Anotācija

Pašvaldības un reģionu iedzīvotāji ir noskaņoti skeptiski attiecībā uz vēja elektrostaciju novietojumu netālu no viņiem piederošajiem īpašumiem, tādēļ aizkavē vēja enerģijas attīstību Latvijā, nepiekrītot elektrostaciju ieviešanai. Pamatā vēja elektrostaciju ieviešana tiek saistīta ar negatīvu ietekmi - radīts nekustamā īpašuma apgrūtinājums, izmainīta ainava. Turklāt vietējo iedzīvotāju ieskatā vēja elektrostaciju ieviešana varētu ietekmēt vēsturiskas, aizsargājamas teritorijas, apkārtējo dabu.
Tomēr liela mēroga, komerciāli sekmīgi vējā enerģijas projekti var palīdzēt risināt reģionālās un valsts enerģētikas, klimata un ekonomikas prioritātes. Pašlaik vietējo iedzīvotāju kopienas negūst labumu no tā, ka to teritorijā vai tuvumā esošajā jūrā darbojas vēja elektrostacijas. Citu valstu (Dānijas, Vācijas, Austrālijas un citu valstu) pieredze rāda, ka, ieviešot vēja elektrostaciju radīto ieguvumu sadales mehānismu, tas ir, nodrošinot vietējai kopienai taustāmu labumu, nevis tikai vērtību, ko rada tīras enerģijas izmantošana, tiek uzlabota sabiedrības iesaistīšanās un tiek nodrošināts, ka iedzīvotāju kopienas piekrīt vēja elektrostaciju ilgtermiņa klātbūtnei.

Ņemot vērā, ka vietējo iedzīvotāju kopienu nostāja attiecībā uz vēja elektrostaciju klātbūtni savu īpašumu tuvumā ir visnotaļ negatīva, tiek ieviest vēja elektrostaciju maksājums vietējās kopienas attīstībai (turpmāk – maksājums kopienai), pozitīvi ietekmējot vēja elektrostaciju ieviešanas procesu un veicinot iedzīvotāju negatīvās nostājās mazināšanos. Ar noteikumu projektu tiks sekmēta atjaunīgo energoresursu izmantošana un vietējās elektroenerģijas ražošanas attīstība, kas mazinās atkarību no fosilo energoresursu un elektroenerģijas importa un sekmēs aprites ekonomikas elementu ieviešanu un klimatneitralitātes sasniegšanu. Ar šo noteikumu projektu pašvaldības un reģionu iedzīvotāji gūs tiešo finansiālo labumu, kas sekmēs to dzīves kvalitātes un maksātspējas kāpumu, tādējādi veicinot vietējā patēriņa pieaugumu, kas uzlabos uzņēmējdarbības lokālo vidi nišu pieprasījuma pieauguma veidā.

Noteikumu projekts paredz, ka maksājumu kopienai jāveic gan sauszemē, gan jūrā izvietotām vēja elektrostacijām. Maksājumu kopienai saņem pašvaldība un mājsaimniecības, kura atrodas 2 km rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas un punkta krastā, kuru nosaka taisnā leņķī pret krastu no iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā līdz 25 km attālumā no krasta esošas vēja elektrostacijas robežas.

Attāluma līdz vēja elektrostacijai noteikšana
Vēja elektrostacijas attālums no krasta tiek noteikts no taisnajām izejas līnijām (taisnās izejas līnijas ir krasta konfigurācijai atbilstošas līnijas, no kurām mēra teritoriālo jūru, kā arī kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu).
25 km attālums no krasta noteikumu projektā ir ietverts, ievērojot elektroenerģijas ražotāja intereses un iedzīvotāju kopienas vēlmi atstāt iespējami nemainīgu jūras skatu. Ja vēja elektrostacija atrodas tālāk par 25 km no krasta tā nerada ietekmi (vizuālu, audiālu, u.c.) uz izdzīvotāju kopienu.
Lai pamatotu izvēlēto 25 km attālumu no krasta teritorijas, ir veikta izpēte un vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu jūras vēja parku pieredzes apkopošana.
Globāla mēroga dati liecina, ka vidējā mediānas vērtība jūras vēja parkiem ir 35 km liels attālums no krasta. Eiropas reģionā attāluma vērtība ir 44 km. Ir uzsvērts, ka neatkarīgi no attāluma līdz krastam, ir nepieciešama vismaz viena apakšstacija elektroenerģijas pārvadīšanai uz sauszemes elektrotīklu [https://escholarship.org/content/qt6q32j71n/qt6q32j71n_noSplash_ce299968d848b35ac8719d33ded70f80.pdf].
Eiropas Savienības ietvaros izbūvēto jūras vēja parku attālumi no krasta ir no 8 km līdz 55 km, kas ir liels diapazons, jo izvēlētais attālums no krasta ir atšķirīgs lokālo nosacīju iespaidā, kuri ir atšķirīgi katrai izpētītai dalībvalstij [https://www.researchgate.net/figure/Average-water-depth-and-distance-to-shore-by-country-8_fig5_342040498].
Pētījumā Francijas teritorijā ir atzīts, ka negatīvās vizuālās ietekmes nav vēja parkiem, kuri uzstādīti 40-60 km attālumā no krasta [https://whc.unesco.org/en/wind-energy/case-study-france/].
Vācijā lielākā daļa jaunāko jūras vēja parku ir uzstādīti vismaz 40 km attālumā no krasta, bet eksistējošo jūras vēja parku vidējā attāluma vērtība ir 30 km [https://bwo-offshorewind.de/wp-content/uploads/2023/01/Status-of-Offshore-Wind-Energy-Development_Year-2022.pdf].
Izveidotā pieteikumā Īrijā norādīts, ka 2019. gadā vidējais attālums jūras vēja parkiem Eiropas savienības teritorijā bija 59 km. Vismazākie attālumi ir minēti Beļģijā un Nīderlandē, kur attālums līdz krastam bija 22 km [https://www.bluehorizon.ie/].
Veiktā pētījumā Itālijā ir apstiprināts, ka 10-25 km attālumā jūras vēja parku izbūves un uzturēšanas izmaksas saglabājas 25-30% līmenī [https://boa.unimib.it/retrieve/e39773b6-f7a6-35a3-e053-3a05fe0aac26/applsci-10-08899.pdf].
Līdz ar to, noteikumu projektā ir izvēlēts 25 km attālums no krasta, jo apkopotā Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze un prakse rada pārliecību, ka regulējumā paredzētais attālums ir pietiekams, lai neradītu negatīvu vizuālo ietekmi, un novietojums ir pietiekoši tuvs, lai tas būtu ekonomiski izdevīgi.
Attāluma sauszemē noteikšanai un vēja elektrostacijas robežas noteikšanai izmantota Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" apstiprinātā koncepcija.

Maksājuma kopienai apmērs
Maksājuma kopienai apjoms ir pielīdzināms 1,5% no elektroenerģijas ražošanas iekārtas iepriekšējā gadā saražotās un pārvades vai sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas apjoma, kas izteikta attiecīgā periodā Nord Pool elektroenerģijas biržas Latvijas tirdzniecības apgabala 12 mēnešu aritmētiskās vidējās vairumcenas izteiksmē. Šāds risinājums izvēlēts, lai nodrošinātu, ka Latvijā piemērojamais maksājuma apjoms būtiski neatšķirtos no citās reģiona valstīs noteiktā un netiktu ietekmēta elektroenerģijas ražotāju konkurētspēja.
Maksājuma kopienai apmēru (2500 euro) iecerēts pārskatīt ne retāk kā reizi piecos gados. Līdz pārskatīšanas brīdim tiks izstrādāts indeksācijas modelis vietējās kopienas maksājumam.
Ja būtiski mainās ekonomiskā situācija valstī (inflācijas straujš pieaugums, utml.) maksājums kopienai var tikt pārskatīts ātrāk, un jauno maksājuma apmēru pēc pārskatīšanas piemēros elektroenerģijas ražotājiem no nākamā gada 1. janvāra.

Mājsaimniecībai piederošais nekustamais īpašums
Noteikumu projektā par maksājuma kopienai saņēmēju norādītā mājsaimniecība var saņemt šo maksājumu tikai par tādu nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu, dzīvojamo māju vai tās daļu saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" – kas ir nodots ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas un kas nav pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai ainavu bojājoša būve.
Neatkarīgi no nekustamā īpašuma kopīpašnieku domājamās daļas lieluma, vēja elektrostacijas tuvums nekustamajam īpašumam atstāj vienādu ietekmi uz nekustamā īpašuma kopīpašniekiem (ainaviskā vai diskomforta ziņā), līdz ar to ar noteikumu projektu noteikts, ka maksājums sadalāms vienādās daļās starp kopīpašniekiem, kas atvieglos arī administrējošās pašvaldības administratīvo slogu. 
Maksājumam kopienai ir kompensācijas raksturs, attiecīgi šis ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 16. punktu, jo maksājuma kopienai mērķis ir kompensēt vēja elektrostaciju radīto ietekmi (audiālās, vizuālās, īpašuma vērtības iespējamās izmaiņas) un tā rezultātā motivēt iedzīvotāju atbalsta pieaugumu vēja elektrostaciju ieviešanai.

Esošas vēja elektrostacijas jaudas palielināšana
Noteikumi projekts ir attiecināms uz visām vēja elektrostacijām, kuras ir pieslēgtas elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai pēc šo noteikumu spēkā stāšanās un atbilst Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajiem kritērijiem. Vienlaikus, ar noteikumu projektu paredzēts maksājums par palielināto jaudas apmēru jau esošajām vēja elektrostacijām, ja jaudas palielināšana ir veikta esošajā elektrostacijā vai vēja parkā palielināts vēja elektrostaciju skaits.

Pieaudzis elektroenerģijas ražošanas apjoms, kuru nodrošina sauszemes vēja elektrostacijas

Papildu ieviesti vismaz 1,3-1,5 GW ražošanas jaudas

Ieviestas atkarstes vēja elektrostacijas 

Ieviesti vismaz 0,4 GW ražošanas jaudas