Anotācija

2023. gada 23. decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 927 tika apstiprināts Pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024. gadam (turpmāk – Pasākumu plāns). Pasākumu plāns paredz atbalsta pasākumus laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim, un tā izpildei  finansējuma avots ir budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai" 2024. gadā plānotais finansējums 70 000 000 euro apmērā.  Finansējums tiek piešķirts atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Uz 2024. gada 1. oktobri Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam ar Finanšu ministrijas rīkojumu atbildīgajām iestādēm bija pārdalīts finansējums 32 786 766 euro apmērā (uz šo pašu datumu pieņemts ar MK rīkojumu: 47 397 040 euro). Lielākā daļa no šīs summas (14 251 385) pārdalīta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai pašvaldību izdevumu kompensēšanai par Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto primāro atbalstu (izmitināšana un ēdināšana) un par palīdzību sociālā un izglītības jomā; kā arī kompensējot pašvaldībām izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu valsts pakalpojumu pieteikšanā un fizisko personu reģistrāciju, par vienoto koordinācijas punktu darbību un pašvaldību veiktajiem uzlabojumiem pašvaldību ēkās papildus izmitināšanas vietu nodrošināšanai. Labklājības ministrijai sociālās palīdzības un pakalpojumu sniegšanai pārdalīti 1 400 000 euro.Veselības ministrijai veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem pārdalīti 3 895 078 euro. Sabiedrības integrācijas fondam integrācijas atbalsta pakalpojumu sniegšanai (latviešu valodas apmācības, kultūrorientācijas kursi, u.c.) pārdalīti 6 354 138. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai izglītības pakalpojumu nodrošināšanai - 1 930 661 euro. Sīkāku informāciju par 2024. gadā atbildīgo ministriju pieprasītajiem un pārdalītajiem finanšu līdzekļiem budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai" skatīt Iekšlietu ministrijas sagatavotajos informatīvajos ziņojumos "Par aktuālo situāciju atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem" (24-TA-1179 un
24-TA-2447). Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu (Nr. 22 45. §) Iekšlietu ministrija šādus ziņojumus sagatavo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā reizi četros mēnešos. 

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 1. pants nosaka, ka likumā paredzētais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek sniegts Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta norises laikā. Karadarbība Ukrainā vēl joprojām ir aktīva, uzbrukumi civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai notiek visā Ukrainas teritorijā. Bruņotā konflikta intensificēšanās un tā būtiskas eskalācijas risks saglabājas augsts. Līdz ar to paredzams, ka droša atgriešanās Ukrainā 2025. gadā lielākajai daļai no Eiropas valstīs, tajā skaitā – Latvijā, izmitinātajiem pagaidu aizsardzības saņēmējiem nebūs iespējama. Uz 2024. gada 1. jūniju pagaidu aizsardzības statuss Latvijā bija piešķirts 44 946 personām. Eiropas Savienības dalībvalstīs kopā patvērumu raduši 4, 2 miljoni pagaidu aizsardzības saņēmēju. Ņemot vērā minēto, 2024. gada 13. jūnijā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes laikā iekšlietu ministri panāca politisku vienošanos par pagaidu aizsardzības statusa pagarināšanu no kara Ukrainā bēgošajiem trešo valstu pilsoņiem par vēl vienu gadu, proti, līdz 2026. gada 4. martam. Formāli minēto lēmumu paredzēts apstiprināt līdz 2024. gada jūnija beigām. 

Pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem 2024. gadam darbība beigsies 2024. gada 31. decembrī. Lai savlaicīgi nodrošinātu mērķēta atbalsta turpināšanos Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2025. gadā, kā arī mazinātu atbalsta pasākumiem atvēlētā finansējuma pārrāvuma riskus, ir nepieciešams izstrādāt  atbalsta pasākumu plānu 2025. gadam un aprēķināt plāna īstenošanai indikatīvi nepieciešamo finansējumu.

Finansējuma aprēķināšanai Iekšlietu ministrija izstrādāja prognozi  par 2025. gadā Latvijā no jauna ieceļojošo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, kas balstās aktuālajos datos par Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. 
No jauna ieceļojošo Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma 2024. gadā saglabājas mērena un stabila. Uz 2024. gada 1.oktobri Fizisko personu reģistrā (FPRIS) bija iekļauti 46 994 Ukrainas civiliedzīvotāju, kuriem ir noteikts Latvijas pagaidu aizsardzības statuss. No tiem vīrieši: 18 521; sievietes: 28 473; vecumā 0-17 gadi: 12 202; 18-64 gadi: 31 022; 65 + gadi: 3767.
2024. gada pirmajos deviņos mēnešos FPRIS no jauna reģistrēto personu skaits ir nostabilizējies vidēji no 450 – 500 jaunām reģistrācijām mēnesī; savukārt anulēts pagaidu aizsardzības statuss šajā pašā laika posmā ticis 1336 personām jeb vidēji 148 personām mēnesī.  
Uz 2024. gada 1. oktobri Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai nepieciešamās informācijas reģistrā ( UCASNIR ) pašvaldībās atbalsta saņemšanai kā aktīvi bija reģistrēti 32 304 Ukrainas civiliedzīvotāji. No tiem sievietes: 19 554; vīrieši: 12 742; nepilngadīgie: 8141.  Pēdējos deviņos mēnešos UCASNIR no jauna atbalsta saņemšanai reģistrējušās vidēji aptuveni 340 personas mēnesī. 
Ņemot vērā minētos datus un pie nosacījuma, ka situācija frontē Ukrainā saglabājas relatīvi līdzīga, Iekšlietu ministrija prognozē, ka 2025. gadā Latvijā no jauna ieradīsies no 6000 līdz 10 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.
 

Pasākumu plāns 2025. gadam izstrādāts, ņemot vērā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto regulējumu.  Tas nosaka valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un komersantu īstenojamos pasākumus desmit rīcības virzienos. Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošināta uzturēšanās un tiesības uz nodarbinātību apliecinošu dokumentu izsniegšana, informācijas sniegšanas pakalpojumi, primārais atbalsts izmitināšanai* un ēdināšanai, sociālā palīdzība, finansiālā atbalsta pasākumi, piekļuve izglītībai un veselības aprūpei, ar nodarbinātības veicināšanu saistīti atbalsta pasākumi, valodas apmācības, kultūrorientācijas un citi integrācijas pasākumi, kā arī nodrošina nepilngadīgo bez vecāku pavadības ieceļojušo personu tiesību un interešu nodrošināšanu.  Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējamā atbalsta apmērs vienam cilvēkam ir veidots, ievērojot pamatprincipu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu/atbalsta apjoms ir tāds pats un nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru. Līdzīgs pamatprincips raksturo arī Igaunijas un Lietuvas atbalsta sistēmu, tādejādi no kara Ukrainā bēgošajām personām sniegtais atbalsts visās Baltijas valstīs veidojas relatīvi līdzīgs.  Tāpat kā Latvija, Igaunija un Lietuva ukraiņiem piešķir pagaidu aizsardzības statusu, nodrošinot šīm personām uzturēšanās un nodarbinātības tiesības valstī.  Gan Igaunijas, gan Lietuvas regulējums paredz, ka no kara Ukrainā bēgošajiem  pienākas tāds pats vai ļoti pietuvināts pakalpojumu un atbalsta klāsts un apjoms, kāds ir šo valstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tas attiecas uz tādām jomām kā nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe, sociālais atbalsts un pakalpojumi. Visas trīs Baltijas valstis piedāvā arī mērķētus psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus, kā arī īsteno dažādus integrācijas pasākumus, tajā skaitā valsts apmaksātus valodu kursus. (Avoti par Lietuvas un Igaunijas atbalsta sistēmu: European Commission, Study on The application of the Temporary Protection Diective: Challenges and good practices in 2023; publicēts: 06.11.2023.; https://home-affairs.ec.europa.eu/whats-new/publications/application-temporary-protection-directive-challenges-and-good-practices-2023_en?prefLang=lv; UNHCR, Regional Refugee Response for the Ukraine Situation 2024; publicēts 2024. gada janvārī; https://reporting.unhcr.org/ukraine-situation-regional-refugee-response-plan-6697 )

Pasākumu plāns attiecas gan uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas jau uzturas Latvijas Republikā, gan uz tiem, kas ieceļos 2025. gadā. 

Pasākumu plānā iekļautos pasākumus turpina koordinēt un nepieciešamības gadījumā papildu pasākumus nosaka ar Ministru prezidenta 2022. gada 3. marta rīkojumu Nr. 2022/1.2.1.-68 "Par Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru" izveidotais Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs, kuru vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

Plānā ietverto atbalsta pasākumu īstenošanai atbildīgo iestāžu kopējais 2025. gadam aprēķinātais nepieciešamais finanšu apjoms indikatīvi veido 77 479 467 euro (ja 2025. gadā Latvijā no jauna ieradīsies 6000 Ukrainas civiliedzīvotāju). Vienlaikus, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdē nolemto (prot. Nr.38 2.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" (24-TA-2265) 2.punkts) prioritārajam pasākumam "Pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2025. gadam īstenošana" 2025. gadam atbalstīts finansējums 65 000 000 euro apmērā. Ievērojot finanšu avota (budžeta resorā "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" plānotais finansējums) noteikto ietvaru, finansējums, kas pieejams no  budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai", ministrijām ieplānots proporcionāli, piemērojot koeficientu 0,838931946 (65 000 000 dalīts ar 77 479 467 = 0,838931946) (aprēķins iekļauts anotācijas 1.pielikumā). Tādējādi pasākuma plāna īstenošanai katrai institūcijai indikatīvais papildu pieejamais finansējuma apmērs nepārsniedz pasākumu plāna anotācijas 1.pielikumā noteikto maksimālo apmēru. Gadījumā, ja pasākumu plāna īstenošanai nepieciešams papildu finansējums, attiecīgajai ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju jāizstrādā un attiecīgajam ministram jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par papildus finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajam, nepārsniedzot plāna kopējo finanšu apjomu 65 000 000 euro.

*Attiecībā uz primāri sniedzamā atbalsta ietvaros paredzēto izmitināšanas nodrošināšanu normatīvie akti nosaka, ka pašvaldībām ir pienākums izvēlēties ekonomiski visizdevīgāko izmitināšanas veidu (Ministru Kabineta 2022. gada 8.jūnija noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem", 3. punkta 3.1. apakšpunkts). Savukārt mājsaimniecības, kuras sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.¹ panta pirmo daļu ir tiesīgas  saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai.Savukārt šī paša panta septītajā daļā ir noteikts, ka atlīdzība izmitinātājam: 1) ir pielīdzināma likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli; 2) nav pakļauta ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai;
3) nav pieskaitāma faktiskajiem ienākumiem, no kuriem sedzami kreditoru prasījumi fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā maksātnespējas procesa ietvaros; 4) netiek ņemta vērā ienākumos, novērtējot izmitinātāja mājsaimniecības materiālo situāciju sociālās palīdzības un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai. Šis pats pants tāpat nosaka gan prasības mājoklim, kurā var izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus un saņemt minēto kompensāciju, gan pienākumu pašvaldībām pārliecināties par dubulta finansējuma neesamību, t.i., ka attiecīgais izmitinātājs vienlaikus nesaņem citus atlīdzības veidus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu.