Tādējādi izmaiņas Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību" saistībā ar minimālās darba algas paaugstināšanu no 740 euro uz 780 euro neietekmēs prognozētos nodokļu ieņēmumus un valsts budžeta izdevumus.
Attiecībā uz minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas ietekmi uz pašvaldību izdevumiem, LM rīcībā nav datu par pašvaldību iestādēs strādājošajiem darba ņēmējiem, kuriem noteiktais mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros ir mazāks par 780 euro, līdz ar to nav iespējams veikt korektu provizorisko aprēķinu par papildu pašvaldību budžeta izdevumiem 2026. gadā un turpmāk ik gadu saistībā ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu.
Tādējādi izmaiņas Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību" saistībā ar minimālās darba algas paaugstināšanu no 740 euro uz 780 euro neietekmēs prognozētos nodokļu ieņēmumus un valsts budžeta izdevumus.
Attiecībā uz minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas ietekmi uz pašvaldību izdevumiem, LM rīcībā nav datu par pašvaldību iestādēs strādājošajiem darba ņēmējiem, kuriem noteiktais mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros ir mazāks par 780 euro, līdz ar to nav iespējams veikt korektu provizorisko aprēķinu par papildu pašvaldību budžeta izdevumiem 2026. gadā un turpmāk ik gadu saistībā ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
Pēc noteikumu projekta pieņemšanas Ministru kabinetā saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumu Nr. 730 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" 7.2.apakšpunktu atbildīgās ministrijas triju mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektus par grozījumiem saistībā ar mēnešalgas apmēra (skalas) izmaiņām un noteiktā kārtībā iesniedz tos izskatīšanai Ministru kabinetā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32022L2041
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Starptautiskās darba organizācijas 1970. gada 22. jūnija konvencija Nr. 131 "Par minimālās algas noteikšanu”.
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Starptautiskās darba organizācijas 1970. gada 22. jūnija konvencija Nr. 131 "Par minimālās algas noteikšanu”.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Latvija ir ratificējusi Starptautiskās darba organizācijas, par kuras biedri kļuva 1921.gadā (darbību tajā atjaunojot 1991.gadā), 1970.gada konvenciju Nr. 131 „Par minimālās algas noteikšanu”, kuras 1.pants paredz, ka dalībvalsts pienākums ir izveidot minimālās algas sistēmu, kas attiecas uz visiem darba algas saņēmējiem, savukārt 3.pants paredz, ka, nosakot minimālās algas līmeni, ir jāņem vērā darbinieku un viņu ģimeņu vajadzības, ievērojot vispārējo algu līmeni valstī, iztikšanai nepieciešamo minimumu, sociālās drošības pabalstus un citu sociālo grupu dzīves līmeni, kā arī ekonomiskos faktorus, tajā skaitā – ekonomikas attīstības rādītājus, darba ražīguma līmeni, kā arī vēlmi nodrošināt augstu nodarbinātības līmeni.
Noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
–
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Centrālā statistikas pārvalde, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts kancelejaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e293fa7f-0df0-4c14-82e8-82fa64786c4f
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
Jautājums par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu tika skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (turpmāk – NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes sēdē 2025. gada 16. aprīlī un NTSP sēdē 2025. gada 19. septembrī.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts darba inspekcija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta normu ievērošanu darba tiesisko attiecību jomā uzraudzīs Valsts darba inspekcija, bet Valsts ieņēmumu dienests uzraudzīs noteikumu projekta normu ievērošanu, izskatot darba devēju ikmēneša ziņojumus par obligātajām iemaksām, kuros tai skaitā norādami dati par darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un aprēķināto uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
Noteikumu projekts Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas neietekmēs, jo minētās iestādes šīs funkcijas veic jau pašreiz atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projekts Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas neietekmēs, jo minētās iestādes šīs funkcijas veic jau pašreiz atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi