Anotācija (ex-ante)

Precizēt jaundibināta saimnieciskās darbības definīciju.

Lai padarītu programmas finansējumu pieejamāku jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem jau pirmajos trīs gados ir  pietiekami veiksmīgi finanšu rādītāji, vai tādiem, kuri ir dibināti mātessabiedrības reorganizācijas rezultātā, nepieciešams precizēt jaundibināta saimnieciskās darbības veicēja definīciju.   Tādējādi to papildinot ar norādi, ka ar jaundibinātu saimnieciskās darbības veicēju saprot juridiska personu, kas ne agrāk kā trīs gadus pirms garantijas pieteikuma iesniegšanas dienas ir reģistrēta attiecīgajā reģistrā un tai nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas pamatots ar bilanci.
Atbilstoši Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr. 1407/2013) preambulas 18.punktam un 4. panta 6. punkta c) apakšpunktam atbalsts garantiju veidā, tostarp de minimis riska finansējuma atbalsts garantiju veidā, būtu jāuzskata par pārredzamu atbalstu, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz drošības zonas prēmijām, kas attiecīgajam uzņēmumu veidam noteiktas Eiropas Komisijas paziņojuma par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā¹ (turpmāk – Komisijas paziņojums). Komisijas paziņojuma 3.3. punktā norādīts, ka MVU, kuriem nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas pamatots ar bilanci, piemēram, īpašam nolūkam dibinātiem uzņēmumiem vai jaundibinātiem uzņēmumiem, drošās zonas prēmiju nosaka 3,8% apmērā, bet tā nekādā gadījumā nevar būt zemāka par prēmiju, ko piemērotu mātes uzņēmumam vai uzņēmumiem. Tādējādi, interpretējot iepriekš norādītās tiesību normas, var secināt ka drošās zonas prēmiju jaundibinātiem uzņēmumiem, kuriem nav kredītvēsture vai novērtējuma, kas pamatots ar bilanci, nosaka 3,8 % apmērā.
Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir sekmīga saimnieciskā darbība, kas tiek pamatota ar atbilstošiem finanšu rādītājiem un bilances vērtību vai kuriem jau pastāv kredītvēsture, nav nepieciešams ierobežot drošās zonas prēmiju 3,8% apmērā, bet, piemērot gada drošās zonas prēmijas likmi un arī attiecīgi garantijas prēmijas likmi, atbilstoši tā finanšu rezultātam, nevis kā jaundibinātam saimnieciskās darbības veicējam.
Tā kā jaundibināti saimnieciskās darbības veicēji bieži vien saskaras ar finanšu grūtībām pirmajos darbības trīs gados, tad, parasti, iepriekš noteikta drošās zonas prēmijas likme -  3,8%, tiem sniedz plašākas iespējas finansējuma piekļuvei. Tomēr citiem saimnieciskās veicējiem, kuriem ir stabili finanšu rādītāji, drošās zonas prēmijas likme - 3,8%, samazina kopējo pieejamo de minimis finansējuma apmēru un samazina konkurētspēju salīdzinot ar saimnieciskās darbības veicējiem, kas tirgū darbojas ilgstoši.
Nav sagaidāms, ka tas atstās būtisku ietekmi uz atbalstīto jaunizveidoto saimnieciskās darbības veicēju skaitu, jo šādi, finansiāli stabili un ar esošu kredītvēsturi jaunizveidoti saimnieciskās darbības veicēji nebūs daudz, tomēr ar šiem grozījumiem tiks panākta vienlīdzīga pieeja visiem atbalsta saņēmējiem, neatkarīgi no to dibināšanas laika, kā arī precīza Komisijas paziņojuma piemērošana Ministru kabineta noteikumos.

¹ Komisijas paziņojums par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV C 155, 20.6.2008)

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) virssaistību finansējumus tiek aizstāts ar React-EU finansējumu.

Šobrīd Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ir piešķirtas un projektiem piesaistītas virssaistības 18 000 000 euro apmērā. Ņemot vērā Eiropas Komisijas 2021. gada 30. jūnija lēmumu par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumu apstiprināšanu, kas ļauj Latvijai pārveidot agrāk piešķirtās virssaistības par React-EU finansējumu, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Noteikumu projektā. Šie grozījumi nemaina nedz pieejamo finansējumu, nedz arī sasniedzamos rādītājus. Grozījumi tikai pārveido agrāk piešķirtās virssaistības par React-EU finansējumu.

Noteikumu projektā tiek precizēts, ka virssaistību finansējums tiek aizstāts ar React-EU finansējumu, sadalot React-EU finansējumu atbilstoši 13.1.1. specifiskajam atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē” 13.1.1.1.pasākumam “MVU izveide un attīstība”, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 15 300 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 2 700 001 euro apmērā.

- 2021. gada piešķīrums 13 896 344 euro apmērā (11 811 893 euro ERAF finansējums un 2 084 452 euro valsts budžeta finansējums);
- 2022. gada piešķīrums 4 103 656 euro apmērā (3 488 107 euro ERAF finansējums un 615 549 euro valsts budžeta finansējums).

Tiek noteikti papildu React-EU iznākuma rādītāji.
Noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumus Nr. 383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai” ar papildu iznākuma rādītājiem 13.1.1.1. pasākuma ietvaros par 2021. gada un 2022. gada piešķīrumu.

- par 2021. gada piešķīrumu ir 20 000 000 euro;
- par 2022. gada piešķīrumu ir 10 000 000 euro.

Maksājumu pieprasījumu akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – Altum) par React-EU CFLA iesniegs 2023. gadā.

Precizēt atbalstāmās darbības un nozares.

Tā kā dzīvojamais fonds Latvijā strauji noveco, pasliktinoties tā tehniskajam stāvoklim, nepieciešams veicināt tā pieejamību, kvalitāti un izmaksu samazināšanu, kā arī veicināt pieejamāku un pievilcīgāku komerciālo īres tirgus nosacījumu veidošanos. Ņemot vērā tirgus nevienmērīgo attīstību, daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšana ārpus Rīgas un Pierīgas būtu ekonomiski pamatota tikai atsevišķās pilsētās un/vai ar atvieglotiem finansēšanas nosacījumiem. Tādējādi, lai finansētu daudzdzīvokļu māju projektu attīstīšanu, nodrošinot dzīvojamā fonda veidošanos un veicinot mājokļa pieejamību uz tirgus nosacījumiem Latvijas novados (ārpus Rīgas un Pierīgas), nepieciešams paplašināt garantiju saņēmēju loku, attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuri veiks nekustamā īpašuma (būves) - triju vai vairāku dzīvokļu mājas būvniecību, atjaunošanu vai pārbūvi. Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma būvniecība vai attīstīšana paredz ievērojamus kapitālieguldījumus, tad garantijas izsniegšana atvieglotu aizdevuma saņemšanas iespējas nepietiekama nodrošinājuma gadījumā un tādējādi, kopā ar citiem  finanšu instrumentiem, tiktu nodrošināts plašs atbalsta klāsts tirgus nepilnības novēršanai.

Nepieciešamību veicināt mājokļa pieejamību Latvijā norāda gan OECD 2020.gadā veiktais sadarbības projekts ar Ekonomikas ministriju, gan arī 2021. gadā Altum Ekonomikas ministrijas uzdevumā pasūtītais pētījums “Tirgus nepilnības izvertējums par finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājiem daudzīvokļu ēku projektu attīstīšanai ārpus Rīgas un Pierīgas”.

Papildus norādāms, ka nacionālais un Eiropas Savienības regulējums neierobežo atbalsta sniegšanu Altum finanšu instrumentos projektiem nekustama īpašuma attīstīšanai.
Šādas izmaiņas tiek izstrādātas arī citos Altum īstenotajos finanšu instrumentus – MVU aizdevumu programmā un paralēlo aizdevumu programmā un ar šiem grozījumiem visās programmās tiek norādīti vienādi nosacījumi.
 

Precizēt atbalstāmos finanšu pakalpojumus.

Piešķirot Altum aizdevumu attīstības projektam un tam transformējoties brieduma attīstības stadijā, kā arī  samazinoties biznesa riskiem, pastāv iespēja, ka lai samazinātu izmaksas, turpinātu attīstīties, vai gadījumā, kad nepieciešams izmantot citu finanšu pakalpojumu, rodas vajadzība pārfinansēt esošo aizdevumu brīvā finanšu tirgū.
Viens no Altum stratēģiskajiem mērķiem ir tirgus nepilnību novēršana un attīstības atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem, palīdzot tiem attīstīties, nostiprināties un augt. Tādējādi, lai vēl vairāk atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kuriem saistību nodrošinājums ir nepietiekošs, bet ir nepieciešamība pārfinansēt esošās saistības uz komercbanku, Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka garantijas var tikt piešķirtas nevis tikai jauniem finanšu pakalpojumiem, bet arī esošām saistībām, kad tiek refinansēts Altum aizdevums. Attiecīgi arī tiek precizēts noteikums, ka garantijas nepiešķir projektiem, kas ir fiziski pabeigti vai pilnībā īstenoti, paredzot izņēmumu, kad garantija tiek piešķirta pārfinansējot Altum aizdevumu. Piešķirot garantiju Altum aizdevuma refinansēšanai, tiks piešķirts jauns valsts atbalsts un Altum veiks atkārtotu pieteikuma izvērtējumu atbilstoši de minimis nosacījumiem. Šajā gadījumā atbalstu piešķirs no atmaksu, nevis ES fondu finansējuma.