22-TA-2413: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” izstrādāts, pamatojoties uz:
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu.
Ministru kabineta 2021.gada 23.novembra sēdes protokollēmumā dotajam uzdevumam (prot. Nr. 76. 40§ 3.un 13.punkts);
Ministru kabineta 2022.gada 15.februāra sēdes protokollēmuma Nr.8 76.§ “Informatīvais ziņojums “Par medicīniskā skābekļa pieejamības nodrošināšanu un slimnīcu rezervju, kā arī valsts gultu rezervju veidošanu”” 3. un 9.punktu.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu.
Ministru kabineta 2021.gada 23.novembra sēdes protokollēmumā dotajam uzdevumam (prot. Nr. 76. 40§ 3.un 13.punkts);
Ministru kabineta 2022.gada 15.februāra sēdes protokollēmuma Nr.8 76.§ “Informatīvais ziņojums “Par medicīniskā skābekļa pieejamības nodrošināšanu un slimnīcu rezervju, kā arī valsts gultu rezervju veidošanu”” 3. un 9.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai veiktu norēķinus par skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu un operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu) no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada augustam, ārstniecības iestādēm nepieciešami 162 032 euro.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saslimstība ar Covid-19 2021.gada rudenī bija daudz lielāka un tika stacionēts būtiski lielāks Covid-19 pacientu skaits kā iepriekš tika paredzēts. 2021.gada rudenī tika stacionēti Covid-19 pacienti ar smagāku veselības stāvokli kā 2020.gada nogalē/2021.gada sākumā, kuriem ilgāks laiks bija jāpavada stacionārā un kuriem bija būtiski nepieciešams saņemt skābekļa terapiju, tai skaitā ārstējoties intensīvās terapijas (turpmāk – IT) nodaļās, līdz ar to pacientu skaits slimnīcās strauji pieauga un bija nepieciešams izvērst papildus gultas, kuras būtu gan aprīkotas ar nepieciešamajām medicīniskajām ierīcēm, gan nodrošinātas ar vajadzīgo personālu. Veselības aprūpes sistēma saskārās ar strauju un lielu stacionētu pacientu skaita pieaugumu, papildus šiem pacientiem bija nepieciešamība nodrošināt epidemioloģiskos nosacījumus, kā arī aptuveni 85 % pacientu bija nepieciešamība nodrošināt skābekļa terapiju un 15 % pacientu ārstēšanās intensīvajā terapijā.
Līdz ar to Covid-19 pacientu ārstēšanai, papildus gultas vietu pielāgošanai, ir nepieciešams nodrošināt arī vienlaicīgu augstas plūsmas skābekļa padevi lielam pacientu skaitam, līdz ar to tika veikti pasākumi, lai nodrošinātu medicīniskā skābekļa pieejamību, kas kritiski svarīgs Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai.
Līdz ar to Covid-19 pacientu ārstēšanai, papildus gultas vietu pielāgošanai, ir nepieciešams nodrošināt arī vienlaicīgu augstas plūsmas skābekļa padevi lielam pacientu skaitam, līdz ar to tika veikti pasākumi, lai nodrošinātu medicīniskā skābekļa pieejamību, kas kritiski svarīgs Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Covid-19 klīniskās izpausmes (vīrusa pneimonijas izraisītie plaušu bojājumi u.c.) medicīniskais skābeklis (sašķidrināti un gāzveida veidā uzglabātais) ir pamata medikaments Covid - 19 pacientu terapijai un dzīvības vitālo parametru stabilizētājs un bez skābekļa terapijas Covid -19 pacienta ārstēšana nav iespējama. Līdz ar to ir būtiski nodrošināt slimnīcu sašķidrinātā un / vai gāzveida medicīniskā skābekļa piegādes un medicīniskā skābekļa padeves sistēmu funkcionalitāti skābekļa terapijas nodrošināšanai Covid-19 pacientiem.
Lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu atbilstoši pacienta stāvoklim un slimības gaitai, jāparedz, ka smagākie pacienti sākotnējo ārstēšanu saņem augstāka līmeņa slimnīcās, kur nepieciešama augstākās plūsmas skābekļa pieejamība līdz ar to arī lielāks medicīniskā skābekļa apjoms, bet stabilizēti pacienti ārstēšanu pabeidz zemāka līmeņa slimnīcās. Līdz ar to, atbilstoši slimnīcu līmenim un sniegtajiem pakalpojumiem, ir jānodrošina atbilstoša medicīniskā skābekļa pieejamība.
Visām reģionālajām slimnīcām:
1) papildus sašķidrinātā medicīniskā skābekļa cisternu uzstādīšanu (cisternas pamatu izbūvēšana, pieslēguma ventiļu izbūve, elektrības un zemējuma nodrošināšana) ar lielākas jaudas iztvaikotājiem un pēc nepieciešamības centrāles jaudu palielināšana;
2) nepieciešamo iekšdarbu izbūves darbi, atbilstoši Covid – 19 pacientu centralizētā medicīniskā skābekļa izveidēm;
Zemāka līmeņa slimnīcām, kurām ir medicīnisko balonu saišķu sistēmas pieslēgums, palielināt saišķu skaitu un pēc nepieciešamības palielināt dublēto reduktoru plūsmu jaudas; veikt nepieciešamo iekšdarbu izbūves darbus, atbilstoši Covid – 19 pacientu centralizētā medicīniskā skābekļa izveidēm;
Savukārt ārstniecības iestādēm vai rehabilitācijas centriem, kuriem nav izbūvētas centralizētas medicīniskā skābekļa piegādes sistēmas, nodrošināt skābekļa padevi ar gaisa ģeneratoriem, kas spēj saražot skābekli ar maksimālo plūsmu no 5 līdz 10 l/min.
Minētais nodrošinātu, ka lielāka medicīniskā skābekļa pieejamība ir slimnīcās, kur tas lielākā apjomā un regulāri tiek izmantots pacientu ārstēšanai, kā arī zemāka līmeņa slimnīcās, kur skābekļa izmantošana tiek veikta zemākā apjomā, tiktu novērsti iespējamie skābekļa zudumi.
Papildus SAIRIS nepieciešams iestrādāt papildus kontroles pārraudzības iestādes lietotājiem uz saistītajiem objektiem – resursu grupām.
Lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu atbilstoši pacienta stāvoklim un slimības gaitai, jāparedz, ka smagākie pacienti sākotnējo ārstēšanu saņem augstāka līmeņa slimnīcās, kur nepieciešama augstākās plūsmas skābekļa pieejamība līdz ar to arī lielāks medicīniskā skābekļa apjoms, bet stabilizēti pacienti ārstēšanu pabeidz zemāka līmeņa slimnīcās. Līdz ar to, atbilstoši slimnīcu līmenim un sniegtajiem pakalpojumiem, ir jānodrošina atbilstoša medicīniskā skābekļa pieejamība.
Visām reģionālajām slimnīcām:
1) papildus sašķidrinātā medicīniskā skābekļa cisternu uzstādīšanu (cisternas pamatu izbūvēšana, pieslēguma ventiļu izbūve, elektrības un zemējuma nodrošināšana) ar lielākas jaudas iztvaikotājiem un pēc nepieciešamības centrāles jaudu palielināšana;
2) nepieciešamo iekšdarbu izbūves darbi, atbilstoši Covid – 19 pacientu centralizētā medicīniskā skābekļa izveidēm;
Zemāka līmeņa slimnīcām, kurām ir medicīnisko balonu saišķu sistēmas pieslēgums, palielināt saišķu skaitu un pēc nepieciešamības palielināt dublēto reduktoru plūsmu jaudas; veikt nepieciešamo iekšdarbu izbūves darbus, atbilstoši Covid – 19 pacientu centralizētā medicīniskā skābekļa izveidēm;
Savukārt ārstniecības iestādēm vai rehabilitācijas centriem, kuriem nav izbūvētas centralizētas medicīniskā skābekļa piegādes sistēmas, nodrošināt skābekļa padevi ar gaisa ģeneratoriem, kas spēj saražot skābekli ar maksimālo plūsmu no 5 līdz 10 l/min.
Minētais nodrošinātu, ka lielāka medicīniskā skābekļa pieejamība ir slimnīcās, kur tas lielākā apjomā un regulāri tiek izmantots pacientu ārstēšanai, kā arī zemāka līmeņa slimnīcās, kur skābekļa izmantošana tiek veikta zemākā apjomā, tiktu novērsti iespējamie skābekļa zudumi.
Papildus SAIRIS nepieciešams iestrādāt papildus kontroles pārraudzības iestādes lietotājiem uz saistītajiem objektiem – resursu grupām.
Risinājuma apraksts
Lai slimnīcas, atbilstoši to līmenim varētu nodrošināt Covid-19 pacientu ārstēšanu, tai skaitā skābekļa terapijas sniegšanu, vai ārstēšanas pabeigšanu pēc sākotnējās ārstēšanas saņemšanas augstāka līmeņa slimnīcā, tika veikti skābekļa sistēmas pievades izbūves un pielāgošanas darbi, kā arī par operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu).
Atbilstoši slimnīcu sniegtajai informācijai no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada augustam ir izlietoti 162 032 euro (detalizēti skatīt 1. pielikumu, 1.1. -1.3. apakšpielikums), tai skaitā:
1. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca" 19 866 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu;
2. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" 29 685 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu;
3. Nacionālajam veselības dienestam 112 481 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu).
Atbilstoši slimnīcu sniegtajai informācijai no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada augustam ir izlietoti 162 032 euro (detalizēti skatīt 1. pielikumu, 1.1. -1.3. apakšpielikums), tai skaitā:
1. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca" 19 866 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu;
2. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" 29 685 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu;
3. Nacionālajam veselības dienestam 112 481 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
162 032
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
162 032
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-162 032
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-162 032
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
162 032
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 15.februāra sēdes protokollēmuma Nr.8 76.§ “Informatīvais ziņojums “Par medicīniskā skābekļa pieejamības nodrošināšanu un slimnīcu rezervju, kā arī valsts gultu rezervju veidošanu”” 3.punktam, lai nodrošinātu skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu 2021. un 2022. gadā, tika iezīmēts finansējums ne vairāk kā 1 085 226 euro, atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Atbilstoši slimnīcu sniegtajai informācijai no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada martam ir izlietoti 909 964 euro (piešķirti ar FM rīkojumu Nr.259).
Papildus no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada jūnijam ārstniecības iestādes ir izlietojušas 49 551 euro, lai nodrošinātu skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu (papildus nepieciešams finansējums).
Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 15.februāra sēdes protokollēmuma Nr.8 76.§ “Informatīvais ziņojums “Par medicīniskā skābekļa pieejamības nodrošināšanu un slimnīcu rezervju, kā arī valsts gultu rezervju veidošanu”” 9.punktam, lai nodrošinātu 2021.gadā iesāktā operatīvā datu paneļa izveides īstenošanu 2022. gadā, kas ar 2021.gada novembri tika aizstāta ar datu ievadi Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS), tika iezīmēts finansējums ne vairāk kā 439 276 euro, atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta sniegtajai informācijai no 2022. gada aprīļa līdz 2022. gada augustam ir izlietoti 112 481 euro par operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu) (papildus nepieciešams finansējums).
Par šobrīd neapgūto finansējuma atlikumu tiks sagatavots atsevišķs finansējuma pieprasījums, atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.
MK rīkojuma 1.punkts paredz piešķirt finansējumu 162 032 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu un operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu) 2021. un 2022. gadā.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu 162 032 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu un operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu) no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada augustam, tai skaitā:
-sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca" 19 866 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu;
-sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" 29 685 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu;
-Nacionālajam veselības dienestam 112 481 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu).
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Atbilstoši slimnīcu sniegtajai informācijai no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada martam ir izlietoti 909 964 euro (piešķirti ar FM rīkojumu Nr.259).
Papildus no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada jūnijam ārstniecības iestādes ir izlietojušas 49 551 euro, lai nodrošinātu skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu (papildus nepieciešams finansējums).
Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 15.februāra sēdes protokollēmuma Nr.8 76.§ “Informatīvais ziņojums “Par medicīniskā skābekļa pieejamības nodrošināšanu un slimnīcu rezervju, kā arī valsts gultu rezervju veidošanu”” 9.punktam, lai nodrošinātu 2021.gadā iesāktā operatīvā datu paneļa izveides īstenošanu 2022. gadā, kas ar 2021.gada novembri tika aizstāta ar datu ievadi Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS), tika iezīmēts finansējums ne vairāk kā 439 276 euro, atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta sniegtajai informācijai no 2022. gada aprīļa līdz 2022. gada augustam ir izlietoti 112 481 euro par operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu) (papildus nepieciešams finansējums).
Par šobrīd neapgūto finansējuma atlikumu tiks sagatavots atsevišķs finansējuma pieprasījums, atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.
MK rīkojuma 1.punkts paredz piešķirt finansējumu 162 032 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu un operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu) 2021. un 2022. gadā.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu 162 032 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu un operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu) no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada augustam, tai skaitā:
-sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca" 19 866 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu;
-sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" 29 685 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu;
-Nacionālajam veselības dienestam 112 481 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par operatīvā datu paneļa izstrādi (aizstāts ar SAIRIS sistēmas pilnveidošanu).
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
MK rīkojuma projekta “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi