26-TA-523: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi tiesību akta projektu "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā" (turpmāk – noteikumu projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets katru mācību gadu nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.747) un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.416), un saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3 punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets katru gadu profesionālās vidējās izglītības programmās nosaka vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiku un kārtību atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (turpmāk – Noteikumi Nr.332).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts pārbaudes darbu norises laiki 2025./2026. mācību gadā ir noteikti ar Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra noteikumiem Nr. 656 „Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2025./2026. mācību gadā”. Attiecībā uz valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā Ministru kabineta noteikumi nav izdoti.
2026./2027. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās nosaka Ministru kabineta 2025. gada 16. decembra noteikumi Nr.768 “Noteikumi par 2026./2027. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku”.
2026./2027. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās nosaka Ministru kabineta 2025. gada 16. decembra noteikumi Nr.768 “Noteikumi par 2026./2027. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu un Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3 punktu nepieciešams noteikt norises laikus valsts pārbaudes darbiem 2026./2027. mācību gadā tiem izglītojamiem, kuriem atbilstoši Noteikumiem Nr.747, Noteikumiem Nr.416 vai Noteikumiem Nr.332 attiecīgajā mācību gadā ir jākārto noteiktie valsts pārbaudes darbi. Tāpat arī nepieciešams noteikt valsts pārbaudes darbu norises laikus izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā Noteikumu Nr.747 12.3.1. apakšpunktā, 15.1 punktā un 16. punktā, Noteikumu Nr.416 21. punktā un Noteikumu Nr. 332 10.3., 21.2., 21.3. un 21.4. apakšpunktos paredzētajiem valsts pārbaudes darbiem. Tāpat arī noteikumu projekts nosaka valsts pārbaudes darbu norises laikus izglītojamiem, kuriem attaisnojošu iemeslu dēļ nebūs iespējams kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos.
Noteikumu Nr.747 12.3. un 12.3.1. apakšpunktos noteikts, ka Valsts izglītības satura centrs, kura funkcijas un pārvaldes uzdevumus no 2025. gada 1. janvāra saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojumu Nr. 635 “Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju” ir pārņēmusi Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA), īsteno monitoringa vērtēšanu, lai izvērtētu skolēnu sniegumu un mācību procesa kvalitāti atbilstoši izglītības rīcībpolitikas pilnveides mērķiem, kā arī pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu un veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Savukārt Noteikumu Nr.747 15.1 punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka valsts pārbaudes darbus, tajā skaitā monitoringa darbus, Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā. Pamatojoties uz minētajām Noteikumu Nr. 747 normām, noteikumu projekta 2. un 3.punktā paredzēts, ka 2026./2027. mācību gadā tiek organizēti monitoringa darbi tekstpratībā, rēķinpratībā un dabaszinātņu pratībā 3. un 6. klasē, kā arī par Vienotas skolas ieviešanas rezultātiem 2., 5. un 8. klasē izglītības iestādēs, kas īsteno pāreju uz mācībām valsts valodā.
Noteikumu projekta 2. un 3. punktā paredzētie monitoringa darbi tiek organizēti saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra noteikumiem Nr. 745 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.4. pasākuma "Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai" īstenošanas noteikumi”.
Plānotais monitoringa darbu saturs (rēķinpratība, tekstpratība, dabaszinātniskā pratība, pārejas progress uz mācībām tikai valsts valodā izglītības iestādēs, kas īsteno pāreju uz Vienoto skolu) tiešā veidā atbalsta Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kas ir nozīmīgākais vidējā termiņa izglītības attīstības politikas dokuments Latvijā, definētā 2. izglītības attīstības mērķa sasniegšanu un pārraudzīšanu.
Noteikumu projekta 2. un 3. punktā minēto monitoringa darbu norise paredzēta 2027. gada februārī un martā, lai novērstu situāciju, ka monitoringa darbu rezultāti ir pieejami tikai vasarā, kad daļai skolēnu mainās izglītības iestādes un skolotāji. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs kārtot monitoringa darbus noteiktajā laikā, izglītības iestādei būs jānodrošina konkrētā monitoringa darba izpilde ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc to sākotnējās norises dienas. Monitoringa darbu centralizētu vērtēšanu nodrošinās VIAA.
2025. gada 6. maijā Ministru kabinetā, pieņemot Ministru kabineta noteikumus Nr.276 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"", tika veikti grozījumi Noteikumu Nr. 747 16.4. apakšpunktā un 27.2 punktā, paredzot, ka no 2026. gada 1. septembra skolēniem, beidzot 9. klasi, ir jākārto valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu mācību jomā. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 4.2. apakšpunktā un 6.2. apakšpunktā ir paredzēti dabaszinātņu mācību jomas valsts pārbaudes darba norises laiki.
Ņemot vērā Noteikumu Nr.747 15.1 punktā noteikto, noteikumu projektā paredzēts, ka valsts pārbaudes darbi latviešu valodā un matemātikā 9.klases noslēgumā 2026./2027. mācību gadā tiek organizēti kā centralizētie eksāmeni. Savukārt svešvalodas (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles) valsts pārbaudes darbs un dabaszinātņu mācību jomas valsts pārbaudes darbs paredzēti kā monitoringa darbi, tādējādi to norisē netiks iesaistīti citu izglītības iestāžu pedagogi.
9. klases monitoringa darbi svešvalodā un dabaszinātnēs notiks 2027.gada aprīlī, lai netraucētu mācību procesu maijā, kad sākas centralizētie eksāmeni par vispārējās izglītības ieguvi. VIAA nodrošinās 9. klases monitoringa darbu centralizētu vērtēšanu. Plānots, ka svešvalodas monitoringa darba mutvārdu daļa noritēs laika posmā no monitoringa darba rakstu daļas norises dienas līdz 2027.gada 30. aprīlim pēc skolas izstrādāta grafika un mutvārdu daļā skolēni svešvalodā prezentēs pašu izstrādātu patstāvīgu darbu vai veiks kādu citu VIAA izstrādātu uzdevumu.
Ievērojot, ka 2026. gada 31. maijs 1.-8. klases un 10.-11. klases skolēniem ir pēdējā mācību gada diena, tad tajā nav paredzēta valsts pārbaudes darbu norise.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 10.2.apakšpunktu vienā mācību gadā izglītojamais nevar kārtot eksāmenu gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka eksāmeni vidējās izglītības pakāpes mācību priekšmetos, kuros ir vairāki mācību satura apguves līmeņi, notiek vienā dienā.
Atbilstoši vidējās izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem centralizētos eksāmenus vidējās izglītības pakāpē optimālajā mācību satura apguves līmenī izglītojamie var kārtot gan 11. klasē, gan 12. klasē vai kādā no profesionālās izglītības kursiem.
Tā kā optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmenus pārsvarā izvēlas kārtot 11.klases skolēni, tad to norise ieplānota pirms mācību gada beigām, proti, līdz 28.maijam, bet svešvalodas optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmens paredzēts jūnija pirmajā nedēļā.
24.maijā vienlaicīgi paredzēta dabaszinību vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētā eksāmena un ķīmijas optimālā un augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizēto eksāmenu norise, jo nav iespējama situācija, ka skolēns varētu kārtot gan dabaszinību (vispārīgais mācību satura apguves līmenis) eksāmenu, gan kādu no ķīmijas eksāmeniem. Šos pārbaudījumus nav nepieciešams izvēlēties kārtot vienai personai (skolēnam jākārto obligāti viens valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu jomas priekšmetā; ja skolēns izvēlējies kārtot ķīmiju (skaitliski vismazāk kārtotāju), tad šim skolēnam nav nepieciešamības kārtot dabaszinību eksāmenu).
Maija otrajā nedēļā paredzēta to eksāmenu norise, kuros ir vismazākais kārtotāju skaits un darbu izpildē nav nepieciešams noslogot datorklases.
Latviešu valodas un angļu valodas eksāmenus kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to šo eksāmenu mutvārdu daļas norisei paredzētas vairākas dienas. Franču valodas vai vācu valodas eksāmenus izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena.
Noteikumu projekts paredz atsevišķus valsts pārbaudījumu norises laikus (turpmāk –papildtermiņš) tiem izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ valsts pārbaudes darbus nevar kārtot noteiktajā laikā. Tiem vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem, kuriem papildtermiņā nepieciešams kārtot eksāmenus divās svešvalodās, 2027. gada 17. jūnijā ir paredzēta iespēja kārtot eksāmenu vienā no izglītojamā izvēlētajām svešvalodām, tajā skaitā angļu valodā, bet 2027. gada 6. jūlijā – otrā no izvēlētajām svešvalodām. Savukārt, ņemot vērā nelielo izglītojamo skaitu, kas kārto eksāmenus papildtermiņā, mazinot administratīvo slogu izglītības iestādēs un ievērojot ierobežoto dienu skaitu eksāmenu plānojuma grafikā, eksāmenu, kuros ir rakstiskā un mutvārdu daļa, norise paredzēta vienā dienā.
Noteikumu projektā paredzēti arī centralizētie eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī profesionālās vidējās izglītības programmās atbilstoši Noteikumu Nr. 332 10.3. apakšpunktam, nosakot to norisi tajos pašos laikos, kad paredzēti attiecīgie eksāmeni vispārējās vidējās izglītības programmās.
Lai mazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, noteikumu projekts paredz, ka, kārtojot visus noteiktos valsts pārbaudes darbus atbilstoši izglītojamo izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, izglītojamajam starp visiem pārbaudījumiem ir nodrošināts vairāk nekā divdesmit četru stundu periods gan noteiktajā laikā, gan izglītojamajiem, kuri eksāmenus kārto papildtermiņā. Ja kāds izglītojamais izvēlēsies kārtot valsts pārbaudes darbus, kuri notiek blakus dienās, tad viņam ir iespēja kādu no valsts pārbaudes darbiem kārtot papildtermiņā, savukārt papildtermiņa grafiks pielāgots, lai blakus dienās nebūtu valsts noteiktie obligātie eksāmeni (latviešu valoda, matemātika, svešvaloda) un tās pašas mācību jomas izvēles eksāmeni.
Ņemot vērā 2026./2027. mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, pamatizglītības sertifikātus par nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem plānots izsniegt, sākot ar 2027. gada 29. jūniju, un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus par nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem plānots izsniegt, sākot ar 2027. gada 2. jūliju. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties valsts pārbaudījumos noteiktajā laikā un kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, pamatizglītības sertifikātus varēs izsniegt, sākot ar 2027. gada 4. jūliju, un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, sākot ar 2027. gada 17. jūliju.
Noteikumu Nr.747 12.3. un 12.3.1. apakšpunktos noteikts, ka Valsts izglītības satura centrs, kura funkcijas un pārvaldes uzdevumus no 2025. gada 1. janvāra saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojumu Nr. 635 “Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju” ir pārņēmusi Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA), īsteno monitoringa vērtēšanu, lai izvērtētu skolēnu sniegumu un mācību procesa kvalitāti atbilstoši izglītības rīcībpolitikas pilnveides mērķiem, kā arī pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu un veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Savukārt Noteikumu Nr.747 15.1 punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka valsts pārbaudes darbus, tajā skaitā monitoringa darbus, Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā. Pamatojoties uz minētajām Noteikumu Nr. 747 normām, noteikumu projekta 2. un 3.punktā paredzēts, ka 2026./2027. mācību gadā tiek organizēti monitoringa darbi tekstpratībā, rēķinpratībā un dabaszinātņu pratībā 3. un 6. klasē, kā arī par Vienotas skolas ieviešanas rezultātiem 2., 5. un 8. klasē izglītības iestādēs, kas īsteno pāreju uz mācībām valsts valodā.
Noteikumu projekta 2. un 3. punktā paredzētie monitoringa darbi tiek organizēti saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra noteikumiem Nr. 745 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.4. pasākuma "Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai" īstenošanas noteikumi”.
Plānotais monitoringa darbu saturs (rēķinpratība, tekstpratība, dabaszinātniskā pratība, pārejas progress uz mācībām tikai valsts valodā izglītības iestādēs, kas īsteno pāreju uz Vienoto skolu) tiešā veidā atbalsta Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kas ir nozīmīgākais vidējā termiņa izglītības attīstības politikas dokuments Latvijā, definētā 2. izglītības attīstības mērķa sasniegšanu un pārraudzīšanu.
Noteikumu projekta 2. un 3. punktā minēto monitoringa darbu norise paredzēta 2027. gada februārī un martā, lai novērstu situāciju, ka monitoringa darbu rezultāti ir pieejami tikai vasarā, kad daļai skolēnu mainās izglītības iestādes un skolotāji. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs kārtot monitoringa darbus noteiktajā laikā, izglītības iestādei būs jānodrošina konkrētā monitoringa darba izpilde ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc to sākotnējās norises dienas. Monitoringa darbu centralizētu vērtēšanu nodrošinās VIAA.
2025. gada 6. maijā Ministru kabinetā, pieņemot Ministru kabineta noteikumus Nr.276 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"", tika veikti grozījumi Noteikumu Nr. 747 16.4. apakšpunktā un 27.2 punktā, paredzot, ka no 2026. gada 1. septembra skolēniem, beidzot 9. klasi, ir jākārto valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu mācību jomā. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 4.2. apakšpunktā un 6.2. apakšpunktā ir paredzēti dabaszinātņu mācību jomas valsts pārbaudes darba norises laiki.
Ņemot vērā Noteikumu Nr.747 15.1 punktā noteikto, noteikumu projektā paredzēts, ka valsts pārbaudes darbi latviešu valodā un matemātikā 9.klases noslēgumā 2026./2027. mācību gadā tiek organizēti kā centralizētie eksāmeni. Savukārt svešvalodas (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles) valsts pārbaudes darbs un dabaszinātņu mācību jomas valsts pārbaudes darbs paredzēti kā monitoringa darbi, tādējādi to norisē netiks iesaistīti citu izglītības iestāžu pedagogi.
9. klases monitoringa darbi svešvalodā un dabaszinātnēs notiks 2027.gada aprīlī, lai netraucētu mācību procesu maijā, kad sākas centralizētie eksāmeni par vispārējās izglītības ieguvi. VIAA nodrošinās 9. klases monitoringa darbu centralizētu vērtēšanu. Plānots, ka svešvalodas monitoringa darba mutvārdu daļa noritēs laika posmā no monitoringa darba rakstu daļas norises dienas līdz 2027.gada 30. aprīlim pēc skolas izstrādāta grafika un mutvārdu daļā skolēni svešvalodā prezentēs pašu izstrādātu patstāvīgu darbu vai veiks kādu citu VIAA izstrādātu uzdevumu.
Ievērojot, ka 2026. gada 31. maijs 1.-8. klases un 10.-11. klases skolēniem ir pēdējā mācību gada diena, tad tajā nav paredzēta valsts pārbaudes darbu norise.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 10.2.apakšpunktu vienā mācību gadā izglītojamais nevar kārtot eksāmenu gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka eksāmeni vidējās izglītības pakāpes mācību priekšmetos, kuros ir vairāki mācību satura apguves līmeņi, notiek vienā dienā.
Atbilstoši vidējās izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem centralizētos eksāmenus vidējās izglītības pakāpē optimālajā mācību satura apguves līmenī izglītojamie var kārtot gan 11. klasē, gan 12. klasē vai kādā no profesionālās izglītības kursiem.
Tā kā optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmenus pārsvarā izvēlas kārtot 11.klases skolēni, tad to norise ieplānota pirms mācību gada beigām, proti, līdz 28.maijam, bet svešvalodas optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmens paredzēts jūnija pirmajā nedēļā.
24.maijā vienlaicīgi paredzēta dabaszinību vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētā eksāmena un ķīmijas optimālā un augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizēto eksāmenu norise, jo nav iespējama situācija, ka skolēns varētu kārtot gan dabaszinību (vispārīgais mācību satura apguves līmenis) eksāmenu, gan kādu no ķīmijas eksāmeniem. Šos pārbaudījumus nav nepieciešams izvēlēties kārtot vienai personai (skolēnam jākārto obligāti viens valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu jomas priekšmetā; ja skolēns izvēlējies kārtot ķīmiju (skaitliski vismazāk kārtotāju), tad šim skolēnam nav nepieciešamības kārtot dabaszinību eksāmenu).
Maija otrajā nedēļā paredzēta to eksāmenu norise, kuros ir vismazākais kārtotāju skaits un darbu izpildē nav nepieciešams noslogot datorklases.
Latviešu valodas un angļu valodas eksāmenus kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to šo eksāmenu mutvārdu daļas norisei paredzētas vairākas dienas. Franču valodas vai vācu valodas eksāmenus izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena.
Noteikumu projekts paredz atsevišķus valsts pārbaudījumu norises laikus (turpmāk –papildtermiņš) tiem izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ valsts pārbaudes darbus nevar kārtot noteiktajā laikā. Tiem vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem, kuriem papildtermiņā nepieciešams kārtot eksāmenus divās svešvalodās, 2027. gada 17. jūnijā ir paredzēta iespēja kārtot eksāmenu vienā no izglītojamā izvēlētajām svešvalodām, tajā skaitā angļu valodā, bet 2027. gada 6. jūlijā – otrā no izvēlētajām svešvalodām. Savukārt, ņemot vērā nelielo izglītojamo skaitu, kas kārto eksāmenus papildtermiņā, mazinot administratīvo slogu izglītības iestādēs un ievērojot ierobežoto dienu skaitu eksāmenu plānojuma grafikā, eksāmenu, kuros ir rakstiskā un mutvārdu daļa, norise paredzēta vienā dienā.
Noteikumu projektā paredzēti arī centralizētie eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī profesionālās vidējās izglītības programmās atbilstoši Noteikumu Nr. 332 10.3. apakšpunktam, nosakot to norisi tajos pašos laikos, kad paredzēti attiecīgie eksāmeni vispārējās vidējās izglītības programmās.
Lai mazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, noteikumu projekts paredz, ka, kārtojot visus noteiktos valsts pārbaudes darbus atbilstoši izglītojamo izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, izglītojamajam starp visiem pārbaudījumiem ir nodrošināts vairāk nekā divdesmit četru stundu periods gan noteiktajā laikā, gan izglītojamajiem, kuri eksāmenus kārto papildtermiņā. Ja kāds izglītojamais izvēlēsies kārtot valsts pārbaudes darbus, kuri notiek blakus dienās, tad viņam ir iespēja kādu no valsts pārbaudes darbiem kārtot papildtermiņā, savukārt papildtermiņa grafiks pielāgots, lai blakus dienās nebūtu valsts noteiktie obligātie eksāmeni (latviešu valoda, matemātika, svešvaloda) un tās pašas mācību jomas izvēles eksāmeni.
Ņemot vērā 2026./2027. mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, pamatizglītības sertifikātus par nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem plānots izsniegt, sākot ar 2027. gada 29. jūniju, un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus par nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem plānots izsniegt, sākot ar 2027. gada 2. jūliju. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties valsts pārbaudījumos noteiktajā laikā un kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, pamatizglītības sertifikātus varēs izsniegt, sākot ar 2027. gada 4. jūliju, un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, sākot ar 2027. gada 17. jūliju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
2026. gada februārī izglītības iestāžu pārstāvjiem izvērtēšanai un ieteikumu sniegšanai tika piedāvāti divi 2026./2027. mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laiku varianti. Aptauju aizpildīja 41 dažāda veida izglītības iestāžu un pašvaldību izglītības pārvaldes pārstāvis. Izstrādājot noteikumu projektu, ir ņemts vērā vairākuma viedoklis – katrs monitoringa darbs notiek savā dienā, 9.klases eksāmeni notiek arī jūnijā, lai mazinātu izglītības iestāžu administratīvo slogu un pēc iespējas mazāk traucētu mācību procesu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Skolēni, pedagogi, izglītības speciālisti, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki.
Ietekmes apraksts
Aptuveni 42 000 izglītojamie. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.
Izglītojamie 2026./2027. mācību gadā izglītības iestādēs kārtos valsts pārbaudes darbus par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi, vai profesionālās izglītības programmas apguvi. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki nodrošinās valsts pārbaudes darbu norisi.
Izglītojamie 2026./2027. mācību gadā izglītības iestādēs kārtos valsts pārbaudes darbus par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi, vai profesionālās izglītības programmas apguvi. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki nodrošinās valsts pārbaudes darbu norisi.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldes.
Ietekmes apraksts
Jānodrošina valsts pārbaudes darbu norise.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
606 289
0
606 289
0
606 289
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
606 289
0
606 289
0
606 289
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
606 289
146 882
606 289
283 182
606 289
283 182
283 182
2.1. valsts pamatbudžets
606 289
146 882
606 289
283 182
606 289
283 182
283 182
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-146 882
0
-283 182
0
-283 182
-283 182
3.1. valsts pamatbudžets
0
-146 882
0
-283 182
0
-283 182
-283 182
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
146 882
0
283 182
0
283 182
283 182
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
I. Valsts pārbaudes darbu (VPD) vērtēšanai 2026. gadā atbilstoši 2026. gada 27. janvārī Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPS) reģistrētajiem pieteikumiem tiek plānots, ka VPD vērtēšanai būs nepieciešami 734 971 euro (detalizēts aprēķins pievienots pielikumā), valsts budžetā pieejamais finansējums vērtēšanai 606 289 euro, līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums vērtēšanas nodrošināšanai 2026. gadam ir 128 682 euro.
Ņemot vērā centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitu un centralizēti novērtējamo eksāmenu darbu skaitu un turpmākā perioda prognozi par vērtējamo darbu skaita saglabāšanu vismaz 2026. gadā tvērumā, arī vidējā termiņā budžetā ir jāieplāno trūkstošais finansējums vērtēšanai vismaz 128 682 euro apmērā, balstoties uz šī brīža aplēsēm par VPD vērtēšanai kopumā nepieciešamo finansējumu, pieejamo finansējumu valsts budžetā un papildu nepieciešamo finansējumu gada griezumā. 2027. gadā, 2028. gadā, 2029. gadā, 2030. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums VPD vērtēšanas nodrošināšanai ir 128 682 euro.
II. Monitoringa darba ieviešanai dabaszinātņu jomas priekšmetos 9. klasei (turpmāk - MD): 1) MD programmas un parauga izstrāde: 5 000 euro = 5 eksperti*40h*25euro/h (2026.gadā); 2) MD satura izstrāde, ekspertēšana, ilustrēšana, maketēšana, rediģēšana: 9 000 euro = 10 eksperti*45h*20euro/h (katru gadu); 3) MD aprobēšana 300 darbi divos variantos (aprobācijas vadīšana, vērtēšana, datu ievade): 4 200 euro = 600 darbi*7euro (katru gadu); 4) MD sagatavošana vērtēšanai – standartizācija (2 000 euro = 4 eksperti*20h*25euro/h) un vērtētāju konsultēšana (1 000 euro = 2 eksperti*25h*20euro/h), kopā: 3 000 euro (katru gadu); 5) MD centralizētā vērtēšana - 1.daļa - vērtē automātiski, 2.daļa - vērtē divas reizes skolotājs, par viena darba vienas reizes vērtēšanu - 3 euro, vidēji katru gadu, ieskaitot trešo vērtējumu, zemsliekšņa vērtējumu, apelācijas vērtējumu – 120 000 euro (~ 20 000 darbu*6euro) (katru gadu; provizoriskais skolēnu skaits pēc VIIS datiem 2026. gada februārī 9. klasē 2027. gadā -18 936, 2028. gadā - 19 752, 2029. gadā - 20 175); 6) IT atbalsta nodrošināšanai, infrastruktūras uzturēšanai, biroja tehnikas nodrošinājumam, ārējiem pakalpojumiem (remontiem) - 4 300 euro (katru gadu); 7) Pārbaudes darbu analīzei un metodisko ieteikumu izstrādei - 6 000 euro = 5 eksperti*48h*25euro/h) (katru gadu); 8) Profesionālās pilnveides kursiem pedagogiem - darba veidotājiem, vērtētājiem 8 000 euro = 4 grupas*2 000 euro (katru gadu).
2026. gadā nepieciešams papildu finansējums 1., 2., 3.pozīcijas izdevumu segšanai 18 200 euro apmērā = 5 000euro+9 000euro+4 200euro 2027. gadā, 2028. gadā, 2029. gadā, 2030. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešams papildu finansējums 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.pozīcijas izdevumu segšanai 154 500 euro apmērā = 9 000euro +4 200euro +3 000euro +120 000euro +4 300euro +6 000euro +8 000euro
KOPĀ I.+II.: 2026. gadā nepieciešamais papildu finansējums VPD vērtēšanas nodrošināšanai un MD dabaszinātņu priekšmetos 9. klasei ieviešanai - parauga izstrāde, ekspertēšana un aprobēšana - ir 146 882 euro.
2027. gadā, 2028. gadā, 2029. gadā, 2030. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums VPD vērtēšanas un MD dabaszinātņu jomā 9.klasei nodrošināšanai ir 283 182 euro.
Ņemot vērā centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitu un centralizēti novērtējamo eksāmenu darbu skaitu un turpmākā perioda prognozi par vērtējamo darbu skaita saglabāšanu vismaz 2026. gadā tvērumā, arī vidējā termiņā budžetā ir jāieplāno trūkstošais finansējums vērtēšanai vismaz 128 682 euro apmērā, balstoties uz šī brīža aplēsēm par VPD vērtēšanai kopumā nepieciešamo finansējumu, pieejamo finansējumu valsts budžetā un papildu nepieciešamo finansējumu gada griezumā. 2027. gadā, 2028. gadā, 2029. gadā, 2030. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums VPD vērtēšanas nodrošināšanai ir 128 682 euro.
II. Monitoringa darba ieviešanai dabaszinātņu jomas priekšmetos 9. klasei (turpmāk - MD): 1) MD programmas un parauga izstrāde: 5 000 euro = 5 eksperti*40h*25euro/h (2026.gadā); 2) MD satura izstrāde, ekspertēšana, ilustrēšana, maketēšana, rediģēšana: 9 000 euro = 10 eksperti*45h*20euro/h (katru gadu); 3) MD aprobēšana 300 darbi divos variantos (aprobācijas vadīšana, vērtēšana, datu ievade): 4 200 euro = 600 darbi*7euro (katru gadu); 4) MD sagatavošana vērtēšanai – standartizācija (2 000 euro = 4 eksperti*20h*25euro/h) un vērtētāju konsultēšana (1 000 euro = 2 eksperti*25h*20euro/h), kopā: 3 000 euro (katru gadu); 5) MD centralizētā vērtēšana - 1.daļa - vērtē automātiski, 2.daļa - vērtē divas reizes skolotājs, par viena darba vienas reizes vērtēšanu - 3 euro, vidēji katru gadu, ieskaitot trešo vērtējumu, zemsliekšņa vērtējumu, apelācijas vērtējumu – 120 000 euro (~ 20 000 darbu*6euro) (katru gadu; provizoriskais skolēnu skaits pēc VIIS datiem 2026. gada februārī 9. klasē 2027. gadā -18 936, 2028. gadā - 19 752, 2029. gadā - 20 175); 6) IT atbalsta nodrošināšanai, infrastruktūras uzturēšanai, biroja tehnikas nodrošinājumam, ārējiem pakalpojumiem (remontiem) - 4 300 euro (katru gadu); 7) Pārbaudes darbu analīzei un metodisko ieteikumu izstrādei - 6 000 euro = 5 eksperti*48h*25euro/h) (katru gadu); 8) Profesionālās pilnveides kursiem pedagogiem - darba veidotājiem, vērtētājiem 8 000 euro = 4 grupas*2 000 euro (katru gadu).
2026. gadā nepieciešams papildu finansējums 1., 2., 3.pozīcijas izdevumu segšanai 18 200 euro apmērā = 5 000euro+9 000euro+4 200euro 2027. gadā, 2028. gadā, 2029. gadā, 2030. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešams papildu finansējums 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.pozīcijas izdevumu segšanai 154 500 euro apmērā = 9 000euro +4 200euro +3 000euro +120 000euro +4 300euro +6 000euro +8 000euro
KOPĀ I.+II.: 2026. gadā nepieciešamais papildu finansējums VPD vērtēšanas nodrošināšanai un MD dabaszinātņu priekšmetos 9. klasei ieviešanai - parauga izstrāde, ekspertēšana un aprobēšana - ir 146 882 euro.
2027. gadā, 2028. gadā, 2029. gadā, 2030. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums VPD vērtēšanas un MD dabaszinātņu jomā 9.klasei nodrošināšanai ir 283 182 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Papildu nepieciešamais finansējums MD dabaszinātņu priekšmetos 9.klasei ieviešanas - parauga izstrāde, ekspertēšana un aprobēšana - un VPD vērtēšanas nodrošināšanai 2026.gadam tiks rasts likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” Izglītības un zinātnes ministrijas resoram iedalīto finanšu līdzekļu ietvaros 146 882 euro apmērā, tai skaitā finansējums 128 682 euro apmērā ir ietverts kopējā Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījumā par neizlietotās asignējumu rezerves līdzekļu izlietošanu (valsts budžeta apakšprogrammā 42.05.00 “Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana”) un 18 200 euro apmērā valsts budžeta apakšprogrammā 42.05.00 “Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana”.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VPD vērtēšanas un MD dabaszinātņu jomā 9.klasei nodrošināšanai 2027.gadam, 2028.gadam, 2029.gadam, 2030.gadam un turpmāk ik gadu skatāms Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam”.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VPD vērtēšanas un MD dabaszinātņu jomā 9.klasei nodrošināšanai 2027.gadam, 2028.gadam, 2029.gadam, 2030.gadam un turpmāk ik gadu skatāms Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldes.Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e6f16bd1-3657-4801-a471-36f1eea1285d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Viedokļu pārskats pievienots TA lietas sadaļā "Papildu dokumenti".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts izglītības attīstības aģentūra
- izglītības iestādes, pašvaldību izglītības pārvaldes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta izpildē būs iesaistītas izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas, vispārējās vidējās izglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas. Noteikumu projekta izpilde neatstās ietekmi uz to institūciju, kuras piedalīsies projekta izpildē, funkcijām un uzdevumiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ir pilnvērtīgi un vispusīgi izvērtēta un atbilst bērna labākajām interesēm.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
