Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāti nosacījumi EKII finansējuma atbalsta piešķiršanai un īstenošanai, līdz ar to nepieciešams noteikt kārtību finansējuma izmantošanai un darbību īstenošanai.

Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 9. punktam, notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrāde, pārstrāde un sagatavošana utilizācijai ir sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums, kura sniegšanu regulē valsts un uz kuru attiecas gan vides prasības, gan pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšana. Tā kā dūņas kā blakusprodukts rodas notekūdeņu attīrīšanas procesā, tās ir saistītas ar ūdenssaimniecības infrastruktūru. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 2. pants noteic, ka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu, drošu un videi atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu visā valsts teritorijā, ievērojot sabiedrības veselības un vides aizsardzības prasības. Tas nozīmē, ka notekūdeņu dūņu pārstrāde nav atsevišķa komerciāla darbība, bet gan neatņemama sabiedriskā pakalpojuma sastāvdaļa. Notekūdeņu dūņu veidošanās ir neatņemama bioloģiskās attīrīšanas procesa daļa, un to pienācīga apsaimniekošana ir būtisks priekšnosacījums sabiedrības veselības un vides drošības nodrošināšanai. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 5. pants paredz, ka SPRK regulē:
1) visus sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, ja komersanta sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms vismaz vienā veidā pārsniedz 100 000 kubikmetru gadā;
2) dūņu centrā veikto notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai, ja komersants šos pakalpojumus atsevišķi sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam.

Lai Latvijā izveidotu pilnvērtīgi funkcionējošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmu, aizstājot līdzšinējo fragmentēto praksi, kad katrs pakalpojumu sniedzējs izmantoja atšķirīgus risinājumus, ir izstrādāts "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024. –2027. gadam" (turpmāk – Plāns). Plāns nosaka mērķus un rīcības virzienus, kas nodrošina efektīvu, videi drošu un ilgtspējīgu notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un izmantošanu atbilstoši aprites ekonomikas principiem, vienlaikus veicinot resursu atkārtotu izmantošanu. Plānā izvērtētas dažādas notekūdeņu dūņu pārstrādes metodes un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pārvaldības modeļi. Pamatojoties uz pārstrādājamo notekūdeņu dūņu apjomu un attālumu starp NAI, Plānā saimnieciski izdevīgākā notekūdeņu dūņu pārstrādes metode ir atzīta notekūdeņu dūņu kompostēšana, taču Plāns neizslēdz iespēju notekūdeņu dūņas izmantot kā materiālu biogāzes ieguvei, ja iespējams nodrošināt sadarbību ar biogāzes ražotāju, kurš uzņemas ilgtermiņa saistības dūņu pārstrādes nodrošināšanai, kā arī meklēt citus risinājumus, kas dažādu apstākļu dēļ konkrētajā pašvaldībā varētu būtu piemērotāki. Pašvaldībām ir centrāla loma Plāna īstenošanā, jo saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumus ir to autonomā funkcija. Tās lemj par piemērotāko notekūdeņu dūņu pārstrādes metodi savā teritorijā, organizē sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu un nodrošina, lai izvēlētais risinājums atbilstu gan vides prasībām, gan ekonomiskajai lietderībai. Ja pašvaldība ar datiem var pamatot cita risinājuma izvēli, un tas nenovedīs pie lielāka ūdenssaimniecības tarifu pieauguma salīdzinājumā ar Plānā iekļauto piedāvājumu, pašvaldības var lemt par notekūdeņu dūņu pārstrādes metodi, kas nesakrīt ar Plānā noteikto. Pašvaldība ir tiesīga lemt par alternatīvu notekūdeņu dūņu pārstrādes metodi un veidu.

Plāna īstenošanas uzsākšanai un efektīvas sistēmas izveidei komunālo NAI radušos notekūdeņu dūņu savākšanai un to atbilstošai pārstrādei šobrīd tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts Nr. 24-TA-2801 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību" (turpmāk - MK noteikumu projekts Nr. 24-TA-2801) (noteikumu projekts vēl nav apstiprināts). Šis noteikumu projekts paredz nosacījumus, kas nodrošinās vides prasībām atbilstošu notekūdeņu dūņu centralizētu savākšanu, uzskaiti, analīzi un pārstrādi, organizējot šo procesu ne vairāk kā 27 reģionālajos dūņu centros, kuros paredzēts sniegt EKII atbalstu infrastruktūras izveidei vai pilnveidei šī Noteikumu projekta ietvaros. Noteikumu projekts par dūņu centru darbības nodrošināšanu uzdod pašvaldībām izveidot dūņu centrus, kuru skaits, izvietojums un vēlamais pārstrādes veids balstīts aprēķinos, lai radītu pēc iespējas mazāku notekūdeņu attīrīšanas tarifu pieaugumu. Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 7³.punktam dūņu centrs ir atbilstoši ierīkota un apsaimniekota vieta (teritorija, būve), ko izmanto notekūdeņu dūņu apstrādei, pārstrādei un sagatavošanai utilizācijai.

Notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli Latvijā regulē uz likuma Par piesārņojumu pamata izdotie MK 2006. gada 2. maija noteikumi Nr. 362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 362). Šī noteikumu projekta ietvaros ir paredzēts atbalstīt analītiskās testēšanas iekārtas iegādi notekūdeņu dūņu sastāva un kvalitātes kontrolei. Līdz šim Latvijā nav veikta centralizēta notekūdeņu dūņu sastāva un kvalitātes rādītāju analīze, lai gan šāda informācija ir būtiska komposta ieguvē un tā atbilstības nodrošināšanai normatīvajām prasībām. Analīzes būtu iespējams veikt gan pirms notekūdeņu dūņu nodošanas pārstrādei, gan arī pēc pārstrādes – gatavā komposta sastāva rādītāju noteikšanai, kas savukārt palīdzētu nodrošināt MK noteikumu Nr. 362 prasību ievērošanu, kā arī uzraudzības un kontroles efektivitāti. Plāna izstrādes laikā notika paraugu ņemšana un tika analizēts notekūdeņu dūņu sastāvs un to kvalitāte no atsevišķām NAI. Notekūdeņu dūņu piesārņojums ar smagajiem metāliem, ūdens videi bīstamām vielām un citām ķīmiskām vielām Latvijā ir zems, savukārt smago metālu piesārņojums atbilst MK noteikumos Nr. 362 6. pielikumā noteiktajai 1. vai 2. kvalitātes klasei.

Analīzes rezultāti pierāda, ka Latvijā radītās notekūdeņu dūņas ir salīdzinoši tīras (nevienā no paraugiem netika konstatēti smago metālu normu pārsniegumi), tajās tikai nelielā daudzumā konstatēts bioloģiskais piesārņojums. Turklāt, dūņas satur organiskos savienojumus, slāpekli un fosforu tādā daudzumā, kas pēc atbilstošas pārstrādes tās padarītu par vērtīgu augsnes ielabošanas līdzekli. Vērtējot notekūdeņu dūņu vispārējo kvalitāti, ir pamats uzskatīt, ka Latvijas notekūdeņu dūņas ES mērogā ir samērā tīras un izmantošanai vidē nekaitīgas, jo Latvijā ir mazs iedzīvotāju blīvums, nav izteiktas intensīvās rūpniecības, kā arī tiek pievērsta uzmanība atkritumu šķirošanai un iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanas paradumiem. Jau šobrīd lielāko daļu notekūdeņu dūņu Latvijā izmanto biogāzes ražošanai vai augsnes ielabošanai pēc aukstās fermentācijas vai kompostēšanas. Sagaidāms, ka Direktīvas 86/287/EEK pārskatīšanas rezultātā varētu tikt precizēti robežlielumi notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanai lauksaimniecībā, veicināta to plašāka pielietošana, kā arī papildināti kvalitātes kritēriji, kas pašlaik attiecas tikai uz smago metālu koncentrācijām. Iespējams, ka turpmāk šie kritēriji tiks attiecināti arī uz citiem piesārņotājiem, piemēram, mikroplastmasu un farmaceitiskajām vielām. Notekūdeņu dūņas var būt mikroplastmasas piesārņojuma avots. Kopumā šobrīd gan nav pamata uzskatīt, ka notekūdeņu dūņu lietošana augsnes uzlabošanai radītu būtisku kaitējumu videi, taču šī jautājuma izvērtēšana ir apgrūtināta, jo ES nav vienotas metodikas, kā novērtēt mikroplastmasas daudzumu notekūdeņos un to dūņās, un nav normatīvu, kuros būtu noteikts, kāds mikroplastmasas daudzuma vidē būtu pieļaujams. Šo jautājumu nākotnē nepieciešams padziļināti vērtēt, sekojot līdzi ES regulējumā noteiktajam, kad tāds tiks izstrādāts. Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīva 2024/3019/ES par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (pārstrādāta redakcija) paredz, ka 30 mēnešu laikā no šīs direktīvas spēkā stāšanās tiks izdots papildus tiesību akts par mikroplastmasas noteikšanu notekūdeņos un to dūņās un ka pēc tam dalībvalstīs būs jāuzsāk mikroplastmasas monitorings notekūdeņos un dūņās. Ja Direktīvas 86/287/EEK pārskatīšanas rezultātā tiktu ieviestas stingrākas prasības pārstrādāto notekūdeņu dūņu izmantošanai lauksaimniecībā, kā arī tiks izdots papildus tiesību akts par mikroplastmasas noteikšanu notekūdeņos un to dūņās, un tas samazinātu pieprasījumu pēc dūņām lauksaimniecībā, viens no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam risinājumiem paredzētu notekūdeņu dūņu izmantošanu īscirtmeta atvasāju jeb enerģētiskās koksnes mēslošanai. Īscirtmeta atvasāju stādījumu izveide un uzlabošana ne tikai veicinātu oglekļa dioksīda (turpmāk - CO₂) piesaistes palielināšanu, bet arī radītu sinerģiju ar enerģētikas nozari, būtiski palielinot cietā biokurināmā piegādi.

Noteikuma projekta ietvaros projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi dūņu centrā. Lai veiktu notekūdeņu dūņu pārstrādi, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam no pašvaldības ir jāsaņem atbilstošs pilnvarojums sniegt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, ja tam šāda pilnvarojuma vēl nav. Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 12.punktu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju tiek uzskatīts komersants, iestāde vai kooperatīvā sabiedrība, kas sniedz noteiktu veidu ūdenssaimniecības pakalpojumus to sniegšanas teritorijā un ir reģistrēta SPRK sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Noteikumu projekts paredz, ka pakalpojumus primāri sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji kā notekūdeņu dūņu radītāji ar nepieciešamo pieredzi, zināšanām un tehnisko aprīkojumu. Vienlaikus pašvaldība var slēgt līgumu arī ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju (tajā skaitā komersantu), kas pašvaldībai sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, ja tas saņem pašvaldības deleģējumu nodrošināt notekūdeņu dūņu pārstrādi kā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu un reģistrējas kā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs. Šādā gadījumā komersantam jānodala atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas darbības.

Notekūdeņu dūņu rašanās ir neatņemama notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesa sastāvdaļa, tādēļ to apsaimniekošana ir obligāts pienākums sabiedrības veselības un vides aizsardzības nodrošināšanai. Tā kā notekūdeņi rodas gan sadzīvē, gan ražošanā visā valsts teritorijā, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojums ir nepieciešams visai sabiedrībai. Saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 2. pants otro daļu valsts regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību arī ūdenssaimniecības nozarē. Tarifi un pakalpojuma sniegšana tiek kontrolēta SPRK, kas izvērtē izmaksu pamatotību un apstiprina tarifu projektus, pamatojoties uz ekonomiski pamatotām izmaksām (nevis brīvu cenu veidošanu), tādējādi nodrošinot pieejamu, drošu un ekonomiski pamatotu pakalpojumu visā valstī. Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. pantam vietējās pašvaldības dome nosaka maksu par pašvaldības iestādes un kooperatīvās sabiedrības sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kā arī komersanta sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ja to apjoms katrā veidā nepārsniedz 100 000 kubikmetrus gadā. SPRK pārbauda sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto tarifu projektu un izmaksu pamatojumu, vajadzības gadījumā pieprasa papildu informāciju, un 30 dienu laikā pēc izskatīšanas to apstiprina, prasa pārrēķināt vai noraida. SPRK apstiprinātās tarifu aprēķināšanas metodikas 34.15 apakšpunkts paredz, ka arī notekūdeņu dūņu utilizācijas izmaksas ir jāiekļauj kanalizācijas pakalpojumu tarifā kopā ar citām ekspluatācijas izmaksām. No spēkā esošā regulējuma izriet, ka – tāpat kā citu sabiedrisko pakalpojumu gadījumā – notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai pakalpojuma sniegšana un tā cena ir regulēta ar mērķi nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām. Līdz ar to tiek panākta pakalpojuma pieejamība visai sabiedrībai, nevis tikai maksātspējīgākajai tās daļai. Gan notekūdeņu, gan notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu izmaksas tiek iekļautas SPRK apstiprinātajā kanalizācijas tarifā vai pašvaldības noteiktajā maksā, līdz ar to gan notekūdeņu, gan notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu apmaksā iedzīvotāji, kas izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus.

No Plāna izstrādes laikā sagatavotā esošās situācijas izvērtējuma izriet, ka statistikas pārskatos uzrādītie radīto notekūdeņu dūņu apjomi ir mazāki nekā atbilstoši attīrītajam notekūdeņu apjomam atbilstošie teorētiski aprēķinātie, kas liecina, ka bez regulējuma un stingras uzraudzības komersanti būtu tendēti šo pakalpojumu sniegt nepilnā apjomā vai nesniegt vispār, nepietiekami ievērojot visus vides nosacījumus. Šīs atbalsta programmas ietvaros paredzēts atbalstīt svēršanas iekārtu (autosvaru) iegādi, lai nodrošinātu precīzu, vienotu un uz tiešiem mērījumiem balstītu notekūdeņu dūņu apjoma uzskaiti. Prasība izmantot autosvarus tiek noteikta, lai iegūtu ticamus un salīdzināmus datus par notekūdeņu dūņu apjomiem valsts līmenī, kas līdz šim nav nodrošināti pietiekamā kvalitātē un vienotā pieejā. Tieša notekūdeņu dūņu masas noteikšana un automatizēta datu reģistrācija nodrošina objektīvu uzskaiti, kas nav balstīta uz aprēķiniem vai pieņēmumiem, tādējādi būtiski uzlabojot statistikas datu kvalitāti un uzticamību. Tas ir priekšnoteikums kvalitatīvai nozares datu apkopošanai, pamatotai lēmumu pieņemšanai un efektīvai notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas uzraudzībai. Plānā uzsvērts, ka neapsaimniekotas vai nepareizi apsaimniekotas dūņas ir potenciāls vides piesārņojuma avots un apdraudējums sabiedrības veselībai. Pakalpojums ir būtisks visā valstī, lai garantētu gan vides aizsardzību, gan sabiedrības veselību, taču komersantiem šajā jomā ir ierobežota rīcības brīvība, jo gan pakalpojuma sniegšanu, gan cenu nosaka regulējums, un papildus jāievēro stingri vides standarti attiecībā uz notekūdeņu dūņu apstrādi, sastāvu un kvalitātes kontroli, ja paredzēta to lietderīga izmantošana.

Sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi, tajā skaitā notekūdeņu dūņu apsaimniekošana, netiek sniegti pēc pakalpojumu sniedzēju iniciatīvas vai iedzīvotāju pieprasījuma dēļ, bet tādēļ, ka valsts regulējums, piemēram, 2002. gada 22. janvāra MK noteikumi Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī", prasa šādu pakalpojumu sniegt un saņemt, aizliedzot novadīt vidē neattīrītus notekūdeņus un notekūdeņu dūņas, kā arī izvirzot nosacījumus vides piesārņojuma novēršanai vai mazināšanai, tostarp gadījumos, ja dūņas tiek lietderīgi izmantotas konkrētiem nolūkiem. Pakalpojumu lietotājiem nav iespējas nesaņemt šo pakalpojumu vai arī izvēlēties mazāk intensīvu notekūdeņu attīrīšanu vai atteikties no notekūdeņu dūņu kvalitātes kontroles. Savukārt pakalpojumu sniedzēju rīcības brīvība ir izvēlēties atbilstošas iekārtas vai tehnoloģijas, bet ne sasniedzamos mērķus (kvalitātes normatīvus). Ne pakalpojumu lietotājs, ne sniedzējs nevar izvēlēties sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas vietu, jo notekūdeņi un dūņas rodas tur, kur ūdens tiek izmantots, un to savākšanai, attīrīšanai un pārstrādei tiek izveidota kopīga infrastruktūra, kas lielākoties atrodas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju īpašumā vai valdījumā.

Latvijā notekūdeņu dūņu pārstrādes pakalpojums šobrīd nav pietiekami attīstīts, jo pastāv būtiska tirgus nepilnība – tas nav komerciāli pievilcīgs, nav nodrošināta ilgtspējīga ieņēmumu plūsma, un to praktiski veic tikai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ar pašvaldību deleģējumu. Notekūdeņu apstrāde un pārstrāde ir izteikti izmaksu ietilpīgs process, kur ienākumi no gala produkta (komposta vai citu pārstrādes produktu) realizācijas ir niecīgi vai to vispār nav un sedz tikai nelielu daļu no faktiskajām izmaksām. Piemēram, pārstrādāto notekūdeņu dūņu komposta pārdošanas cena ir daudzkārt zemāka par ražošanas izmaksām, kas padara šo darbību nerentablu bez publiskā atbalsta. Brīvas konkurences apstākļos tirgus nav motivēts nodrošināt notekūdeņu dūņu pārstrādi pilnā apjomā un atbilstoši vides prasībām, jo šī darbība nerada pietiekamu finansiālu ieguvumu, lai segtu visas izmaksas. Ieņēmumi no pakalpojuma (piemēram, no biogāzes vai komposta realizācijas) nav pietiekami, lai segtu investīciju un uzturēšanas izmaksas, tādēļ ir nepieciešama valsts un pašvaldību iesaiste, nodrošinot, ka pakalpojums tiek sniegts nepārtraukti, droši un kvalitatīvi, atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm.
Pašlaik notekūdeņu dūņu komposts tiek tirgots divās pašvaldību kapitālsabiedrībās: SIA "Ādažu ūdens" un SIA "Liepājas ūdens". Komposta realizācijas cena ir atkarīga no piegādātā apjoma un citiem nosacījumiem un svārstās:
- SIA "Ādažu ūdens" – no 7,5 līdz 12 EUR par tonnu (bez PVN),
- SIA "Liepājas ūdens" – no 6,5 līdz 10 EUR par tonnu (bez PVN).
Vienlaikus kompostēšanas izmaksas būtiski pārsniedz realizācijas cenu. Saskaņā ar 2021. gadā Plāna izstrādes laikā veiktajiem aprēķiniem kompostēšanas izmaksas bija 43 EUR par tonnu, savukārt, aktualizējot šos aprēķinus atbilstoši kumulatīvajai inflācijai līdz 2024. – 2025. gadam, izmaksas ir sasniegušas aptuveni 57 EUR par tonnu. Papildu tam, šobrīd īstenotā projekta NENUPHAR ietvaros, analizējot SIA "Liepājas ūdens" kompostēšanas piemēru, aprēķinātās kompostēšanas izmaksas (atkarībā no izvēlētā infrastruktūras nolietojuma perioda) ir robežās no aptuveni 57 EUR līdz vairāk nekā 80 EUR par tonnu. Šī informācija uzskatāmi apliecina, ka pārstrādes procesa ekonomiskais pamatojums bez publiska atbalsta nav pietiekams, jo iegūtā produkta realizācijas cena vairākkārtīgi nesedz izmaksas, tādējādi radot ilgstošu tirgus nepilnību. Turklāt gala produktam bieži nav stabila vai pietiekami plaša noieta tirgus, jo sabiedrība joprojām piesardzīgi izturas pret notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā. Līdzīga situācija ir arī notekūdeņu dūņu pārstrādē biogāzē. Saskaņā ar Plānā pieejamo informāciju, Latvijas mērogā notekūdeņu dūņu apjomi ir salīdzinoši nelieli, tādēļ arī anaerobās fermentācijas procesā saražotās biogāzes daudzums nav pietiekams tirgošanai vai komerciālas peļņas gūšanai. Saražotā biogāze tiek izmantota lielākoties tikai pašu vajadzībām (pašpatēriņā), līdz ar to ar šo procesu saistītās izmaksas saglabā sabiedriskā pakalpojuma raksturu un atbilst kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem piešķiršanas nosacījumiem. Tāpat arī notekūdeņu dūņu termiskās apstrādes gadījumā saražotās bioogles tiks izmantotas pašpatēriņā, piemēram, kā mēslošanas līdzeklis dārzu un parku uzturēšanai, un arī šāda darbība saglabā sabiedriskā pakalpojuma raksturu.

Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma mērķis nav tikai notekūdeņu dūņu pārstrāde kā komerciāla darbība, bet sabiedriskā labuma nodrošināšana, iekļaujot gan vides aizsardzību, sabiedrības veselības riska mazināšanu, ES prasību izpildi attiecībā uz piesārņojuma kontroli un resursu apriti. Komersantam ūdenssaimniecības pakalpojuma pienākums, tostarp notekūdeņu dūņu pārstrāde, rodas neatkarīgi no rentabilitātes, un tas neparedz iespēju atteikties no pakalpojuma sniegšanas vai izvēlēties apjomu pēc ekonomiskās izdevīguma loģikas. Dūņu centru izveidei ir nepieciešami ievērojami sākotnējie ieguldījumi, kuru segšanai vienīgi no tarifa ieņēmumiem nepietiek, turklāt pastāv riski saistībā ar gala produkta noieta nestabilitāti. Bez publiska atbalsta komersantiem būtu tendence izvēlēties lētākus un videi mazāk labvēlīgus risinājumus, piemēram, notekūdeņu dūņu noglabāšanu poligonos, vai nodrošināt pakalpojumu nepietiekamā apjomā un kvalitātē, apdraudot vides prasību ievērošanu un sabiedrības veselības aizsardzību. Tāpēc, lai nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma pieejamību un kvalitatīvu sniegšanu visā valsts teritorijā, kā arī sekmētu ieguldījumus infrastruktūrā un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, valsts atbalsta iesaiste šajā jomā ir objektīvi nepieciešama un pamatota. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju pieredze liecina - ja nepārstrādātas notekūdeņu dūņas tiek citu nozaru komersantiem piedāvātas bez maksas, par to saņemšanu un pārstrādi tirgū intereses nav. Visos gadījumos, kad ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji dūņas kādam nodod kā resursu – piemēram biogāzes ražotājiem vai lauksaimniekiem augsnes ielabošanai – par notekūdeņu dūņu nodošanu ir jāmaksā, tādējādi radot notekūdeņu apsaimniekošanas tarifa pieaugamu. Līdz ar to var uzskatīt, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošana nav pakalpojums, par ko tirgū ir konkurence, un sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji ar savu darbību risina tirgus nepilnību.

ES Tiesa praksē vairākas reizes ir norādījusi, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība definējot, kuri pakalpojumi ir uzskatāmi par sabiedriski nozīmīgiem pakalpojumiem, ja vien tirgus nespēj nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu nepārtrauktību, pieejamību un kvalitāti par sabiedrībai pieejamu cenu. Tāpat šis pienākums tiek noteikts objektīvi un netiek pārkāpti nediskriminācijas principi (piemēram, lietas C-205/99 Analir, T-17/02 Fred Olsen, T-289/03 BUPA). Līdzīgu pieeju ES Tiesa ir piemērojusi arī atkritumu apsaimniekošanas jomā, atzīstot, ka dalībvalstis var organizēt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kā sabiedrisko pakalpojumu, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs un tirgus nespēj nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojuma nepārtrauktību, pieejamību un kvalitāti (piemēram, lieta C‑254/23 Interzero). Tiesas spriedumā C‑480/06 Commission v Germany (Hamburgas modelis) tika atzīts, ka publisko atkritumu pakalpojumu nodrošināšanai iespējama horizontāla sadarbība ārpus publiskā iepirkuma režīma, ja tā kalpo sabiedriskā interešu nodrošināšanai. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbalsts dūņu centru izveidei ir klasificējams kā komercdarbības atbalsts un sniedzams kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk - VTNP). Projekta ietvaros valsts atbalsts primāri tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem, bet, ja notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā rodas enerģija un netiek izpildīti šo noteikumu 33. punktā noteiktie nosacījumi, atbalstu piemēro EK 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar kuru noteiktas atbalsta kategorijas, kas tiek uzskatītas par saderīgām ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 41. pantu, bet dokumentācijas sagatavošanas un citas izmaksas var segt ar EK 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831, ar kuru tiek piemērots de minimis atbalsta režīms (turpmāk – regula Nr. 2023/2831). 

Lai nodrošinātu tiesiski pamatotu un ar ES tiesību aktiem saskaņotu pieeju notekūdeņu dūņu pārstrādes investīciju īstenošanai, KEM vērsās Finanšu ministrijā (turpmāk- FM) ar lūgumu steidzamības kārtā uzsākt konsultāciju procesu ar EK par VTNP lēmuma piemērošanu notekūdeņu dūņu pārstrādes jomā Latvijā. 2025. gada 1. decembrī FM nosūtīja EK Konkurences ģenerāldirektorātam sagatavoto analīzi, kurā tika pamatota Latvijas virzītā pieeja VTNP lēmuma piemērošanai notekūdeņu dūņu pārstrādes jomā. Ņemot vērā jautājuma sarežģītību un starpnozaru raksturu, EK Konkurences ģenerāldirektorāta pusē atbildes sagatavošanā tika iesaistīti vairāki EK departamenti. EK sākotnējais viedoklis tika saņemts 2025. gada 23. decembrī un papildinoši ar 2026. gada 13. janvārī sniegto viedokli EK apstiprināja jau sākotnēji pausto viedokli 2025. gada 23. decembrī. EK savā atbildē norādīja, ka, nepastāvot ES līmeņa regulējumam, kas konkrēti definētu attiecīgo pakalpojumu tvērumu, dalībvalstīm ir rīcības brīvība definēt pakalpojumu kā VTNP un noteikt attiecīgu kompensācijas mehānismu.
Balstoties uz KEM iesniegto informāciju un analīzi, tostarp par tirgus situāciju Latvijā, EK secināja, ka Latvija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, ja tiek uzskatīts, ka bez valsts iejaukšanās notekūdeņu dūņu pārstrādes pakalpojumi netiktu nodrošināti pietiekamā apjomā vai par sabiedrībai pieņemamām izmaksām. Vienlaikus EK norādīja, ka fakts, ka notekūdeņu dūņu pārstrādes procesa rezultātā rodas blakusprodukti (piemēram, komposts, biogāze, bioogles), kā arī izmantoto tehnoloģiju daudzveidība automātiski neizslēdz šo darbību no VTNP lēmuma tvēruma. EK uzsvēra, ka piemērojamā VTNP lēmuma ietvaros ir jānodrošina, ka visi ieņēmumi, kas gūti no gala produktu komerciālas izmantošanas, tiek atskaitīti no piešķirtās kompensācijas, kā arī VTNP pakalpojums tiek sniegts visas sabiedrības interesēs. KEM vērtējumā notekūdeņu dūņu pārstrāde ir neatņemama sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sastāvdaļa, kas izriet no Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un pašvaldību pienākuma nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu līdz to drošai izmantošanai vai reģenerācijai. Atbilstoši minētajam likumam notekūdeņu dūņu apsaimniekošana – tostarp notekūdeņu dūņu apstrāde, pārstrāde, utilizācija un citas ar dūņām saistītas darbības no to rašanās brīža līdz tālākai izmantošanai – ir sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums. Dūņu pārstrāde pēc savas būtības nav komerciāla darbība ar peļņas gūšanas mērķi, bet gan sabiedrības interesēs veicams pienākums, lai novērstu vides piesārņojuma riskus, nodrošinātu nepārtrauktu notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu sniegšanu un izpildītu ES līmenī noteiktās vides aizsardzības prasības.
KEM rīcībā esošā informācija, tostarp konsultācijās ar nozari iegūtā, liecina, ka notekūdeņu dūņu pārstrāde neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas nav komerciāli rentabla, jo prasa augstus kapitālieguldījumus un uzturēšanas izmaksas, savukārt pārstrādes procesā iegūtajiem gala produktiem ir zema vai pat negatīva tirgus vērtība. Līdz ar to bez valsts iejaukšanās šāds pakalpojums tirgus apstākļos netiktu nodrošināts. Papildus jāņem vērā, ka atbilstoši jaunākajam ES regulējumam komunālo notekūdeņu attīrīšanas jomā dalībvalstīm ir noteikts pienākums veicināt vērtīgu resursu atgūšanu no notekūdeņu dūņām, samazināt atkritumu rašanos un līdz minimumam mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, īpaši attiecībā uz fosfora un slāpekļa atgūšanu. Attiecīgi Latvijai nav iespējams atteikties no notekūdeņu dūņu pārstrādes organizēšanas, un ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem nav iespējas izvēlēties nesaņemt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojumu vai atteikties no noteiktajām vides un kvalitātes prasībām. KEM vienlaikus norāda, ka līdzšinējā praksē EK jau ir akceptējusi VTNP piemērošanu analoģiskām darbībām, piemēram, bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes¹ jomā, kur VTNP kompensācija attiecināta uz infrastruktūras izveidi un ar pārstrādi saistītajām izmaksām, kas rezultējas ar gala produktu un izejvielu sagatavošanu. Līdz ar to KEM vērtējumā analoga pieeja ir pamatojama arī notekūdeņu dūņu pārstrādes jomā. Ņemot vērā minēto, konsultācijas ar EK ir nodrošinājušas nepieciešamo tiesisko skaidrību par VTNP lēmuma piemērojamību notekūdeņu dūņu pārstrādei un apliecinājušas Latvijas virzītās pieejas atbilstību ES tiesību aktiem un praksei.

[1] ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros, kur Ministru kabineta 2016. gada 30. augusta noteikumos Nr. 588 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.2. pasākuma "Atkritumu pārstrādes veicināšana" īstenošanas noteikumi" bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde pie sadzīves atkritumu poligoniem tika atzīta par sabiedriskā pakalpojuma sastāvdaļu ar atbalsta intensitāti līdz 85% (piemērojot Lēmumu Nr. 2012/21/ES)

​​​Prasības datu uzskaitei un uzraudzībai

EKII finansējuma ietvaros netiek noteikti programmas līmeņa sasniedzamie rādītāji. Projekta līmenī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt SEG emisiju ietaupījuma aprēķinu, kā arī izveidot un uzturēt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas datu uzskaites sistēmu, ietverot informāciju par notekūdeņu dūņu masu un kvalitātes rādītājiem, nodrošinot to pārstrādi. 

Lai nodrošinātu finansējuma piešķiršanu projektiem ar augstāko klimatisko efektivitāti, noteikumu projektā viens no kvalitātes vērtēšanas kritērijiem noteikta notekūdeņu dūņu pārstrādes SEG emisiju samazinājuma efektivitāte uz vienu tonnu apstrādāto notekūdeņu dūņu sausnas (ΔE_neto). Ņemot vērā, ka noteikumu projekta mērķis ir SEG emisiju samazināšana, nepieciešams noteikt kvalitātes kritēriju, kas ļauj salīdzināt projektu klimatisko efektivitāti neatkarīgi no projekta mēroga, vērtējot SEG emisiju samazinājumu uz vienu tonnu apstrādāto notekūdeņu dūņu sausnas. Kritērija ietvaros izmantotie sliekšņi ir noteikti, balstoties uz noteikumu projekta 4. pielikumā ietverto SEG emisiju aprēķina metodiku un dažādu notekūdeņu dūņu pārstrādes tehnoloģiju tipiskajiem SEG emisiju samazinājuma rādītājiem. Slieksnis 4,0 t CO₂ ekv./t dūņu sausnas gadā atbilst augstas efektivitātes anaerobās fermentēšanas risinājumiem ar biogāzes enerģijas atgūšanu un izmantošanu. Slieksnis 3,0 t CO₂ ekv./t dūņu sausnas gadā atbilst efektīvi organizētai kompostēšanai un citiem risinājumiem ar būtisku SEG emisiju samazinājumu. Savukārt slieksnis 2,0 t CO₂ ekv./t dūņu sausnas gadā nosaka minimālo klimatiskās efektivitātes līmeni, lai nodrošinātu, ka finansējums netiek piešķirts projektiem ar nesamērīgi zemu SEG emisiju samazinājuma efektu. Tādējādi šis kvalitātes kritērijs nodrošina savstarpēju konsekvenci starp noteikumu projekta mērķi, 4. pielikumā noteikto SEG emisiju aprēķina metodiku un projektu kvalitātes vērtēšanu, vienlaikus sekmējot finansējuma novirzīšanu projektiem ar augstāko klimatisko pienesumu. Emisiju samazinājuma aprēķinos tiek izmantots vienots references scenārijs, lai nodrošinātu vienotu un savstarpēji salīdzināmu pieeju visu projektu izvērtēšanā. References scenārijs neatspoguļo katra projekta iesniedzēja individuālo esošo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas situāciju, bet kalpo kā standartizēts salīdzināšanas pamats emisiju samazinājuma novērtēšanai. Šāda pieeja izvēlēta administratīvā procesa vienkāršošanai, metodikas vienveidīgai piemērošanai un projektu savstarpējās salīdzināmības nodrošināšanai.

Ņemot vērā iespējamo notekūdeņu dūņu piesārņojumu ar smagajiem metāliem, mikroplastmasu, farmaceitiskiem savienojumiem, noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un patogēniem mikroorganismiem, pirms notekūdeņu dūņu vai to pārstrādes produktu izmantošanas kompostēšanā ir nepieciešams veikt to ķīmiskā sastāva izvērtēšanu. Projekta līmenī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķinu, kā arī izveidot un uzturēt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas datu uzskaites sistēmu, ietverot informāciju par notekūdeņu dūņu masu un kvalitātes rādītājiem. Minētās prasības nodrošina uzraugāmu un datos balstītu dūņu apsaimniekošanu, kā arī drošu to pārstrādi un izmantošanu.

Tāpat finansējuma saņēmējam jānodrošina pārstrādes rezultātā iegūto gala produktu – komposta, biogāzes (tajā skaitā biometāna) un bioogļu – kvalitātes atbilstība normatīvajiem aktiem, kas nosaka piesārņojošo vielu robežlielumus un izmantošanas nosacījumus, lai novērstu iespējamu negatīvu ietekmi uz augsnes kvalitāti, ūdeņu stāvokli un cilvēka veselību. Tādēļ: 
1) pirms pārstrādes notekūdeņu dūņas tiek nosvērtas uz autosvariem, kontrolējot ievestās masas apjomu un atbilstību kvalitātes prasībām. Uzraudzības ietvaros finansējuma saņēmējs izveido efektīvu kontroles sistēmu, kas nodrošinās ievesto notekūdeņu dūņu masas uzskaiti un atbilstību noteiktajām prasībām attiecībā uz notekūdeņu dūņu kvalitāti un pārstrādes atbilstību projektā paredzētajiem tehnoloģiskajiem nosacījumiem; 
2) apstrādes procesā:
 2.1.) ja dūņas tiek izmantotas kompostēšanai, tās tiek sajauktas ar kompostēšanas pildvielām (piemēram, koksnes šķeldu, lapām, salmiem vai citām organiskām piedevām), lai nodrošinātu bioloģiski optimālu sadalīšanos un gala produkta kvalitāti. Pirms kompostēšanas jāveic notekūdeņu dūņu ķīmiskā sastāva novērtējums, un gala komposta sastāvam jāatbilst normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu robežlielumiem, kas piemērojami augsnes uzlabošanas materiāliem;
 2.2.) ja dūņas tiek izmantotas biogāzes ražošanai, tās tiek ievadītas anaerobās fermentācijas iekārtās, kur mikroorganismu darbības rezultātā tiek saražota biogāze, tostarp biometāns. Fermentācijas atlikumi (digestāts) tiek tālāk apstrādāti un var tikt izmantoti kā mēslojums vai kompostēšanas izejviela, ievērojot kvalitātes prasības un piesārņojošo vielu robežlielumus;
2.3.) ja dūņas tiek pārstrādātas, izmantojot termisko apstrādi, tās vispirms tiek žāvētas līdz augstam sausnas saturam (80–90 %), pēc kā augstā temperatūrā un bez skābekļa klātbūtnes tiek pārveidotas par biooglēm. Termiskās apstrādes procesā tiek iznīcināti patogēni mikroorganismi, noturīgie organiskie piesārņotāji (tostarp PFAS) un mikroplastmasa, nodrošinot gala produkta – bioogļu – atbilstību vides aizsardzības un augsnes kvalitātes prasībām. Bioogles var tikt izmantotas kā augsnes uzlabotājs, ievērojot normatīvos aktus par to izmantošanu.

Finansējuma saņēmējam līdz 2030. gada beigām nepieciešams:
- izbūvēt un nodot ekspluatācijā notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūru;
- nodrošināt notekūdeņu dūņu piegādi un uzskaiti izveidotajā dūņu centrā;
- notekūdeņu dūņu pārstrādes kapacitātei būt reāli izmantojamai atbilstoši projektā noteiktajām tehnoloģijām.

Projekta īstenošanas rezultātu uzturēšana un darbības uzraudzība tiek nodrošināta pēcuzraudzības periodā pēc 2030. gada, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja iesniegtajiem pēcuzraudzības pārskatiem. Finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka projektā izveidotā infrastruktūra tiek nodota ekspluatācijā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai un tiek pilnvērtīgi izmantota visā pēcuzraudzības periodā.
Pēcuzraudzības ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas datu uzskaiti, tostarp informāciju par pārstrādāto notekūdeņu dūņu apjomiem un kvalitāti, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķinu. Ņemot vērā iespējamas darbības svārstības, atsevišķos gados pārstrādāto notekūdeņu dūņu apjoms var atšķirties atkarībā no pieejamā materiāla un iekārtu darbības režīma, vienlaikus nodrošinot projekta mērķim atbilstošu infrastruktūras izmantošanu kopumā pēcuzraudzības periodā. Projekta rezultātu ilgtspēja un uzturēšana pēcuzraudzības periodā tiek nodrošināta no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

Projektā veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmanto projektā paredzētajam mērķim visu sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku, nodrošinot to atbilstību kompensācijas piešķiršanai par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Savukārt gadījumos, kad atbalsts tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, piemērojams vispārējais noteikums – ieguldījumu izmantošana vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas. Šo nosacījumu izpildi uzrauga VIF – piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu. Ja atbalsts piešķirts kā VTNP, pēcuzraudzība tiek nodrošināta visu sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku.

Pieejamais finansējums

Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums (turpmāk – finansējums) ir 30 000 000 euro. EKII finansējumu piešķir dotācijas veidā. Lai gan MK noteikumus plānots izsludināt 2025. gada otrajā ceturksnī, projektu iesniegumu atlasi plānots izsludināt 2026. gada ceturtajā ceturksnī, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu projekta sagatavošanu un atbilstību atbalsta nosacījumiem. Kā priekšnoteikums EKII līdzfinansējuma saņemšanai, īpaši gadījumos, ja attiecīgās pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu par kopīga Dūņa centra izveidi, ir jāveic detalizēts izvēlētās alternatīvas izvērtējums. Tas ietver pamatojumu ne tikai no vides viedokļa, bet arī tehniskiem, tehnoloģiskiem un finansiāliem aspektiem, salīdzinot ar Plānā noteikto risinājumu. Vienlaikus ir būtiski, lai pašvaldības savlaicīgi vienotos par sadarbības modeli, centra izveides nosacījumiem, pārstrādes veidu un konkrēto atrašanās vietu. Vidēji šāds izvērtējums un vienošanās process prasa vairākus mēnešus, un tas ir būtisks, lai varētu pamatoti sagatavot projekta iesniegumu un pierādīt projekta ilgtspēju.

Projekta iesnieguma maksimālais attiecināmais finansējuma apmērs nepārsniedz 85 % no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas. Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu,  41. pantu, finansējuma apmērs projektam nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 36.4. apakšpunktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finansējums ir līdz 3 000 000 euro. Konkursa ietvaros maksimālais atbalsta apmērs sadalījumā pa plānošanas reģioniem:
1) Rīgas plānošanas reģionam- 6 000 000 euro;
2) Latgales plānošanas reģionam- 6 000 000 euro;
3) Vidzemes plānošanas reģionam- 6 000 000 euro;
4) Kurzemes plānošanas reģionam- 6 000 000 euro;
5) Zemgales plānošanas reģionam- 6 000 000 euro.
Finansējuma kvotēšana pa 5 reģioniem, sadalot proporcionāli pieejamo EKII finansējumu vienlīdzīgās daļās, nodrošina reģionālo līdzsvaru, taisnīgu resursu sadali un efektīvāku notekūdeņu dūņu pārstrādi visā Latvijā. Šāda finansējuma sadales pieeja veicina reģionālo līdzsvaru, nodrošina taisnīgu resursu izmantošanu un sekmē notekūdeņu dūņu pārstrādes efektivitāti visā Latvijā, novēršot pārmērīgu koncentrāciju tikai attīstītākajos reģionos un nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi infrastruktūrai un pakalpojumiem visiem iedzīvotājiem.

Konkursa ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu Noteikumu projekta 8. punktā noteiktā plānošanas reģionam noteiktā maksimālā finansējuma ietvaros. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz plānošanas reģionā, kurā atrodas dūņu centrs, ko tas izmanto notekūdeņu dūņu pārstrādes pakalpojuma sniegšanai. Konkursa atlasi īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss sadalījumā pa plānošanas reģioniem, kas nodrošina reģionālo līdzsvaru un vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem. Projekta iesniedzējs atklātā projektu iesniegumu atlasē konkurē par EKII finansējumu plānošanas reģiona ietvaros, ievērojot šī noteikumu projekta ietvaros noteiktos administratīvos un kvalitātes vērtēšanas kritērijus. Finansējumu saņem tie projekta iesniedzēji, kuri vērtēšanā ieguvuši augstāko punktu skaitu. Projektu iesniegumi tiek sarindoti prioritārā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam. Projektu iesniegumā obligāti norāda investīciju ieguldījumu rādītāju notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu izveidē, kas izteikts kā attiecināmo izmaksu apjoms uz vienu pārstrādes jaudas tonnu gadā (euro/tonnu gadā). Vienāda kopējā punktu skaita gadījumā priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar zemāku investīciju ieguldījumu rādītāju. Precizēta investīciju ieguldījumu rādītāja noteikšanas metodika notekūdeņu dūņu pārstrādes projektiem, paredzot, ka pārstrādes jauda tiek izteikta tonnās sausnas gadā (tonnas sausnas/gadā). Precizējums nepieciešams, lai nodrošinātu objektīvu un savstarpēji salīdzināmu projektu vērtēšanu, jo notekūdeņu dūņu mitruma un sausnas saturs dažādos projektos var būtiski atšķirties. Vērtēšana pēc kopējās masas tonnās, neņemot vērā sausnas saturu, var radīt nevienlīdzīgus nosacījumus projektu salīdzināšanā un ietekmēt investīciju ieguldījumu rādītāja objektivitāti. Vienlaikus noteikta prasība, ka uz pārstrādi piegādāto notekūdeņu dūņu sausnas saturs nav mazāks par 15 %, lai nodrošinātu, ka pārstrādei tiek novirzītas mehāniski atūdeņotas dūņas un tiktu mazināts neefektīvs resursu patēriņš notekūdeņu dūņu transportēšanā un apstrādē. Ja arī investīciju ieguldījumu rādītājs ir vienāds, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar augstāku gatavības pakāpi.
Kompostēšanas gadījumā ar iekārtas pārstrādes jaudu saprot notekūdeņu dūņu daudzumu, ko iekārta spēj pārstrādāt gada laikā, izsakot tonnās sausnas gadā. Jaudas aprēķinā neiekļauj strukturmateriālu vai gala komposta kopējo masu.

Plānošanas reģionā iekļauto pašvaldību saraksts atbilst 2021. gada 22. jūnija MK noteikumiem Nr. 418 "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām", skatīt zemāk norādītajā tabulā.
 

Plānošanas reģions	Plānošanas reģionā iekļauto pašvaldību saraksts
Rīgas plānošanas reģions	Rīgas valstspilsēta Jūrmalas valstspilsēta Ādažu novads Ķekavas novads Mārupes novads Olaines novads Ropažu novads Salaspils novads Siguldas novads
Kurzemes plānošanas reģions	Liepājas valstspilsēta Ventspils valstspilsēta Dienvidkurzemes novads Kuldīgas novads Saldus novads Talsu novads Tukuma novads Ventspils novads
Latgales plānošanas reģions	Daugavpils valstspilsēta Rēzeknes valstspilsēta Augšdaugavas novads Balvu novads Krāslavas novads Līvānu novads Ludzas novads Preiļu novads Rēzeknes novads
Vidzemes plānošanas reģions	Alūksnes novads Cēsu novads Gulbenes novads Limbažu novads Madonas novads Ogres novads Saulkrastu novads Smiltenes novads Valmieras novads Valkas novads Varakļānu novads
Zemgales plānošanas reģions	Jelgavas valstspilsēta Aizkraukles novads Bauskas novads Dobeles novads Jelgavas novads Jēkabpils novads

Noteikumu projektā ietvertais risinājums neizslēdz iespēju pieteikties atbalstam, ja plānotais finansējuma saņēmējs (dūņu centrs) sniegs atbalstu arī citā plānošanas reģionā – proti, dūņu centrs tiks izveidots konkrētā plānošanas reģionā, attiecīgi dūņu centrs varēs pretendēt uz atbalstu attiecīgā plānošanas reģiona ietvaros. Vienlaikus starp pašvaldībām vai to kapitālsabiedrībām tiek slēgta sadarbības vienošanās, kurā tiek noteiktas savstarpējās saistības, pienākumi, atbildība par ieguldījumiem infrastruktūrā un to uzturēšanu, kā arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas apjomi un cita nepieciešamā informācija. Šādā gadījumā projekta iesniedzējam būs jāiesniedz pašvaldību savstarpējās sadarbības vienošanās vai līguma kopija. Projektu vērtēšanā netiek piemērots ierobežojums, ka dūņu centrs apsaimnieko tikai konkrēto plānošanas reģionu, ja vien tiek nodrošināta saskaņotība ar Plānā noteikto teritoriju pārklājumu, vienlaikus kvalitātes vērtēšanas kritērijos tiek piešķirti papildu punkti projektiem, kuros nodrošināta vairāku pašvaldību iesaiste un notekūdeņu dūņu pārstrādes centralizācija plānošanas reģiona ietvaros. Vērtējot projekta iesniegumu, papildu punktus piešķir projektiem, kuros paredzēta notekūdeņu dūņu apstrādes jaudu konsolidācija un centralizācija, nodrošinot mazāku apstrādes vietu skaitu, efektīvāku infrastruktūras izmantošanu, vides risku samazinājumu, ekonomiski pamatotu jaudu noslodzi.

Ja projektu iesniegumu atlasē kādā plānošanas reģionā netiek izmantots viss šim reģionam Noteikumu projekta 8. punktā noteiktais maksimāli pieejamais EKII finansējums, neizmantotā finansējuma daļa tiek pārdalīta citu plānošanas reģionu projektu iesniegumiem, kuri kopējā vērtēšanā saņēmuši augstāko punktu skaitu un atbilst programmas mērķiem, neatkarīgi no plānošanas reģiona. 

Ņemot vērā, ka projekta iesniedzējam, saskaņā ar šī Noteikumu projekta prasībām, ir jābūt saņēmušam pašvaldības pilnvarojumu nodrošināt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas uzdevumus dūņu centrā, kā arī jānoslēdz attiecīgs līgums ar pašvaldību, un jāveic dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums, ir būtiski nodrošināt pietiekamu laiku projektu iesniegumu sagatavošanai. Šie priekšdarbi prasa saskaņošanu starp vairākām pusēm, tostarp pašvaldību, un detalizētu dokumentācijas izstrādi. Tāpēc atlases nolikumā tiks noteikts, ka projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš būs četri mēneši pēc konkursa izsludināšanas. Šāds termiņš nodrošinās pietiekamu laiku nepieciešamo deleģējumu un līgumu noformēšanai, kā arī nepieciešamās dokumentācijas pabeigšanai. Tādējādi tiks mazināts administratīvais slogs un nodrošināta godīga konkurence un piekļuve visiem potenciālajiem iesniedzējiem.

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi dūņu centrā. EKII līdzekļu piešķiršana notekūdeņu dūņu pārstrādes projektu īstenošanai ir vērsta uz tehnoloģiski efektīvu risinājumu ieviešanu biogēno elementu un enerģijas atgūšanai, vienlaikus samazinot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas radīto ietekmi uz vidi un enerģijas patēriņu. Atbalsts paredzēts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot pāreju uz ilgtspējīgākiem un klimatam draudzīgākiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumiem, kas atbilst ES un nacionālajiem vides un klimata politikas mērķiem, tostarp aprites ekonomikas principiem un resursu atkārtotai izmantošanai.

Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu saskaņā ar atlases nolikuma prasībām, pievieno Noteikumu projekta 61.2.2. apakšpunktā minēto Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību un iesniedz to VIF. Projekta iesniedzējs apliecina arī interešu konflikta neesamību. Lai samērīgi piemērotu administratīvo slogu un vienlaikus nodrošinātu atbalstāmo darbību atbilstību valsts politikas plānošanas dokumentiem, noteikumu projektā paredzēta diferencēta pieeja atkarībā no projekta atbilstības Plānam. Ja projekts tiek īstenots atbilstoši Plānam, projekta iesniedzējam nav jāiesniedz dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums, ņemot vērā, ka Plāna ietvaros jau veikts stratēģisks risinājumu izvērtējums. Savukārt, ja plānotās aktivitātes neatbilst Plānam (tiek izvēlēts individuāls risinājums), projekta iesniedzējam ir jāiesniedz dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums, kurā pamatota izvēlētā risinājuma tehniskā un ekonomiskā lietderība, kā arī pašvaldības domes lēmums par šī izvērtējuma apstiprināšanu.
Papildus projekta iesniegumam projekta iesniedzējs iesniedz šādus dokumentus:
- informāciju par plānoto notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu un tās darbību (tehnisko specifikāciju un citus pieejamos dokumentus), lai saņemtu izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību;
- VVD izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību;
- līgumu ar pašvaldību par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu nodrošināt notekūdeņu dūņu pārstrādi;
- dokumentus, kas apliecina plānoto notekūdeņu dūņu piegādi uz dūņu pārstrādes centru (piemēram, sadarbības apliecinājumus ar citām pašvaldībām vai pakalpojumu sniedzējiem);
- īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoša dokumenta kopiju;
- pilnvarojumu apliecinošu dokumentu, ja attiecināms.

VVD sagatavo un izsniedz projekta iesniedzējam izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību. Projektu iesniedzēji ņem vērā šo aspektu plānojot projekta iesnieguma sagatavošanas laika grafiku, ierēķinot laiku dokumentācijas iesniegšanai VVD un VVD izziņas saņemšanai. Ņemot vērā atzinuma sagatavošanas termiņu un iespējamo papildus laiku dokumentācijas precizēšanai, ieteicams projekta laika grafikā paredzēt vismaz vienu papildu mēnesi projekta iesnieguma sagatavošanai. VIF projektu atlases izsludināšanas kārtībā šo aspektu ņem vērā, plānojot iesniegumu iesniegšanas termiņus un informējot potenciālos iesniedzējus par šo nosacījumu.

Šī Noteikumu projekta 61.2. apakšpunktā paredzētā prasība projekta iesniegumam pievienot dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējumu, kā arī VVD izziņu nav uzskatāma par papildu administratīvu slogu, jo tā izriet no vides aizsardzības regulējuma un horizontālajiem nosacījumiem dūņu centru izveidei. Minētie dokumenti ir nepieciešami, lai izvērtētu projekta ietekmi uz vidi, atbilstību zaļā kursa principiem un nodrošinātu atbildīgu EKII finansējuma izmantošanu. Līdz ar to finansējuma saņēmējiem papildu slogs netiek radīts, bet vienlaikus tiek nodrošināta informācija par projekta ekonomisko pamatotību.

Lai nodrošinātu EKII finansējuma izlietojuma caurskatāmību, klimatiskās ietekmes novērtēšanu un projekta rezultātu uzraudzību, finansējuma saņēmējam saskaņā ar šo noteikumu 57.1. apakšpunktu tiek noteikts pienākums uzkrāt un uzskaitīt datus par notekūdeņu dūņu pārstrādes procesu un sasniegtajiem rezultātiem.
Datu uzskaite nepieciešama:
1) SEG emisiju samazinājuma aprēķinam un pārbaudei;
2) notekūdeņu dūņu pārstrādes efektivitātes izvērtēšanai;
3) pārstrādes procesā iegūto produktu apjomu uzskaitei;
4) vides prasību ievērošanas kontrolei;
5) vienotas valsts līmeņa datu sistēmas izveidei par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu.
Prasība nodrošināt, ka uz pārstrādi piegādāto notekūdeņu dūņu sausnas saturs nav mazāks par 15 %, noteikta ar mērķi veicināt mehāniski atūdeņotu dūņu izmantošanu un mazināt neefektīvu ūdens transportēšanu, tādējādi samazinot transporta izmaksas, enerģijas patēriņu un SEG emisijas. Datu uzskaite par notekūdeņu dūņu kvalitātes rādītājiem, tostarp smago metālu koncentrāciju, nepieciešama, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanu un izvērtētu pārstrādes produktu drošu izmantošanu vidē. Savukārt dati par komposta, biogāzes, biometāna un bioogļu apjomu nepieciešami, lai novērtētu resursu reģenerācijas efektivitāti un aprites ekonomikas principu ieviešanu.
Faktiskā SEG emisiju samazinājuma un SEG emisiju samazinājuma efektivitātes rādītāja uzskaite nodrošina iespēju izvērtēt investīciju klimatisko pienesumu un salīdzināt dažādu tehnoloģisko risinājumu efektivitāti.

Lai nodrošinātu EKII ieguldījumu ilgtspēju un efektīvu finansējuma izmantošanu, projekta iesniedzējam ir īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, tajā skaitā uz zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, vai tas ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu vai ir nodibinājis apbūves tiesību, ja tas atbilst projekta īstenošanas mērķiem un ilgtermiņā nodrošina saimnieciskās darbības turpināšanu, vai ir ieguvis īpašumtiesības uz iekārtām, kuras tiks uzstādītas projekta ietvaros, vai uz projekta ietvaros iegādāto transportlīdzekli. Īpašuma, nomas vai apbūves tiesībām uz nekustamo īpašumu jābūt nostiprinātām Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā apliecina, ka īpašuma, nomas vai apbūves tiesības tiks nostiprinātas zemesgrāmatā līdz noslēguma maksājuma apstiprināšanai.

Demarkācija ar citiem atbalsta instrumentiem tiek nodrošināta, nosakot, ka šī konkursa ietvaros tiek atbalstītas notekūdeņu dūņu pārstrādes un reģenerācijas darbības, tostarp pārstrādes iekārtu izveide un ar to saistītā infrastruktūra, kā arī transporta risinājumi notekūdeņu dūņu nogādāšanai uz pārstrādes centriem. Vienlaikus netiek atbalstītas darbības, kas saistītas ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pamatprocesiem un notekūdeņu dūņu sākotnējo apstrādi, kuras tiek finansētas citu atbalsta instrumentu ietvaros. Notekūdeņu dūņas tiek apsaimniekotas kā notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusprodukts, un to pārstrāde netiek uzskatīta par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tādējādi nodrošinot skaidru robežu starp atbalsta instrumentiem un novēršot dubultfinansējuma risku.

Atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi

Noteikumu projektā tiek noteiktas šādas ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi, saistītas atbalstāmās darbības:

1) ieguldījumi dūņu centra pamatdarbības nodrošināšanai:
- notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu iegāde un tām nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu iegāde, izbūve, uzstādīšana un pielāgošana notekūdeņu dūņu pārstrādei, tajā skaitā notekūdeņu dūņu komposta sagatavošanai;
- notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā radušos notekūdeņu un fugāta savākšanas un attīrīšanas iekārtu un tām nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu iegāde, izbūve, uzstādīšana un pielāgošana, lai nodrošinātu atbilstošu vides aizsardzības prasību ievērošanu. Notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā rodas koncentrēti notekūdeņi un fugāts, kuru sastāvā ir paaugstināts piesārņojošo vielu saturs. Lai nodrošinātu atbilstošu vides aizsardzības prasību ievērošanu un novērstu potenciālu negatīvu ietekmi uz augsni un ūdeņiem, nepieciešams paredzēt attiecīgo notekūdeņu un fugāta savākšanas, attīrīšanas un pārstrādes iekārtu iegādi, izbūvi un pielāgošanu;
- notekūdeņu dūņu kompostēšanas laukuma izbūve un infrastruktūras pielāgošana kompostēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp jumta un sienu konstrukciju uzstādīšana, kā arī vietu izveide vai pielāgošana pildvielu uzglabāšanai. Tas ietver arī būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu izmaksas. Pildvielas (piemēram, šķelda, zāģskaidas, kūdra, salmi, lapas) ir būtiskas kompostēšanas procesā, jo nodrošina optimālu oglekļa un slāpekļa attiecību (C:N), kas ir svarīga mikrobioloģiskajai aktivitātei, uzlabo aerāciju un struktūru, novērš sablīvēšanos un anaerobos apstākļus, palīdz samazināt mitrumu un smakas, veicinot vienmērīgu sadalīšanos, kā arī nodrošina kvalitatīvu gala kompostu, kas piemērots izmantošanai un izplatīšanai;
- notekūdeņu smaku neitralizācijas iekārtu iegāde un gāzu uztveršanas un biofiltru sistēmas SEG emisiju savākšanai un uzkrāšanai iegāde un uzstādīšana. Gāzu uztveršanas un attīrīšanas iekārtas ir tieši saistītas ar SEG emisiju samazināšanu, kas ir Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. - 2030. gadam un ES klimata politikas galvenais mērķis. Notekūdeņu dūņu pārstrādes laikā, īpaši kompostēšanas vai anaerobās fermentācijas procesos, rodas dažādas gāzes (metāns, CO₂, slāpekļa oksīdi un citas smaku izraisošas vielas). Šo SEG emisiju nekontrolēta izplūde veicina klimata pārmaiņas, rada negatīvu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību. Gāzu uztveršanas sistēmas (piemēram, noslēgti tuneļi, ventilācijas kolektori) ļauj savākt emisijas jau to rašanās vietā, veicinot kontrolētu bioloģisko sadalīšanos, samazinot izplatīšanās risku. Savukārt biofiltri nodrošina gāzu attīrīšanu vai neitralizēšanu pirms to izvadīšanas atmosfērā, izmantojot mikroorganismus dabiskos pildmateriālos (koksne, komposts), nodrošinot smaku un gāzu attīrīšanu videi draudzīgā veidā. Gāzes, piemēram, biogāze, var tikt tālāk pārstrādāts enerģijas ražošanā, tādējādi veicinot aprites ekonomiku. Arī termiskās apstrādes procesā tiek ražotas gāzes (pirolīzes gāze jeb sintēzes gāze), taču tās rodas slēgtā vidē un tiek pilnībā savāktas un izmantotas siltuma ražošanai procesa pašnodrošināšanai, tādējādi novēršot nekontrolētas SEG emisijas un smaku izplatību. Atšķirībā no kompostēšanas vai anaerobās fermentācijas, termiskā apstrāde nodrošina praktiski pilnīgu gāzu uztveri un iekšēju izmantošanu, veicinot klimata mērķu sasniegšanu un energoefektivitāti;
- notekūdeņu dūņu anaerobo fermentācijas iekārtu un to darbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve un uzstādīšana, lai nodrošinātu biogāzes ieguvi no dūņām ar iespēju to attīrīt līdz biometāna kvalitātei. Ja projekta ietvaros paredzēta biogāzes ražošana no notekūdeņu dūņām, projektā jāparedz arī digestāta turpmāka pārstrāde vai izmantošana, nodrošinot pilnīgu notekūdeņu dūņu pārstrādes ciklu. Anaerobā fermentācija un biogāzes ražošana nav uzskatāma par pilnīgu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumu, jo fermentācijas procesā rodas digestāts, kam nepieciešama turpmāka pārstrāde vai izmantošana. Tādēļ noteikumu projekta 34. punktā paredzēta prasība nodrošināt arī digestāta turpmāku apsaimniekošanu, sekmējot pilna pārstrādes cikla ieviešanu un aprites ekonomikas principu ievērošanu;
- notekūdeņu dūņu žāvēšanas un termiskās apstrādes iekārtu, tostarp termiskās apstrādes reaktora, iegāde un uzstādīšana, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu pārstrādi un resursu reģenerāciju. Termiskā apstrāde ir inovatīva notekūdeņu dūņu pārstrādes metode, kurā organiskās vielas augstā temperatūrā sadalās bez skābekļa klātbūtnes. Process sākas ar notekūdeņu dūņu mehānisku atūdeņošanu un žāvēšanu līdz aptuveni 80–90 % sausnas saturam, lai nodrošinātu efektīvu termisko apstrādi. Pēc tam žāvētās dūņas tiek ievadītas termiskās apstrādes iekārtā, kur tās sadalās bezskābekļa vidē. Rezultātā rodas trīs galvenie produkti – bioogles, termiskās apstrādes gāze un neliels daudzums šķidruma. Galvenais gala produkts ir bioogles, kuras plānots izmantot kā mēslošanas līdzekli, vienlaikus nodrošinot oglekļa ilgtermiņa uzkrāšanu un samazinot SEG emisijas. Termiskās apstrādes gāze ir degošs gāzu maisījums (piemēram, CO, CH₄, H₂), kas izmantojams siltuma atgūšanai un paša procesa uzturēšanai. Šādu tehnoloģiju ieviešana ir būtisks solis ceļā uz aprites ekonomikas un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, jo tā nodrošina būtisku notekūdeņu dūņu apjoma samazinājumu, resursu (piemēram, fosfora un biogēnā oglekļa) reģenerāciju, kā arī bīstamo piesārņotāju, tostarp PFAS un mikroplastmasas, iznīcināšanu.

2) ar dūņu centra darbību saistīti ieguldījumi palīgprocesu un loģistikas nodrošināšanai:
- autosvaru iegāde un uzstādīšana ievesto notekūdeņu dūņu masas kontrolei. Autosvari ir būtiska notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras sastāvdaļa, jo tie nodrošina precīzu uz pārstrādi ievesto notekūdeņu dūņu daudzuma uzskaiti. Precīza uzskaite ir svarīga gan grāmatvedības un projekta uzraudzības nolūkos, gan projektā plānoto rezultatīvo rādītāju sasniegšanas verifikācijai (piemēram, pārstrādāto notekūdeņu dūņu tonnāžas aprēķinam). Pašlaik Latvijā trūkst precīzu un vienoti uzskaitītu datu par faktiskajiem notekūdeņu dūņu apjomiem, kas būtiski apgrūtina plānošanu un politikas mērķu izpildes izvērtējumu. Autosvari ļaus nodrošināt ticamus, pārbaudāmus un salīdzināmus datus par pārstrādei nodoto notekūdeņu dūņu daudzumu visos reģionālajos dūņu centros. Bez autosvariem nav iespējams nodrošināt objektīvu datu apkopojumu, kā arī caurskatāmību un izmaksu pamatotību, kas nepieciešama sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma regulēšanai un tarifu noteikšanai. Tā kā autosvari tiek izmantoti tikai sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanai, tie nav saistīti ar komerciālu peļņas gūšanu, bet gan ar pakalpojuma ilgtspēju un sabiedrības interešu aizsardzību;
- analītiskā testēšanas iekārtas iegāde un uzstādīšana notekūdeņu dūņu sastāva un kvalitātes kontrolei. Dūņu sastāva un kvalitātes testēšana (piemēram, sausnas saturs, smago metālu koncentrācija, organiskās vielas) ir būtiska, lai ievērotu vides normatīvus (piemēram, MK noteikumi Nr. 362). Plānojot gala produkta – komposta vai bioogļu – iegūšanu un iespējamu tā komercializāciju vai izplatīšanu lauksaimniecībā, ir nepieciešams pārbaudīt tā ķīmisko sastāvu un nodrošināt, ka tas atbilst tirgus un normatīvajiem standartiem (tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003; Latvijas kvalitātes standartiem), kā arī sagatavot atbilstības dokumentāciju, ja komposts tiek laists tirgū vai nodots trešajām personām. Analītiskā iekārta ir tieši saistīta ar projekta mērķi nodrošināt komunālo notekūdeņu attīrīšanas rezultātā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi un reģenerāciju, veicinot resursu atgūšanu, pārstrādes procesu kvalitātes kontroli un videi drošu gala produktu iegūšanu, kā arī nodrošinot atbilstību vides aizsardzības prasībām;
-specializētās tehnikas un mehānismu iegāde, kas nepieciešama notekūdeņu dūņu pārstrādes un kompostēšanas procesu nodrošināšanai, tajā skaitā komposta apmaisītāji, irdinātāji, kausi, frontālie iekrāvēji un citi nepieciešamie mehānismi, kas nodrošina efektīvu bioloģiskās masas sagatavošanu, apstrādi un homogēnu aerāciju kompostēšanas procesā;
- notekūdeņu dūņu transportēšanai uz notekūdeņu dūņu pārstrādes vietu nepieciešamo specializēto, bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu, kas darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem, iegāde, tai skaitā frontālo iekrāvēju iegāde, ja tie ir darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem un klasificējami kā bezemisiju vai tīrie transportlīdzekļi. Bezemisiju transportlīdzeklis ir transportlīdzeklis, kas ekspluatācijas laikā nerada nekādas izplūdes gāzu emisijas (CO₂, slāpekļa monoksīds, slāpekļa dioksīds, daļiņas) no izplūdes caurules, piemēram, elektroauto, ūdeņraža degvielas šūnu transportlīdzekļi, pilnībā elektriskas vakuuma kravas automašīnas, cisternas, traktori, elektriskie komunālie traktori vai pašgājējmašīnas. Savukārt tīrs transportlīdzeklis ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis, kura CO₂ emisijas nepārsniedz 50 g/km un kura reālās braukšanas emisijas atbilst noteiktām robežvērtībām. Tīrie transportlīdzekļi ir tādi transportlīdzekļi, kuri rada izmešus, bet būtiski mazākus un tiek uzskatīti par "neitrāliem", jo degviela tiek iegūta no biomasas. Piemēram, transportlīdzekļi, kas darbināmi ar biometānu, sašķidrināto biogāzi, HVO (Hydrotreated Vegetable Oil), hibrīda transportlīdzekļi (elektrība + biodegviela vai HVO). ES klimata politika paredz būtisku SEG emisiju samazinājumu transporta sektorā, veicinot pāreju uz videi draudzīgu mobilitāti. EKII finansējumu transporta iegādei var izmantot tikai tādām investīcijām, kas atbilst principam "nenodarīt būtisku kaitējumu" (no angļu valodas "Do No Significant Harm" – DNSH) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 prasībām par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas sistēmu. Ņemot vērā notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras specifiku un tās izvietojumu arī mazapdzīvotās teritorijās ar lieliem attālumiem, pilnīga pāreja uz bezemisiju transportlīdzekļiem ne vienmēr nodrošina tehnoloģiski un operacionāli efektīvu risinājumu. Tādēļ tiek paredzēta iespēja iegādāties arī tīrus transportlīdzekļus, kas nodrošina būtisku SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar tradicionālajiem fosilās degvielas transportlīdzekļiem, vienlaikus saglabājot piemērotību ekspluatācijai reģionālajos apstākļos. Finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka iegādātie transportlīdzekļi atbilst piemērojamajai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/33/EK par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam 4. panta 4. punkta pakārtotajam "b" apakšpunkta un 4. panta 5. punktā noteiktajai "tīra transportlīdzekļa" vai "bezemisiju transportlīdzekļa" definīcijai. Projekta iesniedzējam būs jāspēj uzrādīt transportlīdzekļa tehniskā pase vai atbilstības sertifikāts, kas apliecinās transportlīdzekļa atbilstību bezemisiju vai tīra transportlīdzekļa definīcijai. Projekta īstenotāji var izmantot arī esošo transportu, lai nodrošinātu dūņu centru darbību, taču šādos gadījumos izmaksas nav attiecināmas uz projektu un tiek segtas no pašu resursiem. Atsevišķi izņēmumi attiecināmi uz notekūdeņu dūņu komposta irdinātājiem un frontālajiem iekrāvējiem, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu un kas tiek atbalstīti Noteikumu projekta ietvaros. Industriālajās notekūdeņu dūņu pārstrādes un kompostēšanas sistēmās komposta irdinātāji tradicionāli tiek darbināti ar dīzeļmotoru tehnoloģiju, kas nodrošina nepieciešamo izturību, jaudu un nepārtrauktu darbību intensīvā slodzē. Tirgus izpētes rezultāti apliecina, ka šobrīd nav pieejamu tehniski piemērotu bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu kategorijai atbilstošu iekārtu šai funkcijai. Tāpat tirgus izpēte ūdenssaimniecības nozarē apliecina, ka tirgū šobrīd nav pieejami arī frontālie iekrāvēji, kas atbilstu bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu kategorijai un spētu nodrošināt tehnoloģiskās prasības notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā. Frontālie iekrāvēji primāri tiek izmantoti notekūdeņu dūņu pārstrādes un kompostēšanas tehnoloģiskajā procesā, nevis notekūdeņu dūņu transportēšanai. Līdz ar to frontālo iekrāvēju iegāde ir klasificēta kā specializētā pārstrādes tehnika, savukārt transportlīdzekļu kategorijā tiek saglabāta prasība par atbalsta attiecināmību tikai uz bezemisiju vai tīrajiem transportlīdzekļiem gadījumos, kad šādas tehnoloģijas ir tirgū pieejamas. Vienlaikus paredzēts, ka gadījumā, ja tirgū parādīsies tehniski piemērotas bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu alternatīvas, atbalsts šādām iekšdedzes dzinēju iekārtām netiks turpināts.

Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, proti, attiecināmas ir izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai. Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šo noteikumu 26. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamās ieguldījumu izmaksas, tai skaitā:
- projekta iesniegumu pamatojošās un projekta īstenošanas dokumentācijas izstrāde - dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums, atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamā tehniskā specifikācija, tajā skaitā tehniskā projekta vai būvprojekta sagatavošanas (tajā skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas;
- būvprojekta ekspertīzes, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tajā skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, ja ekspertīzes vai uzraudzības veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, un ja šīs izmaksas ir iekļautas pamatlīdzekļa vērtībā. Saskaņā ar Noteikumu projektu ir noteikts, ka 26.1. un 26.2. apakšpunktā minēto izmaksu – tas ir projekta iesnieguma pamatojošās un īstenošanas dokumentācijas izstrādes, kā arī būvprojekta ekspertīzes, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šāds ierobežojums noteikts, lai nodrošinātu racionālu un samērīgu finanšu līdzekļu izlietojumu, koncentrējot resursus uz infrastruktūras izveidi un tehnoloģisko risinājumu ieviešanu;
- projekta vadības un administrēšanas nodrošināšana, tajā skaitā personāla izmaksas, projektu uzraudzības un koordinācijas aktivitātes, nepārsniedzot 10 % no kopējām attiecināmajām izmaksām projektā;
- izmaksas par ekspertu konsultācijām, kas nepieciešamas projekta sekmīgai realizācijai, nepārsniedzot 3 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Ar EKII atbalstu projektu ietvaros plānota jaunu dūņu centru izveide, kas paredz jaunu tehnoloģiju izvērtēšanu (tajā skaitā anaerobā fermentācija, gāzu savākšanas sistēmas vai biofiltri, emisiju kontrole, termiskās apstrādes reaktori), jaunu kompostēšanas laukumu ierīkošanu ar SEG emisiju savākšanas iespējām. Ņemot vērā, ka viena no potenciālajām tehnoloģijām notekūdeņu dūņu pārstrādei ir notekūdeņu dūņu termiskās pārstrādes metode, kas ir inovatīva un Latvijā šobrīd vēl netiek praktiski pielietota, – ir īpaši svarīgi nodrošināt kvalificētu ekspertīzi tās piemērotības, ietekmes uz vidi, resursu atgūšanas potenciāla un emisiju kontroles aspektu izvērtēšanā. Šāda mēroga projektiem nepieciešams veikt padziļinātu izvērtējumu par piemērotākajiem tehniskajiem risinājumiem un to integrējamību reģionālajā kontekstā. Tas ietver SEG emisiju ietaupījumu aprēķinu un emisiju samazināšanas risinājumu analīzi, kompostēšanas procesu modelēšanu dažādos klimatiskajos apstākļos, būvniecības, enerģijas un ekspluatācijas efektivitātes analīzi, aprites ekonomikas potenciāla izvērtējumu (biogāze, komposts, bioogles, resursu atgūšana). Tā kā pašvaldību vai operatoru rīcībā bieži nav šauras specializācijas inženiertehnisko vai vides ekspertu, pamatoti ir paredzēt iespēju šādus pakalpojumus iegādāties kā ārpakalpojumu. Šie ārpakalpojumi ir būtiski tehnoloģiski pamatotas investīciju izvēles nodrošināšanai, jo ļauj veikt SEG emisiju modelēšanu un emisiju samazināšanas aprēķinus. Noteiktā 3 % izmaksu robeža ir pietiekama, lai nodrošinātu kvalitatīvu ekspertīzi, saglabājot budžeta samērīgumu un efektivitāti;
- neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēti izdevumi ir izdevumi papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai varētu nodrošināt noslēgtā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus izdevumus novērstu. Neparedzēto izdevumu rašanās gadījumā, finansējuma saņēmējs, ierosinot grozījumus līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu VIF sniedz pamatojumu, kāpēc radušos izdevumus nebija iespējams paredzēt projekta plānošanas posmā. VIF detalizēti izvērtēs sniegto pamatojumu. Neparedzētie izdevumi nav attiecināmi, ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, un finansējuma saņēmējs tās sedz no saviem līdzekļiem, kas nav komercdarbības atbalsts. Ja atbalsts tiek sniegts kā VTNP, šo izmaksu segšana ir pieļaujama tikai tad, ja tā ir pamatota un netiek radīta pārmērīga kompensācija;
- pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (kas tiešā veidā saistītas ar projektu), saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas nav uzskatāmas par komercdarbības atbalstu. Lai nodrošinātu projekta redzamību un sabiedrības informētību, finansējuma saņēmējam tiek noteikts pienākums īstenošanas laikā nodrošināt projekta publicitātes pasākumus, tostarp informācijas izvietošanu tīmekļvietnē un projekta īstenošanas vietā, kā arī citus sabiedrības informēšanas pasākumus.

Pasākuma ietvaros iegādātajiem aktīviem jābūt jauniem un uzskaitītiem kā ilgtermiņa ieguldījumiem, lai nodrošinātu to izmantošanu projektā paredzētajam mērķim. Ja atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem, tad aktīvi tiek izmantoti visu sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku, savukārt, ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, tie jāizmanto vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Šādi nosacījumi nodrošina investīciju ilgtspēju un sabiedriskā pakalpojuma nepārtrauktību.

Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi

Pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts tiek sniegts trīs formās – atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, regulas Nr. 651/2014 41. pantu un regulu Nr. 2023/2831. Primāri atbalsts tiek piešķirts kā kompensācija par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu, kas paredz pašvaldības un sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja savstarpēju līgumu. Šāda pieeja valsts atbalsta regulējuma izvēlē noteikta, lai nodrošinātu elastību un atbilstību dažādiem atbalstāmo darbību raksturiem. Primārā atbalsta forma ir kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem, ja pakalpojuma sniedzējam ir pašvaldības deleģējums un tiek ievērotas pārkompensācijas novēršanas prasības. Vienlaikus, ja notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā rodas enerģija (piemēram, biogāze), kas pārsniedz sabiedriskā pakalpojuma robežas, ir piemērojama regulas Nr. 651/2014 41. panta kārtība, kas reglamentē atbalstu ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas jomā. Savukārt dokumentācijas sagatavošanas un citas līdzīgas izmaksas var tikt segtas ar regulu Nr. 2023/2831 par de minimis atbalstu, lai izvairītos no nesamērīga administratīvā sloga un nodrošinātu atbalsta efektivitāti.

Ja pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts kā VTNP, tad sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējam ar pašvaldību ir jābūt noslēgtam līgums, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi un kurā, papildus Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 7. panta 1. un 2. punktā noteiktajai informācijai, ir iekļauti šādi nosacījumi:
1) informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai, ja atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;
2) informācija par jebkādu ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, kuras pakalpojuma sniedzējam piešķir pašvaldība, lai nodrošinātu uzticētā sabiedriskā pakalpojuma izpildi;
3) atsauce uz Eiropas Komisijas 2025. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 2025/2630 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES.

Saskaņā ar VTNP uzdevumu, ir jānosaka skaidri un izsekojami nosacījumi līgumā starp pakalpojuma sniedzēju un publisko uzdevuma devēju. VTNP precīzi nosaka elementus, kuriem jābūt ietvertiem šādā līgumā, tai skaitā pakalpojuma saturs un kvalitātes prasības, īpašo vai ekskluzīvo tiesību būtība, kompensācijas metodoloģija, mehānismi pārmaksas novēršanai un atgūšanai, regulāras uzraudzības un pārskatīšanas procedūras. Ņemot vērā, ka notekūdeņu dūņu pārstrādes funkcija Latvijā ir daļa no sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma, un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums jau nosaka būtisku daļu no līgumā iekļaujamajām prasībām, savukārt atsevišķas detalizētas prasības ir noteiktas arī MK noteikumu projektā Nr. 24-TA-2801, KEM, izstrādājot ES fondu noteikumu projektu, ir apzināti izvairījusies no prasību dublēšanas. Līdz ar to šajos noteikumos ir ietvertas tikai tās minimālās un specifiskās līguma prasības, kas nepieciešamas tieši ES fondu finansējuma piemērošanas kontekstā.

Attiecināmās izmaksas Noteikumu projekta ietvaros aptver visus izdevumus, kas nepieciešami uzticētā sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma izpildei, ietverot notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un gala produkta sagatavošanu izmantošanai vai utilizācijai. Notekūdeņu dūņu pārstrāde kā sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums ir jāvērtē plašākā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma kontekstā, nekā to šauri definē Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums. Faktiski pārstrādes process aptver vairākus posmus:
1. atūdeņoto notekūdeņu dūņu savākšana no NAI;
2. transportēšana un nogādāšana dūņu centrā, kas nodrošina notekūdeņu dūņu centralizētu apsaimniekošanu;
3. notekūdeņu dūņu pārstrāde – kompostēšana, biogāzes vai bioogļu ražošana, kas nodrošina vides prasībām atbilstošu notekūdeņu dūņu pārstrādi;
4. radītā produkta sagatavošana utilizācijai vai izmantošanai, piemēram, komposta kā augsnes uzlabotāja vai bioogļu kā mēslojuma līdzekļa.
Sabiedriskā pakalpojuma pienākums nebeidzas ar notekūdeņu dūņu mehānisku apstrādi vai uzglabāšanu, bet gan ietver visus soļus, kas nodrošina gala produkta radīšanu un tā drošu izmantošanu vai utilizāciju. Pretējā gadījumā pastāvētu risks, ka daļa izmaksu (piemēram, transportēšana vai gala produkta sagatavošana) tiktu uzskatīta par ārpus pakalpojuma pienākuma esošu komercdarbību.
Turklāt šāda pieeja atbilst kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem piešķiršanas prasībām, jo kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem ietver visas izmaksas, kas tieši saistītas ar uzticētā pakalpojuma izpildi un ir nepieciešamas sabiedrības interesēs noteiktā pakalpojuma nodrošināšanai. Tādējādi tiek nodrošināta vienota un pilnvērtīga izmaksu uzskaite visā notekūdeņu dūņu pārstrādes ķēdē – sākot no savākšanas līdz gala produkta nodošanai drošai izmantošanai.

Par VTNP saskaņā šī Noteikuma projekta ietvaros kvalificējamas visas darbības un izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi līdz tādam stāvoklim, kurā tās vairs netiek uzskatītas par notekūdeņu dūņām, tas ir līdz brīdim, kad ir iegūts pārstrādes rezultāts (komposts, digestāts, bioglejas, bioogles un citi). Šajā tvērumā ietilpst:
1) pārstrādes tehnoloģiskā procesa nodrošināšana (kompostēšana, anaerobā pārstrāde, termiskā apstrāde un citi);
2) nepieciešamās infrastruktūras un aprīkojuma izveide, uzturēšana un atjaunošana pārstrādes funkcijas veikšanai;
3) notekūdeņu dūņu transportēšana un nogādāšana dūņu centrā;
4) ar pārstrādes cikla funkcionālu nodrošināšanu saistītās palīgprocesa darbības.
Šīs darbības kvalificējas kā VTNP, jo:
- tās ir neatņemama sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sastāvdaļa, kas izriet no normatīvi noteiktā pašvaldību pienākuma nodrošināt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu;
- tirgus apstākļos šā pakalpojuma nodrošināšana nav ekonomiski dzīvotspējīga, ko apliecina nepietiekama privātā sektora iniciatīva;
- pārstrādes izmaksas tieši ietekmē sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma tarifu iedzīvotājiem, kamdēļ valstij ir pienākums nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu nepārmērīgi augstu izmaksu apstākļos.

Par darbībām, kas nekvalificējas kā VTNP un attiecīgi nav finansējamas kā kompensācija par VTNP, uzskatāmas darbības, kas saistītas ar notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā iegūto gala produktu izmantošanu ārpus sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanas, tostarp:
- to realizācija tirgū vai komerciāla aprite;
- izmantošana citās nozarēs;
- maisījumu vai augsnes uzlabotāju ražošana;
- utilizācija vai cita saimnieciska izmantošana ārpus pakalpojuma sniegšanas sistēmas.
Minētās darbības kvalificējamas kā komercdarbība (attiecīgi piemērojama regula Nr. 651/2014 vai regula Nr. 2023/2831), jo:
- tās nav saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanu, bet gan ar tirgus dalībnieku izvēli par gala produkta izmantošanu vai realizāciju;
- tās nerada tiešu ietekmi uz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu;
- šo darbību veikšanai tirgū pastāv uzņēmējdarbības iespējas bez nepieciešamības pēc valsts iejaukšanās.

Savukārt biogāzes un tās pārstrādes produktu izmantošana sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanai, tostarp siltumenerģijas ražošana tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai un biometāna izmantošana dūņu savākšanas un transportēšanas specializētajos transportlīdzekļos, tiek uzskatīta par VTNP ietvarā veiktu darbību.

Kompensācijas summa par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, kas ietver notekūdeņu dūņu pārstrādi, sniegšanu nedrīkst pārsniegt neto izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma pienākumu izpildi. Neto izmaksas aprēķina kā starpību starp pakalpojuma sniegšanas izmaksām un ar to gūtajiem ieņēmumiem. Aprēķinā jāņem vērā arī jebkādi papildu ieņēmumi vai priekšrocības, ko uzņēmums gūst no ekskluzīvām vai īpašām tiesībām vai citām valsts piešķirtām priekšrocībām, ja tās pārsniedz saprātīgu peļņu. Kompensācijas aprēķinā saprātīgas peļņas apmērs nosakāms atbilstoši objektīviem un pārredzamiem kritērijiem: gadījumos, kad risks ir zems (piemēram, izmaksas tiek pilnībā kompensētas), peļņa nedrīkst pārsniegt attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi ar prēmiju 100 bāzes punktu apmērā. Ja atbalsts tiek sniegts kā VTNP, attiecināmas ir šo noteikumu 25. punktā paredzētās darbības un to īstenošanai saistītās šo noteikumu 26. punktā noteiktās izmaksas.

Pasākuma ietvaros biogāzes ražošana no notekūdeņu dūņu pārstrādes tiek vērtēta atšķirīgi atkarībā no projekta galvenā mērķa un saražotās enerģijas izmantošanas. Ja biogāze ir tikai blakusprodukts, kas galvenokārt tiek izmantots pašpatēriņam, un enerģijas ražošana nav projekta centrālais mērķis, tad izmaksas kvalificējas kā sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma izmaksas. Šajā gadījumā tiek uzsvērts, ka:
- biogāze nav transportējama vai tirgojama, bet kalpo tikai pakalpojuma nodrošināšanai;
- enerģijas ražošanas iekārtu izmaksas neveido būtisku daļu no projekta (ne vairāk kā 30 %);
- finansējuma saņēmējs saražoto biogāzi izmanto tikai un vienīgi sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanai vismaz 80 % apmērā no kopējā notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā iegūtā biogāzes apjoma. Par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu šā punkta izpratnē uzskata arī biogāzes izmantošanu siltumenerģijas ražošanai anaerobās fermentācijas procesa tehnoloģiskajam nodrošinājumam, kā arī no biogāzes iegūta biometāna izmantošanu finansējuma saņēmēja specializētajos transportlīdzekļos, kas nodrošina notekūdeņu dūņu savākšanu un transportēšanu;

Savukārt, ja šie nosacījumi netiek izpildīti un projekta ietvaros biogāzes ražošana pārsniedz sabiedriskā pakalpojuma robežas (piemēram, ja ir būtiska komerciāla interese to tirgot vai ja enerģijas ražošanas izmaksas kļūst dominējošas), tad atbalsts piemērojams kā valsts atbalsts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu. Atbalsts notekūdeņu dūņu anaerobo fermentācijas iekārtu un to darbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu biogāzes ieguvi no dūņām ar iespēju to attīrīt līdz biometāna kvalitātei saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, paredz šādus nosacījumus: 
- attiecināmās ir kopējās ieguldījumu izmaksas;
- Noteikumu projekta 36.2. apakšpunktā norādīti izejmateriāli, kurus pieļaujams izmantot biogāzes ražošanai un kas atbilst Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumu Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un šo kritēriju ievērošanas uzraudzības un pārbaudes kārtību" 4. pielikumā iekļautajam izejvielu sarakstam. Vienlaikus ņemams vērā, ka saražotajai biogāzei kā kurināmajam vai degvielai jāatbilst Transporta enerģijas likumā (uz šo Noteikumu projekta izstrādes brīdi, likumprojekts ar id.Nr 23-TA-1451) noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma prasībām;
- ieguldījumi drīkst būt tikai jaunuzstādītās vai būtiski atjaunotās jaudās;
- regulas Nr. 651/2014 41. panta 8. punkts paredz, ka maziem uzņēmumiem atbalsta intensitāti var palielināt par 20%, savukārt vidējiem uzņēmumiem – par 10%. Kopējā atbalsta intensitāte attiecināmajām izmaksām infrastruktūras ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas jomā, kas saistīta ar notekūdeņu dūņu pārstrādi, tostarp biogāzes (t.sk. biometāna) ieguves iekārtu iegādi un uzstādīšanu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. panta 7. un 8. punktu nepārsniedz:
 - lielajiem komersantiem 45%;
 - vidējiem komersantiem 55%;
 - mazajiem komersantiem 65%.

Komercdarbības atbalsta piešķiršanai ir nepieciešama finansējuma saņēmēja statusa (mikro/ mazais, vidējais vai lielais uzņēmums) pārbaude saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 I pielikumu, kura ir obligāta procesuāla prasība valsts atbalsta atbilstības nodrošināšanai.

Projekta īstenošanas laikā pašvaldībai kā pilnvarojuma devējam ir pienākums regulāri – vismaz reizi trijos gados un pilnvarojuma perioda beigās – pārskatīt kompensācijas maksājumus, lai pārliecinātos, ka tie atbilst faktiskajām izmaksām un netiek pieļauta pārkompensācija. Lai nodrošinātu caurskatāmību un atbilstību kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem piešķiršanas prasībām, gan atbalsta saņēmējam, gan pašvaldībai projekta dokumentācija un ar to saistītā informācija ir jāglabā vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām.

Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, tad ar ieguldījumiem saistītos darbus un līgumus drīkst uzsākt tikai pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, lai nodrošinātu regulā Nr. 651/2014 noteikto stimulējošo ietekmi. Tāpat atbalsts netiek piemērots izslēgtajām nozarēm vai uzņēmumiem, uz kuriem attiecas neatmaksātu nelikumīgu atbalstu rīkojumi, tādējādi mazinot risku par neatbilstībām.
Ja netiek izpildīti šo noteikumu 33. punktā noteiktie nosacījumi, ieguldījumu izmaksas notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtās, kuru darbības rezultātā rodas biogāze, ir atbalstāmas saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu par šo noteikumu 25.1.5. apakšpunktā noteiktajām darbībām, un saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 nosacījumiem par šī noteikuma 26. punktā noteiktajām izmaksām.
Sniedzot atbalstu ar regulu Nr. 2023/2831, ievēro šādus nosacījumus:
- piešķirot de minimis atbalstu, atbalsta sniedzējs pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr.2023/2831 3.panta 2.punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Viens vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr.2023/2831 2. panta 2. punktā noteiktajam.
- regulā Nr. 2023/2831 noteiktais robežlielums (300 000 euro) trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods;
- uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados.
- atbalstu var kumulēt ar citiem atbalsta instrumentiem, bet tikai tādā apmērā, lai netiktu pārsniegtas maksimālās atbalsta intensitātes un kopējais atbalsts nepārsniegtu 100 % attiecīgajām izmaksām;
- dokumentāciju par de minimis atbalsta piešķiršanu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no pēdējā pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

Komercdarbības atbalstu, kas tiek piešķirts kā VTNP, var kumulēt ar citiem valsts atbalsta instrumentiem vai programmām, ja vien netiek pārkāpts pārkompensācijas aizliegums. Tas nozīmē, ka finansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt faktiskās izmaksas, kas nepieciešamas sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildei, un kopējais atbalsts nedrīkst pārsniegt lēmumā noteikto robežlielumu – 20 miljonus EUR gadā par vienu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Situācijās, kad kompensācijas summa gada griezumā var būt mainīga (piemēram, intensīvu investīciju gadā), tiek piemērots vidējās gada summas aprēķins visam pilnvarojuma periodam, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un korektu atbalsta apmēra izvērtējumu.

Komercdarbības atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, ir kumulējams ar citiem valsts, reģionālajiem vai ES finanšu instrumentiem, ja tie attiecas uz atšķirīgām izmaksu pozīcijām. Tajā pašā laikā tiek ievērots nosacījums, ka kopējā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulā noteiktos maksimālos apmērus, tādējādi nodrošinot samērīgu un tirgu nekropļojošu atbalsta piešķiršanu.

Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir VIF lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, savukārt darbības, kas sāktas pirms iesnieguma iesniegšanas, padara projektu neatbilstošu atbalstam. Ja tiek konstatēts, ka pārkāptas regulas Nr. 651/2014, regulas Nr. 2023/2831 vai prasības, kas saistītas ar kompensācijas piešķiršanu par VTNP, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt saņemto atbalstu pilnā apmērā kopā ar procentiem, tādējādi nodrošinot tiesisko noteiktību un sabiedrisko līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Izmaksu attiecināmība tiek noteikta no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas VIF, nodrošinot komercdarbības atbalsta stimulējošās ietekmes prasības ievērošanu. Vienlaikus izmaksas par būvprojekta izstrādi var tikt attiecinātas no 2021. gada 1. janvāra, ja tās ir tieši saistītas ar projekta sagatavošanu un nepieciešamas projekta īstenošanai, un tās tiek segtas no projekta iesniedzēja līdzekļiem vai de minimis atbalsta, tādējādi neietekmējot komercdarbības atbalsta stimulējošo ietekmi. Līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai finanšu plūsma tiek nodrošināta no projekta iesniedzēja līdzekļiem.

Lai nodrošinātu caurspīdīgu finanšu plūsmu un nepieļautu dubultfinansēšanas risku, finansējuma saņēmējam ir pienākums uzturēt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, skaidri nošķirot izmaksas, kas attiecināmas uz katru no piemērojamajiem valsts atbalsta regulējumiem – kompensāciju par VTNP, regulu Nr. 651/2014 vai regulu Nr. 2023/2831.

Projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi 

Noteikumu projektā finansējuma saņēmēja uzdevums ir nodrošināt principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (no angļu valodas "Do No Significant Harm" – DNSH) ievērošana, kā arī integrētas prasības klimata pārmaiņu mazināšanas, energoefektivitātes un aprites ekonomikas veicināšanai. Minētās prasības tiek īstenotas, nosakot konkrētus pienākumus finansējuma saņēmējam, tostarp paredzot atbilstošas prasības līgumos ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Projekta īstenošanā finansējuma saņēmējam nepieciešams izmantot tehnoloģijas un materiālus, kas nerada negatīvu ietekmi uz vidi, neveicina jaunu atkritumu veidošanos un nepieļauj gruntsūdeņu piesārņojumu, vienlaikus samazinot SEG emisijas un veicinot piesārņojuma (tajā skaitā trokšņa, putekļu un citu emisiju) samazināšanu būvniecības laikā. Tāpat tiek paredzēta klimatnoturīgu būvniecības risinājumu un materiālu izmantošana, kas nodrošina infrastruktūras ilgtspēju un noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Projektos jāparedz energoefektīvu iekārtu izmantošana un sistēmu darbības optimizācija, nodrošinot efektīvu enerģijas patēriņu un emisiju samazināšanu. Nepieciešamības gadījumā tiek ieviesti risinājumi gaisa kvalitātes nodrošināšanai, tostarp emisiju uztveršanas tehnoloģijas. Vienlaikus tiek veicināta transporta risinājumu izmantošana ar zemāku emisiju līmeni un loģistikas optimizācija, lai mazinātu ietekmi uz vidi.nNoteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējam jāveic aprites ekonomikas principu ievērošanu, nodtrošinot notekūdeņu dūņu pārstrādi un reģenerāciju, maksimāli izmantojot izejvielas un pārstrādes procesā radušos blakusproduktus, tādējādi samazinot atkritumu veidošanos. Būvniecības procesā finansējuma saņēmējam jāievēro vides aizsardzības prasības, tostarp ierobežojumi attiecībā uz koku ciršanu putnu ligzdošanas periodā un esošās veģetācijas aizsardzību (ja attiecināms).

Projekta ietvaros, veicot iepirkumus, tiek ievērots, ka iepirkumu procedūras notiek saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu jomā, nodrošinot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci veicinošu pieeju. Zaļais publiskais iepirkums piemērojams tikai tajās preču, pakalpojumu un būvdarbu kategorijās, kur tas ir obligāts atbilstoši MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", 1. pielikumam.

Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Tādēļ noteikumu projektā ir iekļauta prasība, ka ārpus projekta netiek īstenotas darbības, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu. Šīs prasības mērķis ir novērst situācijas, kurās, piemēram, atsevišķi būvdarbi tiek realizēti ārpus projekta, un VIF nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu uzraudzību pār visām projekta mērķa sasniegšanai būtiskajām aktivitātēm. Projekta īstenošanas gaitā radušās papildu izmaksas, tostarp izmaksu sadārdzinājums, netiek finansētas no EKII līdzekļiem un tiek segtas no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot iepirkumu par būvdarbiem vai iekārtu piegādi, tiek konstatēts, ka faktiskās izmaksas ir augstākas nekā plānotās, tas nav uzskatāms par sadārdzinājumu. Šādā gadījumā attiecināmās izmaksas projekta ietvaros var tikt palielinātas, ja tas ir saskaņots ar VIF, vienlaikus nemainot piešķirtā EKII finansējuma apmēru, bet palielinot finansējuma saņēmēja līdzfinansējuma daļu. Savukārt par patiesu sadārdzinājumu ir uzskatāmas izmaksas, kas radušās jau spēkā esošu būvdarbu vai iekārtu piegādes līgumu izpildes laikā, un tās tiek segtas ārpus projekta no saņēmēja līdzekļiem. Projekta iesniedzējs no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu un citas papildu izmaksas, kas netiek uzskatītas par attiecināmām izmaksām, vienlaikus nodrošinot to saskaņošanu ar VIF. Lai rastu iespēju dūņu centru izbūvei piesaistīt papildu finansējumu situācijā, ja ir nepieciešams lielāks finansējums, noteikumu projekts paredz iespēju piesaistīt papildu finansējums (piemēram, no ūdenssaimniecības vai pašvaldības līdzekļiem, aizņēmumiem Valsts kasē vai komercbankās, citu finanšu instrumentu ieviešanas) attiecināmo izmaksu segšanai. 

Nav attiecināmas tādas projekta izmaksas kā:
- zemes vai būves iegāde;
- izmaksas par būvēm, kas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir pieņemtas ekspluatācijā, vai izmaksas par precēm, par kurām pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir parakstīti preču nodošanas un pieņemšanas akti;
- lietotu iekārtu iegāde;
- izmaksas par publicitātes nodrošināšanas darbībām, kas pārsniedz normatīvajos aktos vai projekta līgumā noteiktās obligātās projekta publicitātes prasības;
- esošo tehnoloģisko iekārtu pārbūvei, modernizācijai vai nomaiņai paredzēto ieguldījumu izmaksas;
-izmaksas, kas saistītas ar finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā jau esošu transportlīdzekļu uzturēšanu, remontu vai ekspluatāciju, pat ja šie transportlīdzekļi tiek izmantoti dūņu centra uzdevumu nodrošināšanai;
- nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, ja tās nav atgūstamas atbilstoši nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajam;
-izmaksas, kas pārsniedz noteikumos noteiktos attiecināmo izmaksu ierobežojumus. Vienlaikus šādas izmaksas ir norādāmas projekta kopējās izmaksās. Projektā nedrīkst plānot neattiecināmās izmaksas;
- projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.

Izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad projekta iesniegums iesniegts VIF, izņemot šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas no 2021. gada 1. janvāra, ievērojot šo noteikumu 40. un 48. punkta prasības. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas nav uzskatāmas par projekta pamatojošo dokumentāciju un nav attiecināmas.

Noteikuma projekta ietvaros publiskais finansējums tiek izmantots atbilstoši mērķim un saglabā savu ilgtspēju. Ja atbalsts piešķirts kā VTNP, aktīvi ir jāizmanto visu sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku, bet ne mazāk kā piecus gadus pēc projekta pabeigšanas, lai garantētu sabiedriskā pakalpojuma nepārtrauktību. Savukārt gadījumos, kad atbalsts tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, aktīvi obligāti jāizmanto vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma, nodrošinot ieguldījumu ilgtspēju un atbilstību valsts atbalsta regulējuma prasībām.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka VIF var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 70% no projektam piešķirtā EKII finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā EKII finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji pārsvarā ir pašvaldību kapitālsabiedrības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā no tā izmaksas dienas. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.

Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to investēt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši VIF noteiktajām iekšējās kārtības procedūrām. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī Noteikumu projekta 56. punkta nosacījumiem par izmaksu attiecināmības periodu.