Anotācija

CPL 250.⁶³ pantā noteikti īpaši nosacījumi atbildētāja saziņai ar tiesu, ja atbildētājam piemērots aizliegums atgriezties un uzturēties mājoklī, kas ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta. Praksē konstatēts, ka atsevišķos gadījumos, ja saziņai ar tiesu tiek norādīta nevis elektroniskā adrese, bet pasta adrese, samērā bieži saziņa ar tiesu ir apgrūtināta, jo nav zināma atbildētāja jaunā adrese. Tāda situācija iespējama, ja persona nezina, kur turpmāk mitināsies vai arī vienkārši nevēlas adresi paziņot. Līdz šim, atbilstoši noteikumos noteiktajam, gadījumos, ja Valsts policijas rīcībā nonāk ziņas par personas jauno adresi saziņai ar tiesu, nav noteikts pienākums  tiesu informēt par to. Taču, ņemot vērā, ka atbildētāja jaunā adrese ir svarīga arī tiesai, tiesiskajā regulējumā nosakāma iestāžu sadarbība, proti, informācijas apmaiņa starp Valsts policiju un tiesu par atbildētāja adresi saziņai ar tiesu.
Līdz ar to 2025. gada 27. februāra likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredz CPL 250.⁶³ panta pirmās un otrās daļas precizēšanu, nosakot, ka tiesas dokumentus, tostarp arī turpmākos lēmumus par pagaidu aizsardzību, par aizsardzības līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu, tiesa paziņo atbildētājam adresē, ko tiesai paziņojusi policija, ja nav iespējams paziņot elektroniski šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā vai viņš nav norādījis adresi saziņai ar tiesu. Attiecīgi nepieciešams grozīt arī noteikumus, nosakot Valsts policijas darbiniekam pienākumu, iepazīstinot atbildētāju ar tiesas lēmumu, noskaidrot viņa jauno adresi saziņai ar tiesu un informāciju par to nosūtīt tiesai.
 

Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt noteikumu 20.4. apakšpunktu, nosakot Valsts policijas  darbiniekam pienākumu, iepazīstinot iespējamo atbildētāju ar tiesas lēmumu, noskaidrot viņa adresi saziņai ar tiesu. Attiecīgi papildināms arī noteikumu 23.1. apakšpunkts, paredzot, ka, nodrošinot to personu uzskaiti, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, Valsts policijas atbildīgā amatpersona ievada informācijas sistēmā ziņas par atbildētāja adresi saziņai ar tiesu.
Savukārt, lai pilnveidotu policijas un tiesas sadarbību informācijas apmaiņā par atbildētāja aktuālo adresi saziņai ar tiesu, noteikumi papildināmi ar 24.¹ punktu, nosakot Valsts policijas atbildīgās amatpersonas pienākumu vienas darbdienas laikā paziņot tiesai atbildētāja adresi saziņai ar tiesu, ja tiesas lēmumā norādītā atbildētāja (personas, kas rada draudus) adrese saziņai ar tiesu atšķiras no adreses, ko Valsts policijas darbinieks noskaidrojis, iepazīstinot atbildētāju ar tiesas lēmumu.

CPL 250.⁶² panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja atbildētājam pēc prasītāja motivēta pieteikuma, kas iesniegts bez policijas starpniecības, piemērots pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis - pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā - tiesa lēmumu atbildētājam nesūta. Šo lēmumu tiesa nosūta Valsts policijai, kas, uzsākot šā lēmuma izpildes kontroli, iepazīstina ar to atbildētāju. Datumu, kad Valsts policija iepazīstinājusi atbildētāju ar lēmumu, uzskata par datumu, kad lēmums paziņots atbildētājam, un lēmuma nepiegādāšana atbildētājam neietekmē tā tiesiskās sekas. Tikai pēc lēmuma paziņošanas ar policijas starpniecību tas atbildētājam ir pieejams tiešsaistes sistēmā.
Tātad datumam, kad atbildētājs tiek iepazīstināts ar lēmum, ir nozīme prasītāja aizsardzības nodrošināšanai. Proti, šāds regulējums novērš iespēju, ka lēmums atbildētājam varētu būt pieejams vēl pirms to saņēmusi Valsts policija un uzsākusi veikt darbības lēmuma izpildes kontrolei. Tādējādi prasītājs tiek pasargāts no iespējamas atbildētāja agresijas un potenciālas jaunas vardarbības situācijas. Tāpat datumam, kurā atbildētājs tiek iepazīstināts ar lēmumu, var būt nozīme, kad tiesai izlemjami citi ar konkrēto lietu saistīti jautājumi, piemēram, attiecībā uz aizsardzības līdzekļu aizstāšanu vai atcelšanu, vai izlemjot jautājumu, kas saistīts ar kriminālatbildību.
Ņemot vērā minēto, pilnveidojama informācijas apmaiņa starp Valsts policiju un tiesu, attiecīgi precizējot noteikumu 20. punktu. 

Noteikumu 20. punkts papildināms ar 20.6. apakšpunktu, nosakot, ka Valsts policijas darbinieks informē tiesu, kura atbildētājam (personai, kas rada draudus) noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli – pienākumu atbildētājam (personai, kas rada draudus) atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs (aizsargājamā persona), un aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā – par datumu, kad atbildētājs ir iepazīstināts ar tiesas nolēmumu.

CPL 250.⁵⁸ panta astotajā daļā noteikts, ka pagaidu aizsardzības līdzeklis, ar kuru atbildētājam noteikts pienākums apgūt kursu vardarbīgas uzvedības samazināšanai, ir spēkā līdz tā izpildei. Nereti atbildētāji izvairās no šī pienākuma izpildes, un pašlaik tiesību aktos mehānisms, kā panākt attiecīgā kursa apguvi, ir kriminālatbildības iestāšanās par nolēmuma ļaunprātīgu nepildīšanu. Tomēr arī kriminālsods reizēm nemotivē šīs personas kursu apgūt. Tādējādi veidojas situācijas, ka kursa apguves pienākums arī pēc kriminālsoda piemērošanas ir spēkā, bet turpmāka rīcība attiecībā uz kursu izpildi  nav paredzēta. Informācija par atbildētāju tiek uzturēta  Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, kurā atbilstoši noteikumu 23. punktā noteiktajam tiek ievadīti to personu dati, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi. Atbilstoši Krimināllikuma 1. panta piektajā daļā ietvertajam principam nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, ja atbildētājs turpina ļaunprātīgi nepildīt tiesas nolēmumu, atkārtota atbildība saskaņā ar Krimināllikumu viena tiesas lēmuma ietvaros nav iespējama. Savukārt gadījumā, ja attiecīgais pienākums tiktu noteikts ar jaunu tiesas lēmumu, jauna soda piemērošanas iespēja varētu personu motivēt kursu apgūt. Tāpat jāņem vērā, ka uzsākts kriminālprocess ne vienmēr beidzas ar personai noteiktu sodu, jo ir citi kriminālprocesa pabeigšanas pamati, kuri arī ir nereabilitējoši. Ņemot vērā minēto, noteiktajam pienākumam apgūt kursu jāilgst līdz kriminālprocesa pabeigšanai uz nereabilitējoša pamata (skat. Kriminālprocesa likuma 380. pantu). Tādējādi 2025. gada 27. februāra likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredz papildināt CPL 250.⁵⁸ pantu ar 8.¹ daļu, nosakot, ka šā likuma 250.⁴⁷ panta pirmās daļas 7.¹ punktā minētais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis ir spēkā līdz tā izpildei vai līdz kriminālprocesa par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu pabeigšanai uz nereabilitējoša pamata.
Tādējādi pienākums būs spēkā, līdz tiks izpildīts viens no nosacījumiem. Līdz ar to, attiecīgi precizējams arī noteikumu 26.5. apakšpunkts.
 

Precizēts noteikumu 26.5. apakšpunkts, nosakot, ka personu, kurai ar tiesas nolēmumu noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis – pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, – noņem no uzskaites, kad persona apguvusi minēto kursu vai kad kriminālprocess par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu pabeigts uz nereabilitējoša pamata, ja tas uzsākts par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa – pienākums atbildētājam (personai, kas rada draudus) apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai – nepildīšanu.

Noteikumu 13. punktā ietverts policijas darbinieka pienākums pieņemt aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, aizpildot šo noteikumu 1. pielikumā norādīto pieteikumu, ja aizsargājamā persona vai tās likumiskais pārstāvis izteicis lūgumu, lai tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Policijas darbinieks likuma "Par policiju" 12.¹ panta sestajā daļā noteiktajā termiņā (nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā) nosūta tiesai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas lēmuma norakstu, personas rakstveida pieteikumu tiesai, kā arī citu informāciju, kas ir policijas rīcībā un var būt noderīga tiesai, izskatot jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Minētās noteikumu 1. pielikumā ietvertās veidlapas nosaukums ir "Pieteikums tiesai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību".
Atbilstoši noteikumu 28. punktā noteiktajam tiesā pamatotu pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt arī bez policijas starpniecības, aizpildot noteikumu 3. pielikumā ietverto veidlapu. Minētās veidlapas nosaukums ir "Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību". Nepārprotami redzams, ka abu dokumentu nosaukumi ir līdzīgi un ir konstatētas situācijas, kad personas, kuras vēlas pieteikumus iesniegt bez policijas starpniecības, izvēlas nevis 3. pielikuma veidlapu, kā būtu pareizi, bet aizpilda 1. pielikuma veidlapu un iesniedz tiesai neprecīzu un nepietiekamu informāciju. Līdz ar to, nepieciešams precizēt 1. pielikuma veidlapas nosaukumu, norādot, ka 1. pielikumā ietvertais pieteikums tiek iesniegts tiesā ar policijas starpniecību.
 

Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt 1. pielikuma veidlapas nosaukumu, norādot, ka 1. pielikumā ietvertais pieteikums tiek iesniegts tiesā ar policijas starpniecību. Tā kā TAP funkcionalitāte nepieļauj veikt grozījumus tikai pielikuma nosaukumā, 1. pielikums izteikts jaunā redakcijā, nemainot tā saturu pēc būtības.

Atbilstoši noteikumu 28. punktā noteiktajam, tiesā pamatotu pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt arī bez policijas starpniecības, aizpildot noteikumu 3. pielikumā ietverto veidlapu. Noteikumu 3. pielikumā ietverta veidlapa - Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Praksē konstatēts, ka veidlapā ietvertā informācija ne vienmēr ir viennozīmīgi uztverama, trūkst paskaidrojošas informācijas.
Ņemot vērā minēto, veidlapu nepieciešams precizēt, izsakot jaunā redakcijā.

Ziņojumā norādīts[1] uz to, ka veidlapā jautājumam par piedzīvotās vardarbības veidiem un izpausmes formām atvēlētā vieta ir maza, proti, pats jautājums veidlapā aizņem vairāk vietas, nekā dots atbildei. Tas psiholoģiski personai sniedz sajūtu par pieprasītās informācijas nelielo apjomu. Šī problēma izteikti, bet ne tikai, konstatējama veidlapas 4. punktā, jo tā aizpildīšanai ir atvēlēta viena rindkopa. Ņemot vērā, ka objektīvi nav iespējams paredzēt, cik daudz vietas katrā konkrētajā gadījumā pieteicējam ir nepieciešamas, veidlapā katras lapas kājenē ietverama informācija par iespēju sniegt izvērstu atbildi. Proti, ja pieteikumu aizpilda elektroniski, tad veidlapu papildina ar papildu jaunām rindām, bet, aizpildot rokrakstā, veidlapai pievieno atsevišķas papildu lapas tik, cik nepieciešams, lai iekļautu visu nepieciešamo informāciju.
Lai uzlabotu informācijas sniegšanu tiesai, veidlapas 4. punktā prasītā informācija dalāma divās daļās, kur vienā daļā ietverta informācija par vardarbības veidu vai vairākiem veidiem, kāds īstenots pret pieteicēju, savukārt otrā - konkrēti jāapraksta, kā vardarbība ir izpaudusies, kādas darbības pret pieteicēju veiktas, aprakstot konkrētas situācijas un gadījumus. Šāds formulējums pieteicējam palīdzētu vieglāk uztvert no viņa prasīto informāciju un, iespējams, samazinātu to gadījumu skaitu, kuros faktisko apstākļu izklāsta trūkums apgrūtina nekavējošu pieteikuma izskatīšanu.
Veidlapas 5. punktā "Prasītāja un atbildētāja attiecību statuss"  nepieciešams ietvert vēl vienu punktu, kurā iespējams norādīt citu personisku attiecību statusu, kas nav klasificējams ar veidlapā jau ietvertajiem. Piemēram, gadījumā, ja bērna tēvs lūdz pagaidu aizsardzību pret vardarbību par labu bērnam, kurš dzīvo kopā ar bērna mātes jauno dzīvesbiedru. Dzīvesbiedrs ir vardarbīgs pret bērniem, bet bērna māte šo problēmu nerisina. Tādējādi veidlapas 5. punktā ietverams jauns punkts, ļaujot prasītājam personisko attiecību statusu paskaidrot.
Praksē konstatēti vairāki gadījumi, kad tiesas, lemjot par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, netiek informētas, ka personai, pret kuru nosaka pagaidu aizsardzības līdzekļus, ir ar vecāku vienošanos noteiktas saskarsmes tiesības ar bērniem. Šī informācija var būt svarīga, lai izprastu situāciju un novērtētu, vai nepieciešami kādi papildu pasākumi arī bērnu aizsardzībai. Līdz ar to informācija par saskarsmes jautājumiem var būt būtiska jautājuma izlemšanai, nosakot konkrētus aizsardzības līdzekļus, un ietverama veidlapas nākotnes redakcijas 8. punktā. Piebilstams, ka gadījumos, kad saskarsmes tiesības izmantošanas kārtība noteikta ar tiesas nolēmumu, tas būs konstatējams Tiesu informācijas sistēmā, ar kurā ietvertajām ziņām attiecībā uz prasītāju un atbildētāju tiesnesis iepazīstas pirms jautājuma par aizsardzību pret vardarbību izskatīšanas.
Ziņojumā sniegta informācija par tiesnešu aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka praksē problēmas konstatējamas attiecībā uz veidlapas 7. punkta "Prasītāja rīcībā esošie pierādījumi" prasību izpildi. Pieteicēji norāda, kādi pierādījumi ir viņu rīcībā, taču tos pieteikumam nepievieno, jo 7. punkta formulējums šādu rīcību tieši nenosaka. Šī punkta redakcija precizējama, norādot uz nepieciešamību vispirms sniegt īsu atbildi par to, vai pieteicēja rīcībā pierādījumi vispār ir, un pēc tam sniedzot plašāku informāciju par tiem, ja pierādījumi ir prasītāja rīcībā. Lai šo jautājumu risinātu, veidlapa precizējama, ietverot tajā norādi, ka pierādījumi, kas ir pieteicēja rīcībā, ir pievienojami pieteikumam. Ņemot vērā, ka, vērtējot veidlapas struktūru, vispirms norādāma pēc iespējas pilnīgāka informācija par situāciju pieteikuma iesniegšanas brīdī, informācija par pierādījumiem turpmāk ietverama pielikuma 9. punktā, kas pārskatāmības labad sadalāms divos apakšpunktos.
Ziņojumā norādīts uz policijas notikuma vietā sagatavotā ziņojuma nozīmi pieteikuma izskatīšanā tiesā un ierosināts veidlapas spēkā esošās redakcijas 9. punktā (nākotnes redakcijas 7. punktā) "Iepriekšējie vardarbības gadījumi starp prasītāju un atbildētāju, kad bijušas iesaistītas valsts iestādes" minēto uzskaitījumu papildināt ar lūgumu norādīt ziņas par policijas izsaukumiem, ja tādi ir bijuši. Ievērojot, ka, iesniedzot pieteikumu, kurā ietverts lūgums noteikt aizsardzību nepilngadīgajiem bērniem vai kurš tiek iesniegts bērnu interesēs, tiesai nozīmīga informācija būtu arī par bāriņtiesas iepriekš pieņemtiem lēmumiem, kas attiecas uz pieteikumā pieminētajām personām, attiecīgais veidlapas punkts papildināms, norādot informāciju arī par  bāriņtiesas lēmumu, kas bijis saistīts ar vardarbību vai pamatotām aizdomām par vardarbību, ja tāds ir bijis pieņemts.
Ņemot vērā, ka Civilprocesa likuma 250.⁴⁶ panta 3.¹ daļa nosaka, ka pieteikumā prasītājs var lūgt tiesu nosūtīt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību sociālajam dienestam pēc prasītāja dzīvesvietas, veidlapā ietverts 12. punkts ar iespēju norādīt attiecīgo lūgumu.


[1] Ziņojuma 11. - 13. lpp.