Anotācija (ex-ante)

1. Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", 149.punktā ir noteikts, ka mugurkaulāja ķirurgs ir traumatologa ortopēda apakšspecialitāte, savukārt 158.punktā ir noteikts, ka onkoloģijas ginekologa specialitāte ir ginekologa dzemdību speciālista apakšspecialitāte. Noteikumu  1.pielikuma 4.1.nodaļā "Profesijas, pamatspecialitātes un apakšspecialitātes" mugurkaulāja ķirurgs nav norādīta kā traumatologa ortopēda apakšspecialitāte, arī onkoloģijas ginekologa specialitāte nav norādīta kā ginekologa dzemdību speciālista apakšspecialitāte, līdz ar to Noteikumos nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus, lai tiktu salāgoti abi tiesību akt.
Ar Ministru kabineta 2025. gada 28. janvāra noteikumiem Nr. 63 "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"", no 31.01.2025. profesiju klasifikatorā iekļauta profesija MĀSA/paplašinātās kompetences MĀSA, profesijas kods 2221 51. Savukārt ar Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 389 "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumos Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" tiek noteikts paplašinātās kompetences māsas profesionālās kvalifikācijas līmenis, mācību ilgums, profesionālās kvalifikācijas prasības un nepieciešamā kompetence un teorētisko un praktisko zināšanu apjoms, kā arī paplašinātās kompetences māsas kompetence ārstniecībā. Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome 2024.gada 11.decembra sēdē ir apstiprinājusi paplašinātās māsas profesijas standartu. Paplašinātās kompetences māsa nav jauna profesija, bet ir ar māsas profesiju saistīts profesionālās kvalifikācijas līmenis; esošajai māsas profesijai, tiek paplašināta kompetence noteiktās jomās, piemēram, primārajā veselības aprūpē. Kā norādīts Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 389 "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"" anotācijas 2.1.nodaļā, tad māsa (vispārējās aprūpes māsa) ar iepriekš iegūtu pirmā cikla (bakalaura) profesionālo augstāko izglītību varēs iegūt paplašinātās kompetences māsas kvalifikāciju, bet ārstniecības iestādē paplašinātās kompetences māsas profesionālā darbība sniegs efektīvāku pacientu aprūpi, uzlabos pakalpojumu pieejamību, veicinās aprūpes nepārtrauktību, it īpaši hronisku slimību pārvaldību. Komandas darba efektivitāte ārstniecības iestādē, savukārt 8.1.15.nodaļā norādīts, ka profesijai māsa (pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība) tiek nodrošināta iespēja paplašināt profesijas profesionālo kompetenci (otrā cikla profesionālā augstākā izglītība).
Noteikumu 1.pielikuma 4.2.nodaļas "Ārsta profesijas papildspecialitātes" 21.punktā ir iekļauta ārsta profesijas papildspecialitāte: osteorefleksoterapeits.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" spēkā stāšanos, t.i. no 01.10.2024. ārsta papildspecialitāte "osteorefleksoterapeits" ir izslēgta, bet kā viena no Ārstnieciskajām un diagnostiskajām metodēm ārstu praksē ir noteikta metode M79 "Osteorefleksoterapija". Saskaņā ar Latvijas Ārstu biedrības 31.03.2025. sniegto metožu izvērtējumu Nr. 01.23.2/68 "Par ārstnieciskām un diagnostiskām metodēm ārstu praksē", metode M79 ir izstrādāta uz ārsta papildspecialitātes "osteorefleksoterapeits" bāzes, minētās paildspecalitātes kompetences nosakot kā metodi un kuru ārstniecībā turpina pielieto attiecīgi šajā metodē sertificēts ārsts.
Noteikumos ir jāprecizē ārstniecības atbalsts personas: Sterilizācijas (tehniskais) speciālists nosaukumu uz Sterilizācijas (tehniskais) SPECIĀLISTS (ārstniecības atbalsta persona), atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264
"Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" lietotajam nosaukumam ar profesijas kodu 3259 09.
Ar Ministru kabineta 2026. gada 26. maija noteikumiem Nr. 297 "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"" profesiju klasifikatorā ir iekļauta profesija "embriologs", Noteikumu 1.pielikuma 6.nodaļā "Ārstniecības atbalsta personu klasifikators (atbilstoši specialitātei darbavietā)" šāda profesija nav iekļauta.

