Anotācija

1.Ņemot vērā, ka Latvijas dalība EPT, t.sk. EPT darba grupās un prioritātēs atbilstoši tās politikas programmai, šobrīd ir ar plašāku tvērumu un prasa vairāk resursu nekā IZM projektā bija sākotnēji plānots, kā arī ir radušies jauni izaicinājumi un uzdevumi EPT aktivitāšu īstenošanai Latvijā (piemēram, darbības saistītas ar pētniecības drošību, atvērto zinātni, pētniecības ētiku, pētniecības pārvaldību, atbildīgu mākslīgā intelekta izmantošanu pētniecībā u. c. jomām), ir svarīgi paplašināt Latvijas dalību EPT darba grupās un apakšgrupās, nodrošinot pārstāvniecību vēl 5 EPT darba grupās.
Projekta īstenošanas gaitā IZM konstatēja, ka, lai arī IZM šobrīd nodrošina EPT politikas programmu un stratēģiju izstrādi, tomēr EPT programmu turpmākai ieviešanai un sekmīgai Latvijas integrācijai EPT nepieciešams nodrošināt ne tikai papildus dalību vēl 5 EPT grupās, bet arī izstrādāt vadlīnijas EPT politikas ieviešanai. Latvijai ir svarīgi izstrādāt vadlīnijas EPT politikas ieviešanai, jo tās nodrošina vienotu, skaidru un praktiski piemērojamu ietvaru, kā EPT prioritātes īstenot nacionālajā pētniecības sistēmā. Vadlīnijas EPT politikas ieviešanai palīdz Latvijas pētniecības institūcijām savlaicīgi pielāgoties aktuālajiem globālajiem izaicinājumiem un Eiropas Savienības prasībām tādās jomās kā drošība pētniecībā, atvērtā zinātne, pētniecības datu pārvaldība, atbildīga mākslīgā intelekta izmantošana un projektu ietekmes novērtēšana, mazinot juridiskos, ētiskos un reputācijas riskus. Tās veicina pētniecības kvalitāti, caurspīdīgumu un savietojamību ar Eiropas iniciatīvām, tostarp atvērtās zinātnes un datu telpām, un atvieglo Latvijas dalību starptautiskos pētniecības projektos. Paplašinot Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvniecību EPT, tiek plānots veicināt Latvijai piesaistītā ārvalstu finansējuma apjomu un koordinēto (IZM kā vadošajam partnerim) projektu skaitu. Vienlaikus vadlīnijas stiprina institucionālo kapacitāti un samazina sadrumstalotību, nodrošinot, ka dažādas institūcijas EPT principus ievieš konsekventi, nevis fragmentāri. Ņemot vērā, ka šādas prasības arvien biežāk kļūst par priekšnoteikumu Eiropas Savienības finansējumam un starptautiskai sadarbībai, vadlīniju EPT politikas ieviešanai izstrāde ir stratēģisks ieguldījums Latvijas zinātnes ilgtspējā un konkurētspējā, pat ja sākotnēji tās nebija paredzētas projekta ietvarā. 

2. Būtisks izaicinājums pētniecības nozarē ir nepieciešamība sistēmiski un saprotami informēt zinātniskās institūcijas un sabiedrību par pētniecības procesu, rezultātiem un to praktisko nozīmi, jo bez mērķtiecīgas komunikācijas zinātnes ieguvumi paliek neredzami, bet šāda iesaiste prasa papildu laiku, kompetences un resursus, kas pārsniedz projektā sākotnēji plānoto ietvaru. Tādējādi arī IZM īstenojamā atbalstāmajā darbībā "Latvijas zinātnes stratēģiskās komunikācijas īstenošana, tai skaitā, bet ne tikai informācijas un komunikācijas platformas https://researchLatvia.gov.lv un https://latviaspace.gov.lv attīstīšana un funkcionalitātes paplašināšana, sadarbības ar diasporu stiprināšana un Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa nodrošināšana" (MK noteikumu Nr. 690 15.4. apakšpunkts) ir identificēta būtiska plānoto aktivitāšu paplašināšanās. IZM šobrīd nav kapacitātes vairāku Latvijas zinātnei būtisku pasākumu organizēšanai un atspoguļošanai publiskajā telpā, piemēram,
 - Zinātnieku nakts (2026., 2027., 2028. un 2029. gads); 
 - "Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē"; 
 - informatīvo semināru un diskusiju organizēšana par tēmām, kas skar sagatavotās vadlīnijas;
 - komunikācija ar zinātniskajām institūcijām par sagatavotajām vadlīnijām un informācijas izplatīšana par tām; 
 - komunikācija ar ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošiem un strādājošiem Latvijas izcelsmes zinātniekiem, lai papildinātu diasporas zinātnieku datubāzi Latvijas zinātnes portālā https://researchLatvia.gov.lv;
 - komunikācijas materiālu izstrāde par LZP vērtētajiem projektu konkursiem (1.1.1.3. pasākumā “Praktiskas ievirzes pētījumi”, 1.1.1.5. pasākumā “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu” un 1.1.1.7. pasākumā “Inovāciju granti studentiem”).
Stratēģiskās komunikācijas pasākumi ir būtiski Latvijas zinātnei, jo tie stiprina sabiedrības izpratni par pētniecības nozīmi un veicina uzticēšanos zinātnei. Zinātnieku nakts, informatīvie semināri un diskusijas padara zinātni pieejamu plašākai sabiedrībai un motivē jauniešus izvēlēties zinātnieka karjeru. Atbalsts sievietēm zinātnē un mērķtiecīga komunikācija par vadlīnijām veicina iekļaujošu, kvalitatīvu un starptautiski konkurētspējīgu pētniecības vidi. Sadarbība ar ārvalstīs strādājošiem Latvijas izcelsmes zinātniekiem stiprina zināšanu apriti, sadarbības tīklus un diasporas iesaisti Latvijas zinātnes attīstībā.
3. Izvērtējot apsvērumus vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādei un piemērošanai 1.1.1.1. pasākuma finansējuma saņēmēja – IZM un sadarbības partnera – LZP projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībām, secināts, ka tas radīs lielāku administratīvo slogu nekā faktisko izmaksu piemērošana.

Lai IZM projektā nodrošinātu iepriekš aprakstīto papildu darbību īstenošanu – Latvijas pārstāvniecību vismaz 5 EPT darba grupās, vadlīniju EPT politikas ieviešanai izstrādi, Latvijas zinātnisko institūciju aptauju par informētības līmeni saistībā ar EPT politikas programmu un iepriekš minēto stratēģiskās komunikācijas pasākumu īstenošanu – ir nepieciešami papildu cilvēkresursi. Ņemot vērā, ka IZM nav pietiekama kapacitāte papildu darbību īstenošanai, tad to īstenošanai tiek piesaistīti LZP darbinieki. Attiecīgi tiek precizēts MK noteikumu Nr. 690 13. punkts, paplašinot LZP iesaisti projekta atbalstāmo darbību īstenošanā, proti, iesaistot LZP arī MK noteikumu Nr. 690 15.1. un 15.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā.
IZM projekta sadarbības partneris LZP:
 - nodrošinās Latvijas pārstāvniecību vismaz 5 EPT darba grupās un izstrādās zinātnes vadlīnijas EPT politikas ieviešanai. EPT vadlīniju izstrādes nodošana LZP ir objektīvi pamatota, jo LZP ir vadošā institūcija ar visaptverošu skatījumu uz Latvijas pētniecības sistēmu, tās kvalitātes prasībām un starptautisko kontekstu. LZP ikdienā strādā ar pētniecības projektu izvērtēšanu, finansēšanas nosacījumiem un ietekmes kritērijiem, tādēļ spēj nodrošināt, ka vadlīnijas EPT politikas ieviešanai ir praktiskas, reāli piemērojamas un saskaņotas ar pētnieku darba vidi. LZP ir pieredze Eiropas Savienības prasību (piemēram, atvērtā zinātne, datu pārvaldība, ētika, mākslīgā intelekta izmantošana) integrēšanā projektu konkursos un institucionālajos procesos. Vadlīniju EPT politikas ieviešanai izstrādes deleģēšana LZP veicinās vienotu pieeju visām zinātniskajām institūcijām, mazinās sadrumstalotību un interpretācijas riskus;
 - tiks iesaistīts Latvijas zinātnisko institūciju aptaujas veikšanā un Latvijas līdzdalības monitoringa ziņojuma sagatavošanā. Sākotnēji Latvijas zinātnisko institūciju aptauju tika plānots īstenot, izmantojot ārpakalpojumu sniedzēju, bet, paplašinot sadarbības partnera iesaisti projekta īstenošanā, Latvijas zinātnisko institūciju aptauju par informētības līmeni saistībā ar Eiropas Pētniecības telpas politikas programmu un tās ietvaros plānotajām aktivitātēm nodrošinās LZP personāls, līdz ar to šo aktivitāti plānots īstenot sadarbībā ar LZP, kur IZM koordinēs aptaujas sagatavošanu, bet aptaujas veicējs būs LZP. LZP kā aptaujas veicējs, pateicoties ilgstošai sadarbībai ar nozari, nodrošinās dziļāku izpratni par nozares specifiku, savukārt LZP darbinieku pieredze, zināšanas un augstā kvalifikācija garantēs augstāku aptaujas kvalitāti. Turklāt LZP kompetence ļaus efektīvāk integrēt iegūtos datus Latvijas līdzdalības monitoringa ziņojumā, nodrošinot ātrāku un precīzāku informācijas apriti. Latvijas zinātnisko institūciju aptaujas veikšanu ir lietderīgi deleģēt LZP, jo LZP ir  izveidota regulāra un uzticama sadarbība ar visām zinātniskajām institūcijām. LZP rīcībā ir aktuāla informācija par institūciju profiliem, kapacitāti un iesaisti nacionālajos un starptautiskajos projektos, kas ļauj aptauju veidot mērķtiecīgu, salīdzināmu un politikas vajadzībām izmantojamu;
 - iesaistīsies Latvijas līdzdalības monitoringa ziņojuma sagatavošanā, kur ir ietvertas arī Eiropas Pētniecības telpas dimensijas;
 - tiks iesaistīts Latvijas zinātnes stratēģiskās komunikācijas īstenošanā, nodrošinot to Latvijas zinātnes stratēģiskās komunikācijas aktivitāšu norisi, kuras sākotnēji projektā nebija plānotas, bet ir būtiskas Latvijas zinātnei: Zinātnieku nakts (2026., 2027., 2028. un 2029. gads), "Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātne," informatīvo semināru un diskusiju organizēšana, komunikācija ar zinātniskajām institūcijām par vadlīnijām un informācijas izplatīšana par zinātnē aktuālu vadlīniju sagatavošanu, komunikācija ar ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošiem un strādājošiem Latvijas izcelsmes zinātniekiem, lai papildinātu diasporas zinātnieku datubāzi Latvijas zinātnes portālā https://researchLatvia.gov.lv, komunikācijas materiālu izstrāde par vērtētajiem projektu konkursiem. LZP sekmēs Latvijas zinātnes stratēģiskās komunikācijas īstenošanu un veidos saturu Latvijas zinātnes portālam https://researchLatvia.gov.lv, sagatavojot informatīvos un analītiskos materiālus par LZP apstiprināto pētniecības programmu un projektu, kuriem LZP ir nodrošinājusi projektu zinātniskās kvalitātes starptautisko novērtēšanu (piemēram, 1.1.1.3. pasākums “Praktiskas ievirzes pētījumi” u.c.), rezultātiem un to nozīmi plašākā kontekstā. Ņemot vērā Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa 2028. gadā mērķus un nacionālo nozīmi, LZP papildinās IZM kompetences, iesaistoties Pasaules latviešu zinātnieku kongresa organizēšanā, organizējot atsevišķas paneļdiskusijas, sesijas vai citu pasākumu Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa ietvaros un atbalstīs IZM pasākumu nodrošināšanā.

Tā kā MK noteikumu Nr. 690 15.7. apakšpunktā noteiktā LZP īstenojamā atbalstāmā darbība – Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam projektu zinātniskās kvalitātes starptautiskas novērtēšanas nodrošināšana, piesaistot zinātnisko ekspertu datubāzēs iekļautus ekspertus, netiek īstenota ar tik lielu noslodzi, kā bija plānots sākotnēji, tad papildus plānotās EPT un Latvijas zinātnes stratēģiskās komunikācijas aktivitātes atbilstoši MK noteikumu Nr. 690 15.1. un 15.4. apakšpunktam LZP nodrošinās jau esošo darbinieku slodžu ietvaros. Tādējādi LZP papildu slodzes un papildu finansējums projektā netiek paredzēts.
Vienlaikus tiks nodrošināta nepārklāšanās starp IZM un LZP veicamajiem pienākumiem EPT un stratēģiskās komunikācijas aktivitātēs un nepārklāšanās ar LZP pamatfunkcijām. IZM un LZP ir atšķirīgi uzdevumi: IZM nodrošina politikas plānošanu un stratēģisko ietvaru, bet LZP nodrošina konkrētu, iepriekš definētu pasākumu organizēšanu un konkrēta satura sagatavošanu. Papildu EPT un komunikācijas aktivitātes ir jauni pienākumi, kas radās projekta tvēruma paplašināšanās rezultātā, un tie nav iekļauti LZP budžeta finansējumā.
LZP nodrošina:
 - aktivitātes, kas ir radušās papildus un sākotnēji projektā nebija plānotas;
 - dalību aktivitātēs, kurām IZM dod stratēģisko ietvaru;
 - aktivitātes, ko sākotnēji bija plānots īstenot kā ārpakalpojumu.

Noteikumu projekts paplašina finansējuma saņēmēja – IZM – iespējas īstenot projektu, piesaistot Latvijas Zinātnes padomi papildu aktivitāšu nodrošināšanai, tādējādi stiprinot institucionālo kapacitāti un efektīvāku uzdevumu izpildi. Vienlaikus tas neparedz papildu finansējumu, jo aktivitātes tiek nodrošinātas esošo resursu ietvaros, optimizējot sadarbību un pienākumu sadalījumu.

Pēc grozījumu veikšanas MK noteikumos Nr. 690 tiks veikti grozījumi vienošanās par projekta īstenošanu, norādot LZP iesaisti atbalstāmo darbību īstenošanā un papildus aktivitātēs. Tiks veikti arī grozījumi IZM vienošanās ar LZP, precizējot atbalstāmās darbības un aktivitātes saskaņā ar MK noteikumu Nr. 690 grozījumiem.

 Ar noteikumu projektu tiek precizēti 1.1.1.1. pasākuma MK noteikumu Nr. 690 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunkti, kas paredz sadarbības partnerim – LZP attiecināt iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas un transporta pakalpojumu izmaksas atbilstoši MK noteikumu 690 15.1 un 15.4. apakšpunktā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, kā arī ārvalstu komandējumu izmaksas atbilstoši MK noteikumu 690 15.1. apakšpunktā paredzētajām atbalstāmajām darbībām.

Ar noteikumu projektu tiks nodrošināta plašāka Latvijas pārstāvība EPT aktivitātēs un starptautiskajos pētniecības procesos, tiks nodrošināta vienota zinātnes stratēģiskā komunikācija un konsekventāka zinātnes politikas īstenošana un starptautiskās sadarbības koordinēšana un plašāka starptautisko pasākumu īstenošana.

Papildus ar noteikumu projektu tiek precizēti MK noteikumu Nr.690 17.1., 17.2. un 17.3. apakšpunkti, svītrojot atbildīgās iestādes pienākumu izstrādāt 1.1.1.1. pasākuma finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla atlīdzības vienkāršoto izmaksu metodiku, kuras izstrāde un piemērošana radītu lielāku administratīvo slogu nekā faktisko izmaksu piemērošana. Vienlaikus Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdes protokola Nr. 59 49. § Noteikumu projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.1. pasākuma "Zinātnes politikas ieviešana, vadība un kapacitātes stiprināšana" īstenošanas noteikumi" (23-TA-818) 5. punkts ir atzīstams par aktualitāti zaudējušu, attiecīgu punktu iekļaujot noteikumu projekta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā.

MK noteikumu Nr. 690 32. punktā aktualizēta atsauce uz šobrīd spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 2024/2509.