Anotācija

PAZIŅOJUMS:
Informējam, ka laika periodā no 2025. gada 17. aprīļa plkst. 20:00 līdz 2025. gada 19. aprīļa plkst. 12:00 tiks veikti TAP infrastruktūras uzturēšanas un pilnveidošanas darbi. To laikā ir iespējami TAP portāla darbības traucējumi.
24-TA-1768: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu un ņemot vērā Kultūras ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – Sadarbības partneris) priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 249).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir: 1) papildināt MK noteikumus Nr. 249 ar komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu un iespēju profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēm radītās infrastruktūras uzraudzībai projekta dzīves cikla laikā piemērot kultūras nozares projektiem noteiktos kritērijus saimnieciskās darbības apjomam, kam nav piemērojams valsts atbalsts; 2) papildināt papildinošas saimnieciskās darbības (turpmāk – PSD) un  saimnieciskās darbības  uzraudzības kārtību ar pašdeklarācijas principu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" (turpmāk – 8.1.3. SAM) investīciju mērķis ir modernizēt profesionālās izglītības un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādes, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību.
8.1.3. SAM mērķa grupa ir valsts dibinātas Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas padotībā esošas un pašvaldību dibinātas profesionālās izglītības un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādes, kas veic tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – īsteno profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas saskaņā ar Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, citos normatīvajos aktos un tās nolikumā noteiktiem darbības mērķiem un uzdevumiem.
8.1.3.SAM ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. MK noteikumu Nr. 249 381 punktā noteikts, ka, lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto profesionālās izglītības un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
1. 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)[1] (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, kā, piemēram, kultūrai.
Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33.punktā noteikto, kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi.
2017.gada 16.augustā Ministru kabinetā tika izskatīts Kultūras ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par programmu “Kultūra” (valsts atbalsta shēma SA.34462 (2012/NN))”, kurā tika analizēta turpmāka valsts atbalsta nosacījumu piemērošana kultūras nozares ietvaros, ņemot vērā Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu sniegto pieeju. 
Sekojoši tika izstrādāta pieeja, kādā turpmāk piemēro valsts atbalsta nosacījumu izvērtēšanu un uzraudzību kultūras nozares ietvaros, to attiecinot arī uz kultūrizglītības iestādēm, ņemot vērā gan Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu, gan Eiropas Komisijas platformā e-State Aid WIKI sniegtos papildu skaidrojumus[2] (turpmāk – Eiropas Komisijas skaidrojums) par kultūras nozarei piederīgām kultūras un mākslas izglītības iestādēm un infrastruktūru.
 2. Valdības rīcības plāna  deklarācijas uzdevumā “Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs” ir iekļauts pasākums Nr. 35.4. “Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā”.
Sadarbības iestāde, izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošos Eiropas Savienības struktūrfondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda specifiskos atbalsta mērķus, lai izpildītu Valdības rīcības plānā norādīto uzdevumu, ir ierosinājusi[3] cita starpā ieviest pašdeklarēšanās principu 8.1.3. SAM īstenoto projektu uzraudzībā. Minētās izmaiņas ne tikai samazinātu birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību projektu infrastruktūras amortizācijas periodā, kas būvniecības projektos ir līdz pat 15–20 gadiem, bet arī demonstrēs uzticēšanās pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm. Vienlaikus, atbilstoši Sadarbības iestādes sniegtajai informācijai, saskaņā ar Sadarbības iestādes iekšējām procedūrām veiktais riska vērtējums PSD kontroļu kontekstā ir novērtēts kā zems vai vidējs.


[1] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52016XC0719%2805%29

[2] Atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem e-State Aid Wiki sistēmā.

[3]Sadarbības iestādes 2024. gada 17. jūnija vēstule Nr. 39-2-26/4629 “Par pašdeklarācijas principa iniciatīvu”
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Kultūras ministrija ir skaidrojusi, ka profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēm līdztekus mērķim veikt tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – īstenot profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas saskaņā ar Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, citos normatīvajos aktos un tās nolikumā noteiktiem darbības mērķiem un uzdevumiem, ir mērķis veicināt un attīstīt dažādu žanru profesionālo mākslu valstī, veidot un pildīt daudzfunkcionālu, dinamisku un starptautiski konkurētspējīgu kultūras centru funkciju, nodrošinot daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamību visiem sabiedrības slāņiem.  Saskaņā ar savstarpējās sanāksmēs pārrunāto par valsts atbalsta normu piemērošanu kultūras nozarē, Kultūras ministrija rosina 8.1.3.SAM projekta ietvaros izveidotajā kultūrizglītības infrastruktūrā saimnieciskās darbības uzraudzībā projekta pēcuzraudzības periodā piemērot kultūras jomas kritērijus. Bet spēkā esošie MK noteikumi Nr. 249 un Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā metodika “Metodika papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības nodrošināšanai Eiropas Savienības struktūrfondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā 8.1.2., 8.1.3., 8.1.4. specifisko atbalsta mērķa projektos” (turpmāk – PSD uzraudzības metodika) neparedz šādu kultūras jomas kritēriju piemērošanu.
2. Valdības rīcības plāna izpildei attiecībā uz administratīvā sloga mazināšanu Eiropas Savienības struktūrfondu projektos un Sadarbības iestādes priekšlikumam par pašdeklarācijas principa ieviešanu projektu infrastruktūras amortizācijas periodā atbilstošs normatīvais regulējums nav iekļauts Ministru kabineta noteikumos Nr. 249. 
 
Risinājuma apraksts
1. Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam, atbalsts kultūrai un kultūras mantojuma saglabāšanai ietver arī atbalstu, kas piešķirts mākslas izglītības darbībām. Tāpat mākslas skolas (un analoģiski var prezumēt arī attiecībā uz  mūzikas skolu infrastruktūru) Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu tiek uzskaitītas pie atbalsta pasākumiem ar kultūras mērķi.
Lai arī 8.1.3. SAM projektu iesniegumos bija norādīts, ka ieņēmumi projektā atbalstītajā infrastruktūrā netiek plānoti, faktiski jau projektu vērtēšanas posmā Sadarbības iestādei cita starpā proaktīvi vērtējot profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu projektos atbalstītās infrastruktūras lietošanas mērķus, Kultūras ministrija sniedza skaidrojumu  kultūras jomas nosacījumu piemērošanas iespējām, lai atbalsts profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu projektos netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts. Attiecīgi šādi nosacījumi būtu piemērojami arī turpmāk, veicot uzraudzību projekta dzīves ciklā. Tādējādi arī atbalsts mūzikas skolu infrastruktūras modernizācijai var tikt uzskatīts par kultūras mērķi, uz ko ir attiecināmi kultūras jomas valsts atbalsta nosacījumi un nav jāpiemēro papildinošas saimnieciskas darbības nosacījumi.
Lai nodrošinātu labvēlīgāka saimnieciskās darbības uzraudzības režīma piemērošanu ieguldījumiem profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu infrastruktūrā, noteikumu projekta 4. punkts nosaka nosacījumus, pie kuriem atbalsts projektā atbalstītajai infrastruktūrai, kuru izmanto šo noteikumu 15.1.3. apakšpunktā minētā profesionālā izglītības iestāde un 15.2. apakšpunktā minēto profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu vajadzībām, netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, kā arī kritērijus, ar kuriem vērtē vai projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

2. Atbilstoši Sadarbības iestādes priekšlikumam par pašdeklarācijas principa ieviešanu ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus MK noteikumos Nr. 249. Vienlaikus pašdeklarācijas principu PSD uzraudzībai ir nepieciešams iekļaut Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā PSD uzraudzības metodikā.
2.1. Noteikumu projekta 2. un 3. punktā iekļautais PSD pašdeklarēšanās principa regulējums nosaka finansējuma saņēmējam visā projekta dzīves ciklā ik gadu sagatavot pārskatu par PSD apjomu un nodrošināt pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību PSD uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts PSD 20 % ierobežojums no projektā atbalstītās infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par PSD, finansējuma saņēmējam, saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā, jāiesniedz Sadarbības iestādē ziņojums par konstatēto nosacījumu pārkāpumu.
Ņemot vērā, ka PSD uzraudzības metodika piemērojama ne tikai 8.1.3. SAM projektos, bet arī 8.1.2. un 8.1.4. specifisko atbalsta mērķu projektos, atbilstošas izmaiņas PSD uzraudzības metodikā Izglītības un zinātnes ministrija veiks mēneša laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās un grozījumu par pašdeklarācijas principa iekļaušanu 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa[1] un 8.1.4. specifikā atbalsta mērķa[2] īstenošanas noteikumos spēkā stāšanās, cita starpā PSD uzraudzības metodikā nosakot Sadarbības iestādei obligāti veicamo PSD pārskatu, pārbaužu skaitu un biežumu. PSD metodikā iekļaujamo pārbaužu skaits un biežums tiks saskaņots ar Sadarbības iestādi.
2.2. Noteikumu projekta 4. un 5. punktā iekļautais saimnieciskās darbības pašdeklarācijas principa regulējums nosaka MK noteikumu Nr. 249 15.1.3. un 15.2. apakšpunktā minētajiem finansējuma saņēmējiem visā projekta dzīves ciklā ik gadu sagatavot pārskatu par saimnieciskās darbības apjomu un nodrošināt šo pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību saimnieciskās darbības uzraudzībai. Ja MK noteikumu Nr. 249 15.1.3. un 15.2. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji konstatē, ka ir pārsniegts MK noteikumu Nr. 249  38.4 punktā minētais 50 % robežslieksnis un pašu ieņēmumi atbalstītajā infrastruktūrā ir lielāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tie saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, noteiktajā termiņā iesniedz Sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto MK noteikumu Nr. 249 38.4 punktā minētā robežsliekšņa pārsniegšanu.
Noteikumu projekta 4., 5. un 6. punktā piemērojamā uzraudzības kārtība attiecas uz MK noteikumu Nr. 249 15.1.3. apakšpunktā minētā Rīgas Mākslu un mediju tehnikuma[3] un 15.2.apakšpunktā minētā  profesionālās izglītības kompetences centra (turpmāk – PIKC) “Nacionālā Mākslu vidusskola”, PIKC “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola”, PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola”, PIKC “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola”[4] un PIKC “Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola Saules skola”[5] projektiem.
Sadarbības iestāde nodrošinās šo finansējuma saņēmēju infrastruktūrā veikto 8.1.3.SAM investīciju atbilstības uzraudzību visā dzīves ciklā, atbilstoši pašdeklarācijas principam, piemērojot Kultūras ministrijas izstrādāto Komercdarbības atbalsta piemērošanas metodiku kultūrizglītības iestāžu projektiem, kuru pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās izstrādās Kultūras ministrija, ietverot 15.1.3. apakšpunktā un 15.2. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju projektus un sasaistot tos ar kultūras nozares valsts atbalsta kritēriju vērtēšanu.
Grozījumi attiecībā uz MK noteikumu Nr. 249 15.1.3. un 15.2. apakšpunktā minētajiem finansējuma saņēmējiem nerada negatīvu ietekmi uz potenciālo projektu iesniedzēju loku, tā kā 8.1.3. SAM projektu atlase tika organizēta kā ierobežota projektu iesniegumu atlase ar iepriekš atlasītiem un izvērtētiem projektiem.
Grozījumi stājās spēkā no Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) spēkā stāšanās brīža, tas ir 2016.gada 19. jūlija. Grozījumu spēkā stāšanās retrospektīvi nepasliktina finansējuma saņēmējam izvirzīto komercdarbības atbalsta nosacījumu izpildi un nerada negatīvas sekas, bet nodrošina kultūrizglītības iestādēm labvēlīgāka saimnieciskās darbības uzraudzības režīma piemērošanu.
          Saskaņā ar Sadarbības iestādes sniegto informāciju attiecībā uz pašdeklarācijas principu, norādāms, ka pabeigtajos 8.1.3. SAM projektos ir sācies projekta dzīves cikls (amortizācijas periods) un finansējuma saņēmēji ir snieguši ikgadējas atskaites, Sadarbības iestāde ir tās izskatījusi un uzskatāms, ka Sadarbības iestāde ir veikusi pirmreizējās kontroles visos 8.1.3. SAM projektos. Līdzšinējās pārbaudes liecina, ka PSD ierobežojums ne vairāk kā 20% apmērā no projektā atbalstītās infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē nav bijis pārsniegts. Tāpēc izrietoši var secināt, ka  pašu ieņēmumi profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu projektos atbalstītajā infrastruktūrā nepārsniedz 50 % no projektā atbalstītās infrastruktūras gada budžeta, līdz ar to šim atbalsta pasākumam nav saimnieciska rakstura un tālāka komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanas izvērtēšana nav jāveic. 
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās un atbilstošiem grozījumiem Izglītības un zinātnes ministrijas PSD uzraudzības metodikā un Kultūras ministrijas metodikā, Sadarbības iestāde veiks grozījumus ar finansējuma saņēmējiem noslēgto vienošanās par SAM 8.1.3. projektu īstenošanu 1. pielikumā “Vienošanās vispārējie noteikumi”, ietverot nosacījumus atbilstoši izmaiņām MK noteikumu Nr. 249  38.1, 38.2, 38.3, 38.4, 38.5 un 38.6 punktos.


[1] Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumi Nr. 323 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķis). https://likumi.lv/ta/id/282516

[2] Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumi Nr. 533 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – 8.1.4. specifiskā atbalsta mērķis). https://likumi.lv/ta/id/284430

[3] Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojums Nr. 898 (prot. Nr. 64 12. §) “Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu statusa noteikšanu un to nosaukumiem”

[4] Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojums Nr.950 (prot. Nr. 66 27. §) “Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu statusa noteikšanu un to nosaukumiem”. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2022/248.20

[5] Daugavpils domes 2022.gada 29.decembra lēmums Nr. 888 (prot. Nr. 40 4. §) “Par Mākslu izglītības  kompetences centra “Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola “Saules skola” Attīstības un investīciju stratēģijas 2023. – 2027.gadam apstiprināšanu”. Pieejams: https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/normativie/2023/01/lemums_888-v001.pdf

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk