Anotācija (ex-ante)

Kadastra informācijas sistēmas datu publicēšana atvērto datu veidā
Saeima 2021. gada 23. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma valsts budžeta likumus "Par valsts budžetu 2022. gadam" un "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam", kuros noteikts, ka Valsts zemes dienestam ir piešķirts finansējums Kadastra informācijas sistēmas datu publicēšanai atvērto datu veidā. Kadastra informācijas sistēmas datu atvēršana ļaus efektīvāk un plašāk izmantot Kadastra informācijas sistēmā jau uzkrātos datus. Tādā veidā tiks veicināta informācijas aprite gan uzņēmēju, gan sabiedrības vajadzībām.

Lai publicētu Kadastra informācijas sistēmas datus atvērto datu veidā, Kadastra likuma 86. panta pirmajā daļā ir paredzēts noteikt, ka Valsts zemes dienests tīmekļvietnē, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atvērto datu ievietošanu internetā publicējami atvērtie dati, bez maksas nodrošina piekļuvi vispārpieejamiem aktuālajiem datiem par kadastra objektiem (izņemot telpu raksturojošo informāciju un telpu grupas labiekārtojumus). Regulējums ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā". Projektā ar atvērtajiem datiem saprotami brīvi pieejami bezmaksas Kadastra informācijas sistēmas dati bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kurus var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām (Informācijas atklātības likuma 1. panta 6. punkts).
Kadastra informācijas sistēmas datus, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu, kā arī vēsturiskos datus un tādus vispārpieejamus datus, kuriem pieejamība nodrošināma tikai identificētai personai (dati par telpu raksturojošo informāciju, telpu grupu labiekārtojumiem un personu), Valsts zemes dienests nepublicēs tīmekļvietnē, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atvērto datu ievietošanu internetā publicējami atvērtie dati. Informācija par konkrētu kadastra subjektu nebūs pieejama atvērto datu veidā, jo piekļuve šādai informācijai neidentificētai personai ir liegta, tomēr atvērto datu veidā būs pieejama vispārīga informācija par kadastra subjekta statusu, piemēram, valsts, pašvaldība, fiziska vai juridiska persona. Informācija par konkrētu kadastra objekta īpašnieku, tiesisko valdītāju, apbūves tiesīgo vai lietotāju būs pieejama jebkurai identificētai personai par maksu.
Turpmāk ikviena persona vispārpieejamos aktuālos Kadastra informācijas sistēmas datus par kadastra objektiem (izņemot telpu raksturojošo informāciju un telpu grupu labiekārtojumus) varēs bez maksas saņemt atvērto datu veidā tīmekļvietnē, kurā publicējami atvērtie dati.
Kadastra likuma 86. panta pirmajā daļā plānots noteikts, ka kadastra informācijas sagatavošana un izsniegšana citos veidos ir maksas pakalpojums, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, kad informācijas sniegšana ir bez maksas. Plānots noteikt šādus gadījumus, kad informācijas sniegšana ir bez maksas:
1) kadastra informāciju Valsts zemes dienests pēc pieprasījuma standartizētā informācijas apjomā un veidā bez maksas sagatavo un izsniedz valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām, Saeimai, Valsts kontrolei, prokuratūrai, tiesai un citām iestādēm, kurām šādas tiesības noteiktas likumā, tām noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai;
2) Valsts zemes dienests elektroniskā veidā bez maksas portālā kadastrs.lv nodrošina piekļuvi pārlūkošanas režīmā jebkurai personai tai pat datu apjomā, kas pieejama atvērto datu veidā, kā arī identificētai personai nodrošina piekļuvi aktuālajiem kadastra teksta datiem par telpu veidu un to raksturojošiem rādītājiem, kā arī telpu grupas labiekārtojumiem. Piekļuve datiem par kadastra objekta īpašnieku, tiesisko valdītāju, apbūves tiesīgo un lietotāju būs maksas pakalpojums;
3) tāpat bez maksas tiek saglabāts arī pakalpojums par datu saņemšanu reizi gadā kadastra subjektam par saviem nekustamajiem īpašumiem (grozījumi šajās normās nav plānoti).
Kadastra likuma 86. panta otrajā daļā ir paredzēts noteikt, ka kadastra informāciju Valsts zemes dienests pēc pieprasījuma standartizētā informācijas apjomā un veidā bez maksas sagatavo un izsniedz valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām, Saeimai, Valsts kontrolei, prokuratūrai, tiesai un citām iestādēm, kurām šādas tiesības noteiktas likumā, tām noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai. Personu loks ir tāds pats, kā šobrīd, kurām bez maksas tiek sagatavota un izsniegta kadastra informācija.
Ir paredzēts, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām, privātpersonām, kas pilda tām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, Saeimai, Valsts kontrolei, valsts drošības iestādēm, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesām, kuras Kadastra informācijas sistēmas datus līdz datu atvēršanai saņem bez maksas, pamatojoties uz noslēgtu starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu, Valsts zemes dienests turpina datus izsniegt bez maksas starpresoru vienošanās vai sadarbības līgumā noteiktajā apjomā, veidā un kārtībā, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 1. janvārim. Pēc 2025. gada 1. janvāra iestādes varēs saņemt datus bez maksas, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras piedāvātos koplietošanas risinājumus datu izplatīšanai, bet, ja vēlēsies saņemt datus no Valsts zemes dienesta, izmantojot citus speciālus datu apmaiņas risinājumus, tās izvēlēto datu saņemšanas risinājumu varēs saņemt maksas pakalpojuma veidā.
Izmaiņas nepieciešamas arī Kadastra likuma 101. pantā, kas šobrīd nosaka, ka par kadastra informācijas sagatavošanu, izmantošanu un pieejamības nodrošināšanu (izņemot šā likuma 98. pantā minētos gadījumus), kā arī statistiskās un analītiskās informācijas sagatavošanu, izmantojot kadastra informāciju, pieprasītājs maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, no tā izslēdzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt samaksas apmēru un kārtību par kadastra informācijas izmantošanu, jo šāda samaksa saistībā ar datu atvēršanu vairs netiek paredzēta.

Atteikšanās no atļaujas ģeotelpiskās datu kopas atkalizmantošanai vai kopīgai izmantošanai
Projektā ir paredzēts, ka Valsts zemes dienests tīmekļvietnē, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atvērto datu ievietošanu internetā publicējami atvērtie dati, bez maksas nodrošinās piekļuvi vispārpieejamajiem aktuālajiem Kadastra informācijas sistēmas datiem par kadastra objektiem (izņemot telpu raksturojošo informāciju un telpu grupu labiekārtojumus). Savukārt Kadastra informācijas sistēmas dati ir ģeotelpiskā informācija Ģeotelpiskās informācijas likuma izpratnē un to izsniegšanā un pieejamības nodrošināšanā Valsts zemes dienestam jāievēro Ģeotelpiskās informācijas likuma 25. panta otrā, trešā un sestā daļa, kas paredz Kadastra informācijas sistēmas datu saņēmējam atkalizmantošanas ierobežojumu – saņemt atļauju ģeotelpiskās datu kopas atkalizmantošanai vai kopīgai izmantošanai licences vai licences līguma veidā (fiziskām vai juridiskām personām komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem), vai licences vai starpresoru vienošanās, sadarbības līguma veidā (ģeotelpiskās informācijas apritē starp iestādēm, īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumu). Datu izmantošanas noteikumu obligāto saturu un atļaujas saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 673 "Ģeotelpisko datu kopas izmantošanas noteikumu obligātais saturs un izmantošanas atļaujas saņemšanas kārtība". Līdz ar to Valsts zemes dienestam, publicējot Kadastra informācijas sistēmas datus atvērto datu veidā tīmekļvietnē, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atvērto datu ievietošanu internetā publicējami atvērtie dati, būtu jāizsniedz minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktā atļauja (kas ietver ģeotelpisko datu kopu obligāto saturu) noteiktajā kārtībā, to ietverot licencē vai licences līgumā. Taču tas neatbilst Informācijas atklātības likuma 1. panta 6. punktā ietvertajai atvērto datu definīcijai un būtībai, jo atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām.

Ņemot vērā minēto, ir paredzēts papildināt Kadastra likumu ar 87. panta ceturto daļu, paredzot, ka jebkurai personai ir tiesības izmantot Kadastra informācijas sistēmas datus, nesaņemot atļauju ģeotelpiskās datu kopas atkalizmantošanai vai kopīgai izmantošanai atbilstoši Ģeotelpiskās informācijas likumam. Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" 31. punktam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajās vadlīnijās “Datu publicēšanas platformas ieviešanas tehniskās specifikācijas un ar to saistīto vadlīniju izstrāde” izvirzīta prasība, publicējot atvērtos datus Latvijas Atvērto datu portālā, atvērto datu kopām pievienot atvērto datu licences, izmantojot Creative Commons CC0 (Public Domain) publiskā īpašuma deklarācijas vai Creative Commons Attribution 4.0 (CC-BY 4.0) licenci, Valsts zemes dienests atvērtajiem datiem pievienos Creative Commons Attribution 4.0 (CC-BY 4.0) licenci. Lai vienas valsts informācijas sistēmas datu izmantošanai noteiktu vienotus nosacījumus, neatkarīgi no tā, dati ir vai nav publicēti atvērto datu veidā, Creative Commons Attribution 4.0 (CC-BY 4.0.) licence tiktu izsniegta arī gadījumos, kad Valsts zemes dienests izsniedz citu kadastra informāciju. Līdz ar to norma attiektos gan uz vispārpieejamajiem aktuālajiem Kadastra informācijas sistēmas datiem par kadastra objektiem, gan Kadastra informācijas sistēmas datiem, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, vēsturiskos datus, fizisko personu datus.

Par būvēm, kuras nevar noteikt par nekustamā īpašuma objektu
Šobrīd Kadastra likumā noteiktais regulējums par to, kādas būves nav nosakāmas par nekustamā īpašuma objektu, līdz ar to arī nav reģistrējamas Kadastra informācijas sistēmā, ir novecojis un neatbilst arī normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, kuros laika gaitā ir notikušas izmaiņas. Normatīvie akti būvniecības jomā šobrīd paredz ne tikai no būvmateriāliem objektā uzbūvēt būvi, bet paredz arī gatavas rūpnieciski ražotas būves novietošanu zemes vienībā. Šādā būvniecības procesā būvi pārvieto no vienas vietas uz citu vietu, to neizjaucot vai citādi ārēji nebojājot. Līdz ar to šobrīd spēkā esošais Kadastra likuma regulējums neatbilst esošajam būvniecības procesam un to ir nepieciešams salāgot ar reālo būvniecības procesu.
Tāpat arī Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" ir noteiktas būves, kuras kadastrāli neuzmēra. Līdz ar to tiesisko regulējumu nepieciešams salāgot. Tāpat norit darbs pie jauna Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādes, kas paredz būvju klasifikāciju paplašināt ar rindu objektu, kas rodas būvdarbu rezultātā, bet kurus nereģistrēja un arī nav paredzēts reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā.