1. Lai salāgotu normatīvajos aktos noteiktās ārstniecības personu profesijas, specialitātes, apakšspecialitātes un papildspecialitātes un ārstniecības atbalsta personu profesijas ir izdarāmi grozījumi Noteikumu 1.pielikuma 4.1.nodaļā "Profesijas, pamatspecialitātes un apakšspecialitātes" attiecīgi papildinot 12.rindu ar ierakstu "mugurkaulāja ķirurgs", 13.rindu ar ierakstu "onkoloģijas ginekologs", 85.rindu ar ierakstu "māsa (paplašinātās kompetences māsa); 1.pielikuma 4.2. nodaļā "Ārsta profesijas papildspecialitātes" ir izslēdzams 21.punkts, bet 6.nodaļā "Ārstniecības atbalsta personu klasifikators (atbilstoši specialitātei darbavietā)" ir papildināms ieraksts ar 22.rindu "embriologs". Noteikumu 1.pielikuma 1.2.nodaļā "Ārstniecības atbalsta personu profesijas" un 6.nodaļā "Ārstniecības atbalsta personu klasifikators (atbilstoši specialitātei darbavietā)" precizējams 20.rindas ieraksts norādot atbilstoši profesiju klasifikatoram profesijas nosaukumu "Sterilizācijas (tehniskais) speciālists (ārstniecības atbalsta persona).

2. Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra ieraksta termiņa laikā, gan pēc tā ārstniecības personas var veikt profesionālo darbību ārvalstīs Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kas ir tiesiskais pamats kvalifikācijas atzīšanai un piekļuvei profesionālajai darbībai Eiropas Savienības un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs noteiktajā kārtībā. Profesionālā darbība ārvalstīs var būt īslaicīga (līdz vienam gadam) vai patstāvīga.
Normatīvajos aktos ārstniecības personai nav noteikts pienākums informēt Veselības inspekciju par veikto profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas, ja šāda darbība veikta mazāk kā trīs gadus reģistrācijas termiņa laikā vai pēc tā.

2. Ņemot vērā apzināto situāciju, "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumos Nr. 630 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi"" paredz, ka ārstniecības persona Veselības inspekcijai sniegs informāciju par profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas arī gadījumos, ja tā ir ilgusi mazāk kā trīs gadus reģistrācijas termiņa laikā vai pēc tā vai, ja šāda darbība ir veikta ilgāk kā trīs gadus, bet to nav nepieciešams norādīt personas profesionālās darbības apliecināšanai. Lai ieviestu noteikto prasību, Noteikumu 4.pielikums tiek papildināts ar jaunu 8.prim punktu, nosakot, ka, ja ārstniecības personai ir nepieciešams veikt pārreģistrāciju vai reģistra atjaunošanu, Veselības inspekcijai tiek iesniegta informācija par veikto profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas (ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet jebkurā valstī ārpus Latvijas Republikas), iesniedzot arī apliecinājumu vai ārvalsts kompetentā institūcija ir vai nav ierobežojusi vai atņēmusi tai tiesību veikt profesionālo darbību un gadījumos, ja ir atņemta vai ierobežota tiesība, iesniedzams attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas lēmums. 
Pamatmērķis ir iestrādāt prasību, ka jebkura ārstniecības persona, iesniedz Veselības inspekcijā informāciju pašapliecinājuma formātā un apliecina vai pēdējā reģistrācijas termiņa laikā, tai skaitā līdz reģistra atjaunošanas iesnieguma iesniegšanai ir vai nav veikusi profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas un vai attiecīgajā valstīt ir bijušas ierobežotas vai atņemtas profesionālās darbības tiesības. Gadījumos, ja pēdējā reģistrācijas termiņa laikā, tai skaitā līdz reģistra atjaunošanas iesnieguma iesniegšanai ārstniecības personai ir tikušas atņemtas vai ierobežotas tiesības veikt profesionālo darbību, iesniegumam pievienojams attiecīgās valsts kompetentās institūcijas pieņemtais lēmums. 
Šāda pašapliecinājuma iesniegšana Veselības inspekcijai ļaus tajos gadījumos, kad ārstniecības personai ārvalstīs ir bijušas atņemtas vai ierobežotas tiesības veikt profesionālo darbību, izvērtēt individuālo gadījumu, pārkāpuma būtiskumu, pārkāpumu skaitu, ārstniecības personas līdzšinējo darba pieredzi, paskaidrojumus, atzinumus no profesionālajām organizācijām, radušās sekas un citus apsvērumus un gadījumā,  ja tiks saskatīti tādi apstākļi, kuri var liecināt, ka persona nevar sniegt drošus un kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus, attiecīgi noteikt ārstniecības personai pienākumu veikt profesionālās atbilstības pārbaudi attiecīgajā profesijā. Apstāklis, ka ārstniecības personai kādā no ārvalstīm ir tikušas ierobežotas vai atņemtas tiesības veikt profesionālo darbību pats par sevi nebūs pamats Veselības inspekcijai pieņemts lēmumu atteikt pārreģistrāciju vai reģitra termiņa atjaunošanu, bet kalpos kā viens no vērtējamajiem apstākļiem izdodot administratīvo aktu. Pēc šādas profesionālās atbilstības pārbaudes sekmīgas nokārtošanas attiecīgajā profesijā, inspekcija veiks attiecīgu ierakstu reģistrā. Veselības inspekcija šādos gadījumos izdos administratīvo aktu, kura saturs, nosacījumi un nosakāmie termiņi tiks noteikti atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajiem nosacījumiem. Izdevumi, kuri saistīti ar profesionālās atbilstības pārbaudi būs jāsedz pašai personai, kas būtu atzīstama kā samērīga prasība, ņemot vērā, ka profesionālās atbilstības pārbaude būs nosakāma tajos gadījumos, kuri var liecināt, ka ārstniecības persona nevar sniegt drošus un kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus.
Valsts valodas likuma 10.pantā ir noteikts, ka dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Dokumentiem, kas izsniegti Latvijas teritorijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tulkojums valsts valodā nav nepieciešams.
Ņemot vērā noteikto tiesisko regulējumu, nosakot pienākumu personai iesniegt Veselības inspekcijā ārvalsts kompetentās institūcijas pieņemto lēmumu, nav nepieciešams papildus noteikt tulkota dokumenta valsts valodā, ja tas ir svešvalodā, iesniegšanas pienākumu, jo tiesiskais regulējums jau noteikts Valsts valodas likumā. Tulkojuma apliecinājuma kārtība noteikta Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr. 291 "Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā".
Veselības inspekcija, saņemot šādu informāciju, attiecīgi varēs arī lemt par pārreģistrācijas vai reģistra atjaunošanas atlikšanu, gadījumos, ja ārstniecības personai ārvalstīs ir atņemtas vai ierobežotas tiesības veikt profesionālo darbību un izvērtējot pārkāpuma būtiskumu, pārkāpumu skaitu, darba pieredzi, paskaidrojumus, atzinumus no profesionālajām organizācijām, radušās sekas un citus apsvērumus, tiks rosināts izvērtēt ārstniecības personas profesionālās atbilstības pārbaudi kompetentajā institūcijā attiecīgajā profesijā. Attiecīgi grozījumi izdarāmi arī Noteikumu 31. un 41.punktā, nosakot Veselības inspekcijas pilnvarojumu veikt noteiktās darbības un 45.punktā nosakot vispārēju regulējumu, ka noteikumu noteiktajos gadījumos dokumentu par sekmīgi nokārtotu profesionālās atbilstības pārbaudi attiecīgajā profesijā izsniedz izglītības iestāde, kurai ir tiesības īstenot profesionālās izglītības programmu attiecīgajā profesijā un attiecīgās profesionālās kvalifikācijas līmenī Latvijas Republikā.
Tiek precizēts Noteikumu 40.punkts, kādos gadījumos Veselības inspekcija izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI sistēma) pārbaudīs informāciju, vai personai ārvalstīs nav ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību.

3. Noteikumu 1.pielikuma 5.nodaļā "Ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikators" ir uzskaitītas dažādas ārstnieciskās un diagnostiskās metodes, kurās biedrība "Latvijas Ārstu biedrība" (turpmāk – LĀB) nodrošina ārstu sertificēšanu. 2025.gada martā Veselības ministrija saņēma LĀB informāciju par pielietojamo metožu pārskatīšanu. LĀB četras metodes ierosināja izslēgt no ārstniecisko un diagnostisko metožu saraksta un neparedzēt veikt sertifikāciju šajās metodēs. LĀB arī skaidroja, ka, metodes tiks izmantotas ārstniecībā atbilstoši ārstniecības personu kompetencei un iegūtajai apmācībai un šīs metodes ir iekļautas medicīniskajās tehnoloģijās:
1) Hiperbārā oksigenācija https://dati.zva.gov.lv/mtdb/6-anestezijas-reanimatologijas-transfuziologijas-un-intensivas-terapijas-mediciniskie-pakalpojumi/hiperbara-oksigenacija
2) Skrīninga elektrokardiogrāfija https://dati.zva.gov.lv/mtdb/2-internas-medicinas-un-funkcionalas-diagnostikas-mediciniskie-pakalpo-jumi/kardiologija
3)Aurikulo-akupunktūra (mikrosistēmas akupunktūra) https://dati.zva.gov.lv/mtdb/31-papildinos-komplementrs-medicnas-medicniskie-pakalpojumi/akupunktura-un-manuala-terapija
4)Lāzerakupunktūra https://dati.zva.gov.lv/mtdb/31-papildinos-komplementrs-medicnas-medicniskie-pakalpojumi/akupunktura-un-manuala-terapija

3. Ārstnieciskajās un diagnostiskajās metodēs: Hiperbārā oksigenācija M12,  Skrīninga elektrokardiogrāfija M211, Aurikulo-akupunktūra (mikrosistēmas akupunktūra) M04 un Lāzerakupunktūra M05 tiek noteikts, ka sertifikācija netiek veikta, attiecīgi papildinot Noteikumu 1.pielikuma 5.1. un 5.2. nodaļu ar piezīmi pie minētajām metodēm.

4. Noteikumu 1.pielikuma 5.1. tabulā  "Ārstnieciskās un diagnostiskās metodes ārstu praksē" ir noteiktas metodes, kuras savā darbībā pielieto ārsti. LĀB 17.07.2026. ir iesniedzis ierosinājumu Nr. 01.23.2/170, kas pamatots tai skaitā ar profesionālo organizāciju ierosinājumiem, kurā norāda, ka nepieciešams pārskatīt ārstu praksē pielietotās metodes un noteikts metodes, kuras var apgūt un sertificēties ne tikai ārsti, bet arī zobārsti.

4. Lai tiktu risināta LĀB apzinātā situācija, tiek grozīts Noteikumu 1.pielikuma 5.1.tabulas nosaukums no "Ārstnieciskās un diagnostiskās metodes ārstu praksē" uz "Ārstnieciskās un diagnostiskās metodes ārstu un zobārstu praksē" un pie metodēm M63, M64, M67 un M79 veikta atzīme, ka šajās metoēs varēs sertificēties arī zobārsti.

5. Veselības inspekcija ir ierosinājusi veikt dažādus redakcionālus grozījumus, kuri veicinātu Noteikumu uztveramību un novērstu dažādas neatbilstības starp tiesību normām.

5. Tiek precizēta Noteikumu 12.punktā noteiktā prasība izglītības programmas apguvi pacientu datu aizsardzības jautājumu apguvē, nosakot, ka šāda prasība nav attiecināma uz medicīnas asistentiem, tāpat tiek precizēts, ka izglītības dokumenta atvasinājumus neiesniedz klīniskais un veselības psihologs un medicīnas asistents. Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām 12., 26. un 35.punktā tiek noteikts, ka iesniedzami ir dokumentu atvasinājumi, tāpat atbilstoši Profesionālās izglītības likumā lietotajai terminoloģijai tiek precizēta Noteikumu 12., 26., 31., 35., 41.punktā lietotā terminoloģija.
Ar grozījumiem tiek svītrotas 26.2.apakšpunktā minētās profesijas "māsa" un "vecmāte", jo regulējums attiecībā par profesiju "vecmāte" ir noteikts jau 26.1.apakšpunktā, bet par profesiju "māsa" ir noteikts 26.3.apakšpunktā. Tāpat ar grozījumu 32.2., 42.3. apakšpunktā un 15. un 45.punktā tiek novērsta neprecīza atsauce uz Noteikumu tiesību normām. Savukārt 35.punktā tiek precizēts, ka iesniedzot 4.pielikumu, jāpievieno apliecinoša informācija un ārstniecības atbalsta personai jāiesniedz apliecinoša informācija par apgūtu profesionālās pilnveides izglītības programmu pacientu datu aizsardzības jautājumos vismaz astoņu stundu apjomā. Iesniegumus, kuri noteikti Noteikumu pielikumos, Veselības inspekcijā var tikt iesniegti dažādi, elektroniski (strukturētā formātā) izmantojot portālu www.latvija.lv, iesniedzot kā elektronisko vai papīra dokumentu izmantojot Noteikumu pielikumos noteikto iesnieguma formu vai brīvā formātā, nodrošinot, ka tiek iesniegta visa Noteikumos noteiktā informācija.
Noteikumu 40.punktā ir precizēts, ka Veselības inspekcijai, veicot pirmreizējo reģistrāciju Noteikumu 16.punktā noteiktajā gadījumā un veicot pārreģistrācijas vai reģistrācijas termiņa atjaunošanas darbības, izmantojot Iekšējo tirgus informācijas sistēmu(IMI sistēma) pārbaudīs informāciju, vai personai ārvalstīs nav ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību.
Noteikumu 33.punktā precizēta atsauce no 32.punkta uz 31.punktu; Noteikumu 42.7.apakšpunktā precizēta atsauce no 35.1. un 35.2.apakšpunkta uz 35.punktu.
Noteikumu 59.punktā precizēta atsauce no 53.punkta uz 58.punktu. Nosacījums par atzīmes veikšanu, kas izriet no Noteikumu 58.punkta Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā par no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs izceļojušām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām ir īstenojams reģistra modernizācijas ietvaros.
Noteikumu 1. pielikuma  4.1. "Profesijas, pamatspecialitātes un apakšspecialitātes" un 4.2. "Ārsta profesijas papildspecialitātes" tabulas papildinātas ar piezīmi, nosakot, ka ārstniecības personām, kurām ir noteikts adaptācijas periods, aiz koda pēdējā cipara pievieno apzīmējumu "A".

6. Veselības inspekcijas praksē, veicot ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju, pārreģistrāciju un reģistrācijas termiņa atjaunošanu, ir konstatēti gadījumi, kad personas iesniegtie dokumenti saturējuši nepatiesu informāciju. Šādos gadījumos, pamatojoties uz Noteikumu 19.3., 32.7., 42.7. apakšpunktu un ņemot vērā Administratīvā procesa likumā noteiktos nosacījumus negatīva administratīvā akta izdošanai, tai skaitā nostiprinātos pamatprincipus, Veselības inspekcija ir pieņēmusi lēmumus par atteikumu reģistrēt, pārreģistrēt vai atjaunot reģistrācijas termiņu. 
Piemēram, Veselības inspekcijas praksē atteikuma pamats ir bijis izglītības iestādes sniegtais apliecinājums par ārstniecības personas iesniegtā profesionālās pilnveides apguvi apliecinoša dokumenta neatbilstību faktiskajai situācijai. Veselības inspekcija, lai pārbaudītu iesniegtās informācijas ticamību, attiecīgajai izglītības iestādei lūdz apstiprināt iesniegtajā dokumentā norādīto informāciju un attiecīgi izglītības iestāde apliecina vai ārstniecības persona  ir vai nav piedalījusies dokumentā norādītajā profesionālās pilnveides pasākumā, tādējādi apstiprinot, tos gadījumus, kad iesniegtajā dokumentā ietvertā informācija neatbilst patiesībai, t.i. satur nepatiesu informāciju.
Veselības inspekcija ir norādījusi, ka nepieciešams noteikt skaidru tiesisko regulējumu attiecībā uz personu tiesībām atkārtoti pretendēt uz reģistrāciju, pārreģistrāciju vai reģistrācijas termiņa atjaunošanu pēc atteikuma saņemšanas, gadījumos, ja persona iesniegusi Noteikumu 35.,36., 37., 38 vai 39.punktā noteiktos dokumentus, kuri satur nepatiesu informāciju. Gadījumos, ja tiek konstatētas tehniskas kļūdas, neprecīzi datumi vai citas nebūtiskas un labojamas neprecizitātes, ņemot vērā Administratīvā procesa likumā nostiprinātos pamatprincipus un administratīvā akta izdošanas apsvērumus, paši par sevi nevar būt par pamatu atzīt, ka inspekcijai sniegta nepatiesa informācija.  Noteikumu 35.,36., 37., 38 vai 39.punktā noteiktie dokumenti kalpo par pamatu Veselības inspekcijas attiecīga lēmuma pieņemšanai un Veselības inspekcijas ieskatā šādām personām, kuras iesniegušas nepatiesu informāciju, atkārtota reģistrācija, pārreģistrācija vai reģistrācijas termiņa atjaunošana būtu pieļaujama tikai pēc profesionālās atbilstības pārbaudes sekmīgas nokārtošanas attiecīgajā profesijā. Profesionālās atbilstības pārbaude šajā gadījumā nodrošinās objektīvu personas profesionālo zināšanu un prasmju izvērtējumu, savukārt profesionālā pilnveide noteiktā akadēmisko stundu apjomā pati par sevi nevar tikt uzskatīta par pietiekamu apliecinājumu personas profesionālajai atbilstībai pēc konstatēta nepatiesas informācijas sniegšanas fakta. Tādēļ ir nepieciešams noteikt, ka persona atkārtoti var pretendēt uz reģistrāciju, pārreģistrāciju vai reģistrācijas termiņa atjaunošanu, iesniedzot dokumentu, kas apliecina profesionālās atbilstības pārbaudes sekmīgu nokārtošanu attiecīgajā profesijā, analogs regulējums būtu nosakāms, arī tajos gadījumos, ja Veselības inspekcijai ir kļuvis zināms, ka kāds no ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas iesniegtajiem dokumentiem, kas bija par pamatu tās pirmreizējai reģistrācijai, pārreģistrācijai reģistrā vai reģistrācijas termiņa atjaunošanai, satur nepatiesu informāciju  un inspekcija pieņem lēmumu par reģistra ieraksta anulēšanu.
Saskaņā ar Ārstniecības likuma 26.panta pirmajā daļā noteikto, ārstniecības personas reģistrācija Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā dod tiesības patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā un reģistrs sniedz sabiedrībai ticamu informāciju, līdz ar to, gadījumos, ja Veselības inspekcija konstatēs, ka persona ir iesniegusi nepatiesu informāciju, t.i. dokumentus, kuri satur nepatiesu informāciju, personai būs jāveic profesionālās atbilstības pārbaude attiecīgajā profesijā. Izdevumi par profesionālās atbilstības pārbaudi būs jāsedz pašai personai, kas ir samērīgi attiecībā pret nodarījumu – valsts institūcijai iesniegta nepatiesa informācija, lai persona tiktu reģistrēta, pārreģistrēta vai atjaunota ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
Nosakot prasību iesniegt profesionālās atbilstības pārbaudes sekmīgas nokārtošanas attiecīgajā profesijā apliecinājumu, nodrošinātu samērīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm saņemt drošus veselības aprūpes pakalpojumus un personas tiesībām atkārtoti izmantot normatīvajos aktos paredzētās procesuālās tiesības.
Ar plānotajiem grozījumiem gan 18., gan 31., gan 41., gan 53.punktā netiek mainīts spēkā esošais līdzšinējais regulējums attiecībā par lēmuma pieņemšanas termiņu, bet tiek papildus noteikts, ka, ja Veselības inspekcija ir vai nu atteikusi reģistrāciju reģistrā vai nu atteikusi pārreģistrāciju vai nu atteikusi reģistrācijas termiņa atjaunošanu vai nu anulējusi reģistrāciju reģistrā un tam par pamatu ir bijusi personas sniegtā nepatiesā informācija, tad personai atkārtoti iesniedzot iesniegumu nepieciešamo reģistrācijas darbību veikšanai, iesniegumam būs jāpievieno dokumentu, kas apliecina profesionālās atbilstības pārbaudes sekmīgu nokārtošanu attiecīgajā profesijā.
Noteikumu spēkā esošajā reakcijā noteikts, ka Veselības inspekcija lēmumus pieņem mēneša laikā no dokumentu saņemšanas dienas un savu lēmumu gan personai, gan noteiktos gadījumos valsts institūcijām paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā un šāds regulējums būtu saglabājams, jo Paziņošanas likuma tiesiskais regulējums ir attiecināms ne tikai saziņā ar privātpersonu, bet arī ar valsts institūcijām. Veselības inspekcija ir skaidrojusi, ka pārreģistrācijas procesā iesniegto dokumentu izvērtēšanas gaitā, lai pieņemtu lēmumu pārreģistrācijai vai atteikumam veikt pārreģistrāciju, (tas pats attiecas arī uz reģistrācijas termiņa atjaunošanas procesu) ārstniecības personai nosūta starpvēstuli (starplēmumu) par papildu dokumentu iesniegšanu, tostarp, arī, ja pietrūkst attiecīgajai profesijai noteiktās akadēmiskās stundas, vai iesniegtie dokumenti tiek atzīti par neatbilstošiem pārreģistrācijai attiecīgajā profesijā. Starplēmumu statistika – 2024. gadā pieņemti 274 starplēmumi, 2025.gadā pieņemti 342 staplēmumi, 2026. gada pirmajā pusgadā – 150 starplēmumi. Līdz ar ko, šādos gadījumos Veselības inspekcija nevar viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas pieņemt lēmumu.

6. Tiek papildināts Noteikumu 18., 31., 41. un 53.punkts, nosakot, ka, ja Veselības inspekcija ir vai nu atteikusi reģistrāciju reģistrā vai nu atteikusi pārreģistrāciju vai nu atteikusi reģistrācijas termiņa atjaunošanu vai nu anulējusi reģistrāciju reģistrā un tam par pamatu ir bijusi personas sniegtā nepatiesā informācija, tad personai atkārtoti iesniedzot iesniegumu nepieciešamo reģistrācijas darbību veikšanai, iesniegumam būs jāpievieno dokumentu, kas apliecina profesionālās atbilstības pārbaudes sekmīgu nokārtošanu attiecīgajā profesijā.

7. Klīnisko un veselības psihologu profesionālā darbība primāri tiek regulēta saskaņā ar Psihologu likumu un Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" attiecībā uz līgumu slēgšanu par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu veselības aprūpē.
 Lai klīniskie un veselības psihologi varētu strādāt veselības aprūpes pakalpojumu ietvaros, jāievēro šāda kārtība:
1.       Reģistrācija Psihologu reģistrā profesionālās darbības jomā – klīniskā un veselības psiholoģija;
2.       Reģistrācija Veselības inspekcijas uzturētajā Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta reģistrā;
3.       Psihologa nodarbinātība reģistrētā ārstniecības iestādē (Veselības inspekcijai paziņo ārstniecības iestāde) vai Psihologa prakses iekļaušana Psihologu iestāžu sarakstā, lai nodrošinātu:
-         piekļuvi elektroniskajai valsts veselības aprūpes informācijas sistēmai (E-veselība);
-         pakalpojumu apmaksas veikšanu izmantojot Nacionālā veselības dienesta (NVD) norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma".
Lai klīniskajiem un veselības psihologiem tiktu piešķirts ārstniecības atbalsta personas identifikatora numurs, Veselības inspekcijā jāiesniedz:
-         Aizpildīta veidlapa "Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas reģistra uzskaites karte" .
-         Profesionālās pilnveides izglītības apliecības atvasinājumu par licencētas profesionālās pilnveides programmas apguvi pacientu datu aizsardzības jautājumos vismaz astoņu stundu apjomā.
Saskaņā ar spēkā esošo Noteikumu 12.punktā noteikto kārtību, klīniskajiem un veselības psihologiem ir noteikts pienākums Veselības inspekcijā iesniegt arī izglītību apliecinošu dokumentu un iesniegumā norādīt informāciju par iegūto izglītību.
Problemātika, attiecībā par klīnisko un veselības psihologu reģistrāciju Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā ir tikusi apzināta un Veselības ministrija ar 24.02.2025. vēstuli Nr. 01-18.2/978 "Par klīniskajiem un veselības psihologiem" ir skaidrojusi Veselības inspekcijai, Nacionālajam veselības dienestam, Psihologu sertifikācijas padomei un Latvijas Klīnisko psihologu asociācijai par to, ka klīniskajiem un veselības psihologiem ir piemērojams izņēmums un reģistrācijas pieteikumam nav jāiesniedz izglītības dokuments, sertifikāts, tai skaitā iesnieguma veidlapā Veselības inspekcijai nav jānorāda informāciju par izglītību. Veselības inspekcija reģistrē klīnisko un veselības psihologu saskaņā ar Psihologu reģistrā pieejamo informāciju par reģistrācijas statusu.

7. Ar grozījumiem Noteikumu 12.punktā, tiek noteikts, ka ārstniecības atbalsta personām: klīniskais un veselības psihologs, iesniedzot iesniegumu (3.pielikums) reģistrācijai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā iesniegumam nav jāpievieno izglītību apliecinoša dokumenta atvasinājums.

8. Latvijas Zobārstniecības asistentu asociācija ir vērsusi uzmanību uz problemātiku Noteikumu 47.punkta izpildē,  jo tiesiskajā regulējumā nav nepārprotami noteikta institūcija, kura apstiprina tālākizglītības pasākumus zobārstu asistentiem un māsu palīgiem, jo šajās profesijās netiek veikta sertifikācija.

8. Lai noteiktu institūcijas, kuras ir tiesīgas apstiprināt tālākizglītības pasākumus zobārstu asistentiem un māsu palīgiem, ir izdarāmi grozījumi Noteikumu 47.punktā, nosakot, ka Latvijas Māsu asociācija apstiprina māsu palīgu tālākizglītības pasākumus un Latvijas Zobārstniecības asistentu asociācija apstiprina zobārstu asistentu tālākizglītības pasākumus.