Anotācija (ex-ante)

Ar jauno noteikumu projektu paredzēts vienkāršot un pilnveidot līdzšinējo Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, padarot to vieglāk administrējamu un Aģentūras klientiem vieglāk saprotamu.
Vienlaikus, tiek palielināta maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka cenu politika atbilst Aģentūras pakalpojumu izveides un sniegšanas, kvalitātes un attīstības nodrošināšanas izmaksu apjomam, kā arī veicina pilnvērtīgu Aģentūras darbības un attīstības mērķu sasniegšanu.

Vispārējā kārtība

Šobrīd Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabineta 2018. gada 27.februāra noteikumi Nr. 114 "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" maksas pakalpojumu cenrādis"  (turpmāk - Cenrādis).
Cenrādis ir detalizēts ar uzsvaru uz precīzas maksas noteikšanu katrai procedūrai, sadalot klientus trīs kategorijās (A, B un C). Tajā ir noteiktas 26 dažādas fiksētās maksas par procedūrām un viena maksa par vērtētāju un ekspertu patērēto laiku, kas ievērojami apgrūtina iespēju Aģentūras klientiem aprēķināt Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas.
Cenrādis tika veidots, ņemot vērā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” maksas pakalpojumu cenrādi un tajā noteiktos principus, līdz ar to Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādis nav aktualizēts kopš 2013.gada, kā arī tirgū ir pieaugušas izmaksas attiecībā uz atlīdzību ekspertiem un nodarbinātajiem, precēm un pakalpojumiem, telpu un automašīnu uzturēšanas izmaksas, palielinājušies kapitālie izdevumi.
Aģentūras gada budžetu veido ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumiem un izdevumi par novērtēšanas komandas atlīdzību un saņemtajām precēm un pakalpojumiem, kā arī valsts budžeta dotācija 24 560 eiro, kas paredzēta Aģentūras administratīvo izmaksu segšanai.

Budžeta atšifrējums	2018	2019	2020	2021
Resursi izdevumu segšanai	631 772	727 775	718 125	796 460
Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības			11 000
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumi – kopā	597 160	703 215	682 565	771 900
Transferti	34 612	24 560	24 560	24 560
Izdevumi - Kopā	775 486	847 775	939 125	896 460

Kopumā secināms, ka esošā finansējuma ietvaros saglabājas augsti riski attiecībā uz Aģentūras funkciju pilnīgu izpildi un augstas kvalitātes līmeņa pakalpojuma nodrošināšanu, it īpaši ņemot vērā ierobežotās kvalificēta darbaspēka un ekspertu piesaistes, noturēšanas un motivēšanas iespējas, un to, ka Aģentūras funkciju izpildē būtiskākais resurss ir profesionāli, ilggadēju pieredzi ieguvuši un motivēti darbinieki.
2021.gada pārskata periodā Aģentūras klientu skaits nav būtiski mainījies (pieaudzis par trīs atbilstības novērtēšanas institūcijām), bet ir turpinātas piemērot 2020.gadā ieviestās darba īstenošanas metodes, pielāgojot akreditācijas pakalpojumu sniegšanu ārkārtas situācijas apstākļiem un nodrošinot attālinātu darbu veikšanas iespējas un attālinātu klientu apkalpošanu.  
Aģentūra 2021.gadā ir nodrošinājusi 309 Latvijas nacionālajā akreditācijas sistēmā akreditēto atbilstības novērtēšanas institūciju statusa uzturēšanu. Aģentūra 2021.gadā ir pieņēmusi 310 lēmumus, 11 lēmumus par pirmreizējās akreditācijas piešķiršanu, 55 lēmumus par akreditācijas atkārtotu piešķiršanu, 215 lēmumus par akreditācijas saglabāšanu (tajā skaitā ar sfēras paplašināšanu – 61, sašaurināšanu - 32), septiņus lēmumus tikai ar sfēras paplašināšanu. Kā arī ir pieņemti 10 lēmumi par akreditācijas atcelšanu, pieci lēmumi par akreditācijas apturēšanu un trīs lēmumi par akreditācijas nepiešķiršanu.
Aģentūrā ir izveidota 21 amata vieta, no kurām 2021.gada noslēgumā bija vakanta viena amata vieta (vadošā vērtētāja – nodaļas vadītāja asistenta amata vieta), kura tika aizpildīta ar 2022.gada 3.janvāri. 2021.gadā sešu personāla atlases konkursu ietvaros ir atlasīti četri jauni darbinieki. Civildienesta attiecības ir tikušas izbeigtas ar trīs vadošajiem vērtētājiem (veselības stāvokļa dēļ, darba specifikas dēļ pēc kvalifikācijas iegūšanas, pārslodzes un zemā atalgojuma līmeņa dēļ). Profesionāla un augsti kvalificēta darba spēka piesaiste un nepieciešamās apmācības kvalitatīva un profesionāla pakalpojuma sniegšanai Aģentūrai rada būtisku papildus slogu gan attiecībā uz resursu efektīvu izlietošanu un darba plāna izpildi, gan attiecībā uz personāla noslodzi.
Vienlaikus, Aģentūrā ir 16 vadošie vērtētāji (turpmāk - VV), no kuriem 3 pilda papildus pienākumus (2 nodaļu vadītāji un direktora vietnieks, kurš vadošā vērtētāja pienākumus veic tikai kvalifikācijas uzturēšanas nodrošināšanai, apmēram 8 atbilstības novērtēšanas institūcijas). Salīdzinājumā ar citu valstu VV skaitu un kopējo akreditēto atbilstības novērtēšanas skaitu ir redzams, ka Aģentūras VV ir augsts atbilstības novērtēšanas institūciju apjoms, kas veido būtiski palielinātu noslodzi un attiecīgi pastāv augsti riski īstenot pilnvērtīgu akreditācijas uzraudzību, vienlaikus nodrošinot, ka pakalpojums tiek sniegts ne tikai noteiktā apjomā, bet arī termiņā un kvalitātē. Tāpat, nespējot piesaistīt jaunus nodarbinātos, nereti vadošajiem vērtētājiem, savlaicīga darba plāna izpildes dēļ, slodze pieaug no 19 līdz 25-26 atbilstības novērtēšanas institūcijām.

 

Valsts	Institūciju skaits	VV	Institūcijas/VV
Zviedrija	1444	115	12
Dānija	331	26	13
Latvija	309	16*	19
Somija	251	18	14
Norvēģija	245	23	14
Igaunija	233	15	15
Lietuva	227	14	16

Šobrīd cenrādī noteiktā maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ņemot vērā kopš 2013.gada pieaugušas izmaksas, neatbilst Aģentūras pakalpojumu izveides, sniegšanas, kvalitātes un attīstības nodrošināšanai, kā arī veicina pilnvērtīgu Aģentūras darbības un attīstības mērķu sasniegšanu. Pozitīvs finanšu rezultāts ir sasniegts vien pateicoties tam, ka ārējiem ekspertiem Aģentūra ir maksājusi aptuveni tikai 20 procentus no Aģentūras klientu samaksātās summas par ārējo ekspertu darbu. Šāda pieeja ievērojami apgrūtina Aģentūras spēju piesaistīt kompetentus ārējos ekspertus, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu novērtēšanas komandai kopumā, vienlaikus nodrošinot Aģentūras finansiālu neatkarību, darbības ilgtspēju un attīstību. Tāpat arī, lai noteiktu Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu kopējās izmaksas, nav pamatoti Aģentūras klientus dalīt dažādās kategorijās atkarībā no to lieluma, jo šāda dalīšana neatbilst Aģentūras sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām.
Ministru kabineta 2021.gada 24.augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2022.gadam" izstrādes procesā" (prot.Nr.57 52.§) un tika nolemts, ka ministrijām atbilstoši informatīvajā ziņojumā norādītajam par maksas pakalpojumu cenrāžu aktualizāciju jāveic izvērtējums un nepieciešamības gadījumā jāsagatavo grozījumi normatīvajos aktos.
Ievērojot minēto, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu "Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja maksas pakalpojumu cenrādis" projektu (turpmāk – Noteikumu projekts), kurā ir aktualizēts Aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādis, ievērojot principu, ka maksai par sniegtajiem pakalpojumiem ir jāsedz pilnas Aģentūras darbības un attīstības izmaksas, nodrošinot tās finansiālu neatkarību, ilgtspējīgu darbību un attīstību.
Noteikumu projektā piedāvāto Aģentūras cenrādi, ar palielinātu maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, ir nepieciešams ieviest pēc iespējas tuvākā laikā, sākot ar 2023.gadu, lai mazinātu Aģentūras ilgtspējīgas darbības un attīstības riskus, kā arī spētu nodrošināt pakalpojuma izpildi noteiktā termiņā, apjomā un kvalitātē, kā arī, lai varētu realizēt nepieciešamās izmaiņas un uzsākt darbu pie nepieciešamajiem uzlabojumiem un procesu un sistēmu pilnveides. Tāpat Aģentūras cenrādis ir sagatavots, ievērojot atlīdzības sistēmas reformu, kuras mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti.
Papildus, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr.339/93 (turpmāk – Regula Nr.765/2008) 4.panta 7.punkts nosaka, ka Valsts akreditācijas struktūra darbojas bez peļņas. Vienlaikus, Regulas Nr.765/2008 preambulas 15.punkts sniedz skaidrojumu par to kā atbilstoši piemērot 4.panta 7.punkta noteiktu prasību - Eiropas Savienības valstu akreditācijas struktūru bezpeļņas darbība būtu jāsaprot kā darbība, kuras mērķis nav saņemt jebkādus ieguvumus, lai palielinātu organizācijas īpašnieku vai biedru līdzekļus. Kaut gan šo struktūru mērķis nav peļņas palielināšana vai sadalīšana, tās var sniegt pakalpojumus par samaksu vai saņemt ienākumus. Šādu pakalpojumu radīto ieņēmumu pārpalikumus var izmantot ieguldījumiem, lai tālāk attīstītu valsts akreditācijas struktūru darbību, ciktāl tas atbilst šīs struktūras galvenajiem darbības virzieniem. Līdz ar to jāuzsver, ka valsts akreditācijas struktūru galvenais mērķis ir atbalstīt ar akreditācijas pakalpojumu sniegtās darbības, kas nav paredzētas peļņas iegūšanai, vai aktīvi tajās iesaistīties.
Līdz ar to, izstrādājot Aģentūras cenrādi, ir ņemts vērā Regulā Nr.765/2008 minētais princips - papildus plānotos ieņēmumus ir plānots izmantot tādām darbībām, kas būtiski mazinās riskus un nodrošinās Aģentūras finansiālo neatkarību un ilgtspēju, kā arī tiks veikti uzlabojumi, kas attiecas uz Aģentūras efektīvās darbības un attīstības mērķu sasniegšanu, t.sk.:
- uzlabot Aģentūras oficiālajā tīmekļa vietnē sniegto informāciju par akreditētajām atbilstības novērtēšanas institūcijām (saraksts/reģistrs), papildinot to ar jaunām funkcionalitātēm, vienlaikus turpinot nodrošināt publicētās informācijas ticamību;
- nodrošināt pilnīgu funkciju izpildi (noteiktā apjomā un termiņā), kā arī augstas kvalitātes līmeņa pakalpojuma nodrošināšanu, uzturot ilgtspējīgu sadarbības un motivācijas sistēmu kvalificēta darbaspēka, tajā skaitā ārējo ekspertu, piesaistē, noturēšanā un motivēšanā;
- attīstīt Aģentūras visnozīmīgāko biznesa procesu efektīvu izpildi un uzraudzību, attīstot un ieviešot mūsdienīgus datu apstrādes rīkus un automatizāciju;
- ieguldīt finanšu resursus klientu apkalpošanas efektivitātes pastāvīgā un jēgpilnā attīstībā, pakāpeniski digitalizējot sadarbības kanālus;
- ieviest datos balstītu elektronisku risku vadības matricas rīku, kas ļautu pastāvīgi identificēt jomas un klientus, kuru darbībā pastāv visaugstākie riski, kā arī efektivizēt ar akreditāciju saistīto uzraudzības procesu, fokusējoties uz jomām un klientiem, kuri rada visaugstākos riskus sabiedrības drošībai, veselībai un patērētāju aizsardzībai – pilnvērtīgi praksē ieviešot jēgpilnu riskos balstītu uzraudzības procesu, kas tādējādi ļautu padziļināti fokusēties uz problemātiskām jomām, un savukārt jomām, kurās saglabājas zemi riski, samazinot akreditācijas uzraudzībā patērēto resursu ieguldījumu;
- attīstīt akreditēto atbilstības novērtēšanas institūciju un vides verificētāju reģistru, tādējādi samazinot Aģentūras patērētos resursus informācijas sniegšanai par Aģentūras akreditētajām institūcijām. Esošā reģistra funkcionalitāte ir tik novecojusi un problemātiska, ka bez finansiāla ieguldījuma vairs nav iespējams īstenot samērīgus un efektīvus uzlabošanas darbus.
- izstrādāt, ieviest un pastāvīgi attīstīt mācību saturu un platformu Aģentūras nodarbināto, tajā skaitā piesaistīto ekspertu, pastāvīgai kompetenču attīstībai un kvalifikācijas celšanai, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos akreditētu institūciju darba rezultātiem, kā arī klientu apmierinātību attiecībā uz Aģentūras tehnisko kompetenci, kas ir akreditācijas lielākā vērtība.

Nē

Visa sabiedrība tiks ietekmēta pastarpināti - tiks mazināti un pārvaldīti riski sabiedrības drošībai, veselībai un patērētāju aizsardzībai.

Noteikumu projekts ietekmēs visas Aģentūrā akreditētās atbilstības novērtēšanas institūcijas (kopā - 309), tai skaitā:
- 17 kalibrēšanas laboratorijas;
- 126 testēšanas laboratorijas;
- 44 medicīnas laboratorijas; 
- 66 inspicēšanas institūcijas;
- 21 produktu sertificēšanas institūcijas;
- 8 pārvaldības sistēmu sertificēšanas institūcijas;
- 25 personu sertificēšanas institūcijas;
- 3 siltumnīcefekta gāzu (GHG) verificētāju institūcijas.
Vienlaikus, atbilstības novērtēšanas institūcijas var būt ne tikai komersanti, bet arī tiešās pārvaldes iestādes, kas ir akreditējušās Aģentūrā, lai apliecinātu kompetenci noteiktā jomā (piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests).
Veicinot Aģentūras darbības ilgtspēju un pakalpojumu kvalitātes attīstību un uzticamību, kas tiešā veidā ir saistīta ar novērtēšanas komandas kompetenču attīstību un kvalifikācijas celšanu, pateicoties augsti profesionālas komandas attīstībai, ir iespējams pārliecināties par atbilstības novērtēšanas institūciju kompetenci un spēju nodrošināt tādu tautsaimniecības izaugsmi, kas balstās uz starptautiski atzītu kvalitāti, veicina konkurētspēju un pieeju eksporta tirgiem, kā arī tautsaimniecības attīstību kopumā. Ar atbilstības novērtēšanu saistītās darbības skar būtiskas sabiedrībai un tautsaimniecībai kopumā nozīmīgas jomas - testēšanu, kalibrēšanu, medicīniski laboratoriskos izmeklējumus, bīstamo iekārtu atbilstības novērtēšanu, medicīnisko ierīču tehnisko uzraudzību (funkcionālās un elektrodrošības pārbaudes), pārtikas un nepārtikas produktu, t.sk., būvmateriālu atbilstības novērtēšanu, izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu pārskatu auditēšanu, pārdotās lietderīgās vai efektīvi izlietotās siltumenerģijas gada pārskata inspicēšanu, uzņēmumu energoauditu, degvielas piegādātāja gada ziņojuma inspicēšana, tahogrāfu inspicēšana, vides pārvaldības sistēmas ar nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu sertificēšana, pārvaldības sistēmu sertificēšanu. Atbilstības novērtēšana ietekmē un skar būtiskas saimnieciskās darbības - pārtikas produkti, alkoholiskie dzērieni un tabaka, metāli un metālu apstrādes produkti, mehānismi un iekārtas, elektriskās un optiskās iekārtas, transporta līdzekļi, informācijas tehnoloģijas, tekstils un tekstila izstrādājumi, koks un koka izstrādājumi, tipogrāfija, neklasificēta ražošana, izrakteņu ieguve, akmeņlauztuves, nemetāliskās minerālvielas, betons, cements, ģipsis, kaļķakmens u.c., būvniecība, inženiertehniskie pakalpojumi, vairum- un mazum- tirdzniecība, autotransporta, motociklu remonts, personālās un mājsaimniecības preces, finanšu starpniecība, nekustamais īpašums, noma, valsts administrācija, izglītība, ķīmija, ķīmiskie produkti un šķiedras, gumijas un plastmasas izstrādājumi, medikamenti, veselība, veterinārija un sociālais darbs, vieglā un vidējā rūpniecība, smagā rūpniecība, ēkas, ēku kompleksi, transports, ieguves rūpniecība, lauksaimniecība, enerģijas piegāde u.c.

Nē

Nē

Jā

-