Projekts precizē būves, kas nav reģistrējamas Kadastra informācijas sistēmā. Jaunais būvju klasifikācijas projekts iekļauj meliorācijas būves, dīķus, notekas, caurtekas, aizsardzības spēku speciālās nozīmes būves, medību infrastruktūras torņus, paceļamas, nolaižamas, iegremdējamas barjeras, teritorijas labiekārtojuma elementus, stacionārus reklāmas informācijas stendus. Minētās būves Kadastra informācijas sistēmā nav paredzēts reģistrēt, jo meliorācijas būves reģistrē valsts informācijas sistēmā "Meliorācijas kadastra informācijas sistēma", savukārt aizsardzības spēku speciālās nozīmes būves nereģistrēs valsts drošības apsvērumu dēļ. Pārējās iepriekšminētās būves (piemēram, medību torņi, barjeras, reklāmas stendi) pēc savas būtības ir maznozīmīgas būves, kuras analogi būvniecības normās noteiktajām pagaidu un sezonas būvēm lielākoties ir ar īsu, noteiktu ekspluatācijas laiku, pēc kura tās ir nojaucamas. Kadastra likuma 16. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir jau noteikts, ka par nekustamā īpašuma objektu nenosaka pagaidu būves. Regulējums tiek papildināts arī ar sezonas būvēm (piemēram, siltumnīcas, nojumes, paviljoni, kafejnīcas, kuru ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuras nojauc līdz minētā termiņa beigām). Ņemot vērā šo ēku īslaicīgo un sezonālo lietošanu, nav lietderīga to reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā uz īsu brīdi, kamēr ēka atrodas apvidū. Šādas būves reģistrējot Kadastra informācijas sistēmā, tiktu radīts nesamērīgs administratīvais un finanšu slogs būvju īpašniekam saistībā ar šo būvju reģistrāciju un vēlāko dzēšanu no Kadastra informācijas sistēmas. Tāpat projekts nosaka, ka ēkas, kuru visas telpas ir ar telpas augstumu mazāku par 1,60 m, kadastrāli neuzmēra un to datus nereģistrē Kadastra informācijas sistēmā. Izņēmums ir ēkas, kurām ir izbūvētas vai saglabājušās tikai ārtelpas ar vismaz vienu konstruktīvo elementu – pamatiem.
Projekts paredz neveikt kadastrālo uzmērīšanu un datu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā inženierbūvēm, kurām no iesniegtiem dokumentiem nav nosakāma būves kontūra vai būves apjoma rādītāji vai minētām būvēm dokumentos nav piesaiste Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai. Tāpat kadastrālo uzmērīšanu neveiks uz ēku jumta uzbūvētai inženierbūvei, piemēram, sakaru torņiem un tamlīdzīgām būvēm, kā arī inženierbūves pamatiem, ja nav izbūvētas vai ir sagruvušas pārējās inženierbūves konstrukcijas. Lai neradītu aizskārumu šādu jau Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu būvju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, Kadastra likuma pārejas noteikumi papildināti ar 51. punktu. Līdz šī regulējuma spēkā stāšanās laikam Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās būves, kas vairs neatbildīs būvēm, kuras reģistrē Kadastra informācijas sistēmā, no Kadastra informācijas sistēmas automātiski netiks dzēstas. Būves dzēsīs Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" noteiktajā kārtībā, proti, ja tiks saņemta no būvniecības informācijas sistēmas informācija par būves neesību apvidū vai minēto būvju īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegs Valsts zemes dienestā pašvaldības būvvaldes vai citas institūcijas, kas veic būvvaldes funkcijas, izdotu dokumentu, kurā apliecināts, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais kadastra objekts saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav Kadastra informācijas sistēmā reģistrējams objekts. Ņemot vērā, ka Kadastra likums jau nosaka, ka par nekustamā īpašuma objektu nosaka būvi un telpu grupu, lieki ir noteikt, ka par nekustamā īpašuma objektu nenosaka būvē vai telpu grupā ietilpstošās atsevišķās telpas, kā arī iekārtas, komunikācijas vai citas ietaises un koplietošanas elementus, veģetāciju, zemes virsmu un robežzīmes. Līdz ar to iepriekšminētie apakšpunkti no likuma projektā dzēsti.

Par būvēm, kurām var neveikt kadastrālo uzmērīšanu
Kadastra likuma 20.¹ pants nosaka, kurām būvēm var neveikt kadastrālo uzmērīšanu. Šī panta 2. punktā kā šāda būve noteikta pirmās grupas ēka, kas reģistrēta uz iesniegtās deklarācijas pamata. Tomēr normatīvie akti būvniecības jomā neparedz kārtību, ka pirmās grupas ēkas būvniecības procesā tiktu sagatavota būvvaldē akceptēta deklarācija. Toties minēto ēku būvniecības procesā tiek sagatavots ēkas izpildmērījums, kurā ir visi nepieciešamie dati ēkas reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā. Tāpat arī Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" nav noteikts pienākums pie šādu būvju reģistrācijas sagatavot un iesniegt deklarāciju. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka šādas būves reģistrē Kadastra informācijas sistēmā uz izpildmērījumu pamata.
Ekonomikas ministrija regulāri pārvērtē esošos būvniecības procesus, tos vienkāršojot. Šobrīd ir plānots vienkāršot pirmās grupas un otrās grupas palīgēku būvniecības procesu, kā arī neparedzēt šajos procesos saņemt ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu būvdarbu pabeigšanas apstiprināšanai. Lai šo ieceri īstenotu, nepieciešams arī noteikt reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā nepieciešamās ziņas (strukturētu informāciju un dokumentus) saņemt no būvniecības informācijas sistēmas, neveicot būves kadastrālo uzmērīšanu. Pieļaujama šo salīdzinoši mazāk nozīmīgo un nelielo būvju datu reģistrāciju veikt no būvniecības informācijas sistēmas ziņām un būvniecības dokumentācijas bez būves kadastrālās uzmērīšanas procesa īstenošanas, iegūstot datus par būvi apvidū. Jau izstrādājot šos vienkāršotos procesus, būvniecības normatīvos ir izvērtēts, uz kuru būvju loku tādi būtu piemērojami un vai netiks būtiski apdraudēta sabiedrības drošība.

Projektā paredzēts precizēt, ka normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktā pirmās grupas ēka reģistrējama uz iesniegto izpildmērījumu datu pamata (nevis uz deklarācijas pamata). Attiecīgi precizējumi izdarāmi arī Kadastra likuma 60.² panta pirmajā daļā, kas nosaka, kādos gadījumos iesniegums Valsts zemes dienestam par kadastra objekta vai kadastra datu reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju vienlaikus ir uzskatāms par nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai, jo nav plānots, ka šie precizējumi varētu ietekmēt vienotās procedūras ar zemesgrāmatu šādu ēku reģistrācijas procesā. Tāda tā ir bijusi jau no vienotās procedūras ieviešanas brīža – 2019. gada 1. decembra.
Tāpat projektā plānots noteikt, ka kadastrālo uzmērīšanu var neveikt normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktajām pirmās grupas un otrās grupas palīgēkām, kas reģistrētas uz no būvniecības informācijas sistēmas saņemto ziņu un būvniecības dokumentācijas pamata.

Par nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai
Atbilstoši grozījumiem Zemesgrāmatu likumā (stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā) no likuma pamatnormām izslēgta norma par to, ka būves dzēšanas gadījumā, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina būves neesību, ja būve nav vienīgais nekustamā īpašuma objekts, Valsts zemes dienests nosūta attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai īpašnieka iesniegumu, un noteikta pārejas norma, ka īpašnieka (kopīpašuma gadījumā visu kopīpašnieku) iesniegums Valsts zemes dienestam par tam piederošas būves dzēšanu Kadastra informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktās institūcijas izdotu dokumentu, kas apliecina būves neesību, ja būve nav vienīgais zemesgrāmatā ierakstītais nekustamā īpašuma objekts un minētais dokuments izdots līdz 2020. gada 31. martam, vienlaikus ir uzskatāms par nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai. Valsts zemes dienests iesniegumu elektroniski nosūta attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai.

Attiecīgi arī no Kadastra likuma 60.² panta pirmās daļas izslēdzams punkts attiecībā uz būves dzēšanu, pamatojoties uz normatīvo aktu būvniecības jomā noteiktās institūcijas izdotu dokumentu, kas apliecina būves neesību, ja būve nav vienīgais zemesgrāmatā ierakstītais nekustamā īpašuma objekts, un regulējums pārnesams uz pārejas noteikumiem.

Par apgrūtinājumu reģistrēšanai no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (turpmāk - ATIS) datiem
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" Valsts zemes dienests ir uzsācis izstrādāt un ieviest programmatūru, kas nodrošinās Kadastra informācijas sistēmas datu savietošanu ar ATIS datiem, kā rezultātā tiks reģistrēti apgrūtinājumi Kadastra informācijas sistēmā.
Valsts zemes dienests atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumam (turpmāk – ATIS likums) ir noteikts par ATIS pārzini. ATIS datu savietošanu ar Kadastra informācijas sistēmas datiem plānots veikt pakāpeniski. Vispirms savietošanai plānots izmantot tos ATIS datu sniedzēju datus, kas ir atrunāti ATIS likumā kā vienīgie datu sniedzēji, un datu sniedzēju datus, kuri datus ir iesnieguši par visu Latvijas teritoriju. Līdz 2021. gada jūlijam aptuveni 20 datu sniedzēji ir iesnieguši ATIS datus par visu Latvijas teritoriju (piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde, AS "Gaso", AS "Conexus Baltic Grid", VAS "Latvijas valsts ceļi", SIA "Tet", SIA "Latvijas Mobilais Telefons", SIA "Tele 2", SIA "Tele Tower", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" u.c.). Tādējādi ATIS par atsevišķām apgrūtinājumu kategorijām ir uzkrāti pilnīgāki un aktuālāki dati nekā Kadastra informācijas sistēmā. 2023. gadā Dienests plāno izmantot ATIS datus apgrūtinājumu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā tiem apgrūtinājumu kodiem, kas tiks izmantoti 2025. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Līdz tam laikam ATIS būs uzkrāts vēl vairāk informācijas par apgrūtinātām teritorijām.
Šobrīd dati par apgrūtinājumiem Kadastra informācijas sistēmā tiek aktualizēti, pamatojoties uz personas (kadastra subjekta) iesniegumu vai datu apmaiņas ceļā no normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām. Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti apgrūtinājumi pat ar 30 gadu aktualitāti, jo personas nav šo gadu laikā ierosinājušas aktualizēt datus Kadastra informācijas sistēmā. Tādējādi liela daļa Kadastra informācijas sistēmas datu par apgrūtinājumiem ir novecojuši un nepilnīgi.

Projektā plānots noteikt regulējumu apgrūtinājumu reģistrēšanai no ATIS datiem. Līdz ar to vairs nebūs nepieciešamība pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā sertificētu personu (mērnieku) gatavotajiem apgrūtinājumu plāniem, jo Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumi tiks reģistrēti, savietojot ATIS un Kadastra informācijas sistēmas datus. Tādējādi ar projektu no Kadastra likuma ir izslēgtas visas normas, kas attiecas uz apgrūtinājumu plānu izgatavošanu un saskaņošanu, tai skaitā deleģējums Ministru kabinetam noteikt nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežu iezīmēšanu un platības aprēķināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos. Tā vietā projektā paredzēts noteikt, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrē nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus atbilstoši ATIS iekļautajiem datiem par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, un ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūta teritoriju.
Projektā iekļauts pārejas noteikums, kas paredz, ka izmaiņas Kadastra likumā attiecībā uz apgrūtinājumu reģistrāciju stājas spēkā ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. janvārim. Plānots apgrūtinājumu plāna izgatavošanu veikt ne ilgāk kā līdz 2024. gada 1. decembrim. Iepriekš sagatavotie apgrūtinājumu plāni līdz ar datu par apgrūtinājumiem iegūšanas veida maiņu zaudēs spēku, jo aktuālie dati Kadastra informācijas sistēmā par apgrūtinājumiem tiks automātiski reģistrēti no ATIS. Esošie Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie apgrūtinājumi pakāpeniski tiks dzēsti vienlaikus ar jauno apgrūtinājumu reģistrāciju no ATIS. Minētais neattiecas uz ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūta teritorijas reģistrāciju un dzēšanu, jo šie apgrūtinājumi netiks reģistrēti no ATIS, bet gan līdzšinējā kārtībā, bet bez iespējas tos norādīt apgrūtinājumu plānos.
ATIS un Kadastra informācijas sistēmas datus plānots savietot vismaz divas reizes gadā, un tas nodrošinās sabiedrību un valsts pārvaldi ar aktuālo informāciju par apgrūtinājumiem. Tāpat Valsts zemes dienests plāno izstrādāt pakalpojumu gadījumiem, kad persona vēlēsies aktualizēt apgrūtinājumus Kadastra informācijas sistēmā, izmantojot ATIS datus, biežāk nekā divas reizes gadā.
Tāpat grozījumi likumā izmaina arī atsauci uz Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, kādā veic būves, telpu grupas un zemes vienības, zemes vienības daļas uzmērīšanu, turpmāk lietojot jēdzienu Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma, bez atsauces uz konkrētu gadu, tādējādi nodrošinot, ka izmaiņu gadījumā Latvijā lietotās koordinātu sistēmas nosaukumā nebūs jāveic izmaiņas likumā.

Par servitūta teritorijas reģistrāciju
Kadastra likuma 27.¹ panta mērķis ir noteikt vienotu kārtību servitūta teritorijas reģistrācijai, aktualizācijai un dzēšanai, sasaistot ar zemesgrāmatā nostiprinātajam tiesībām un to nodrošinājumu, tāpat nosakot, ka personai ir jāvēršas ar lūgumu tikai vienā iestādē, nevis divās. Tomēr tiesu praksē konstatēts, ka attiecībā uz tādām zemesgrāmatā ierakstītām atzīmēm par servitūtiem, kuriem nav noteikts valdošais īpašums, norma nevar tikt piemērota, jo šādas atzīmes neatbilst Civillikumā noteiktajam servitūta tiesības jēdzienam un šādā situācijā nepastāv servitūts vai šādas tiesības nodrošinājums. Līdz ar to būtu nosakāms, ka normā noteiktā kārtība attiecībā uz servitūta teritorijas dzēšanu Kadastra informācijas sistēmā piemērojama arī uz tādām zemesgrāmatā ierakstītām atzīmēm, kuras uzskatāmas par tiesību aprobežojumu tā iemesla dēļ, ka servitūta atzīmei nav noteikts valdošais īpašums. Tādējādi tiktu sasniegts jau sākotnēji tiesību normā paredzētais mērķis.

Nepieciešams precizēt Kadastra likuma 27.¹ pantu, nosakot, ka ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūta teritorijas dzēšanu ierosina rajona (pilsētas) tiesā, iesniedzot nostiprinājuma lūgumu par attiecīgā servitūta vai šīs tiesības nodrošinājuma nostiprināšanu vai dzēšanu, arī, ja atzīme par servitūtu kā tiesību aprobežojums ir ierakstīts zemesgrāmatā.

Par ziņu sniegšanu kadastra objekta reģistrācijai
Šobrīd spēkā esošā Kadastra likuma 44. panta pirmās daļas 2. punkta redakcija faktiski attiecas tikai uz divām valsts informācijas sistēmām – Meža valsts reģistru un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, tāpēc šī punkta apakšpunkti izslēdzami, attiecīgi paplašinot šī panta personu loku. Ziņas kadastra objekta reģistrācijai var sniegt jebkura normatīvos aktos noteikta institūcija.

Projekts paredz izteikt 44. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, pēc būtības izslēdzot 2. punkta apakšpunktus, kas nosaka, ka par nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā ieraksta šā likuma 84. pantā minēto personu sniegtās ziņas – datus par mežaudzēm un nekustamā īpašuma objekta adresi.

Par fizisko un juridisko personu elektronisko saziņu ar Valsts zemes dienestu
Lai atvieglotu fizisko un juridisko personu elektronisko saziņu ar Valsts zemes dienestu, Kadastra likuma 24. panta sesto un septīto daļu, kā arī 87. pantu ir nepieciešams precizēt, nosakot, ka persona kadastra objekta reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju ierosina un pieprasa kadastra informāciju, izmantojot tiešsaistes formu, un ierosinātāju identificē, lietojot tajā pieejamos elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Šādi iesniegtu ierosinājumu var neparakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Piemēram, Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv, Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, būvniecības informācijas sistēmā vai kādā citā sistēmā, kurā nākotnē būs iespējams pieprasīt Valsts zemes dienesta pakalpojumus.
Jau šobrīd atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 8. panta trešajai daļai iesniegumu administratīvajā procesā var iesniegt elektroniski bez droša elektroniskā paraksta Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, ja iesniegumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas šajā portālā. Taču minētie grozījumi Kadastra likumā ļautu šo normu piemērot ilgtermiņā un ir ar plašāku tvērumu, tajā skaitā to attiecinot arī uz informācijas pieprasījuma iesniegšanu.

Projektā precizēta Kadastra likuma 24. panta sestā un septītā daļa, nosakot, ka, ja kadastra objekta reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju ierosina, izmantojot tiešsaistes formu, ierosinātāju identificē, lietojot tajā pieejamos elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Šādi iesniegtu ierosinājumu var neparakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Ierosinājumam pievieno normatīvajos aktos noteiktos datus vai dokumentus. Tā kā panta sestā daļa turpmāk attieksies arī uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu ierosināšanu būvniecības informācijas sistēmā, tad panta septītajā daļā nepieciešams izslēgt šo izņēmumu. Līdzīga kārtība nosakāma arī Kadastra likuma 87. pantā attiecībā uz informācijas pieprasīšanu.

Par Kadastra informācijas sistēmas ierobežotas pieejamības un vispārpieejamajiem datiem
Šobrīd Kadastra informācijas sistēmā esošie dati par kadastra objekta īpašnieku, tiesisko valdītāju, lietotāju un apbūves tiesīgo – fizisko personu ir ierobežotas pieejamības informācija, jo tie ir fiziskas personas dati. Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta pirmā daļa nosaka, ka personas datu apstrāde ir atļauta, ja ir vismaz viens no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – regula) 6. panta 1. punktā noteiktajiem pamatiem. Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts nosaka, ka apstrāde ir likumīga, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai, īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās pilnvaras. Lai nodrošinātu Kadastra likuma 2. pantā noteiktā mērķa – sabiedrības nodrošināšana ar aktuālu kadastra informāciju – īstenošanu, Valsts zemes dienestam jānodrošina, lai jebkuram būtu pieejama kadastra informācija. Atbilstoši normatīvajiem aktiem atsevišķas būves nav ierakstāmas zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti un ir reģistrējamas vienīgi Kadastra informācijas sistēmā (piemēram, mazēkas līdz 25 m² un atsevišķas inženierbūves). Turklāt atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 73.⁸ panta pirmajai daļai dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiek reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā, nevis zemesgrāmatās. Tāpat pastāv tādi īpašumi un kadastra objekti, kas nav vēl ierakstīti zemesgrāmatā. Tādējādi izveidojusies situācija, ka tikai Kadastra informācijas sistēmā, nevis zemesgrāmatā, pieejama informācija par visiem valstī reģistrētajiem nekustamā īpašuma īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, apbūves tiesīgajiem un lietotājiem – t.i., tām personām, kuras var rīkoties ar nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 132. panta pirmo daļu katrs var ieskatīties datorizētās zemesgrāmatas nodalījumos un pieprasīt no tās izrakstu (126.⁴ pants) vai norakstu, izmantojot tiešo pieslēgumu. Tādējādi no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas ikvienai identificētai personai ir tiesības saņemt informāciju par zemesgrāmatā nostiprinātajām tiesībām, tajā skaitā reģistrēto nekustamo īpašumu īpašnieku personas datiem. Pieprasījums saņemt ziņas par nekustamā īpašuma īpašnieku nav jāpamato. Līdz ar to arī kadastra informācijai jābūt pieejamai katram, kas to vēlas saņemt, jo īpaši, lai varētu aizsargāt trešo personu intereses (piemēram, nepieciešamība zināt, kas ir pierobežnieks tuvākā un tālākā teritorijā, lai risinātu kopējus ceļa, ūdeņu izmantošanas, teritorijas plānošanas, apsaimniekošanas, darījumu veikšanas un citus jautājumus) un novērstu iespējamas krāpnieciskas darbības ar nekustamo īpašumu, kura īpašnieks nav zināms tikai tādēļ, ka tas savas īpašuma tiesības vēl nav nostiprinājis zemesgrāmatā. Tomēr fizisko personu datu aizsardzības un Kadastra likuma mērķa kontekstā, minētais būtu attiecināms tikai uz aktuālajiem Kadastra informācijas sistēmas datiem, tas nozīmē, ka vēsturiskie Kadastra informācijas sistēmas dati joprojām būtu pieejami kā ierobežotas pieejamības informācija un izsniedzami tikai, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto pamatojumu kā līdz šim. Tāpat nosakāma prasība identificēt personu, kurai tiek izsniegta šāda informācija kā vispārpieejama informācija. Vēršam uzmanību, ka regulējums neparedz noteikt tiesības veikt Kadastra informācijas sistēmas aktuālo datu meklēšanu pēc personas koda, kas joprojām ir nosakāmas tikai, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem.
Šobrīd telpu grupas plāns, stāva plāns un inženierbūves plāns, kā arī citi dati un dokumenti, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu, ir ierobežotas pieejamības informācija, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu (par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija par fiziskās personas privāto dzīvi), regulas 1. panta otro daļu (regula aizsargā fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības un jo īpaši to tiesības uz personas datu aizsardzību) un 4. panta 1) apakšpunktu (regulā "personas dati" ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu ("datu subjekts"). Ja telpu grupas plānam, stāva plānam, kā arī citiem dokumentiem, datnēm un inženierbūves plānam, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu, netiktu noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tas pēc būtības nozīmētu to, ka jebkuras būves, tai skaitā bankas, cietuma, policijas iecirkņa, dzīvokļa vai privātmājas plānojums būtu pieejams jebkuram interesantam. Nekontrolēta piekļuve šādai informācijai negatīvi ietekmētu sabiedrības drošību un valsts aizsardzību, kā arī nepamatoti publiskotu informāciju par telpu plānojumu, kurās uzturas fiziskas personas, kas būtībā attiecas uz to privāto dzīvi. Nosakot šādai informācijai ierobežotas pieejamības statusu, tā būtu pieejama Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, personai iesniedzot informācijas pieprasījumu, kurā jābūt norādītam pamatojumam un mērķim, kādam izmantos pieprasīto informāciju. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Paredzēts Kadastra likumu papildināt ar 86.² pantu, tā pirmajā un otrajā daļā nosakot, ka kadastra informācija ir vispārpieejama, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kas šobrīd jau ir noteikts Ministru kabineta noteikumos kadastra informācijas izsniegšanas jomā, kā arī, ka aktuālie kadastra dati par kadastra objekta īpašnieka, tiesiskā valdītāja, apbūves tiesīgā, lietotāja – fiziskas personas vārdu, uzvārdu, personas kodu ir vispārpieejama informācija. Papildus paredzēts panta trešajā daļā noteikt, ka telpu grupas plāns, stāva plāns un inženierbūves plāns, kā arī citi dati un dokumenti, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu, ir ierobežotas pieejamības informācija.

Par Kadastra informācijas sistēmas datu aktualizāciju normatīvo aktu izmaiņu gadījumā
Šobrīd likumā nav noregulēta situācija, kad normatīvo aktu izmaiņu dēļ rodas nepieciešamība aktualizēt datus Kadastra informācijas sistēmā, tomēr šādas situācijas rodas, piemēram, ja likumā mainās mērvienība no m² uz ha vai arī ar izmaiņām normatīvajos aktos tiek noteiktas izmaiņas Kadastra informācijas sistēmas datu struktūrā. Tāpat Valsts zemes dienestam šobrīd likumā nav noteiktas tiesības pašam pēc savas iniciatīvas aktualizēt datus šādos gadījumos. Parasti normatīvo aktu izmaiņu rezultātā Ministru kabineta noteikumos tiek noteiktas arī pārejas normas ar pienākumu Valsts zemes dienestam veikt darbības datu sakārtošanai (aktualizēšanai) Kadastra informācijas sistēmā, kā arī noteikts termiņš šī pienākuma izpildei. Tomēr, neskatoties uz to, arī likumā būtu nosakāms vispārējs princips, ka Valsts zemes dienestam ir pienākums šādos gadījumos datus aktualizēt.

Projekts paredz papildināt Kadastra likumu ar jaunu 57.³ pantu, kurā noteiktas tiesības Valsts zemes dienestam aktualizēt kadastra datus atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos kadastra jomā, ja tās rada nepieciešamību aktualizēt Kadastra informācijas sistēmas datus vai to struktūru un ja datu aktualizācijai papildus nav nepieciešams iegūt kadastra objektu raksturojošos datus no šā likuma 84. pantā minētajam personām. Kadastra datus aktualizē normatīvajā aktā noteiktajā termiņā vai, ja tāds nav noteikts, – ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no normatīvā akta spēkā stāšanās.

Par tiesībām labot kļūdainus Kadastra informācijas sistēmas datus
Šobrīd likumā noteikts, ka Valsts zemes dienests izlabo kļūdainos kadastra datus, ja konstatējis, ka kadastra dati neatbilst dokumentiem, uz kuru pamata dati reģistrēti vai aktualizēti. Tomēr aizvien vairāk gadījumos, attīstoties informācijas sistēmu savstarpējās datu apmaiņas risinājumiem, kadastra dati tiek reģistrēti vai aktualizēti nevis uz dokumentu pamata, bet gan, pamatojoties uz pašvaldību un valsts institūciju informācijas sistēmās esošo ziņu pamata. Kadastra likuma 84. panta pirmā daļa jau šobrīd nosaka, ka ziņas, kas nepieciešamas Kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai, Valsts zemes dienestam sniedz nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts, vietējā pašvaldība, valsts institūcija, valsts kapitālsabiedrība. Savukārt šā panta otrajā daļā noteikts, ka minētās personas ziņas sniedz dokumenta veidā, izņemot gadījumus, kad ziņas sniedz no citas valsts vai pašvaldības informācijas sistēmas. Tātad ziņas var sniegt gan dokumenta veida, gan citādā veidā. Kadastra likuma 93. pantā noteiktais princips par kļūdaino kadastra datu labošanu būtu attiecināms ne tikai uz gadījumiem, kad kadastra datu neatbilstība konstatēta attiecībā uz dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, bet arī uz gadījumiem, kad kadastra datu neatbilstība konstatēta attiecībā uz saņemto dokumentu vai cita veida ziņām, kas saņemtas no citas valsts vai pašvaldības informācijas sistēmas, un kadastra dati nav reģistrēti vai aktualizēti. Piemēram, Valsts zemes dienests noteiktajā termiņā nav aktualizējis saņemtos datus no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vai arī aktualizējis neatbilstoši saņemtajām ziņām. Nav pamata ierobežot Kadastra likuma 93. panta piemērošanu tikai attiecībā uz dokumenta formā saņemtajām ziņām.
Pašlaik Kadastra likuma 93. un 95. pantā ir noteikta kadastra datu labošanas kārtība un Valsts zemes dienesta rīcība pēc datu labošanas tikai specifiskā gadījumā – kad pieļautā kļūda ir saistīta ar nepareizu informācijas ierakstīšanu Kadastra informācijas sistēmā no dokumenta. Pašlaik likumā noteiktā kārtība nav attiecināma uz citiem gadījumiem, kad kļūda ir pieļauta Valsts zemes dienesta rīcības dēļ, aktualizējot vai reģistrējot kadastra datus neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Piemēram, Valsts zemes dienests, izvērtējot datu reģistrācijai vai aktualizācijai iesniegtos dokumentus, ir kļūdījies un pieņēmis nepamatotu lēmumu par iespēju reģistrēt vai aktualizēt datus, lai gan faktiski atbilstoši tajā brīdī spēkā esošo normatīvo aktu regulējumam tā bija atsakāma. Tāpat kā piemēru var minēt būvju kadastrālās uzmērīšanas darbu laikā veiktos mērījumus, Valsts zemes dienesta nodarbinātajiem veicot būves kadastrālo uzmērīšanu, aizmirstot uzmērīt logu vai durvis tā patiesajā atrašanās vietā, to neuzmērot vai nepareizi iezīmējot kāpnes ēkas stāva plānā un līdzīgas kļūdas.
Valsts zemes dienests jau pašlaik labo tā pieļautas kļūdas atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajiem principiem un Valsts zemes dienesta pieņemtajiem lēmumiem par tā veiktās faktiskās rīcības, reģistrējot vai aktualizējot datus, atzīšanu par prettiesisku, tomēr, ņemot vērā kadastra datu nozīmīgumu, speciāls regulējums rīcībai šādos gadījumos būtu nosakāms arī Kadastra likumā.
Administratīvā procesa likuma 91. panta ceturtā daļa nosaka, ka privātpersona iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu. Administratīvā procesa likuma 79. pants nosaka administratīvā akta apstrīdēšanas termiņu un 188. pants pieteikuma iesniegšanas tiesā termiņu. No minētajām normām konstatējams vispārējs princips, ka gadījumā, ja privātpersonai apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtība nav paziņota, piemērojams viena gada termiņš no uzzināšanas (Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 910. lpp.).
Administratīvā procesa likuma 79. panta, kurā noteikti administratīvā akta apstrīdēšanas termiņi, mērķis ir nodrošināt tiesiskās noteiktības un drošības principu ievērošanu, ierobežojot administratīvā akta apstrīdēšanu laikā. Ja administratīvais akts termiņā nav apstrīdēts, tas kļūst neapstrīdams, ja vien iestāde pēc iesniedzēja lūguma vai arī pēc savas iniciatīvas neizlemj par termiņa atjaunošanu (Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 762., 766. lpp.). Arī Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 9. punktā ir noteikts, ka tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā minētie termiņi nav atjaunojami.
Satversmes tiesa ir norādījusi, ka procesuālie termiņi kalpo tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai, un secinājusi, ka termiņa ierobežojuma mērķis ir nodrošināt lietas atrisināšanu saprātīgā laika periodā un nodrošināt otras puses paļāvību, ka konflikta risinājums vēlāk netiks pārskatīts (Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2002-09-01, secinājumu daļas 1. punkts). Tāpat arī attiecībā uz situāciju, kad normatīvajos aktos nebija noteikts konkrēts termiņš, kurā iespējams apstrīdēt teritorijas plānojumu vai detālplānojumu, Satversmes tiesa norādīja, ka šāda termiņa trūkums varētu nonākt pretrunā ar tiesiskās stabilitātes principu, sevišķi gadījumos, kad vietējās pašvaldības teritorijas plānojums tiek pārsūdzēts ilgu laiku pēc tā pieņemšanas, bet citas personas ir paļāvušās uz tā nemainīgumu un atbilstoši teritorijas plānojumam plānojušas savu rīcību (Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedums lietā Nr. 2006-38-03, secinājumu daļas 9.2. punkts).
Kadastra dati tiek izmantoti valstiski svarīgu procesu nodrošināšanai, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļu aprēķināšanai un citu nodokļu un valsts nodevu aprēķināšanai, tāpat tie tiek izmantoti privāttiesiskās attiecībās, tāpēc kadastra datiem nepieciešams nodrošināt zināmu tiesisko stabilitāti, ierobežojot iespējas to apstrīdēšanai un labošanai noteiktā laika posmā. Kadastra likuma 2. pantā ir noteikts tā mērķis – nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju par nekustamajiem īpašumiem un to objektiem, tāpat atbilstoši likuma 3. panta pirmajai daļai Nekustamā īpašuma valsts kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kas nodrošina datu iegūšanu par nekustamajiem īpašumiem un to objektiem. Tātad Nekustamā īpašuma valsts kadastra mērķis ir pēc iespējas situācijai apvidū atbilstoši kadastra dati. Kadastra objektu dati apvidū mainās noteiktos laika posmos un kadastra subjektam likumā ir noteikts pienākums ierosināt kadastra datu aktualizāciju, ja mainās kadastra objektu raksturojošie dati. Līdz ar to nav lietderīgi labot kļūdas kadastra datos neierobežotā laika posmā, jo kadastra mērķis ir iegūt pēc iespējas aktuālākus un situācijai apvidū atbilstošus datus, bet, labojot kadastra datus pēc vairāk kā pieciem gadiem un aktualizējot vairāk kā piecus gadus vecu informāciju kadastrā, šis mērķis netiek sasniegts.
Līdz ar to Administratīvā procesa likumā noteiktais vispārējais princips par tiesībām apstrīdēt faktisko rīcību vai administratīvo aktu (ja tajā nav paziņota apstrīdēšanas kārtība) viena gada laikā no uzzināšanas attiecībā uz kadastra datu apstrīdēšanu būtu piemērojams ierobežotā laikā. Praksē ir konstatējamas situācijas, kad personas datu aktualizāciju apstrīd arī pēc 10 un vairāk gadiem un ne vienmēr ir iespējams konstatēt precīzu brīdi, kad persona ir uzzinājusi par veikto datu aktualizāciju. Ar kadastra objektiem notiek darījumi, mainās to īpašnieki, mainās arī to viedoklis par notikušo kadastra datu aktualizāciju, tomēr kadastra datu aktualizācijas pārvērtēšana pēc tik ilga laika posma nav lietderīga iepriekš minēto apsvērumu dēļ. Piecu gadu termiņš ir vispārīgi objektīvi pieņemams termiņš, kādā varētu notikt faktiskas izmaiņas kadastra objekta datos, piemēram, veikta telpu grupas pārbūve, zemes vienībai mainījušie lietošanas veidi. Tāpat šis būtu arī tāds termiņš, kurā varētu pieņemt, ka personai vajadzēja uzzināt par veikto kadastra datu aktualizāciju vai reģistrāciju gadījumā, kad citādi nav iespējams konstatēt uzzināšanas brīdi. Attiecīgi piecu gadu termiņš, ņemot vērā abus iepriekš minētos aspektus, arī būtu nosakāms kā maksimālais termiņš, kurā personai ir tiesības prasīt kļūdas labošanu kadastra datos, apstrīdot datu aktualizāciju vai reģistrāciju vai Valsts zemes dienesta bezdarbību. Turklāt jāņem vērā, ka Valsts zemes dienestam jebkurā gadījumā paliek iespējas pēc savas iniciatīvas veikt kadastra datu  labošanu neierobežotā laika posmā, izvērtējot katru gadījumu individuāli un vērtējot arī tiesiskās un faktiskās sekas gan no kadastra subjekta viedokļa, gan arī sabiedrības interesēm.
Papildus iepriekš minētajām situācijām Valsts zemes dienestam ir jālabo arī kļūdas, kuras izraisījusi kļūdaina citas iestādes darbība, piemēram, no būvniecības informācijas sistēmas saņemot būvvaldes reģistrētu informāciju par būves neesību, būve automātiski tiek dzēsta no Kadastra informācijas sistēmas. Šādā situācijā būves dzēšana Kadastra informācijas sistēmā notikusi datu apmaiņas ietvaros, nevis uz dokumenta pamata. Ja būvvalde ir kļūdījusies, šādu informāciju reģistrējot būvniecības informācijas sistēmā, tad būves dzēšana no Kadastra informācijas sistēmas arī ir uzskatāma par kļūdu un šādas kļūdas novēršana uzskatāma par kadastra datu labošanu, taču Kadastra likumā trūkst regulējums šādai kadastra datu labošanas kārtībai.
Kadastra informācijas sistēmā tehniski nav iespējams izlabot vēsturiskos kadastra datus. Tātad, konstatējot kļūdu kadastra datos, datus iespējams aktualizēt tikai uz nākotni, bet iepriekš reģistrētie vēsturiskie dati sistēmā saglabāsies kā kļūdaini dati.
Šobrīd Kadastra likuma 95. pants nosaka, ka, ja likuma 93. pantā minētajos gadījumos kadastra datu labošanas dēļ mainās kadastra objekta sastāvs un kadastrālā vērtība, Valsts zemes dienests to paziņo kadastra subjektam un vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Likuma 95. pantā nepieciešams izdarīt grozījumus, lai tajā noteiktais pienākums attiektos ne tikai uz Kadastra likuma 93. pantu, bet arī jauno 93.¹ pantu, jo arī 93.¹ panta gadījumā Valsts zemes dienestam ir nosakāms pienākums tajā noteiktajos gadījumos informēt par kļūdas labošanu kadastra datos kadastra subjektu un pašvaldību. Savukārt uz Kadastra likuma jauno 93.² pantu šāds pienākums nebūtu attecināms, jo šajos gadījumos paziņošanas pienākums gulstas uz to pašvaldību vai valsts institūciju, kas ir pieļāvusi kļūdu ziņu iesniegšanā Valsts zemes dienestam. Turklāt šādos gadījumos kļūdas labošanas paziņošanas kārtība jau var būt noteikta citos likumos attiecībā uz konkrēto iestādi vai tiesu, piemēram, Administratīvā procesa likumā, Zemesgrāmatu likumā, citos speciālajos attiecīgās nozares likumos.
Tāpat pantā nepieciešams precizēt gadījumus, kad paziņošana ir nepieciešama. Šobrīd ir noteikts, ka paziņošana ir nepieciešama, ja mainās kadastra objekta sastāvs un kadastrālā vērtība. Lai gan ar kadastra objektu saprot arī nekustamo īpašumu, tomēr citiem kadastra objektiem, kā, piemēram, būvei vai zemes vienības daļai nevar būt sastāvs, līdz ar to precīzai izpratnei normā precizējams, ka tā attiecas uz gadījumu, kad mainās nekustamā īpašuma sastāvs. Tāpat konstatējams, ka personām būtu tiesības saņemt šādu informāciju gadījumos, kad mainās gan nekustamā īpašuma sastāvs, gan kadastrālā vērtība, un šie nosacījumi būtu nosakāmi kā atsevišķi nosacījumi nevis kopā. Bez šiem gadījumiem būtiski būtu informēt gan kadastra subjektu, gan pašvaldību arī situācijās, kad datu labošanas dēļ mainās arī kadastra subjekts, turklāt šādā gadījumā būtu jāinformē gan iepriekšējais kadastra subjekts, gan jaunais kadastra subjekts. Attiecībā uz kadastrālās vērtības izmaiņām nebūtu lietderīgi nodrošināt šādu paziņošanu, ja kadastrālā vērtība mainās ļoti nebūtiski. Meklējot objektīvu kritēriju, lai varētu izvērtēt, kāda būtu kadastrālās vērtības izmaiņa, par kuru būtu nepieciešams informēt, tika secināts, ka šāds kritērijs būtu minimāli noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, kas saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta trīsdesmit pirmo daļu katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir septiņi euro. Līdz ar to, ja kadastrālā vērtība kļūdas labošanas rezultātā mainīsies vairāk kā par septiņiem euro, tad būs nepieciešams paziņot kadastra subjektam un pašvaldībai.

Projekts paredz izteikt Kadastra likuma 93. pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumos, kad Valsts zemes dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem vai cita veida ziņām, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, vai Valsts zemes dienests nav reģistrējis vai aktualizējis datus atbilstoši saņemtajam dokumentam vai cita veida ziņām, tas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā bez maksas izlabo kļūdainos kadastra datus
Tāpat projekts paredz papildināt Kadastra likumu ar jaunu regulējumu, papildinot ar 93.¹, 93.² un 93.³ pantu, 93.¹ pantā nosakot rīcību Valsts zemes dienesta pieļautas kļūdas gadījumā, 93.² pantā rīcību pašvaldības, citas valsts institūcijas vai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu lietās pieļautas kļūdas gadījumā, bet 93.³ pantā datu labošanas un vēsturiskās kadastrālās vērtības pārrēķināšanas kārtību.
Jaunais regulējums paredz, ka Valsts zemes dienests bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo tā pieļautu kļūdu, kas radusies reģistrējot vai aktualizējot kadastra datus neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tā konstatēta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un to iespējams izlabot. Normā noteikta prasība konstatēt Valsts zemes dienesta pieļautu kļūdu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka kadastra subjektiem un citām ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt Valsts zemes dienesta faktisko rīcību – veikto datu aktualizāciju vai reģistrāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Apstrīdēšanas rezultātā Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors vai pārsūdzības gadījumā administratīvā tiesa ar savu lēmumu var atzīt Valsts zemes dienesta reģionālās pārvaldes veikto faktisko rīcību par prettiesisku un uzlikt pienākumu veikt jaunu faktisko rīcību, aktualizējot kadastra datus. Ar faktisko rīcību šīs normas kontekstā saprot arī Valsts zemes dienesta pieļautu bezdarbību, ja Valsts zemes dienestam bija pienākums aktualizēt vai reģistrēt kadastra datus, bet Valsts zemes dienests šo pienākumu neizpildīja.
Minētā norma nav attiecināma uz tādiem gadījumiem, kad Valsts zemes dienests atteicis kadastra datu reģistrāciju vai aktualizāciju, sagatavojot atteikuma lēmumu, jo šādu atteikumu iespējams apstrīdēt un pārsūdzēt un galīgo lēmumu pieņem augstāka iestāde vai pārsūdzības gadījumā tiesa. Tāpat kadastra datu reģistrācijas vai aktualizācijas atteikuma gadījumā persona jebkurā brīdī var ierosināt jaunu datu aktualizāciju vai reģistrāciju un uz šādām situācijām minētās tiesību normas nebūs attiecināmas, jo šādos gadījumos datu aktualizācijas vai reģistrācijas ierosināšana ir maksas pakalpojums un gadījumos, kad iestāde pēc atkārtota iesnieguma pieņem lēmumu aktualizēt vai reģistrēt datus, tā nav vērtējama kā kadastra datu labošana, bet gan datu aktualizācija vai jaunu datu reģistrācija.
Attiecībā uz Valsts zemes dienesta pieļautu bezdarbību jāņem vērā, ka persona jebkurā brīdī var lūgt Valsts zemes dienestam izpildīt tam normatīvajos aktos noteikto pienākumu reģistrēt vai aktualizēt datus. Tādā gadījumā Valsts zemes dienestam būs pienākums reģistrēt vai aktualizēt datus atbilstoši konkrētajā brīdī spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, kas šādu pienākumu Valsts zemes dienestam noteiks. Arī uz šādiem gadījumiem minētās tiesību normas nebūs attiecināmas, tā nebūs kļūdas labošana, bet gan datu aktualizācija. Prettiesiskas bezdarbības gadījumā minētās normas attieksies uz gadījumiem, kad persona būs apstrīdējusi Valsts zemes dienesta bezdarbību Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos, bet ne ilgāk kā piecu gadu laikā no tās sākuma brīža, un tā kā prettiesiska tiks konstatēta Valsts zemes dienesta vai tiesas lēmumā.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma regulējumam Valsts zemes dienestam ir tiesības arī pēc savas iniciatīvas, nesaņemot apstrīdējuma iesniegumu, izvērtēt tā rīcību un konstatētas kļūdas gadījumā to labot, arī uz šādiem gadījumiem attiecas plānotā norma. Turklāt šādai rīcībai nav paredzēti ierobežojumi laikā.
Konstatētās pieļautās kļūdas būs labojamas Ministru kabineta noteikumos kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā noteiktajos termiņos.
Normā nosakāms nosacījums kļūdas labošanai, – ja to ir iespējams izlabot, jo praksē ir konstatējami gadījumi, kad datus nav iespējams vairs aktualizēt, labojot pieļauto kļūdu, piemēram, dati jau ir nostiprināti zemesgrāmatā un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam dati turpmāk ir aktualizējami, pamatojoties uz no zemesgrāmatas saņemto informāciju (piemēram, dati par īpašniekiem, īpašniekiem piederošās domājamās daļas). Minētais atbilst Administratīvā procesa likuma 70. panta trešajā daļā noteiktajam regulējumam, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.
Regulējums būs noteikts arī tiem gadījumiem, kad Valsts zemes dienests saņems informāciju par to, ka pašvaldības vai valsts institūcijas izdots dokuments, uz kā pamata reģistrēti vai aktualizēti kadastra dati, ir atcelts, piemēram, ar tiesas lēmumu atcelts pašvaldības lēmums par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanu, vai atzīts par spēkā neesošu, piemēram, ja administratīvo aktu izdevusi iestāde, kurai tā izdošana nebija piekritīga, vai arī valsts institūcijas vai pašvaldības iepriekš sniegtās ziņas bija kļūdainas un tiek iesniegtas precizētas ziņas.
Tāpat kļūdu labošanas process būtu attiecināms arī uz situācijām, kad kļūdaini dati reģistrēti atbilstoši no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas saņemtajām ziņām. Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 90. pantam noteikta iespēja kļūdu labošanai, attiecīgi, ja tiesnesis atrod kļūdu nostiprinājuma lēmumā, tad viņš to izlabo ar jaunu lēmumu. 
Valsts zemes dienests izlabos kadastra datus, ja saņems šādu informāciju no kadastra subjekta, valsts institūcijas vai pašvaldības vai Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas. Valsts zemes dienests šajos gadījumos negatavos kļūdu labošanas aktu atšķirībā no Valsts zemes dienesta pieļauto kļūdu gadījumiem, jo kļūda tiks labota uz citas valsts institūcijas, pašvaldības vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša zemesgrāmatu lietās dokumenta pamata, kas var būt arī, piemēram, informācija par konstatētu kļūdu. Datus izlabos, tos aktualizējot atbilstoši iepriekš reģistrētajiem datiem, ja nebūs iesniegts jauns dokuments vai ziņas. Ja būs iesniegts aktuālāks dokuments vai ziņas, tad kadastra datus aktualizēs atbilstoši šim dokumentam vai ziņām, bet attiecībā uz periodu pirms datu aktualizācijas būs iespējams saņemt vēsturiskās kadastrālas vērtības pārrēķinu atbilstoši datiem, kādiem Kadastra informācijas sistēmā vajadzēja būt, ja netiktu reģistrēti kļūdaini dati. Valsts zemes dienests datu labošanu veiks par maksu vai bez maksas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam vispārīgajam regulējumam, attiecīgi, ja datu labošanu un aktualizāciju ierosinās kadastra subjekts vai cita Kadastra likuma 24. pantā noteiktā persona, tad tā būs par maksu, kā to nosaka Kadastra likuma 99. pants, bet, ja valsts institūcija vai pašvaldība informāciju sniegs datu apmaiņas ietvaros, tad bez maksas atbilstoši Kadastra likuma 98. pantam. Ja Kadastra likuma 24. pantā noteiktā persona uzskatīs, ka viņai maksa par datu labošanas ierosināšanu ir radījusi zaudējumus, viņa būs tiesīga vērsties institūcijā, kuras kļūdas rezultātā datus bija nepieciešams labot. Kadastra datu labošana šādā kārtībā būs iespējama vienmēr, ja tiks saņemta šāda informācija. Uz šādu kadastra datu labošanu nav nosakāmi nekādi procesuālie termiņi normatīvajos aktos kadastra jomā, jo tādi nepieciešamības gadījumā ir nosakāmi attiecīgo nozaru regulējošajos normatīvajos aktos, jo citu institūciju lēmumu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtību un termiņus nosaka Administratīvā procesa likums un attiecīgo jomu regulējošie normatīvie akti.
Tāpat tiesību normā noteikts, ka ziņu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana līdz gala nolēmuma pieņemšanai nav pamats datu labošanai. Minētais attiecas uz gadījumiem, kad, piemēram, uz pašvaldības izdota lēmuma pamata kadastra dati ir aktualizēti, bet vēlāk lēmums tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts un tā darbība var tikt apturēta. Tādā gadījumā nebūtu lietderīgi labot kadastra datus, jo nav zināms, kāds būs gala lēmums attiecīgajā administratīvajā lietā, vai lēmums tiks atstāts negrozīts vai atcelts. Tāpēc tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai kadastra dati būtu labojami tikai vienreiz, attiecīgi, ja ar galīgo lēmumu lietā lēmums tiks atcelts, tad kadastra dati tiks laboti, vai, ja lēmums tiks atstāts negrozīts, šādā gadījumā būs iespējams vispār izvairīties no kadastra datu labošanas.
Kadastra likumā nosakāms, ka datus labo, tos aktualizējot, tomēr, ja kļūdaino datu labošanas rezultātā mainās kadastrālās vērtības aprēķini, tad iespējams pārrēķināt Kadastra informācijas sistēmā fiksētās vēsturiskās kadastrālas vērtības. Vēsturiskās kadastrālas vērtības atbilstoši arī jau šobrīd esošajam regulējumam Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 13. punktā pārrēķina pēc pieprasījuma. Likumā noteikts, ka pieprasīt vēsturisko kadastrālo vērtību pārrēķinu varēs ieinteresētās personas – tas ir kadastra subjekts, pašvaldība vai valsts institūcija, tāpat atsevišķos gadījumos arī citas personas varētu būt ieinteresētas vēsturiskās kadastrālās vērtības pārrēķina saņemšanā, šādām personām sava interese būtu jāpamato, piemēram, personai varētu būt noslēgts līgums ar kadastra subjektu, kurā noteikti maksājumi atkarībā no kadastra objekta kadastrālās vērtības. Valsts zemes dienestam būtu pienākums nodrošināt vēsturiskās kadastrālās vērtības pārrēķinu bez maksas visos gadījumos, kad kļūda radusies Valsts zemes dienesta vai citas valsts institūcijas, pašvaldības vai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu lietās kļūdainas rīcības rezultātā. Precīza vēsturiskās kadastrālās vērtības pārrēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 13. punktā. Pieļauto kļūdu gadījumos kadastra datos vēsturiskā kadastrālā vērtība būs aprēķināma atbilstoši pareiziem kadastra datiem, kuriem būtu bijis jābūt reģistrētiem Kadastra informācijas sistēmā, ja kļūda nebūtu pieļauta un atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka kadastrālās vērtības aprēķina kārtību. Līdz ar to pārrēķina rezultātā tiks iegūta vēsturiskā kadastrālā vērtība, kādai faktiski un tiesiski vajadzēja būt aprēķinātai Kadastra informācijas sistēmā, ja kļūda kadastra datos netiktu pieļauta. Jāņem vērā, ka Kadastra informācijas sistēmas vēsturiskajos datos joprojām saglabāsies kļūdainie kadastra dati un kļūdaini aprēķinātā vēsturiskā kadastrālā vērtība. Tāpat noteikts, ka visos šajos gadījumos vēsturiskās vērtības tiks pārrēķinātas bez maksas.
Likumā noteikts, par cik gadiem atpakaļ iespējams vēsturiskās kadastrālās vērtības pārrēķins gadījumos, kad kļūda kadastra datos ir pieļauta Valsts zemes dienesta vai citas valsts institūcija, pašvaldības vai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu lietās rīcības rezultātā. Būtiski ir nodrošināt arī tiesisko stabilitāti un sabiedrības intereses, tāpēc likumā tiek noteikts, ka vēsturisko kadastrālo vērtību pieļautu kļūdu gadījumos pārrēķina par pēdējiem četriem gadiem, ieskaitot to gadu, kurā tiek labota kļūda. Šāds regulējums arī atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta 10. punktā noteiktajām tiesībām nodokļu maksātājiem pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa.
Kadastra likuma 95. pantā turpmāk paredzēts noteikt, ka, ja šā likuma 93. un 93.¹ pantā minētajos gadījumos kadastra datu labošanas dēļ mainās kadastra subjekts vai nekustamā īpašuma sastāvs, vai kadastra objekta aktuālā kadastrālā vērtība vairāk kā noteiktā minimālā nekustamā īpašuma nodokļa apmērā, Valsts zemes dienests par izmaiņām paziņo kadastra subjektam un vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Gadījumos, kad kadastra dati tiks laboti citas valsts institūcijas, pašvaldības vai rajona (pilsētas) tiesas rīcības rezultātā, tad paziņošanas pienākums būs šai institūcijai atbilstoši konkrētās jomas regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Tātad Kadastra likuma 95. pantā noteiktais pienākums Valsts zemes dienestam turpmāk iestāsies vienā no šādiem gadījumiem:
1) ja mainās nekustāmā īpašuma sastāvs;
2) ja mainās kadastra objekta kadastrālā vērtība vairāk kā noteiktā minimālā nekustamā īpašuma nodokļa apmērā  (tas ir vairāk kā par septiņiem euro);
3) ja mainās kadastra subjekts.
Lai nodrošinātu paziņošanu kadastra subjektam, vienas vēstules izmaksas, tajā skaitā, pasta izmaksas, ar kuru paziņo par kļūdu, ir vidēji 7,44 euro (darba spēka atlīdzība EKK 1000 1h izmaksa 7,26 euro * 0.75h (45 min) = 5,44 euro, preces un pakalpojumi EKK 2000: ierakstīts pasta sūtījums, izdrukas un papīra izmaksas 2,00 euro).

Par kadastrālo vērtēšanu - vērtības definīcija, vērtēšanas mērķis, pamatprincipi
Šobrīd kadastrālās vērtēšanas būtība noteikta Kadastra likuma sadaļā "Kadastrālā vērtēšana".
Kadastra likuma 66. panta pirmā daļa nosaka, kas ir kadastrālā vērtēšana, bet nedefinē kadastrālās vērtēšanas mērķi. Savukārt kadastrālās vērtēšanas pamatprincipu būtība ir iekļauta kā regulējums attiecīgajās normās, neizdalot tos kā noteiktu pamatprincipu uzskaitījumu, tāpēc sabiedrībai tos ir grūti uztvert. Atbilstoši uzdevumam Kadastra likuma  pārejas noteikumu 47. punkta 2. apakšpunktā likumā jānosaka masveida vērtēšanas mērķi un principi.
Latvijā lietotais jēdziens "kadastrālā vērtēšana" ir sinonīms pasaulē lietotajam terminam "masveida vērtēšana", tāpēc projektā nepieciešams sasaistīt terminoloģiju un paplašināt definīciju. Masveida vērtēšana balstīta uz nekustamā īpašuma tirgus ekonomikas principu pamata, kas nozīmē ekonomisko labumu, kura vērtības ekvivalenta noteikšana ir saistīta ar tā kā preces (materiāla aktīva) vai ienākumu avota izmantošanas efektivitāti, kas noteikta naudas izteiksmē uz konkrēto vērtēšanas datumu. Uz šādiem principiem balstīta vērtēšanas sistēma piešķir kadastrālai vērtībai nozīmīgumu visās jomās, kur vērtību pielieto, tāpēc nepieciešams definīcijā ietvert jēdzienu “ekonomiskais labums”.
Pašreiz kadastrālās vērtības definīcijā noteikts, ka kadastrālajā vērtībā neietver mežaudzes vērtību – tāda atsauce noteikta, jo nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki parasti augošos kokus uztver par nekustamā īpašuma sastāvu, jo pārsvarā ir iekļauti darījuma cenā. Pastāv arī citas nekustamā īpašuma sastāvdaļas, kuru vērtība parādās nekustamā īpašuma darījuma summās, bet nav iekļaujama nekustamā īpašuma vērtībā, piemēram, iekārtas, aprīkojumi, zemes dzīles. Lai sabiedrība viennozīmīgi saprastu, kāds ir objekts, kam nosaka kadastrālo vērtību, definīcija būtu vai nu jāpapildina ar uzskaitījumu, vai arī “mežaudze” jāņem ārā, un pilns uzskaitījums jāveic Ministru kabineta noteikumos.
Šobrīd Kadastra likuma 66. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka “kadastrālā vērtēšana ir saskaņā ar normatīvo aktu principiem īstenotu darbību kopums, lai noteiktu kadastra objektu vērtību, kas izmantojama normatīvajos aktos noteiktajām vajadzībām” - bet nav pateikts, kādai šai vērtībai jābūt – kāds ir vērtēšanas mērķis, proti – ka masveida vērtēšanā noteiktās vērtības ir objektīvas, samērīgas un taisnīgas vērtības.
Kadastrālās vērtēšanas mērķis sasniedzams masveida vērtēšanas procesā, kas nozīmē, ka kadastrālo vērtību bāzi nosaka nekustamo īpašumu grupām, kas veidotas, vadoties no vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas (lauksaimniecības, mežsaimniecības, dzīvojamie īpašumi u.tml.), ka kadastrālās vērtības aprēķins ir automatizēts process un ka kadastrālās vērtības aprēķina uz noteiktu datumu visiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem nekustamiem īpašumiem un tos veidojošiem kadastra objektiem, kā arī zemes vienības daļām. Balstot masveida vērtēšanu uz nekustamā īpašuma tirgus informācijas pamata, pielietojot vienotus un saprotamus kadastrālo vērtību bāzes noteikšanas principus, veicot automatizētu vērtības aprēķinu pēc vienotiem nosacījumiem, var sasniegt izvirzīto kadastrālās vērtēšanas mērķi, ka visiem nekustamajiem īpašumiem kadastrālās vērtības būs objektīvas, samērīgas un taisnīgas.

Projekts paredz kadastrālās vērtības definīcijā noteikt, ka kadastrālā vērtība ir masveida vērtēšanas rezultātā noteikta vērtība, un ietvert kadastrālās vērtības nozīmīgumu saistībā pēc ekonomiskā labuma. No definīcijas izslēgta norāde, ka mežaudzes vērtību neietver kadastrālajā vērtībā. Kadastrālā vērtība ir nosakāma visiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem un tos veidojošajiem kadastra objektiem, kā arī zemes vienības daļām. Zemes vienības daļas nav nekustamo īpašumu veidojoši kadastra objekti, taču arī šiem kadastra objektiem nosakāmas kadastrālās vērtības. Tāpat jāņem vērā, ka ne visas Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās būves ir reģistrētas kāda nekustamā īpašuma sastāvā, tomēr kadastrālās vērtības definīcijas kontekstā un arī Kadastra likuma kontekstā kopumā arī šādas būves saprot kā nekustamo īpašumu veidojošos kadastra objektus, tā kā tās var tikt un tām būtu jābūt reģistrētām kāda nekustamā īpašuma sastāvā.
Projekts paredz Kadastra likuma 66. panta pirmajā daļā noteikt kadastrālās vērtēšanas būtību - masveida vērtēšanas mērķi - kadastrālā vērtēšana ir masveida vērtēšanas process, kas ietver kadastrālās vērtēšanas jeb kadastrālo vērtību bāzes noteikšanu Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamiem īpašumiem, atbilstoši to grupu ekonomisko labumu ietekmējošām atšķirībām, un automatizētu kadastrālo vērtību aprēķinu uz novērtēšanas datumu visiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem un tos veidojošajiem kadastra objektiem, kā arī zemes vienības daļām, nodrošinot masveida vērtēšanas procesa efektivitāti un noteikto kadastrālo vērtību objektivitāti, samērīgumu un taisnīgumu.
Savukārt Kadastra likuma 66. panta otrajā daļā projekts paredz noteikt masveida vērtēšanā ievērojamos sešus pamatprincipus:
1. savstarpējās salīdzināmības princips;
2. objektīva grupējuma princips;
3. efektivitātes princips;
4. publiskuma princips;
5. regularitātes princips;
6. vienota īpašuma novērtēšanas princips.
Definētie pamatprincipi esošo kadastrālās jeb masveida vērtēšanas sistēmu nemaina pēc būtības, bet precīzāk izsaka tās saturu. Definējamo pamatprincipu būtības skaidrojums.
1. savstarpējās salīdzināmības princips
Princips paredz, ka visiem nekustamā īpašuma objektiem, kas pēc līdzības atbilst noteiktam parametru kopumam (novietojums, izmantošanas veida specifiskās īpašības, inženiertehnisko komunikāciju nodrošinājums u.tml.), ievērojot objektīva grupējuma un efektivitātes principus, kadastrālās vērtības ir savstarpēji salīdzināmas. Savstarpēji salīdzināmi īpašumi atbilst nekustamā īpašuma tirgus līmenim, ievērojot Latvijas standartā LVS 401:2013 noteiktās nekustamā īpašuma vērtēšanas pieejas un izmantojot visa veida darījumu informāciju (pirkuma-pārdevuma darījumi, būvizmaksas, nomas maksas). Nekustamā īpašuma objektiem, kas reti nonāk brīvā tirgū vai tajā nenonāk, vērtība noteikta atbilstoši nekustamā īpašuma grupas ekonomiskajam labumam, nosakot vērtību naudas izteiksmē, īpašumu izvērtējot no tādiem aspektiem, kā patēriņa priekšmets, prece (pirkšanas-pārdošanas priekšmets), ienākumu avots (kapitāla aktīvs).
2. objektīva grupējuma princips
Princips paredz, ka nekustamie īpašumi novērtēti un grupēti atbilstoši vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijai (lauksaimniecība, mežsaimniecība, dzīvojamie, rūpnieciskās ražošanas, komercdarbības, sabiedriskie nekustamie īpašumi u.tml.) atbilstoši  vērtību ietekmējošiem rādītājiem (izmantošanas veida specifiskās īpašības, novietojums, inženiertehnisko komunikāciju nodrošinājums u.tml.), kas ir būtiski nekustamā īpašuma tirgū attiecīgajai īpašumu grupai, tajā skaitā arī par objektiem, kas reti nonāk brīvā tirgū vai tajā nenonāk. Grupu lielums un detalizācija sadalīta, lai kadastrālā vērtība atspoguļotu īpašuma vērtību attiecības nekustamā īpašuma tirgū, kā arī, lai kadastrālās vērtības maksimāli tuvinātu nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim vai tā ekonomiskajam labumam.
3. efektivitātes princips
Princips paredz, ka vērtēšanu veic pēc vienotas metodikas, noteiktiem aprēķinu algoritmiem, Kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem datiem un pieejamiem finanšu resursiem, vienlaikus tiek novērtēti visi Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie nekustamo īpašumu kadastra objekti. Nosakot izvērtējamo objektu raksturojošo datu apjomu, vienlaikus analizē datu ieguves izmaksas un rezultātā aprēķinātās vērtības precizitātes svarus.
4. publiskuma princips
Publiskuma princips paredz, ka kadastrālā vērtība un tās aprēķinā izmantotie dati, kā arī kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantotā informācija ir publiski pieejama.
Informācijas atklātums un caurskatāmība par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem, par noteiktajām vērtībām un vērtējamiem objektiem veido sabiedrības izpratni un uzticību masveida vērtēšanas sistēmai.   
Publiskuma princips ir ietverts spēkā esošajās normās, piemēram, 69. panta ceturtajā daļā noteikts  publicēt projektētās kadastrālās vērtības (kādas tās varētu būt to spēkā stāšanās brīdī) kadastrālo vērtību bāzes izstrādes laikā un pēc tās apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Ar publiskuma principu tiek piedāvāts papildināt Kadastra likuma 70. pantu - Valsts zemes dienestam uzdodot ne retāk kā reizi gadā publiskot nekustamā īpašuma tirgus analīžu rezultātus, tajā skaitā spēkā esošo kadastrālo vērtību atbilstību vidējam cenu līmenim attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā.
Detalizētāka informācijas publicēšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, nosakot publicēt - izstrādāto kadastrālo vērtību bāzi;  informāciju par kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantotajiem nekustamā īpašuma darījumiem; kadastrālo vērtību bāzes pamatojumu pa vērtību zonām un nekustamā īpašuma grupām.
Ar Kadastra likuma pārejas noteikumu 47. punktu Ministru kabinetam uzdots  līdz 2021. gada 1. decembrim papildināt Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumus Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, nosakot publicēt arī pārskata tematiskās kartes par zemes, ēku un nekustamo īpašumu viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību.
5. regularitātes princips
Regularitātes princips paredz, ka kadastrālo vērtību bāze, kadastrālās vērtības aprēķina modeļi, kadastrālās vērtības un datu ieguves avoti tiek periodiski pārskatīti.
Kadastrālo vērtību bāzes aktualizācijai pašreiz ar likumu ir noteikts četru gadu aktualizācijas cikls. Kadastra likuma 68. panta pirmā daļa nosaka, ka kadastrālo vērtību bāzi apstiprina Ministru kabinets reizi četros gados līdz attiecīgā gada 15. jūnijam.
Kadastrālās vērtības aprēķina modeļu un kadastrālai vērtēšanai nepieciešamo datu ieguves analīze kā pamatfunkcija ir noteikta Valsts zemes dienesta reglamentā.
6. vienota īpašuma novērtēšanas princips.
Vienota īpašuma novērtēšanas princips paredz, ka kadastrālo vērtēšanu (bāzes izstrāde un vērtību aprēķins) veic nekustamajam īpašumam kopumā. Principu šobrīd daļēji pielieto kadastrālās vērtēšanas rezultāta novērtēšanai, veicot kadastrālo vērtību atbilstības nekustamā īpašuma tirgus informācijai pārbaudi īpašumam kopumā un izmantojot nekustamā īpašuma tirgus darījuma kopējo summu. Lai vienota īpašuma novērtējuma principu pielietotu arī kadastrālās vērtības aprēķinā, vispirms vērtību aprēķinātu īpašumam un tad to sadalītu pa objektiem (zeme, ēkas), nepieciešamas būtiskas izmaiņas Kadastra informācijas sistēmā saistībā ar īpašumu formēšanu (uzskaite, tiesiskums, piederība u.tml.), jo kadastrā visos gadījumos nav reģistrēti vienoti īpašumi, pastāv arī dalītie īpašumi to visdažādākajos veidos. Lai nodrošinātu automatizētu kadastrālo vērtību aprēķinu vienotam īpašumam (vispirms vērtību aprēķinot īpašumam kopumā, pēc tam to sadalot pa objektiem), Kadastra informācijas sistēmā šo datu pārstrukturēšana bez valsts budžeta finansējuma nav iespējama. Tāpēc projekta pārejas noteikumos paredzēts, ka “vienota īpašuma novērtēšanas principa” piemērošana kadastrālajā vērtēšanā tiek uzsākta ar to kadastrālo vērtību bāzes 2029.–2032. gadam izstrādes ciklu, kas sākās ar 2025. gadu pēc tam, kad Saeimā ir pieņemts gadskārtējais valsts budžeta likums, kurā paredzēts valsts budžeta finansējums nekustamā īpašuma datu pārstrukturēšanai Kadastra informācijas sistēmā.
Pārejas noteikumos paredzēts, ka likuma 66. panta pirmo un otro daļu, izņemot otrās daļas 6. punktu, un 67. pantu (jaunajās redakcijās, kas nosaka masveida vērtēšanas mērķi un principus, izņemot vienota īpašuma novērtēšanas principu) piemēro, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2025.–2028. gadam.
Projekts paredz Kadastra likuma 66. panta trešo daļu papildināt ar masveida vērtēšanas principos noteikto piemērošanas nosacījumu noteikšanu Ministru kabineta noteikumos.

Par kadastrālo vērtēšanu - kadastrālo vērtību bāzes izstrāde
Kadastra likuma 67. pants nosaka, kas ir kadastrālo vērtību bāze, bet kadastrālo vērtību bāzes definējums ir pārāk lakonisks un pilnībā neizsaka kadastrālo vērtību bāzes būtību, tāpēc nepieciešams to paplašināt, lai būtu saprotams, uz ko tā ir attiecināma.  
Kadastra likuma 69. pants nosaka galvenos kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ievērojamos nosacījumus – (1) atsauce uz nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem, (2) laika periods, par kādu jāizmanto nekustamā īpašuma tirgus informācija, (3) kādai jābūt izstrādātās bāzes rezultāta atbilstībai pret nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeni uz noteikto atskaites laiku, kā arī (4) vērtību bāzes publicēšanas nosacījumus.
Problēmas attiecībā uz Kadastra likuma 69. panta kadastrālo vērtību bāzes izstrādes nosacījumiem:
(1) atsauce uz nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem
Šobrīd 69. panta pirmajā daļā ir atsauce uz Latvijas Īpašuma vērtēšanas standartiem LVS-401, nosakot, ka kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ievēro īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas metodes (pieejas).  Standarts LVS – 401 izdots saskaņā ar Starptautiskās vērtēšanas standartu padomes (SVSP) vērtēšanas standartiem.  Masveida vērtēšanai metodiskās vadlīnijas jeb standartus izstrādā Starptautiskā vērtētāju asociācija (IAAO – International Association of Assessing Officers).  Standarti jeb metodikas ir izstrādāti par svarīgākajām tēmām, piemēram, par sistēmas kā tādas uzbūvi un pamatprincipiem (Standard on Mass Appraisal of Real Property). Standarts par automatizēto vērtību aprēķina modeļu izveidi sniedz vadlīnijas dažādu īpašumu vērtēšanas modeļu veidošanā (Standard on Automated Valuation Models (AVMs)). Speciāls standarts ir par nekustamā īpašuma darījuma informācijas kvalitatīvo pārbaudi (Standard on Verification and Adjustment of Sales). Tāpat speciāls standarts – metodika ir par masveida procesā aprēķināto vērtību pārbaudi – vai iegūtie rezultāti atbilst nekustamā īpašuma tirgus situācijai uz definēto atskaites brīdi - standarts par attiecību analīzi (Standard on Ratio Studies). Standarti (metodikas) tiek regulāri analizēti un papildināti ar jaunākām atziņām. Masveida vērtēšanas kārtība katrā valstī ir noteikta vietējā likumdošanā. Standarti ir palīgs – pieredze kā labāk attiecīgo metodisko regulējumu veidot.  Arī Valsts zemes dienests, izstrādājot metodikas pilnveidojumus, iepazīstas arī ar starptautisko pieredzi un jaunākajām atziņām.
Lai izveidotu sabiedrībai saprotamāku sasaisti, ka kadastrālā vērtēšana ir tas pats kas starptautiski “masveida vērtēšana”, Kadastra likumā būtu jāpapildina atsauce, ka, izstrādājot kadastrālās vērtēšanas metodiku, tiek ņemti vērā arī starptautiskie īpašuma vērtēšanas standarti, kā arī starptautisko organizāciju rekomendācijas uz nekustamā īpašuma tirgus bāzes balstītu nekustamo īpašumu masveida vērtēšanai.
(2) izmantotā nekustamā īpašuma tirgus informācija un laika periods, par kādu tā jāizmanto.
Šobrīd Kadastra likuma 69. panta otrā daļa nosaka, ka kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmanto nekustamā īpašuma tirgus darījumus vismaz par diviem pēdējiem gadiem, skaitot no vērtību bāzei noteiktā atskaites pret nekustamā īpašuma tirgu brīža (divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam (situācija līdz attiecīgā gada 1. jūlijam). Lai kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ievērotu visas nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas pieejas, izmantojama plašāka nekustamā īpašuma tirgus informācija, ne tikai tirgus darījumi, bet arī nomas maksas, būvizmaksas un piedāvājumu cenas. Tā kā kadastrālo vērtību bāzes izstrādi noteikts veikt reizi četros gados, tad, lai varētu izanalizēt cenu izmaiņas un tirgus tendences kopš pēdējās kadastrālo vērtību bāzes izstrādes, ir nepieciešams izmantot laika izteiksmē plašāku nekustamā īpašuma tirgus informācijas apjomu, kas ietver visu laika periodu no pēdējās kadastrālās vērtību bāzes izstrādes fiksētā brīža.
(3) vērtēšanas rezultāta atbilstība pret nekustamā īpašuma tirgus līmeni uz noteikto atskaites laiku
Šobrīd Kadastra likuma 69. panta trešā daļa nosaka, ka kadastrālo vērtību bāzi izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam (situācija līdz attiecīgā gada 1. jūlijam). Izsakot atbilstības prasību procentos, tas nozīmē – atbilstība 100% atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz prasīto atskaites laika brīdi. Masveida vērtēšanā nav sagaidāms, ka visiem objektiem būs precīza vērtība. Vienmēr būs izkliede ap vidējo – ļoti labs rādītājs ir izkliede +/- 10% ap prasīto atskaites punktu. Pie 100% atbilstības tas nozīmē, ka vienāds daudzums objektu būs novērtēti gan zemāk, gan augstāk par NĪ tirgu. Augoša tirgus apstākļos vērtību bāzes izstrādei un aktualizācijai noteiktais periodiskums nodrošina to, ka kadastrālās vērtības nepārsniedz nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeni. Savukārt, ja nekustamā īpašuma tirgus neattīstās vai krītoša tirgus apstākļos, ir iespējama situācija, ka kadastrālās vērtības pie noteiktā aktualizācijas cikla var pārsniegt nekustamā īpašuma tirgus cenas.
Vērtēšanas konsultatīvajā padomē, apspriežot pamatprincipus, kā viens no uzstādījumiem tika definēts, ka kadastrālai vērtībai ir jābūt tuvai nekustamā īpašuma tirgum, bet to nevajadzētu pārsniegt, proti, vērtību bāzei kopā ar aprēķina modeli jānodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamo īpašumu tirgus darījumu cenām attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, bet to nedrīkstētu pārsniegt. Tāpēc, lai samazinātu to objektu daudzumu, kuri pēc definīcijas tiktu novērtēti virs vidējā cenu līmeņa, ir nepieciešams noteikt zemāku atbilstību. Nosakāmais procents ir diskutējams – Vērtēšanas konsultatīvās padomes viedoklis bija, ka tas varētu būt 80%.
(4) vērtību bāzes publicēšanas nosacījumi – attiecībā uz 69. panta ceturto daļu priekšlikumu izmaiņām nav.

Projekts paredz Kadastra likuma 67. panta definīciju paplašināt ar skaidrojumu, lai sabiedrībai būtu uztveramāka kadastrālo vērtību bāzes būtība. Norma nosaka, ka kadastrālo vērtību bāze ir par noteiktu laika periodu un tiek izstrādāta uz nekustamo īpašumu grupu. Savukārt nekustamo īpašumu grupējums ir pamatots ar ekonomisko labumu jeb attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus segmenta datu analīzes rezultātiem. Vienlaicīgi pārejas noteikumos paredzēts, ka likuma 67. pants jaunajā redakcijā piemērojams, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2025.–2028. gadam.
Projekts paredz Kadastra likuma 69. panta pirmo daļu papildināt ar atsauci uz Starptautiskajiem īpašuma vērtēšanas standartiem (IAAO standartiem) un starptautisko organizāciju rekomendācijām uz nekustamā īpašuma tirgus bāzes balstītu nekustamo īpašumu masveida vērtēšanai, kas ņemamas vērā metodoloģijas izstrādei.
Projekts paredz Kadastra likuma 69. panta otro daļu papildināt ar norādi, ka kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmanto nekustamā īpašuma tirgus informāciju, sākot ar laika periodu no spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes izstrādes atskaites brīža līdz jaunās vērtību bāzes atskaites brīdim. Pēc noteiktā cikla parasti tas būs četru gadu periods.
Projekts paredz Kadastra likuma 69. panta  trešajā daļā noteikt zemāku kadastrālo vērtību atbilstības pret nekustamā īpašuma tirgu prasību, tas ir - vērtību bāzei kopā ar vērtības aprēķina modeli jānodrošina atbilstība, nepārsniedzot 80 % vidējo cenu līmeni uz noteiktu vērtības atskaites laiku – divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam (situācija līdz attiecīgā gada 1. jūlijam). Vienlaicīgi pārejas noteikumos nosakot, ka kadastrālo vērtību bāzi 2025.–2028. gadam izstrādā, pamatojoties uz informāciju par nekustamo īpašumu tirgu par laika periodu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. jūlijam, nepārsniedzot 80 % vidējo cenu līmeni šajā laika periodā.

Par kadastrālo vērtēšanu - par informācijas publicēšanu, par vērtības pārrēķinu
Šobrīd Kadastra likuma 70. pants nosaka, ka Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā uztur nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi, uzskaita un analizē nekustamā īpašuma tirgus cenas un nosaka nekustamā īpašuma cenu līmeni, bet nav pateikts, kā tiek informēta sabiedrība. Lai sabiedrība regulāri un sistemātiski tiktu informēta par nekustamā īpašumu tirgus izmaiņām, nepieciešams Valsts zemes dienestam uzdod publiskot nekustamā īpašuma tirgus analīžu rezultātus, tajā skaitā spēkā esošo kadastrālo vērtību atbilstību vidējam cenu līmenim attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, ar regularitāti ne retāk kā reizi gadā.
Šobrīd Kadastra likuma 71. pants uzskaita galvenos kadastrālo vērtību aprēķinā nepieciešamo datu grupas - Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos kadastra objektu raksturojošos datus, kadastrālo vērtību bāzi, nekustamā īpašuma lietošanas mērķus un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, taču uzskaitījums nav pilnīgs, jo visi vērtību ietekmējošie dati tiek uzskaitīti Ministru kabineta noteikumos. Tāpēc nav lietderīgi uzskaitījumu papildināt, to no likuma var svītrot.
Šobrīd Kadastra likuma 73. pants nosaka, cik ilgi ir aktuāla kadastrālā vērtība – līdz nākamā gada 1. janvārim, ja nemainās Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie vērtību ietekmējošie kadastra objektu raksturojošos dati, vai līdz minēto datu izmaiņu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā. Ir noteikts, ka katra gada 1. janvārī tiek pārrēķinātas kadastrālās vērtības visiem nekustamajiem īpašiem un to sastāvā esošajiem objektiem. Kadastrālo vērtību pārrēķins 1. janvārī bija noteikts, jo katru gadu mainījās kadastrālo vērtību bāzes rādītāji, kas stājās spēkā 1. janvārī. Tā kā kadastrālo vērtību bāzes izstrādes cikls ir paredzēts reizi četros gados, tad nav lietderīgi un sabiedrībai saprotami veikt ikgadējus vērtību pārrēķinus uz 1. janvāri. Bez tam, lai veiktu kadastrālo vērtību pārrēķinu, katra gada nogalē publiski nebija pieejami Kadastra informācijas sistēmas dati. Izņēmums būtu lauku zemes vienības, kam Valsts meža dienests atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumiem Nr. 47 "Noteikumi par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu" iesniedz datus par meža zemes novērtējumu, saimnieciskās darbības ierobežojumiem un mežaudzes vērtību. Šajā gadījumā vērtību aprēķins veicams uz 1. janvāri.

Projekts paredz Kadastra likuma 70. panta pirmajā daļā noteikt sabiedrības informēšanas nolūkos publiskot nekustamā īpašuma tirgus analīžu rezultātus, ar termiņu ne retāk kā reizi gadā.
Projekts paredz Kadastra likuma 71. panta pirmo daļu izslēgt.
Projekts paredz Kadastra likuma 73. panta pirmajā daļā noteikt kadastrālās vērtības aktualitāti līdz kadastra objektu raksturojošo datu, vērtības aprēķina modeļu un kadastrālo vērtību bāzes izmaiņu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā un neveikt 1. janvārī visu kadastra objektu kadastrālo vērtību pārrēķinu. Kadastra likuma 73. panta pirmajā daļā turpmāk plānots noteikt, ka kadastra objekta kadastrālo vērtību pārrēķina, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrē izmaiņas objekta vērtību ietekmējošos datos vai stājušās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos kadastra jomā, kas ietekmē kadastrālo vērtibu aprēķinu. Normatīvajos aktos var stāties spēkā gan izmaiņas, kas ietekmē kadastra datus, un tādā gadījumā piemērojams arī Kadastra likuma 57.³ pantā noteiktais jaunais regulējums, gan tādas izmaiņas, kas ietekmē pašu kadastrālo vērtību aprēķinu, tādā gadījumā piemērojama Kadastra likuma 73. panta pirmā daļa. Kadastrālo vērtību bāze, kas tiek apstiprināta ar Ministru kabineta noteikumiem, ir reģistrējama Kadastra informācijas sistēmā un uzskatāma par datiem, kas ietekmē kadastra objektu vērtību.