Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, rīcības virzieni ir pētniecības un attīstības (P&A) cilvēkkapitāla attīstība, P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai, starptautiskā mobilitāte, izcilības piesaiste un sadarbība. Šos uzdevumus Latvija nevar risināt autarķijā, bet tikai starptautiskās zinātniskās sadarbības veidā. Šajā sadarbībā īpaša loma ir starptautiskajām organizācijām zinātnes jomā, kur Latvija jau sadarbojas ar Eiropas Kodolpētījumu aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru. Savukārt sadarbība ar  EMBL iepazīšanās formātā beidzās 2023. gada martā. Neveicot atbilstošus pasākumus, Latvijai nebūs pieejas jaunākajām zināšanām, tehnoloģijām un saistītajām prasmēm molekulārās bioloģijas nozarē. Atbilstoši Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, viena no Latvijas viedās specializācijas (RIS3) jomām ir biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija. Šajā jomā mūsdienās galvenais P&A instruments ir molekulārā bioloģija, jaunas pētniecības metodes tiek radītas tikai dažās vietās pasaulē, kā EMBL. Tādējādi, bez sadarbības ar EMBL Latvija zaudē iespēju attīstīt jaunākās pētniecības tehnoloģijas, izmantot EMBL laboratoriju pakalpojumus, veikt apmaiņu ar EMBL zinātniskajām grupām, veidot kopējus projektus pamatprogrammā Apvārsnis Eiropa. Molekulārā bioloģija ir nozare ar visaugstākajiem ietekmes faktoriem. Mērķis, lai Latvijā atrastos vismaz viena Top 500 augstskola, nav sasniedzams, ja tā neiesaistās molekulārās bioloģijas un medicīnas pētījumos, kas rada augstu kopējo citēšanas apjomu. Reģiona konkurētspējīgākā augstskolas - Tartu Universitāte - virsproporcionāli darbojas tieši molekulārās bioloģijas jomā, radot izcilus pētniecības rezultātus. Arī industrijai ir nepieciešama sadarbība ar EMBL, kā to parāda Lietuvas biotehnoloģiju sektora straujā attīstība. Latvijā spēcīgā farmācijas industrija pieprasa augstākā līmeņa pētījumus atbilstošās jomās, īpaši molekulārajā medicīnā un farmācijā.
Informatīvajā ziņojumā detalizēti aprakstīti sadarbības virzieni ar EMBL. Būtiski, ka EMBL ir zinātnisks centrs, kurā esošas aparatūras iespējas var izmantot dalībvalstu zinātnieki (core facilities) un jo īpaši var apgūt jaunākās metodes darbam ar pētniecisko aparatūru. Tieši zinātnes infrastruktūrā ir bijušas ļoti lielas investīcijas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, un saistībā ar EMBL darbības jomu sinerģija veidojas ar Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Molekulārās diagnostikas jomā - universitāšu slimnīcas.

Informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei un Eiropas Molekulāras bioloģijas laboratorijai" 22-TA-2082 (turpmāk - Informatīvais ziņojums) sniegta detalizēta analīze, kādēļ Latvijai nepieciešama dalība EMBL. EMBL un tās sastāvā esošais Eiropas Bioinformātikas institūts (EBI) ir vadošās zinātniskās institūcijas Eiropā savās jomās, un vienas no vadošajām pasaulē. Informatīvais ziņojums sniedz detalizētu pārskatu par sadarbības virzieniem ar EMBL.
Informatīvais ziņojums pieņemts MK 2023.g. 25. aprīlī, uz tā pamata Izglītības un zinātnes ministre parakstīja pieteikumu EMBL par Latvijas uzņemšanu. Atbildot uz to, tika saņemts EMBL uzaicinājums Latvijai piedalīties EMBL padomes sanāksmē un prezentēt Latvijas molekulārās bioloģijas nozari, pēc tam EMBL slēgtā sēdē lemtu par Latvijas uzņemšanu. Latvija piedalījās EMBL padomes sanāksmē 27.06.2023 ar prezentāciju. Pēc tam notika slēgta (tikai EMBL dalībvalstis) balsošana par Latvijas pieteikumu, kas tika vienbalsīgi atbalstīts. 08.07. 2023. saņemta oficiāla vēstule ar uzaicinājumu Latvijai pabeigt iestāšanās procedūras (pielikumā).
Pēc Līguma apstiprināšanas MK tālākās darbības veic Ārlietu ministrija, nodrošinot Latvijas iestāšanās pabeigšanu.
Valsts var pievienoties EMBL tikai pēc tam, kad ir jau pievienojusies EMBC, līdz ar to pievienošanās instrumenti EMBC un EMBL vai nu jāiesniedz vienlaicīgi, vai arī vispirms Šveices valdībai jāiesniedz EMBC pievienošanās instruments.
Līgums par Eiropas Molekulāras bioloģijas laboratorijas izveidošanu ir parakstīts Ženēvā 1973. gada 10. maijā, to parakstīja Austrija, Dānija, Francija, Vācijas Federatīvā Republika, Izraēla, Itālija, Nīderlande, Zviedrija, Šveice, Apvienotā Karaliste. EMBC dalībvalstis Grieķija, Spānija un Norvēģija šo līgumu sākotnēji neparakstīja. Šobrīd EMBL ir 28 dalībvalstis https://www.embl.org/about/member-states/. Iemaksu sadalījums Līguma Pielikumā pievienots informatīvos nolūkos, jo tas tika pievienots līgumam, bet pievienojoties jaunām dalībvalstīm, iemaksu struktūra ir mainījusies.