26-TA-566: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Dzīves situāciju pakalpojumu pilnveidošana" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Dzīves situāciju pakalpojumu pilnveidošana" pases apstiprināšanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumu Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi" 5. punkta prasībām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam" (turpmāk – programma). Programmas 1.3.1. specifiskais atbalsta mērķis "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" paredz IKT risinājumu un pakalpojumu attīstību, lai uzlabotu iedzīvotāju, uzņēmēju un iestāžu iespējas izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības, paaugstinot efektivitāti, inovāciju līmeni un pakalpojumu pieejamību.
Projekta ietvaros plānots īstenot aktivitātes atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumā Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" iekļautās attīstības jomas "Tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija" rīcības virziena "Moderna un atvērta valsts pārvalde" apakšvirzienam "Pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība", sekmējot uzdevuma Nr. U4.4.9.3.-1 "Valsts pārvaldes darbības digitālā transformācija, savietojamības un automatizācijas nodrošināšana. Ieviest uz mašīninterpretējamu un automatizētu datu apriti balstītu valsts pārvaldes darbību un pakalpojumu sniegšanu" izpildīšanu.
Projekta ietvaros plānots īstenot aktivitātes atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumā Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" iekļautās attīstības jomas "Tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija" rīcības virziena "Moderna un atvērta valsts pārvalde" apakšvirzienam "Pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība", sekmējot uzdevuma Nr. U4.4.9.3.-1 "Valsts pārvaldes darbības digitālā transformācija, savietojamības un automatizācijas nodrošināšana. Ieviest uz mašīninterpretējamu un automatizētu datu apriti balstītu valsts pārvaldes darbību un pakalpojumu sniegšanu" izpildīšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Horizontālās jomas mērķarhitektūrā "Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra"* un nozaru jomas mērķarhitektūrā "Veselības aprūpes jomas mērķarhitektūras apraksts"** ir identificētas šādas problēmas:
"1. Valstī nepastāv vienota pakalpojumu saņēmēja pieredze. Pakalpojumu saņēmējam elektronisko un digitālo pakalpojumu ekosistēma ir sadrumstalota (kur un kā meklēt pakalpojumus; vai un kurus pakalpojumus var saņemt elektroniskajā vidē; paziņojumi, sūtījumi, e-adrese, e-pasts – katra iestāde veido saziņu atsevišķi, pakalpojuma saņēmējam jāatceras, kā sadarboties ar katru iestādi)."
"2. Pakalpojumu klāsts haotisks, nav vienotas pieejas pakalpojumu veidošanai, pakalpojumus ir grūti atrast. Iestādes ļoti atšķirīgi veido pakalpojumus pēc detalizācijas līmeņa." ("Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra")
Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma arhitektūra ir fragmentēta. Iestādes pakalpojumus apraksta atšķirīgi, pastāv atšķirīgi aprakstīšanas datu standarti. Trūkst vienota praktiskā pakalpojumu pārvaldība. Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv nepastāv standartizēta dzīves situācijās balstīta publisko pakalpojumu un to informācijas strukturēšana. Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv nav pilnā apjomā nodrošināta Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas (turpmāk - VIRSIS) pakalpojumu katalogā iekļautās informācijas izmantošana. Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv dzīves situācijas 2024. gadā lietoja 157 163 unikālie lietotāji, bet 2025. gadā – 242 880. Balstoties uz līdzšinējo apmeklējuma dinamiku tiek prognozēts, ka 2026. gadā unikālo lietotāju skaits sasniegs ~300 000. Kopumā valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv saturu ikgadēji izmanto ~1 500 000 lietotāji, t.sk. ~200 000 pārrobežu lietotāji. VIRSIS pakalpojumu katalogu izmanto visas valsts un pašvaldību iestādes, kopumā ~2 000 lietotāju.
"3. Pakalpojumu saņēmējiem katru reizi jāatceras, kurā vietā atnāks paziņojums un kur būs tālāk jāvēršas, lai turpinātu pakalpojuma saņemšanu." ("Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra")
Paziņojumi no iestādēm ir nepārskatāmi un grūti izsekojami, pastāv risks nepamanīt būtisku informāciju vai nokavēt noteiktos termiņus, kā arī aizmirst aktualizēt kontaktinformāciju individuālos iestāžu paziņošanas risinājumos. Iestādes ir spiestas veidot individuālos paziņojumu risinājumus, kas, savukārt, ir ar atšķirīgām lietotāju saskarnēm un funkcionalitāti. Tādējādi neveidojas vienota lietotāju pieredzes. Sekas sadrumstalotai paziņošanas pieejai ir arī augstākās uzturēšanas izmaksās valsts un pašvaldību iestādēs kopumā.
"4. Pakalpojumu digitālās transformācijas līmenis ir ļoti atšķirīgs iestādēs. Ne visām pakalpojumi ir sagatavoti sniegšanai elektroniskā vidē." ("Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra")
Notariālo pilnvarojumu digitāla izmantošana praktiski nav iespējama. Liela daļa fizisko personu pārstāvības procesu joprojām jāveic klātienē, bez digitālo kanālu izmantošanas iespējas, tādējādi samazinot ieguvumus no valsts ieguldījumiem tiešsaistē pieejamo pakalpojumu attīstībā.
"4. Pakalpojumu digitālās transformācijas līmenis ir ļoti atšķirīgs iestādēs. Ne visām pakalpojumi ir sagatavoti sniegšanai elektroniskā vidē." ("Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra")
"Vērojama IT sistēmu fragmentācija un eksistē savā starpā neintegrēti, taču vienādu funkciju pildoši risinājumi."
"Jomas datu centralizācija ir lēna, kas būtiski samazina iespēju piekļūt datiem."
"Nozarē trūkst vienotu kodējumu un klasifikatoru kvalitatīva izmantošana, dalībnieki izmanto dažādus kodējumus un klasifikatorus" ("Veselības aprūpes jomas mērķarhitektūras apraksts")
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni process nav digitalizēts, tas ir laikietilpīgs un manuāls, ar datu dublēšanu un kavējumiem, kas tieši ietekmē gan iedzīvotājus, gan institūciju darbu. Nedigitalizēto procesu ikgadēji attiecībā uz ~26 000 līdz 30 000 mirušajiem izmanto mirušā radinieki, ~1200 ārstniecības iestāžu darbinieki, ~30 Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) darbinieki, ~400 dzimtsarakstu iestāžu darbinieki, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbinieki un citi lietotāji, t.sk. apbedīšanas biroju, apdrošinātāju biroju, policiju iestāžu, tiesu iestāžu, konsulātu un notāru biroju darbinieki.
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni dati rodas ārstniecības procesā ārstniecības iestādēs, atsevišķos gadījumos tiesu medicīnas ekspertīzēs, savukārt apliecības sagatavošana, apstiprināšana un faktisko datu aprite notiek Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzē un Tiesu medicīnas ekspertīžu informācijas sistēmā, tātad atsevišķi no veselības nozares valsts informācijas sistēmas un pacienta elektroniskās veselības kartes. Šī dokumenta apritē iesaistīti vairāki savstarpēji neintegrēti risinājumi un šobrīd netiek izmantoti jau izveidotie koplietošanas risinājumi – ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu identifikācijai un tiesību pārbaudei, medicīnisko dokumentu izveidošanai un uzkrāšanai, integrācijai un datu piekļuves kontrolei.
Informācija par personas nāves faktu un tās cēloni savlaicīgi nenonāk atbilstošajās informācijas sistēmās. Dati manuāli tiek ievadīti vairākās informācijas sistēmās, kas rada datu dublēšanos, atšķirīgu kvalitāti un aktualizēšanas kavējumus. Rezultātā jomas informācijas resursos (e-recepšu un e-nosūtījumu datos, veselības pamatdatos, vakcinācijas un skrīninga procesos, statistikas datos) var tikt uzturēta neaktuāla informācija.
Nāves cēloņa kodēšana balstās Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajā slimību un veselības problēmu klasifikācijā (Latvijā pašlaik SSK-10). Jomā kopumā ir plānota pāreja uz SSK-11, kā arī saistīto kodu sistēmu ieviešana. Turpinot veidot medicīniskās apliecības par nāves cēloni datu struktūru ārpus koplietošanas risinājumos balstītas datu apmaiņas un veselības kodēšanas standartu ietvara, saglabāsies datu nesaderības risks ar pacienta elektroniskās veselības karti, citiem jomas risinājumiem un pārrobežu datu apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. "Veselības aprūpes jomas mērķarhitektūras aprakstā" noteiktais attīstības mērķis M.1. paredz būtiski samazināt medicīnisko dokumentu apriti "papīra" veidā, nosakot, ka pacienta elektroniskā veselības karte ir galvenais veselības datu repozitorijs, kurā veselības dati tiek apstrādāti strukturēti, izmantojot starptautiski atzītas kodēšanas sistēmas.
* Apstiprināta 2026. gada 18. februāra IKT foruma sēdē. Pieejama: https://www.varam.gov.lv/lv/horizontalo-jomu-arhitekturas
** Apstiprināta 2025. gada 25. septembra IKT foruma sēdē. Pieejama: https://www.varam.gov.lv/lv/nozaru-jomu-arhitekturas
"1. Valstī nepastāv vienota pakalpojumu saņēmēja pieredze. Pakalpojumu saņēmējam elektronisko un digitālo pakalpojumu ekosistēma ir sadrumstalota (kur un kā meklēt pakalpojumus; vai un kurus pakalpojumus var saņemt elektroniskajā vidē; paziņojumi, sūtījumi, e-adrese, e-pasts – katra iestāde veido saziņu atsevišķi, pakalpojuma saņēmējam jāatceras, kā sadarboties ar katru iestādi)."
"2. Pakalpojumu klāsts haotisks, nav vienotas pieejas pakalpojumu veidošanai, pakalpojumus ir grūti atrast. Iestādes ļoti atšķirīgi veido pakalpojumus pēc detalizācijas līmeņa." ("Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra")
Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma arhitektūra ir fragmentēta. Iestādes pakalpojumus apraksta atšķirīgi, pastāv atšķirīgi aprakstīšanas datu standarti. Trūkst vienota praktiskā pakalpojumu pārvaldība. Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv nepastāv standartizēta dzīves situācijās balstīta publisko pakalpojumu un to informācijas strukturēšana. Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv nav pilnā apjomā nodrošināta Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas (turpmāk - VIRSIS) pakalpojumu katalogā iekļautās informācijas izmantošana. Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv dzīves situācijas 2024. gadā lietoja 157 163 unikālie lietotāji, bet 2025. gadā – 242 880. Balstoties uz līdzšinējo apmeklējuma dinamiku tiek prognozēts, ka 2026. gadā unikālo lietotāju skaits sasniegs ~300 000. Kopumā valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv saturu ikgadēji izmanto ~1 500 000 lietotāji, t.sk. ~200 000 pārrobežu lietotāji. VIRSIS pakalpojumu katalogu izmanto visas valsts un pašvaldību iestādes, kopumā ~2 000 lietotāju.
"3. Pakalpojumu saņēmējiem katru reizi jāatceras, kurā vietā atnāks paziņojums un kur būs tālāk jāvēršas, lai turpinātu pakalpojuma saņemšanu." ("Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra")
Paziņojumi no iestādēm ir nepārskatāmi un grūti izsekojami, pastāv risks nepamanīt būtisku informāciju vai nokavēt noteiktos termiņus, kā arī aizmirst aktualizēt kontaktinformāciju individuālos iestāžu paziņošanas risinājumos. Iestādes ir spiestas veidot individuālos paziņojumu risinājumus, kas, savukārt, ir ar atšķirīgām lietotāju saskarnēm un funkcionalitāti. Tādējādi neveidojas vienota lietotāju pieredzes. Sekas sadrumstalotai paziņošanas pieejai ir arī augstākās uzturēšanas izmaksās valsts un pašvaldību iestādēs kopumā.
"4. Pakalpojumu digitālās transformācijas līmenis ir ļoti atšķirīgs iestādēs. Ne visām pakalpojumi ir sagatavoti sniegšanai elektroniskā vidē." ("Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra")
Notariālo pilnvarojumu digitāla izmantošana praktiski nav iespējama. Liela daļa fizisko personu pārstāvības procesu joprojām jāveic klātienē, bez digitālo kanālu izmantošanas iespējas, tādējādi samazinot ieguvumus no valsts ieguldījumiem tiešsaistē pieejamo pakalpojumu attīstībā.
"4. Pakalpojumu digitālās transformācijas līmenis ir ļoti atšķirīgs iestādēs. Ne visām pakalpojumi ir sagatavoti sniegšanai elektroniskā vidē." ("Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra")
"Vērojama IT sistēmu fragmentācija un eksistē savā starpā neintegrēti, taču vienādu funkciju pildoši risinājumi."
"Jomas datu centralizācija ir lēna, kas būtiski samazina iespēju piekļūt datiem."
"Nozarē trūkst vienotu kodējumu un klasifikatoru kvalitatīva izmantošana, dalībnieki izmanto dažādus kodējumus un klasifikatorus" ("Veselības aprūpes jomas mērķarhitektūras apraksts")
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni process nav digitalizēts, tas ir laikietilpīgs un manuāls, ar datu dublēšanu un kavējumiem, kas tieši ietekmē gan iedzīvotājus, gan institūciju darbu. Nedigitalizēto procesu ikgadēji attiecībā uz ~26 000 līdz 30 000 mirušajiem izmanto mirušā radinieki, ~1200 ārstniecības iestāžu darbinieki, ~30 Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) darbinieki, ~400 dzimtsarakstu iestāžu darbinieki, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbinieki un citi lietotāji, t.sk. apbedīšanas biroju, apdrošinātāju biroju, policiju iestāžu, tiesu iestāžu, konsulātu un notāru biroju darbinieki.
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni dati rodas ārstniecības procesā ārstniecības iestādēs, atsevišķos gadījumos tiesu medicīnas ekspertīzēs, savukārt apliecības sagatavošana, apstiprināšana un faktisko datu aprite notiek Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzē un Tiesu medicīnas ekspertīžu informācijas sistēmā, tātad atsevišķi no veselības nozares valsts informācijas sistēmas un pacienta elektroniskās veselības kartes. Šī dokumenta apritē iesaistīti vairāki savstarpēji neintegrēti risinājumi un šobrīd netiek izmantoti jau izveidotie koplietošanas risinājumi – ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu identifikācijai un tiesību pārbaudei, medicīnisko dokumentu izveidošanai un uzkrāšanai, integrācijai un datu piekļuves kontrolei.
Informācija par personas nāves faktu un tās cēloni savlaicīgi nenonāk atbilstošajās informācijas sistēmās. Dati manuāli tiek ievadīti vairākās informācijas sistēmās, kas rada datu dublēšanos, atšķirīgu kvalitāti un aktualizēšanas kavējumus. Rezultātā jomas informācijas resursos (e-recepšu un e-nosūtījumu datos, veselības pamatdatos, vakcinācijas un skrīninga procesos, statistikas datos) var tikt uzturēta neaktuāla informācija.
Nāves cēloņa kodēšana balstās Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajā slimību un veselības problēmu klasifikācijā (Latvijā pašlaik SSK-10). Jomā kopumā ir plānota pāreja uz SSK-11, kā arī saistīto kodu sistēmu ieviešana. Turpinot veidot medicīniskās apliecības par nāves cēloni datu struktūru ārpus koplietošanas risinājumos balstītas datu apmaiņas un veselības kodēšanas standartu ietvara, saglabāsies datu nesaderības risks ar pacienta elektroniskās veselības karti, citiem jomas risinājumiem un pārrobežu datu apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. "Veselības aprūpes jomas mērķarhitektūras aprakstā" noteiktais attīstības mērķis M.1. paredz būtiski samazināt medicīnisko dokumentu apriti "papīra" veidā, nosakot, ka pacienta elektroniskā veselības karte ir galvenais veselības datu repozitorijs, kurā veselības dati tiek apstrādāti strukturēti, izmantojot starptautiski atzītas kodēšanas sistēmas.
* Apstiprināta 2026. gada 18. februāra IKT foruma sēdē. Pieejama: https://www.varam.gov.lv/lv/horizontalo-jomu-arhitekturas
** Apstiprināta 2025. gada 25. septembra IKT foruma sēdē. Pieejama: https://www.varam.gov.lv/lv/nozaru-jomu-arhitekturas
Risinājuma apraksts
Ir identificēti šādi risinājumi, kas tiks īstenoti projektā un kas sekmēs horizontālās jomas mērķarhitektūrā "Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūrā" iekļauto principu izpildīšanu:
1. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija) – "P11. Valsts vienotais reģistrs (VVR) ir pamats vienotai pakalpojumu sniegšanai un pārvaldībai, un tas ir primārais informācijas avots par pakalpojumiem."
Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija). VIRSIS pakalpojumu kataloga un dzīves situāciju struktūras pilnveidošana, veidojot uz dzīves situācijām balstītu pakalpojumu piedāvājumu, t.sk. tiks ieviesta uz dzīves situācijām balstīta navigācija un uzlabota informācijas pieejamība. Sadarbībā ar iestādēm tiks izveidota jauna pieeja pakalpojuma piedāvājuma nodrošināšanā, kura tiks aprobēta ar "Bērna piedzimšanas" un "Tuvinieka zaudēšanas" dzīves situācijām. Tiks pilnveidota VIRSIS pakalpojumu kartīšu funkcionalitāte un dzīves situāciju funkcionalitāte, balstoties uz iedzīvotāju un iestāžu vajadzībām informācijas iegūšanā un nodrošināšanā dažādās dzīves situācijās. Izveidotā pieeja un tehnoloģiskais nodrošinājums pēc projekta noslēguma nodrošinās spējas turpmākai vienotai pieejai dzīves situācijās balstīta pakalpojumu piedāvājuma pārvaldīšanai un citu dzīves situāciju pilnveidošanai. Pieeja nodrošinās iespēju iedzīvotājiem ātrāk atrast nepieciešamos pakalpojumus konkrētās dzīves situācijās.
2. Centralizētā koplietošanas paziņojumu risinājuma ieviešana iestāžu paziņojumu apritei – "P9. Vienota saziņa elektroniskajā vidē."
Jauna koplietošanas risinājuma ieviešana, uz esoša risinājuma bāzes, iestāžu paziņojumu apritei, novēršot līdzīgas paralēlas programmatūras izstrādes iestādēs un nodrošinot vienotus paziņojumu iestatījumus, piegādes izsekojamību un uzlabotu piegādes kvalitāti, integrāciju ar e-adresi, izmantošanai iestāžu mobilajās lietotnēs un informācijas sistēmās. Centralizētais koplietošanas paziņojumu risinājums nodrošinās arī proaktīvas paziņošanas iespēju, lai lietotājus motivētu rīkoties izpildīt pienākumus vai īstenot savas tiesības (t.i. radīs priekšnosacījumu proaktīvu pakalpojumu attīstībai).
3. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana – "P4. Vienots lietotāju autorizācijas risinājums."
Risinājums ietver digitālas iespējas nodrošināšanu fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā. Vienlaikus risinājums mazinās risku, kad iedzīvotājus digitālā vidē pārstāv personas, kuras piesaka un saņem publiskos pakalpojumus, izmantojot citas personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Projekta īstenošanas laikā tiks analizēts vai ir nepieciešamas izstrādes Latvijas Zvērinātu notāru padomes un Tiesu administrācijas risinājumos. Ja šādas izstrādes būs nepieciešamas, tad ir plānots to veikšanu finansēt no šī projekta līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā piesaistot minētās iestādes kā sadarbības partnerus.
4. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija.
"P13. Pakalpojumu saņēmēju un risinājumu lietotāju līdzdalība un iesaiste." ("Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra")
"P.1. Vienoti standarti datu apmaiņai un kodēšanai."
"P.2. E-veselība ir uzticama jomas integrācijas un sadarbspējas platforma."
"P.3. Dati vienreiz iesniegti, pieejami lēmumu pieņemšanai, koplietošanai un atkārtotai izmantošanai."
"P.7. Fokusēta un profesionāla IKT pārvaldība." ("Veselības aprūpes jomas mērķarhitektūras apraksts")
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija, nodrošinot elektronisku medicīniskās apliecības par nāves cēloni sagatavošanu, apstrādi un datu apriti. Papildus, nodrošinot automatizētu datu pieejamību Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā tiks radīta iespēja standartizētai un automatizētai datu apmaiņai ar citām institūcijām, samazinot nepieciešamību fiziskajām un juridiskajām personām atkārtoti pieprasīt un iesniegt šos datus manuālā veidā, t.sk. arī attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pārrobežu lietotājiem, izmantojot Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehnisko platformu. Procesa digitalizācijas rezultātā tiks nodrošināta savlaicīga datu aprite starp iesaistītajām iestādēm un tiks samazināts administratīvais slogs iedzīvotājiem sarežģītās dzīves situācijās, būtiski saīsinot pakalpojuma izpildes laiku, uzlabojot datu kvalitāti un veidojot izmaksu ietaupījumu publiskajā pārvaldē.
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni datu struktūra un datu apmaiņa tiks nodrošināta ar atbilstošiem koplietošanas risinājumiem un veselības nozarē noteiktajiem kodēšanas standartiem, nodrošinot datu sadarbspēju ar pacienta elektronisko veselības karti, nozares reģistriem un pārrobežu datu apmaiņas risinājumiem.
Paredzēts, ka medicīniskā apliecība par nāves cēloni tiks sagatavota un apliecināta veselības nozares valsts informācijas sistēmā, reģistrēta pacienta elektroniskajā veselības kartē un nodota iesaistītajām iestādēm, novēršot paralēlu risinājumu veidošanu un izmantojot jau esošos koplietošanas risinājumus.
Dati tiks ievadīti vienu reizi to rašanās brīdī un tiks atkārtoti izmantoti gan veselības jomas, gan citu jomu vajadzībām, nodrošinot automatizētu un standartizētu datu pieejamību Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā datu izplatīšanai citām institūcijām.
1. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija) – "P11. Valsts vienotais reģistrs (VVR) ir pamats vienotai pakalpojumu sniegšanai un pārvaldībai, un tas ir primārais informācijas avots par pakalpojumiem."
Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija). VIRSIS pakalpojumu kataloga un dzīves situāciju struktūras pilnveidošana, veidojot uz dzīves situācijām balstītu pakalpojumu piedāvājumu, t.sk. tiks ieviesta uz dzīves situācijām balstīta navigācija un uzlabota informācijas pieejamība. Sadarbībā ar iestādēm tiks izveidota jauna pieeja pakalpojuma piedāvājuma nodrošināšanā, kura tiks aprobēta ar "Bērna piedzimšanas" un "Tuvinieka zaudēšanas" dzīves situācijām. Tiks pilnveidota VIRSIS pakalpojumu kartīšu funkcionalitāte un dzīves situāciju funkcionalitāte, balstoties uz iedzīvotāju un iestāžu vajadzībām informācijas iegūšanā un nodrošināšanā dažādās dzīves situācijās. Izveidotā pieeja un tehnoloģiskais nodrošinājums pēc projekta noslēguma nodrošinās spējas turpmākai vienotai pieejai dzīves situācijās balstīta pakalpojumu piedāvājuma pārvaldīšanai un citu dzīves situāciju pilnveidošanai. Pieeja nodrošinās iespēju iedzīvotājiem ātrāk atrast nepieciešamos pakalpojumus konkrētās dzīves situācijās.
2. Centralizētā koplietošanas paziņojumu risinājuma ieviešana iestāžu paziņojumu apritei – "P9. Vienota saziņa elektroniskajā vidē."
Jauna koplietošanas risinājuma ieviešana, uz esoša risinājuma bāzes, iestāžu paziņojumu apritei, novēršot līdzīgas paralēlas programmatūras izstrādes iestādēs un nodrošinot vienotus paziņojumu iestatījumus, piegādes izsekojamību un uzlabotu piegādes kvalitāti, integrāciju ar e-adresi, izmantošanai iestāžu mobilajās lietotnēs un informācijas sistēmās. Centralizētais koplietošanas paziņojumu risinājums nodrošinās arī proaktīvas paziņošanas iespēju, lai lietotājus motivētu rīkoties izpildīt pienākumus vai īstenot savas tiesības (t.i. radīs priekšnosacījumu proaktīvu pakalpojumu attīstībai).
3. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana – "P4. Vienots lietotāju autorizācijas risinājums."
Risinājums ietver digitālas iespējas nodrošināšanu fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā. Vienlaikus risinājums mazinās risku, kad iedzīvotājus digitālā vidē pārstāv personas, kuras piesaka un saņem publiskos pakalpojumus, izmantojot citas personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Projekta īstenošanas laikā tiks analizēts vai ir nepieciešamas izstrādes Latvijas Zvērinātu notāru padomes un Tiesu administrācijas risinājumos. Ja šādas izstrādes būs nepieciešamas, tad ir plānots to veikšanu finansēt no šī projekta līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā piesaistot minētās iestādes kā sadarbības partnerus.
4. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija.
"P13. Pakalpojumu saņēmēju un risinājumu lietotāju līdzdalība un iesaiste." ("Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra")
"P.1. Vienoti standarti datu apmaiņai un kodēšanai."
"P.2. E-veselība ir uzticama jomas integrācijas un sadarbspējas platforma."
"P.3. Dati vienreiz iesniegti, pieejami lēmumu pieņemšanai, koplietošanai un atkārtotai izmantošanai."
"P.7. Fokusēta un profesionāla IKT pārvaldība." ("Veselības aprūpes jomas mērķarhitektūras apraksts")
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija, nodrošinot elektronisku medicīniskās apliecības par nāves cēloni sagatavošanu, apstrādi un datu apriti. Papildus, nodrošinot automatizētu datu pieejamību Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā tiks radīta iespēja standartizētai un automatizētai datu apmaiņai ar citām institūcijām, samazinot nepieciešamību fiziskajām un juridiskajām personām atkārtoti pieprasīt un iesniegt šos datus manuālā veidā, t.sk. arī attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pārrobežu lietotājiem, izmantojot Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehnisko platformu. Procesa digitalizācijas rezultātā tiks nodrošināta savlaicīga datu aprite starp iesaistītajām iestādēm un tiks samazināts administratīvais slogs iedzīvotājiem sarežģītās dzīves situācijās, būtiski saīsinot pakalpojuma izpildes laiku, uzlabojot datu kvalitāti un veidojot izmaksu ietaupījumu publiskajā pārvaldē.
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni datu struktūra un datu apmaiņa tiks nodrošināta ar atbilstošiem koplietošanas risinājumiem un veselības nozarē noteiktajiem kodēšanas standartiem, nodrošinot datu sadarbspēju ar pacienta elektronisko veselības karti, nozares reģistriem un pārrobežu datu apmaiņas risinājumiem.
Paredzēts, ka medicīniskā apliecība par nāves cēloni tiks sagatavota un apliecināta veselības nozares valsts informācijas sistēmā, reģistrēta pacienta elektroniskajā veselības kartē un nodota iesaistītajām iestādēm, novēršot paralēlu risinājumu veidošanu un izmantojot jau esošos koplietošanas risinājumus.
Dati tiks ievadīti vienu reizi to rašanās brīdī un tiks atkārtoti izmantoti gan veselības jomas, gan citu jomu vajadzībām, nodrošinot automatizētu un standartizētu datu pieejamību Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā datu izplatīšanai citām institūcijām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Veiktā izmaksu un ieguvumu analīze apliecina, ka projekts ir ekonomiski un sabiedriski lietderīgs, jo nodrošina būtiskus uzlabojumus publisko pakalpojumu pieejamībā, efektivitātē un lietotāju pieredzē, vienlaikus mazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un iestādēm. Projekta ilgtermiņa ieguvumi pārsniedz tā īstenošanas un rezultātu uzturēšanas izmaksas, nodrošinot augstu sabiedrisko un ekonomisko pievienoto vērtību. Indikatīvais kopējais sociālekonomiskais ieguvums 10 gados ir 8 624 010,20 euro. Detalizēts aprēķins ir iekļauts projekta pases sadaļā "6. Izmaksu un ieguvumu analīze".
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums netiek paredzēts. Projekta pasē noteikto ieguvumu un lietderības rādītāju, kuru sasniegšanas termiņš noteikts pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, novērtēšana tiks veikta projekta pasē noteiktajā kārtībā un nav uzskatāma par šā tiesību akta ex-post izvērtējumu.
Projekta īstenošana tiks veikta saskaņā ar horizontālās jomas mērķarhitektūru "Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra" un nozaru jomas mērķarhitektūru "Veselības aprūpes jomas mērķarhitektūras apraksts", risinājumus saskaņojot ar par arhitektūrām atbildīgajām iestādēm.
Projekta īstenošanas ietvaros netiks sniegts komercdarbības atbalsts. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneri projektā iesaistās, lai pildītu valsts pārvaldes uzdevumus. Iesaistīšanās mērķis nav saimnieciskās darbības veicināšana. Projektā pilnveidojamie un izstrādājamie IKT risinājumi būs projekta iesniedzēja un sadarbības partneru īpašumā un tie ir nepieciešami valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai. Projektā pilnveidojamie un izstrādājamie IKT risinājumi un dati tiks nodrošināti pēc vienādiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un neradīs selektīvu priekšrocību atsevišķiem komersantiem. IKT risinājumu izstrādes darbus veiks pakalpojuma sniedzēji, kas tiks atlasīti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā.
Projekta īstenošana tiks veikta saskaņā ar horizontālās jomas mērķarhitektūru "Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūra" un nozaru jomas mērķarhitektūru "Veselības aprūpes jomas mērķarhitektūras apraksts", risinājumus saskaņojot ar par arhitektūrām atbildīgajām iestādēm.
Projekta īstenošanas ietvaros netiks sniegts komercdarbības atbalsts. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneri projektā iesaistās, lai pildītu valsts pārvaldes uzdevumus. Iesaistīšanās mērķis nav saimnieciskās darbības veicināšana. Projektā pilnveidojamie un izstrādājamie IKT risinājumi būs projekta iesniedzēja un sadarbības partneru īpašumā un tie ir nepieciešami valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai. Projektā pilnveidojamie un izstrādājamie IKT risinājumi un dati tiks nodrošināti pēc vienādiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un neradīs selektīvu priekšrocību atsevišķiem komersantiem. IKT risinājumu izstrādes darbus veiks pakalpojuma sniedzēji, kas tiks atlasīti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas vecumā no 18 gadiem (pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana)
- Fiziskās personas vecumā no 18 gadiem (medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija)
Ietekmes apraksts
Projekts ietekmēs fiziskās personas, nodrošinot dzīves situācijās balstītu pakalpojumu piedāvājumu, kas atvieglos informācijas atrašanu. Kā arī, medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācijas rezultātā, mazināsies nepieciešamība veikt manuālas un laikietilpīgas darbības, kas pašlaik rada būtisku administratīvo slogu fiziskajām personām pakalpojumu saņemot klātienē.
Juridiskās personas
- Apbedīšanas un apdrošinātāju biroju juridiskās personas (medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija)
Ietekmes apraksts
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācijas rezultātā, mazināsies nepieciešamība veikt manuālas un laikietilpīgas darbības, kas pašlaik rada būtisku administratīvo slogu pakalpojumu saņemot klātienē.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
338 459
0
1 131 071
0
1 137 985
792 485
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
338 459
0
1 131 071
0
1 137 985
792 485
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
398 187
0
1 330 672
0
1 338 806
932 335
2.1. valsts pamatbudžets
0
398 187
0
1 330 672
0
1 338 806
932 335
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-59 728
0
-199 601
0
-200 821
-139 850
3.1. valsts pamatbudžets
0
-59 728
0
-199 601
0
-200 821
-139 850
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-59 728
-199 601
-200 821
-139 850
5.1. valsts pamatbudžets
-59 728
-199 601
-200 821
-139 850
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
| Finansējuma avots | 2026.gads | 2027.gads | 2028.gads | 2029.gads | Kopā |
| ERAF finansējums | 338 459 | 1 131 071 | 1 137 985 | 792 485 | 3 400 000 |
| Valsts budžeta finansējums | 59 728 | 199 601 | 200 821 | 139 850 | 600 000 |
| Kopā | 398 187 | 1 330 672 | 1 338 806 | 932 335 | 4 000 000 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumi, kas saistīti ar projekta īstenošanu, t.sk.:
1. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija). VIRSIS pakalpojumu kataloga un dzīves situāciju struktūras pilnveidošana, veidojot uz dzīves situācijām balstītu pakalpojumu piedāvājumu.
2. Centralizētā koplietošanas paziņojumu risinājuma ieviešana iestāžu paziņojumu apritei.
3. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana.
4. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija veselības nozares valsts informācijas sistēmā.
5. Projekta vadība, sabiedrības informēšana un administratīvā uzraudzība.
Pēc projekta pabeigšanas projekta tehnisko rezultātu uzturēšanai ikgadēji nepieciešamais finansējums ir ne vairāk kā 390 244 euro gadā. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) un Veselības ministrija, izvērtējumu par iespējām vismaz daļēji segt projektā ieviesto risinājumu uzturēšanas izmaksas esošo VARAM un Veselības ministrijas budžetu ietvaros, sniegs, kad, saskaņā ar "Likums par budžetu un finanšu vadību" 9.1 panta otrajā daļā noteikto, pieprasīs finansējumu uzturēšanas izmaksām, tāpēc, attiecīgi, indikatīvo uzturēšanas izmaksu apmērs tiesību akta projektā ir norādīts ar piebildēm "ne vairāk kā".
Projekta tehnisko rezultātu ikgadējās uzturēšanas izmaksās jaunās funkcionalitātes uzturēšanai ietilps:
Lai arī projekta ietvaros plānotie ieguldījumi attiecas uz esošām informācijas sistēmām, tie paredz nozīmīgas izmaiņas esošo informācijas sistēmu funkcionalitātē, kuru nodrošināšana pēc projekta beigām rada papildus uzturēšanas izmaksas pret šobrīd plānotajām.
Līdz šim piešķirtās uzturēšanas izmaksas projektā pilnveidojamajiem risinājumiem esošās funkcionalitātes uzturēšanai:
1. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija). VIRSIS pakalpojumu kataloga un dzīves situāciju struktūras pilnveidošana, veidojot uz dzīves situācijām balstītu pakalpojumu piedāvājumu.
2. Centralizētā koplietošanas paziņojumu risinājuma ieviešana iestāžu paziņojumu apritei.
3. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana.
4. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija veselības nozares valsts informācijas sistēmā.
5. Projekta vadība, sabiedrības informēšana un administratīvā uzraudzība.
Pēc projekta pabeigšanas projekta tehnisko rezultātu uzturēšanai ikgadēji nepieciešamais finansējums ir ne vairāk kā 390 244 euro gadā. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) un Veselības ministrija, izvērtējumu par iespējām vismaz daļēji segt projektā ieviesto risinājumu uzturēšanas izmaksas esošo VARAM un Veselības ministrijas budžetu ietvaros, sniegs, kad, saskaņā ar "Likums par budžetu un finanšu vadību" 9.1 panta otrajā daļā noteikto, pieprasīs finansējumu uzturēšanas izmaksām, tāpēc, attiecīgi, indikatīvo uzturēšanas izmaksu apmērs tiesību akta projektā ir norādīts ar piebildēm "ne vairāk kā".
Projekta tehnisko rezultātu ikgadējās uzturēšanas izmaksās jaunās funkcionalitātes uzturēšanai ietilps:
| Informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas | Nepieciešamais finansējuma apjoms (euro ar PVN) |
| 1. Specializētā programmatūra | 163 782 |
| 1.1. Sistēmas kļūdu novēršana un pilnveidošana (pēcgarantijas uzturēšanas pakalpojumi atbilstoši nepieciešamībai) | 84 000 |
| 1.2. Sistēmas problēmu novēršana un pilnveidošana (profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi atbilstoši nepieciešamībai) | 79 782 |
| 2. Centrālā infrastruktūra | 52 500 |
| 2.1. Infrastruktūras un datu centru resursu (serveri, disku masīvi un tīkla aparatūra) un tehnoloģiskās vides uzturēšana gan primārajās, gan sekundārajās to lokācijās, ietverot darbības atjaunošanas nodrošinājumu | 15 000 |
| 2.2. Datortīkla iekārtu un to aizsardzības infrastruktūras tehnoloģiskās programmatūras licenču atbalsts | 12 000 |
| 2.3. Monitoringa un tā rīku atbalsts | 2 500 |
| 2.4. IT drošības auditi | 23 000 |
| 3. Sistēmas auditi | 17 000 |
| 4. SPKC ieviestā medicīniskās apliecības par nāves cēloni digitalizācijas procesa uzturēšanas izmaksas | 156 962 |
| Kopā: | 390 244 |
Lai arī projekta ietvaros plānotie ieguldījumi attiecas uz esošām informācijas sistēmām, tie paredz nozīmīgas izmaiņas esošo informācijas sistēmu funkcionalitātē, kuru nodrošināšana pēc projekta beigām rada papildus uzturēšanas izmaksas pret šobrīd plānotajām.
Līdz šim piešķirtās uzturēšanas izmaksas projektā pilnveidojamajiem risinājumiem esošās funkcionalitātes uzturēšanai:
| Informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas | Finansējuma apjoms (euro ar PVN) | Finansējuma avots |
| Valsts pārvaldes pakalpojumu portāls www.latvija.gov.lv, t.sk. paziņojumu risinājums un pilnvarojumu risinājums |
41 006,00 | Ar 01.01.2025. no 30.00.00 programmas pasākuma "Valsts informācijas sistēmu savietotāja (VISS) attīstība un uzturēšana" pārdalītais finansējums uz 32.00.00 programmas pasākumu "Valsts informācijas sistēmu savietotāja (VISS) attīstība un uzturēšana" |
| 23 022,00 | Pēc projekta Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMPELS/005 "Pašvaldību funkciju atbalsta sistēmas izveides 1. kārta" | |
| 33 586,00 | Pēc projekta Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMPELS/009 "Pašvaldību funkciju atbalsta sistēmas izveides 2. kārta" | |
| 48 325,00 | Pēc projekta Nr. 2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" | |
| 48 374,00 | No prioritārā pasākuma "Valsts IKT profesionalizācija - Valsts digitālā attīstība" | |
| 58 800,00 | Pēc projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/002 "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un Latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība" | |
| VIRSIS | 16 560,00 | Pēc projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" |
| 48 374,00 | No prioritārā pasākuma "Valsts IKT profesionalizācija - Valsts digitālā attīstība" | |
| 43 548,00 | Pēc projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" | |
| SPKC informācijas sistēma | 3 194,40 | No 46.03.00. budžeta apakšprogrammas "Slimību profilakses nodrošināšana" |
| Kopā: | 364 789,40 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekta īstenošanai nepieciešamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 3 400 000 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu ne vairāk kā 600 000 euro apmērā paredzēts pieprasīt no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Pēc projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanai nepieciešamo papildus finansējumu paredzēts pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot budžeta sadaļas detalizētajā izdevumu aprēķinā norādītajam.
Projekta ietvaros netiks īstenotas darbības, kas ir tikušas vai tiek finansētas citu projektu ietvaros, tādēļ nav identificēts dubultā finansējuma risks.
Projekta īstenošanai paredzētās sadarbības partneru personāla izmaksas ir 154 800,00 euro (SPKC) un 77 373,02 euro (VARAM).
Pēc projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanai nepieciešamo papildus finansējumu paredzēts pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot budžeta sadaļas detalizētajā izdevumu aprēķinā norādītajam.
Projekta ietvaros netiks īstenotas darbības, kas ir tikušas vai tiek finansētas citu projektu ietvaros, tādēļ nav identificēts dubultā finansējuma risks.
Projekta īstenošanai paredzētās sadarbības partneru personāla izmaksas ir 154 800,00 euro (SPKC) un 77 373,02 euro (VARAM).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Centralizētā koplietošanas paziņojumu pakalpojuma ieviešanai nepieciešamais normatīvais regulējums tiks izstrādāts projekta laikā. Pārējo projekta ietvaros ieviešamo risinājumu regulējošo normatīvo aktu grozījumu nepieciešamība, t.sk. attiecībā uz personas datu apstrādes tiesisko pamatu, tiks vērtēta projekta laikā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam ir izvērtēta nepieciešamība nodrošināt sabiedrības līdzdalību rīkojuma projekta izstrādē.
Ar rīkojuma projektu netiek noteiktas jaunas personu tiesības vai pienākumi, kā arī netiek grozīts personām saistošais normatīvais regulējums. Rīkojuma projekta mērķis ir apstiprināt konkrēta Eiropas Savienības fonda projekta pasi, tādējādi nodrošinot projekta īstenošanai nepieciešamo priekšnoteikumu. Rīkojuma projektam ir organizatorisks raksturs, un tas tieši neietekmē sabiedrības vai tās grupu tiesības, tiesiskās intereses vai pienākumus.
Ņemot vērā minēto, sabiedrības līdzdalība rīkojuma projekta izstrādē netiek nodrošināta.
Ar rīkojuma projektu netiek noteiktas jaunas personu tiesības vai pienākumi, kā arī netiek grozīts personām saistošais normatīvais regulējums. Rīkojuma projekta mērķis ir apstiprināt konkrēta Eiropas Savienības fonda projekta pasi, tādējādi nodrošinot projekta īstenošanai nepieciešamo priekšnoteikumu. Rīkojuma projektam ir organizatorisks raksturs, un tas tieši neietekmē sabiedrības vai tās grupu tiesības, tiesiskās intereses vai pienākumus.
Ņemot vērā minēto, sabiedrības līdzdalība rīkojuma projekta izstrādē netiek nodrošināta.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Zvērinātu notāru padome
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Tiesu administrācija
- Valsts digitālās attīstības aģentūra
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana nodrošinās digitālu iespēju fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā. Valsts un pašvaldību iestādēm šādos gadījumos pilnvarojums nebūs jāpārbauda manuāli.
Tiks digitalizēts medicīniskās apliecības par nāves cēloni process. Dokumenta aprite kļūs pilnībā digitāla, datu apmaiņa starp informācijas sistēmām tiks automatizēta, tas samazinās manuālās darbības, paātrinās informācijas apriti un mazinās SPKC darba slodzi.
Tiks digitalizēts medicīniskās apliecības par nāves cēloni process. Dokumenta aprite kļūs pilnībā digitāla, datu apmaiņa starp informācijas sistēmām tiks automatizēta, tas samazinās manuālās darbības, paātrinās informācijas apriti un mazinās SPKC darba slodzi.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana nodrošinās digitālu iespēju fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā. Valsts un pašvaldību iestādēm šādos gadījumos pilnvarojums nebūs jāpārbauda manuāli.
Tiks digitalizēts medicīniskās apliecības par nāves cēloni process. Dokumenta aprite kļūs pilnībā digitāla, datu apmaiņa starp informācijas sistēmām tiks automatizēta, tas samazinās manuālās darbības, paātrinās informācijas apriti un mazinās SPKC darba slodzi.
Tiks digitalizēts medicīniskās apliecības par nāves cēloni process. Dokumenta aprite kļūs pilnībā digitāla, datu apmaiņa starp informācijas sistēmām tiks automatizēta, tas samazinās manuālās darbības, paātrinās informācijas apriti un mazinās SPKC darba slodzi.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Centralizētā koplietošanas paziņojumu risinājuma ieviešana iestāžu paziņojumu apritei, novērsīs līdzīgas paralēlas programmatūras izstrādes iestādēs.
Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana nodrošinās digitālu iespēju fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā. Valsts un pašvaldību iestādēm šādos gadījumos pilnvarojums nebūs jāpārbauda manuāli.
Tiks digitalizēts medicīniskās apliecības par nāves cēloni process. Dokumenta aprite kļūs pilnībā digitāla, datu apmaiņa starp informācijas sistēmām tiks automatizēta, tas samazinās manuālās darbības, paātrinās informācijas apriti un mazinās SPKC darba slodzi.
Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana nodrošinās digitālu iespēju fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā. Valsts un pašvaldību iestādēm šādos gadījumos pilnvarojums nebūs jāpārbauda manuāli.
Tiks digitalizēts medicīniskās apliecības par nāves cēloni process. Dokumenta aprite kļūs pilnībā digitāla, datu apmaiņa starp informācijas sistēmām tiks automatizēta, tas samazinās manuālās darbības, paātrinās informācijas apriti un mazinās SPKC darba slodzi.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts būtiski veicina publisko pakalpojumu attīstību, ieviešot modernus, publisko pakalpojumu kvalitāti paaugstinošus risinājumus:
1. Tā ietvaros paredzēta valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija), veidojot uz dzīves situācijām balstītu pakalpojumu piedāvājumu. Projektā tiks attīstīta standartizēta informācijas sniegšana pakalpojumu pieteikšanas nodrošināšanai, lietotājiem nodrošinot vienkāršāku, saprotamāku un ātrāku pakalpojumu saņemšanu.
2. Projektā tiks ieviests centralizētais koplietošanas paziņojumu pakalpojums, kas nodrošinās vienotu un izsekojamu saziņu starp iestādēm un lietotājiem.
3. Projektā tiks īstenota valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana, lai nodrošinātu digitālu iespēju fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā.
4. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija nodrošinās elektronisku medicīniskās apliecības par nāves cēloni sagatavošanu, apstrādi un datu apriti, samazinot manuālās darbības.
Projekts pilnveido publisko pakalpojumu sniegšanas vidi, mazina administratīvo slogu un uzlabo datu apriti.
1. Tā ietvaros paredzēta valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pakalpojumu piedāvājuma pilnveidošana (modernizācija un optimizācija), veidojot uz dzīves situācijām balstītu pakalpojumu piedāvājumu. Projektā tiks attīstīta standartizēta informācijas sniegšana pakalpojumu pieteikšanas nodrošināšanai, lietotājiem nodrošinot vienkāršāku, saprotamāku un ātrāku pakalpojumu saņemšanu.
2. Projektā tiks ieviests centralizētais koplietošanas paziņojumu pakalpojums, kas nodrošinās vienotu un izsekojamu saziņu starp iestādēm un lietotājiem.
3. Projektā tiks īstenota valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana, lai nodrošinātu digitālu iespēju fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā.
4. Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija nodrošinās elektronisku medicīniskās apliecības par nāves cēloni sagatavošanu, apstrādi un datu apriti, samazinot manuālās darbības.
Projekts pilnveido publisko pakalpojumu sniegšanas vidi, mazina administratīvo slogu un uzlabo datu apriti.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts tieši sekmē valsts un pašvaldību IKT attīstību, jo uzlabo nacionālo digitālo pakalpojumu koplietošanas platformu iedzīvotājiem (valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.gov.lv), t.sk. tās arhitektūru, VIRSIS pakalpojuma piedāvājumu un metadatu struktūru. VIRSIS pilnveidošana paaugstinās informācijas sistēmu savietojamību un datu aprites kvalitāti.
Centralizētais koplietošanas paziņojumu risinājums aizstāj sadrumstalotus paziņošanas kanālus, nodrošinot vienotu, ērtāk uzturamu un drošu komunikācijas infrastruktūru.
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija un valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana paplašina valsts IKT funkcionalitāti, samazina manuālo datu apstrādi un nodrošina drošāku piekļuvi pakalpojumiem.
Projekts kopumā veicina IKT risinājumu savietojamību un tehnoloģisko ilgtspēju visā valsts pārvaldē, nodrošinot pamatu turpmākai digitālo pakalpojumu attīstībai.
Centralizētais koplietošanas paziņojumu risinājums aizstāj sadrumstalotus paziņošanas kanālus, nodrošinot vienotu, ērtāk uzturamu un drošu komunikācijas infrastruktūru.
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija un valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana paplašina valsts IKT funkcionalitāti, samazina manuālo datu apstrādi un nodrošina drošāku piekļuvi pakalpojumiem.
Projekts kopumā veicina IKT risinājumu savietojamību un tehnoloģisko ilgtspēju visā valsts pārvaldē, nodrošinot pamatu turpmākai digitālo pakalpojumu attīstībai.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts tieši atbalsta informācijas sabiedrības politikas īstenošanu. Uz dzīves situācijām balstīts pakalpojumu piedāvājums, uzlabota informācijas arhitektūra un modernizēts valsts pārvaldes pakalpojumu portāls www.latvija.gov.lv sekmēs iedzīvotāju spēju patstāvīgi izmantot publiskos pakalpojumus.
Centralizētais koplietošanas paziņojumu risinājums stiprinās uzticamu, drošu un lietotājiem vienkārši izmantojamu digitālo vidi.
Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana, nodrošinot digitālu iespēju fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā, veicinās publisko pakalpojumu digitālu pietiekšanu.
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija, nodrošinās elektronisku medicīniskās apliecības par nāves cēloni sagatavošanu, apstrādi un datu apriti.
Projekts kopumā uzlabo informācijas pieejamību dažādām sabiedrības grupām, t. sk. personām ar invaliditāti, atbalstot iekļaujošu digitālo pārvaldi un atbilstību Eiropas Savienības piekļūstamības un digitālās transformācijas politikas prasībām.
Centralizētais koplietošanas paziņojumu risinājums stiprinās uzticamu, drošu un lietotājiem vienkārši izmantojamu digitālo vidi.
Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana, nodrošinot digitālu iespēju fiziskajām personām saņemt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata bez atkārtotas pilnvaras uzrādīšanas katrā pieteikumā, veicinās publisko pakalpojumu digitālu pietiekšanu.
Medicīniskās apliecības par nāves cēloni procesa digitalizācija, nodrošinās elektronisku medicīniskās apliecības par nāves cēloni sagatavošanu, apstrādi un datu apriti.
Projekts kopumā uzlabo informācijas pieejamību dažādām sabiedrības grupām, t. sk. personām ar invaliditāti, atbalstot iekļaujošu digitālo pārvaldi un atbilstību Eiropas Savienības piekļūstamības un digitālās transformācijas politikas prasībām.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts uzlabo iedzīvotāju sociālo situāciju, padarot būtiskus publiskos pakalpojumus ērtāk pieejamus, samazinot administratīvo slogu un uzlabojot informācijas pieejamību. Projekta ietvaros ieviešamie risinājumi atvieglo pakalpojumu saņemšanu senioriem, personām ar invaliditāti u.c. Projekts veicina digitālo iekļaušanu, ievērojot piekļūstamības prasības.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts atbalsta personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, jo paredz digitālo pakalpojumu pieejamību atbilstoši piekļūstamības prasībām. Veidojot uz dzīves situācijām balstītu pakalpojumu piedāvājumu, tiks uzlabota valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv saskarne. Centralizētais koplietošanas paziņojumu risinājums nodrošinās saprotamu, uztveramu un viegli lietojamu informāciju arī personām ar invaliditāti. Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana nodrošinās digitālu iespēju fiziskajām personām pieteikt e-pakalpojumus uz notariālo pilnvaru pamata pilnvarotāja interesēs. Tas tiešā veidā atbalsta personas, kuras pašas nevar veikt digitālas darbības, nodrošinot drošu un digitālu iespēju pārstāvim pilnvarojumu īstenot.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv pilnvarojumu risinājuma pilnveidošana nodrošinās drošu un vienkāršu iespēju vecākiem vai aizbildņiem pārstāvēt bērnu digitālajā vidē, atvieglojot ar bērna interesēm saistīto administratīvo procesu veikšanu. Iedzīvotājiem būs iespēja īstenot pārstāvību digitālā vidē, ērtākā veidā, ņemot vērā to, ka tiks nodrošināta pilnvaru mašīnlasāmība. Šo risinājumu neieviešot, liela daļa pārstāvības procesu joprojām būs jāveic klātienē, ierobežojot digitālo kanālu izmantošanu un samazinot ieguvumus no valsts ieguldījumiem tiešsaistē pieejamo pakalpojumu attīstībā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi