25-TA-1970: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas uz Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta piecpadsmito daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai nodrošinātu kultūras infrastruktūrai neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienības izstāžu zāles “Arsenāls” būvniecības darbu izpildi un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas, Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā, remontdarbus, pārdalot finansējumu 2025. gadā starp Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 41.13.00 “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” paredzēts finansējums pasākumam “Dotācija ēkas Rīgā, Smilšu ielā 1 (liters Nr. 005) rekonstrukcijai” 2 000 000 euro apmērā.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 2024. gada 4. jūnijā ir apstiprinājusi projektu “Izstāžu zāles Arsenāls pārbūves un restaurācijas darbu veikšana II posms” (projekta Nr. 5.1.1.5/1/24/I/001), kurā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ir finansējuma saņēmējs. Līgums par Eiropas Savienības fonda projekta Nr. 5.1.1.5/1/24//I/001 īstenošanu starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstīts 2025. gada 2. janvārī.
2024. gada 15. jūlijā tika atvērti iepirkuma Nr. VNĪ 2024/7/2-8/AK-44 “Būvprojekta izmaiņu izstrāde un būvprojekta izstrāde 3D BIM vidē, autoruzraudzība, BIM aktualizācija būvdarbu laikā un būvdarbi Torņa ielā 1, Rīgā” piedāvājumi. 2024. gada 25. septembrī nosūtīti paziņojumi pretendentiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pilnsabiedrībai “P un S Būvniecība”.
Pilnsabiedrības “AD SPATIUM” būvprojekts izstrādāts 2021. gadā, un kopš izstrādes brīža ir mainījušies lietošanas un uzturēšanas nosacījumi. Attiecīgi, starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un pilnsabiedrību “P un S Būvniecība” noslēgtā projektēšanas un būvniecības līguma ietvarā, ievērojot aktuālās normatīvo aktu prasības, tiks veiktas risinājumus uzlabojošas izmaiņas arhitektūras, ūdensapgādes, apkures, ventilācijas, klimata kontroles un siltummehānikas, elektroapgādes, kā arī elektronisko sakaru sistēmas būvprojekta sadaļās. Tāpat projektēšanas un būvniecības līguma ietvarā, atbilstoši mūsdienīgām būvniecības un apsaimniekošanas prasībām, tiks izstrādāts ēkas 3D BIM jeb digitālā dvīņa modelis, kas ietver ēkas konstrukcijas, inženiertehniskās sistēmas un citu svarīgu informāciju ēkas pilnīgai ekspluatācijai un apsaimniekošanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumu Nr. 530 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – SAM 5.1.1.5 pasākums) nosacījumiem, izstāžu zāles “Arsenāls”, Lielās ģildes un Daugavas gātes labiekārtošanai, atjaunošanai projekta finansējuma saņēmējam valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un nacionālais finansējums (tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums) ir ne vairāk kā 29 525 764 euro ar PVN.
Ņemot vērā Lielās Ģildes pārbūves un atjaunošanas II posma un Daugavas gātes labiekārtošanas projekta ietvaros veiktos iepirkumus un noslēgtos finansēšanas līgumus starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, attiecīgi par 10 086 039 euro ar PVN un 1 695 617 euro ar PVN, izstāžu zāles “Arsenāls” pārbūves un restaurācijas darbu veikšanai pieejamais finansējums SAM 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ir 17 744 108 euro ar PVN.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā, kopš atvēršanas 2016. gada 4. maijā tiek intensīvi izmantota gan pamatfunkciju (ekspozīcijas, izstādes), gan izglītības un sabiedrisko pasākumu norisei. Jau pirms oficiālās atklāšanas 2015. gada rudenī muzejs rīkoja tā atvērto durvju dienas, kas piesaistīja ievērojamu apmeklētāju skaitu un radīja pirmo publisko slodzi tikko rekonstruētajās telpās (nedēļas laikā muzejs tika apmeklēts 125 000 reižu). Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka kalpo ne vien kā muzeja profesionālās darbības īstenošanas – pastāvīgo ekspozīciju un regulāri mainīgo izstāžu – vieta, bet arī kā valsts kultūras simbols un reprezentatīva vieta nacionāla un starptautiska līmeņa norisēm. Tā ir nozīmīga ne tikai Rīgas, bet arī visas Latvijas kultūrtelpas sastāvdaļa. Muzeja telpās notikuši augsta līmeņa sabiedriskie un valsts reprezentācijas pasākumi, tostarp, piemēram, Francijas prezidenta Emanuela Makrona divpusējā tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (2020. gadā), Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (2022. gadā), Eiropas Parlamenta prezidentes Robertas Metsolas tikšanās ar Latvijas jauniešiem un politiķiem (2024. gadā), kā arī regulāra dažādu valstu amatpersonu un diplomātisko delegāciju uzņemšana. Šie pasākumi apliecina muzeja telpu augsto simbolisko vērtību un vienlaikus nozīmē paaugstinātu slodzi un prasības muzeja publiskajai infrastruktūrai.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (turpmāk – ERAB) un Latvijas valdība ir parakstījušas saprašanās memorandu, kas apstiprina ERAB 2026. gada ikgadējās sanāksmes norisi Rīgā no 2026. gada 5. līdz 7. jūnijam. 2026. gada sanāksme būs jau 35. ERAB ikgadējā sanāksme, kurā pulcēsies valdību pārstāvji, uzņēmējdarbības līderi, politikas veidotāji, akadēmiķi un viedokļu līderi. Papildus ERAB pilnvarnieku sanāksmei, ikgadējais pasākums ietvers arī daudzveidīgu papildu norišu programmu, tostarp programmu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ikgadējo Donoru sanāksmi. Plānots, ka ERAB pilnvarnieku valdes plenārsēde un Donorvalstu sanāksme tiks rīkotas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā.
Starp Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Rīgas Domes Īpašumu departamentu noslēgtais nomas līgums (noslēgts 15.02.2001., 16.04.1999. nomas līguma Nr. 1.12.-6-99-93 pārjaunojums), saskaņā ar kuru Latvijas Nacionālā mākslas muzejs nomā ēku Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nolikumā noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai ar termiņu līdz 15.04.2048., cita starpā paredz to, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pienākums ir rūpēties par telpu saglabātību un stāvokli, tajā skaitā veikt nepieciešamos remontdarbus.
Saskaņā ar 2024. gada darbības rādītājiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024. gadā bija 984 195 euro, kas veidoja 16 % no kopējiem valsts tiešās pārvaldes iestādes izdevumiem (6 074 190 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt saskaņā ar 2025. gada pirmā pusgada darbības rādītājiem valsts tiešās pārvaldes iestādes pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2025. gada pirmajā pusgadā bija 604 677 euro, kas veidoja 21 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (2 871 495 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.
2016. gada 19. jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi). Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pašu ieņēmumi nav lielāki par 50 % no iestādes izdevumiem, tāpēc komercdarbības atbalsta regulējums nav jāpiemēro.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 2024. gada 4. jūnijā ir apstiprinājusi projektu “Izstāžu zāles Arsenāls pārbūves un restaurācijas darbu veikšana II posms” (projekta Nr. 5.1.1.5/1/24/I/001), kurā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ir finansējuma saņēmējs. Līgums par Eiropas Savienības fonda projekta Nr. 5.1.1.5/1/24//I/001 īstenošanu starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstīts 2025. gada 2. janvārī.
2024. gada 15. jūlijā tika atvērti iepirkuma Nr. VNĪ 2024/7/2-8/AK-44 “Būvprojekta izmaiņu izstrāde un būvprojekta izstrāde 3D BIM vidē, autoruzraudzība, BIM aktualizācija būvdarbu laikā un būvdarbi Torņa ielā 1, Rīgā” piedāvājumi. 2024. gada 25. septembrī nosūtīti paziņojumi pretendentiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pilnsabiedrībai “P un S Būvniecība”.
Pilnsabiedrības “AD SPATIUM” būvprojekts izstrādāts 2021. gadā, un kopš izstrādes brīža ir mainījušies lietošanas un uzturēšanas nosacījumi. Attiecīgi, starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un pilnsabiedrību “P un S Būvniecība” noslēgtā projektēšanas un būvniecības līguma ietvarā, ievērojot aktuālās normatīvo aktu prasības, tiks veiktas risinājumus uzlabojošas izmaiņas arhitektūras, ūdensapgādes, apkures, ventilācijas, klimata kontroles un siltummehānikas, elektroapgādes, kā arī elektronisko sakaru sistēmas būvprojekta sadaļās. Tāpat projektēšanas un būvniecības līguma ietvarā, atbilstoši mūsdienīgām būvniecības un apsaimniekošanas prasībām, tiks izstrādāts ēkas 3D BIM jeb digitālā dvīņa modelis, kas ietver ēkas konstrukcijas, inženiertehniskās sistēmas un citu svarīgu informāciju ēkas pilnīgai ekspluatācijai un apsaimniekošanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumu Nr. 530 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – SAM 5.1.1.5 pasākums) nosacījumiem, izstāžu zāles “Arsenāls”, Lielās ģildes un Daugavas gātes labiekārtošanai, atjaunošanai projekta finansējuma saņēmējam valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un nacionālais finansējums (tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums) ir ne vairāk kā 29 525 764 euro ar PVN.
Ņemot vērā Lielās Ģildes pārbūves un atjaunošanas II posma un Daugavas gātes labiekārtošanas projekta ietvaros veiktos iepirkumus un noslēgtos finansēšanas līgumus starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, attiecīgi par 10 086 039 euro ar PVN un 1 695 617 euro ar PVN, izstāžu zāles “Arsenāls” pārbūves un restaurācijas darbu veikšanai pieejamais finansējums SAM 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ir 17 744 108 euro ar PVN.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā, kopš atvēršanas 2016. gada 4. maijā tiek intensīvi izmantota gan pamatfunkciju (ekspozīcijas, izstādes), gan izglītības un sabiedrisko pasākumu norisei. Jau pirms oficiālās atklāšanas 2015. gada rudenī muzejs rīkoja tā atvērto durvju dienas, kas piesaistīja ievērojamu apmeklētāju skaitu un radīja pirmo publisko slodzi tikko rekonstruētajās telpās (nedēļas laikā muzejs tika apmeklēts 125 000 reižu). Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka kalpo ne vien kā muzeja profesionālās darbības īstenošanas – pastāvīgo ekspozīciju un regulāri mainīgo izstāžu – vieta, bet arī kā valsts kultūras simbols un reprezentatīva vieta nacionāla un starptautiska līmeņa norisēm. Tā ir nozīmīga ne tikai Rīgas, bet arī visas Latvijas kultūrtelpas sastāvdaļa. Muzeja telpās notikuši augsta līmeņa sabiedriskie un valsts reprezentācijas pasākumi, tostarp, piemēram, Francijas prezidenta Emanuela Makrona divpusējā tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (2020. gadā), Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (2022. gadā), Eiropas Parlamenta prezidentes Robertas Metsolas tikšanās ar Latvijas jauniešiem un politiķiem (2024. gadā), kā arī regulāra dažādu valstu amatpersonu un diplomātisko delegāciju uzņemšana. Šie pasākumi apliecina muzeja telpu augsto simbolisko vērtību un vienlaikus nozīmē paaugstinātu slodzi un prasības muzeja publiskajai infrastruktūrai.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (turpmāk – ERAB) un Latvijas valdība ir parakstījušas saprašanās memorandu, kas apstiprina ERAB 2026. gada ikgadējās sanāksmes norisi Rīgā no 2026. gada 5. līdz 7. jūnijam. 2026. gada sanāksme būs jau 35. ERAB ikgadējā sanāksme, kurā pulcēsies valdību pārstāvji, uzņēmējdarbības līderi, politikas veidotāji, akadēmiķi un viedokļu līderi. Papildus ERAB pilnvarnieku sanāksmei, ikgadējais pasākums ietvers arī daudzveidīgu papildu norišu programmu, tostarp programmu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ikgadējo Donoru sanāksmi. Plānots, ka ERAB pilnvarnieku valdes plenārsēde un Donorvalstu sanāksme tiks rīkotas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā.
Starp Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Rīgas Domes Īpašumu departamentu noslēgtais nomas līgums (noslēgts 15.02.2001., 16.04.1999. nomas līguma Nr. 1.12.-6-99-93 pārjaunojums), saskaņā ar kuru Latvijas Nacionālā mākslas muzejs nomā ēku Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nolikumā noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai ar termiņu līdz 15.04.2048., cita starpā paredz to, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pienākums ir rūpēties par telpu saglabātību un stāvokli, tajā skaitā veikt nepieciešamos remontdarbus.
Saskaņā ar 2024. gada darbības rādītājiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024. gadā bija 984 195 euro, kas veidoja 16 % no kopējiem valsts tiešās pārvaldes iestādes izdevumiem (6 074 190 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt saskaņā ar 2025. gada pirmā pusgada darbības rādītājiem valsts tiešās pārvaldes iestādes pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2025. gada pirmajā pusgadā bija 604 677 euro, kas veidoja 21 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (2 871 495 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.
2016. gada 19. jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi). Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pašu ieņēmumi nav lielāki par 50 % no iestādes izdevumiem, tāpēc komercdarbības atbalsta regulējums nav jāpiemēro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma Smilšu ielā 1, Rīgā, kadastra Nr. 0100 006 0025, sastāvā esošā administratīvā ēka, būves kadastra apzīmējums 0100 006 0025 005, šobrīd nav apdzīvota un nav zināms turpmākais ēkas lietošanas mērķis, kā arī iespējamais lietotājs, paredzētais finansējums pasākumam “Dotācija ēkas Rīgā, Smilšu ielā 1 (liters Nr. 005) rekonstrukcijai” 2 000 000 euro apmērā 2025. gadā netiks izlietots un būtu pārvirzāms citiem mērķiem.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienības izstāžu zāles “Arsenāls” projekta sekmīgai īstenošanai un nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešams papildu finansējums 1 820 000 euro apmērā ar PVN. Papildu finansējums nepieciešams, jo kopš 2020. gada sākuma izstāžu zāle “Arsenāls” pārtrauca publisko darbību, ēka bijusi tehniski neizmantojama un tās tehniskais stāvoklis ar katru gadu ir tikai pasliktinājies, turklāt laika gaitā kopš izstrādāts būvprojekts “Arsenāls” pārbūvei un restaurācijai (t.i. 2021. gadā) ir mainījušies lietošanas un uzturēšanas nosacījumi. Līdz ar to, lai atjaunotu un saglabātu ēkas vēsturiskās vērtības, kā arī pielāgotu ēku mūsdienīgām lietošanas un apsaimniekošanas vajadzībām un drošības standartiem, tostarp nodrošinot mākslas darbu glabāšanas prasībām atbilstošus apstākļus, nepieciešamie ieguldījumi ēkas pārbūvei un restaurācijai laika gaitā ir pieauguši.
Projektā paredzētā finansējuma pārdale neietekmē valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras 2025. gada 2. janvārī noslēgto līgumu par projekta “Izstāžu zāles Arsenāls pārbūves un restaurācijas darbu veikšana II posms” īstenošanu (projekta Nr. 5.1.1.5/1/24/I/001) un grozījumi tajā nav nepieciešami.
Kopš Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārbūvētās un restaurētās ēkas Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā, atvēršanas muzejs bijis atvērts apmeklētājiem aptuveni 15 200 stundas un katru gadu vidējie notiek:
- 98 pasākumi, tajā skaitā izstāžu atklāšanas, koncerti, diskusijas u.c.;
- 289 muzejpedagoģisko programmu norises;
- 552 darbinieku rīkotas ekskursijas.
Kopš 2015. gada reģistrēti 2 092 429 apmeklējumi.
Intensīvas slodzes periodi:
- vislielākā apmeklējumu intensitāte bijusi pirmajos darbības gados pēc atklāšanas;
- nozīmīgs lietojums bijis LV100 programmas ietvaros, kad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs bija centrāla vieta valsts nozīmīgos izstāžu projektos;
- regulāri notikušas Muzeju nakts akcijas un sabiedriskas aktivitātes ar lielu apmeklētāju pieplūdumu (piemēram, 2025. gada sākumā organizētā animācijas filmas “Straume” starptautisko apbalvojumu eksponēšana piesaistīja 28 000 apmeklētāju);
- Covid-19 pandēmijas gados (2020–2021) muzeja publiskās darbības aktivitāte kritās, taču pēc tam notikusi strauja tās atjaunošanās.
Neskatoties uz to, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzejs iegulda līdzekļus ēkas uzturēšanā un apsaimniekošanā, ir vērojams tāds publiskās zonas telpu nolietojums kā mehānisks grīdas un sienu nolietojums (skrāpējumi, nodilums, deformācijas), sanitāro telpu nolietojums un estētiskas nepilnvērtības, garderobes un ieejas zonas infrastruktūras nepietiekamība lielu apmeklējumu brīdī, apgaismojuma sistēmas nolietojums (gaismekļu nolietojums vestibilā un fasādes apgaismojumā).
Ņemot vērā minēto, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā, ir nepieciešams veikt šādus remontdarbus:
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienības izstāžu zāles “Arsenāls” projekta sekmīgai īstenošanai un nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešams papildu finansējums 1 820 000 euro apmērā ar PVN. Papildu finansējums nepieciešams, jo kopš 2020. gada sākuma izstāžu zāle “Arsenāls” pārtrauca publisko darbību, ēka bijusi tehniski neizmantojama un tās tehniskais stāvoklis ar katru gadu ir tikai pasliktinājies, turklāt laika gaitā kopš izstrādāts būvprojekts “Arsenāls” pārbūvei un restaurācijai (t.i. 2021. gadā) ir mainījušies lietošanas un uzturēšanas nosacījumi. Līdz ar to, lai atjaunotu un saglabātu ēkas vēsturiskās vērtības, kā arī pielāgotu ēku mūsdienīgām lietošanas un apsaimniekošanas vajadzībām un drošības standartiem, tostarp nodrošinot mākslas darbu glabāšanas prasībām atbilstošus apstākļus, nepieciešamie ieguldījumi ēkas pārbūvei un restaurācijai laika gaitā ir pieauguši.
Projektā paredzētā finansējuma pārdale neietekmē valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras 2025. gada 2. janvārī noslēgto līgumu par projekta “Izstāžu zāles Arsenāls pārbūves un restaurācijas darbu veikšana II posms” īstenošanu (projekta Nr. 5.1.1.5/1/24/I/001) un grozījumi tajā nav nepieciešami.
Kopš Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārbūvētās un restaurētās ēkas Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā, atvēršanas muzejs bijis atvērts apmeklētājiem aptuveni 15 200 stundas un katru gadu vidējie notiek:
- 98 pasākumi, tajā skaitā izstāžu atklāšanas, koncerti, diskusijas u.c.;
- 289 muzejpedagoģisko programmu norises;
- 552 darbinieku rīkotas ekskursijas.
Kopš 2015. gada reģistrēti 2 092 429 apmeklējumi.
| Gads | Apmeklējumu skaits |
| 2015. | 125 000 |
| 2016. | 262 321 |
| 2017. | 215 558 |
| 2018. | 208 709 |
| 2019. | 179 814 |
| 2020. | 78 431 |
| 2021. | 48 962 |
| 2022. | 296 218 |
| 2023. | 296 084 |
| 2024. | 230 189 |
| 2025. (1.pusgads) | 151 143 |
Intensīvas slodzes periodi:
- vislielākā apmeklējumu intensitāte bijusi pirmajos darbības gados pēc atklāšanas;
- nozīmīgs lietojums bijis LV100 programmas ietvaros, kad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs bija centrāla vieta valsts nozīmīgos izstāžu projektos;
- regulāri notikušas Muzeju nakts akcijas un sabiedriskas aktivitātes ar lielu apmeklētāju pieplūdumu (piemēram, 2025. gada sākumā organizētā animācijas filmas “Straume” starptautisko apbalvojumu eksponēšana piesaistīja 28 000 apmeklētāju);
- Covid-19 pandēmijas gados (2020–2021) muzeja publiskās darbības aktivitāte kritās, taču pēc tam notikusi strauja tās atjaunošanās.
Neskatoties uz to, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzejs iegulda līdzekļus ēkas uzturēšanā un apsaimniekošanā, ir vērojams tāds publiskās zonas telpu nolietojums kā mehānisks grīdas un sienu nolietojums (skrāpējumi, nodilums, deformācijas), sanitāro telpu nolietojums un estētiskas nepilnvērtības, garderobes un ieejas zonas infrastruktūras nepietiekamība lielu apmeklējumu brīdī, apgaismojuma sistēmas nolietojums (gaismekļu nolietojums vestibilā un fasādes apgaismojumā).
Ņemot vērā minēto, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā, ir nepieciešams veikt šādus remontdarbus:
| Nr.p.k. | Nepieciešamie darbi | Esošā stāvokļa apraksts, veicamie darbi | Izmaksas, euro (ar PVN) |
| 1. | 1. stāva vestibila un WC kosmētiskais remonts | Ievērojams telpu nolietojums, sevišķi WC un priekštelpas zonā, tajā skaitā, jāizgatavo un jāuzstāda jaunas WC durvis, jānovērš bojājumi WC iekšpusē | 11 786 |
| 2. | 1. stāva vestibila gaismekļu nomaiņa | Esošajiem gaismekļiem (40 gab.) ir halogēna spuldzes, kādas vairs nav nopērkamas, LED ekvivalenti ir ar 30% mazāku gaismas atdevi. Jāparedz esošo gaismekļu remonts, saplānojot darbu secību ar kosmētisko remontu | 4 840 |
| 3. | Terašu grīdas seguma nomaiņa | Esošo dēļu nolietojums (plīsumu pa koka šķiedru, lūzumi savienojumu vietās) pilnīgi noteikti neatļaus drošu terašu ekspluatāciju publiskiem pasākumiem 2026. gada sezonā, 240 m2 | 56 706 |
| 4. | Terašu apmetuma daļu remonts | Apjomīgi apmetuma bojājumi uz skursteņiem un ieejas daļā, kas var veicināt negatīvu apmeklētāju pieredzi un nevēlamu popularitāti | 18 446 |
| 5. | Izeju portālu remonts no kupola uz terasēm | Nepieciešams atjaunot abu ieejas portālu apdari, lokāls remonts un krāsošana | 2173 |
| 6. | Iekārto griestu atputekļošana lielajās izstāžu zālē | Griestu tīrīšana apjomā, kurā paredzēts pasākums 704 m2 | 7 956 |
| 7. | 1. stāva logu rāmju atsvaidzināšana parka pusē | Pirmā stāva līmeņa logu rāmji restorāna pusē un tā ieejas durvis laikapstākļu ietekmē ir stipri nodilušas | 1 421 |
| 8. | Parka ieejas automātiskās durvis | Veramās durvis nav funkcionālas, rada caurvēju 1. stāva vestibilā | 5 408 |
| 9. | Betona grīdu atsvaidzināšana | Bojāto grīdas daļu un deformācijas šuvju lokāls remonts, grīdas slīpēšanas un apstrāde ar cietināšanu, 778 m2 | 15 657 |
| 10. | 4. stāva poliuretāna grīdu ģenerāltīrīšana | Balto poliuretāna grīdu ģenerāltīrīšana publiskajā zonā 4. stāvā un kupolā | 2 175 |
| 11. | 3.-5. stāva evakuācijas kāpņu lokāls remonts | Evakuācijas kāpņu lokāls remonts un ugunsdrošā pārklājuma atjaunošana, kopējā remonta platība 764 m2 | 49 318 |
| 12. | Apstādījumu un zālāju atjaunošana, bruģējums | Daži no krūmiem pie autosstāvietas gājuši bojā, bruģa iesēdumi, sevišķi pie auststāvvietas un dienesta ieejas, daļa zāliena ir izbradāta | 4 114 |
| Kopā: | 180 000 | ||
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu kultūras infrastruktūrai nepieciešamo finansējumu 2025. gadā, Projekts paredz veikt finansējuma pārdali no Finanšu ministrijas budžeta programmas 41.00.00 “Maksājumu nodrošināšana citām valsts iestādēm un personām” budžeta apakšprogrammas 41.13.00 “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” ilgtermiņa saistību pasākuma “Dotācija ēkas Rīgā, Smilšu ielā 1 (liters Nr. 005) rekonstrukcijai” uz Kultūras ministrijas valsts budžeta apakšprogrammu 22.03.00 “Kultūras infrastruktūras attīstība”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekts paredz 2025. gada budžeta ietvaros veikt apropriācijas pārdali 2 000 000 euro apmērā no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.13.00 “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” ilgtermiņa saistību pasākuma “Dotācija ēkas Rīgā, Smilšu ielā 1 (liters Nr. 005) rekonstrukcijai” uz Kultūras ministrijas valsts budžeta apakšprogrammu 22.03.00 “Kultūras infrastruktūras attīstība” 1 820 000 euro apmērā, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienības izstāžu zāle “Arsenāls” būvniecības darbu izpildi; 180 000 euro apmērā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas, Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā, remontdarbu veikšanai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projekta 1.1. punkta detalizēts finansējuma aprēķins: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienības izstāžu zāle “Arsenāls” būvniecības darbu izpildei nepieciešams papildu finansējums 1 820 000 euro apmērā - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienības izstāžu zāles “Arsenāls” projekta īstenošanai nepieciešams finansējums 19 564 108 euro apmērā, pieejamais finansējums SAM 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ir 17 744 108 euro.
Projekta 1.2. punkta detalizēts finansējuma aprēķins:
Projekta 1.2. punkta detalizēts finansējuma aprēķins:
| Nr.p.k. | Nepieciešamie darbi | Izmaksas, euro (ar PVN) |
| 1. | 1. stāva vestibila un WC kosmētiskais remonts | 11 786 |
| 2. | 1. stāva vestibila gaismekļu nomaiņa | 4 840 |
| 3. | Terašu grīdas seguma nomaiņa | 56 706 |
| 4. | Terašu apmetuma daļu remonts | 18 446 |
| 5. | Izeju portālu remonts no kupola uz terasēm | 2173 |
| 6. | Iekārto griestu atputekļošana lielajās izstāžu zālē | 7 956 |
| 7. | 1. stāva logu rāmju atsvaidzināšana parka pusē | 1 421 |
| 8. | Parka ieejas automātiskās durvis | 5 408 |
| 9. | Betona grīdu atsvaidzināšana | 15 657 |
| 10. | 4. stāva poliuretāna grīdu ģenerāltīrīšana | 2 175 |
| 11. | 3.-5. stāva evakuācijas kāpņu lokāls remonts | 49 318 |
| 12. | Apstādījumu un zālāju atjaunošana, bruģējums | 4 114 |
| Kopā: | 180 000 | |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts attiecas uz apropriācijas pārdali no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.13.00 “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” ilgtermiņa saistību pasākuma “Dotācija ēkas Rīgā, Smilšu ielā 1 (liters Nr. 005) rekonstrukcijai” uz Kultūras ministrijas valsts budžeta apakšprogrammu 22.03.00 “Kultūras infrastruktūras attīstība”, kas tiešā veidā neskar sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
- Finanšu ministrija
- Vaslts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi