Anotācija (ex-ante)

Prasības ārstniecības iestādēm asins komponentu saņemšanai veidot asins kabinetu ir noteiktas vairākos normatīvajos aktos. Ministru kabineta noteikumos Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” ir noteikta obligāta prasība veidot asins kabinetu iestādēs, kurās nodrošina dzemdību palīdzību (139.punkts), pārējās stacionārajās ārstniecības iestādēs asins kabineta veidošana ir paredzēta nepieciešamības gadījumā  (96.punkts). Prasības nodrošināt asins kabinetu pirmā līmeņa dienas stacionāros, kas sniedz no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojums,  ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.  555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (84.1. apakšpunktā). Nav noteiktu vienotu prasību asins komponentu saņemšanai visām ambulatorajām ārstniecības iestādēm neatkarīgi no to darbības profila.

Atbilstoši 10.09.2020. likuma "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" 4.pantu visām veselības aprūpes sistēmā strādājošajām māsām ir mainīts profesijas nosaukums no  "māsa (medicīnas māsa)" uz profesijas nosaukumu māsa (vispārējās aprūpes māsa). Pašreizējā redakcijā tiek lietots neatbilstošs  profesijas nosaukums. 

Pašreizējā redakcijā ir atrunāts, ka iestādei NMP dienestam nepieciešamas telpas, noteiktām vajadzībām, piemēram atpūtas telpa. Reālā situācija parāda, ka nepieciešamas ir nevis konkrētas telpas, bet būtiska ir telpu vai telpas daļas funkcionālā piemērotība konkrētām vajadzībām, jo ne vienmēr piedāvāto un pieejamo telpu plāns atbilst pašreizējās redakcijas prasībām. Tāpat  pašreizējā redakcija neatbilst normatīvajos aktos lietotajiem terminiem un to nepieciešams papildināt ar aktuālajiem terminiem un nodrošināt terminu salāgošanu normatīvā, piemēram,  termins “ārkārtējas medicīniskās situācijas” atbilstoši Ārstniecības likumā dotajam katastrofu medicīnas sistēmas terminu skaidrojumam.
Turklāt Ministru kabinets  ir izdevis divus atšķirīgus regulējumus ( par prasībām ārstniecības iestādēm un prasībām ārstniecības personu kompetencēm), no MK not.60 ir svītrojamas visas prasības, kas attiecas uz NMP brigāžu personālsastāva komplektēšanu NMP palīdzības sniegšanai.

Lai nodrošinātu kvalitatīvus un drošus dzemdību palīdzības pakalpojumus un jaundzimušo aprūpi, nepieciešams aktualizēt un precizēt telpu aprīkojumu un iekārtu raksturojumu atbilstoši mūsdienu prasībām un tehnoloģiju attīstībai. 

Pašreizējais regulējums nosaka, ka elektrokonvulsijas aparātam ir jāatrodas katrā psihoterapijas nodaļa, kur kur ievieto pacientus ar akūtiem psihisko procesu darbības traucējumiem.  Regulējums ir neatbilstošs reālajai situācijai, elektrokonvulsijas aparāts ir nepieciešams tikai specializētajās slimnīcās, kur ievieto pacientus ar akūtiem psihisko procesu darbības traucējumiem, tāpat arī iekārta nav nepieciešama nodaļā, bet slimnīcā, jo iekārta netiek plaši izmantota, to izmanto tikai pie noteiktām indikācijā un specializēti apmācītas ārstniecības personas. 
 

Noteikumu projekta 20.¹punkts  paredz, noteikt  vienotas prasības asins komponentu saņemšanai visām ambulatorajām ārstniecības iestādēm neatkarīgi no to darbības profila un finansējuma avota, un vienlaikus mazināt slogu ārstniecības iestādēm, kurām darbības profila dēļ nav nepieciešams veidot pastāvīgus asins komponentu krājumus un kuras neveic plānveida asins komponentu pārliešanas. Nepieciešams papildināt prasības dienas stacionāram, kurā pacientam veic ambulatorās operācijas ar iespēju vai nu veidot savu asins kabinetu vai arī izmantot līgumu ar  Valsts asinsdonoru centru par asins komponentu nodrošināšanu neatliekamās situācijās. 

Grozījumos iekļauti tehniski precizējumi attiecībā uz māsas profesijas nosaukuma maiņu.  Ir precizēti 63.44 , 63.45, 164.2 punkti, 75.2.,  76.2., 76.12., 77.1.,  139.14., 148.4 5., 190.3. apakšpunkts atbilstoši 25.01.2022. likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" 4.pantu.
Visām veselības aprūpes sistēmā strādājošajām māsām ir mainīts profesijas nosaukums no  "māsa (medicīnas māsa)" uz profesijas nosaukumu māsa (vispārējās aprūpes māsa). Vienlaikus Ārstniecības likumā (44.pants  un pārējā likuma tekstā), kā arī citus tekstā šajos noteikumos (piemēram, 120.7., 127.9. un 152.6. apakšpunkti), tiek lietots saīsinātais profesijas nosaukums "māsa" bez paskaidrojošajām iekavām. Līdz ar to noteikumos profesijas nosaukuma "medicīnas māsa" vietā lietojams profesijas nosaukums "māsa".
MK 24.05.2016. noteikumu Nr. 317. "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 60.10 punktā un 60.10 3. apakšpunktā ir noteikts, ka no 01.01.2022.  māsai, kurai atbilstoši ārstniecības personu specialitāšu klasifikatoram 2021. gada 31. decembrī bija derīgs ārstniecības personas sertifikāts vai līdz 2022. gada 1. augustam bija iegūts izglītības dokuments par attiecīgās specialitātes apguvi:
*anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas pamatspecialitātē, drīkst turpināt patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē – māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācija anestēzijas un intensīvajā aprūpē.
*operāciju māsas pamatspecialitātē, drīkst turpināt patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē – māsas (vispārējās aprūpes māsas) perioperatīvās aprūpes specializācijā;
 *bērnu aprūpes māsas pamatspecialitātē, drīkst turpināt patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē – māsas (vispārējās aprūpes māsas) bērnu aprūpes specializācijā.


Medicīnas laboratorijas vadošo darbinieku izglītības un kompetences prasības ir noteiktas European Communities Confederation of Clinical Chemistry and Laboratory Medicine (EC4) izstrādātajos dokumentos. EC4 ir International Federation of Clinical Chemistry and Laboratory Medicine (IFCC) sastāvā, un  Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība ir abu organizāciju biedrs. EC4 dokumentos  ir norādīts, ka par medicīnas laboratorijas speciālistu var kļūt persona ar augstāko akadēmisko izglītību medicīnā, bioloģijā, ķīmijā, bioķīmijā un farmācijā un ar turpmāko papildus pēcdiploma izglītību vai apmācību, saskaņā ar noteikto programmu. Kopējās apmācības ilgums (ar papildus izglītību) ir ne mazāks par deviņiem gadiem. Latvijā šīm prasībām atbilst sertificēti laboratorijas ārsti (ārsta grāds – 6 gadi, rezidentūra, papildus apmācība 4-5 gadi), vai laboratorijas speciālisti (maģistra grāds bioloģijā, ķīmijā, farmācijā – 5 gadi, papildus apmācība – 5 gadi). Pēc sertifikāta iegūšanas sertificētus laboratorijas ārstus un laboratorijas speciālistus var iekļaut ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumiem Nr. 317 „Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”. Šo noteikumu 3.10.apakšnodaļā minētās prasības šobrīd attiecas uz medicīnas laboratorijām, kas akreditētas atbilstoši standartam LVS EN ISO 15189:2013. Medicīnas laboratoriju vadītājam jābūt sertificētam speciālistam, kā tas ir analoģijā ar Farmācijas likumu, kur aptieku vada aptiekas vadītājs, kas saņēmis farmaceita profesionālās kvalifikācijas sertifikātu.  Ņemot vērā minēto, grozīts noteikumu 63.⁴1.,63.⁴2. 63. ²⁴.1 un 63.³⁵ apakšpunkts.

Redakcija precizēta ņemot vērā normatīvajos aktos lietoto terminu -  neatliekamā medicīniskās palīdzības brigāde (svītroti vārdi – “operatīvās dežūrējošās”), kā arī precizēts termins “ārkārtas medicīniskās situācijas” atbilstoši Ārstniecības likumā dotajam katastrofu medicīnas sistēmas terminu skaidrojumam. Precizēts 66.2. apakšpunkts un noteikts, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iestādē ir dispečerdienests ar telpām un speciāli aprīkotām darba vietām un personālu. Papildinājums par personālu ir nepieciešams, lai minēto apakšpunktu salāgotu ar citiem šī punkta apakšpunktiem, t.i., piemēram, 66.3. apakšpunkts precīzi nosaka, ka iestādē ir neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu personāls. Savukārt attiecībā par dispečerdienestu šobrīd ir noteiktas prasības tikai par telpām un aprīkotām darba vietām.
Precizēta 66.5. un 66.6. punkta redakcija, ņemot vērā, ka faktiski  Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē ir medicīniskais aprīkojums,  ierīces un medikamenti neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Precizēta arī 66.6. apakšpunkta terminoloģija vārdu “ārkārtējo” aizstājot arī ar vārdu “ārkārtas” līdzīgi kā 64.punktā.
Svītrots 67.5. apakšpunkts, ņemot vērā, ka arī attiecībā uz veļu nav nepieciešama atsevišķa telpa un to var novietot speciāli atdalītā zonā vai skapjos. Punkta grozījumi paredz atvieglotākas prasības un lielākas rīcības iespējas saistībā ar telpu piemērošanu iestādes un tās teritoriālo struktūrvienību darbības nodrošināšanai.
Noteikumi ir papildināti ar punktu, kas paredz nosacījumu, ka NMP brigādes punktos tiek nodrošināta vieta operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa (turpmāk - OMT) novietošanai ar iespēju veidot elektroenerģijas pieslēgumu. Šāda prasība noteikumos iestrādāta, ņemot vērā, ka OMT izsaukumu gaidīšanas režīmā nepieciešams nodrošināt gan abu akumulatoru uzlādi, gan medicīnisko iekārtu akumulatoru bateriju uzlādi, gan informāciju tehnoloģiju iekārtu un sakaru iekārtu nepārtrauktu darbību, gan klimata uzturēšanas iekārtu darbību aukstajā laikā.
Noteikumu 73.punkts ir svītrots tādējādi atsakoties gan no obligātās ikgadējās kvalifikācijas pārbaudes ārstniecības personām, gan no obligātās praktisko iemaņu pārbaudes OMT vadītājiem un māsu palīgiem (medicīnas asistentiem Dienestā). Pirmkārt, šādas prasības ir izvirzītas tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, un nevienas citas, tajā skaitā ārstniecības personas, šādas ikgadējās pārbaudes neveic. Otrkārt, ņemot vērā Ārstniecības likuma 48.pantā noteikto, ka ārstniecības personas pienākums ir regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās palīdzības sniegšanā, pakalpojuma kvalitātes pilnveidošanā un uzlabošanā, ir būtiski nevis pārbaudīt (eksaminēt) personālu, bet iestādes ietvaros organizēt un nodrošināt teorētisko zināšanu un prasmju neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pilnveidi.
MK ir izdevis divus atsevisķus regulējumus (par prasībām ārstniecības iestādēm un prasībām ārstniecības personu kompetencēm),lai novērstu noteikumu dublēšanu ir svītrotas visas prasības, kas attiecas uz NMP brigāžu personālsastāva komplektēšanu NMP palīdzības sniegšanai. Svītrotas visas prasības (74., 75., 76., 77., 78., 79., punkts), kas attiecas uz NMP brigāžu personālsastāva komplektēšanu NMP palīdzības sniegšanai,noteikumu projektā norādīts, ka prasības nosaka NMP vadītājs ar rīkojumu.
Noteikumu 80. punkts paredz, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs ar iestādes vadītāja rīkojumu var iekļaut neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai sagatavotas ārstniecības personas, ievērojot brigāžu sastāvā iekļautā personāla kompetences ārstniecībā (ko nosaka MK 268, Ārstniecības likums ).

Kvalitatīvas dzemdību palīdzības un jaundzimušo aprūpes nodrošināšanai papildinātas un precizētas prasības dzemdību nodaļai, jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļai un perinatālās aprūpes centramnoteikumu projekta ( 139., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 146., 147., 148. ¹.,148. ².,148. ³., 148. ⁴.,148. ⁵.,148. ⁶ punkts).

Nepieciešams precizēt psihoterapijā izmantojamās iekārtas, nosakot, ka tās ir obligātas tikai specializētās slimnīcās, kur ievieto pacientus ar akūtiem psihisko procesu darbības traucējumiem noteikumu projekta 121.¹punkts.