23-TA-1544: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta ""Par apropriācijas pārdali"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta “Apropriācijas” piecpadsmitajā daļā noteikts:
“(15) Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā funkciju pārdales vai strukturālo reformu gadījumos, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima ar atsevišķu lēmumu piekritusi šādai pārdalei.”
“(15) Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā funkciju pārdales vai strukturālo reformu gadījumos, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima ar atsevišķu lēmumu piekritusi šādai pārdalei.”
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par apropriācijas pārdali” (turpmāk – MK rīkojuma projekts) mērķis ir efektīva valsts budžeta līdzekļu izlietošana, paredzot apropriācijas pārdali no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem uz budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” jaunizveidoto programmu 20.00.00 “Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023. gadā”, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarei 2023. gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts budžeta izpildes procesā regulāri tiek sekots līdzi valsts budžeta izdevumu izpildei, lai atbildīgi un pārdomāti varētu reaģēt situācijā, kad dažādu iemeslu dēļ ministrijas un citas centrālās valsts iestādes prognozē tām piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu un finansējumu, ko nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tāpat budžeta izpildes laikā ir pieejama precīzāka informācija par nepieciešamajiem papildu resursiem prioritārajās nozarēs.
Atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai (23-MPI-16) (turpmāk – Rezolūcija) nozaru ministrijām tika uzdots līdz 2023. gada 26. maijam sagatavot informāciju par 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju, par iepriekšējo izdevumu pārskatīšanā doto uzdevumu izpildi, kas rada līdzekļu ekonomiju 2023. gadā un turpmākos gados, kā arī pārskatīt piešķirto finansējumu 2023. gadā, lai nodrošinātu veselības un izglītības nozarēm nepieciešamo finansējumu atbilstoši Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta (turpmāk – MK) iecerēto darbību un tiesību aktos noteiktajam.
Lai izpildītu Rezolūcijā noteikto, Finanšu ministrija (turpmāk – FM) 2023. gada 3. aprīlī visām nozaru ministrijām sagatavoja un nosūtīja vēstuli (vēstules Nr. 3.2‑26/22-2/1104) ar lūgumu līdz 2023. gada 26. maijam iesniegt FM informāciju par iespējamajām finansējuma pārdalēm, lai nodrošinātu papildu finansējumu Veselības ministrijai (turpmāk – VM) neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanai veselības nozarei 2023. gadā.
2023. gada 22. maijā FM sagatavoja un nosūtīja vēstuli katrai nozares ministrijai, ar kuru nozares ministri tika aicināti uz tikšanos ar finanšu ministru, lai pārrunātu iespējamās finansējuma pārdales veselības nozarei 2023. gadā. Vēstulēs ministrijām tika ietverta informācija, ievērojot vienotus izdevumu pārskatīšanas nosacījumus:
1. Aprēķināts procentuāls izdevumu samazinājums ministriju budžeta programmu/apakšprogrammu EKK2000 “Preces un pakalpojumi” līmenī 5% apmērā. Veicot aprēķinu, tika izslēgtas budžeta programmas/apakšprogrammas, kurās kā izdevumu resurss ir maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, kurās dotācija tiek plānota atbilstoši valsts budžetā iemaksātajai nodevai, kā arī izslēgtas atsevišķas budžeta programmas/apakšprogrammas, kurās samazinājums nav plānots.
2. Iekļauti ar nozares ministru pārrunājamie pasākumi, kam 2023. gadā valsts budžetā ir ieplānots finansējums, bet līdz jūnijam nav sagatavota normatīvo aktu bāze, izsludināti konkursi, veikts iepirkums un citas darbības, kas apliecinātu piešķirtā finansējuma apguvi 2023. gadā, sasniedzot noteikto mērķi. Jāņem vērā, ka 2023. gadā valsts budžets stājas spēkā no aprīļa, līdz ar to pasākumu īstenošanā objektīvi veidojas nobīde no gada plāna.
Vienlaikus 2023. gada 22. maijā FM sagatavoja un nosūtīja vēstules arī citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā neatkarīgajām institūcijām ar aicinājumu izvērtēt iespēju solidāri veikt finansējuma pārdali, ņemot vērā 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā prognozēto izdevumu izlietojumu. Priekšlikumus izdevumu samazināšanai iesniedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Sabiedrības integrācijas fonds, Satversmes tiesa un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (par budžeta resoru “47. Radio un televīzijas regulators”).
Saskaņā ar ministriju un citu centrālo valsts iestāžu sniegto informāciju pārdalei tiek piedāvāts finansējums 57 036 910 euro apmērā (informācija programmu/ apakšprogrammu sadalījumā pievienota informatīvajā ziņojumā “Par finansējuma pārdali 2023. gadā veselības nozarei” un tā pielikumā), kuru iespējams pārdalīt uz budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” jaunizveidoto programmu 20.00.00 “Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023. gadā”, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarei 2023. gadā, tai skaitā no:
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – 228 870 euro apmērā;
Sabiedrības integrācijas fonda – 100 000 euro apmērā;
Aizsardzības ministrijas – 1 006 274 euro apmērā;
Ārlietu ministrijas – 781 000 euro apmērā;
Ekonomikas ministrijas – 12 000 000 euro apmērā;
Finanšu ministrijas – 1 799 651 euro apmērā;
Iekšlietu ministrijas – 2 940 774 euro apmērā;
Izglītības un zinātnes ministrijas – 7 751 533 euro apmērā;
Zemkopības ministrijas – 1 040 079 euro apmērā;
Satiksmes ministrijas – 10 744 670 euro apmērā;
Labklājības ministrijas – 1 450 934 euro apmērā;
Tieslietu ministrijas – 1 247 714 euro apmērā;
Klimata un enerģētikas ministrijas – 1 165 690 euro apmērā;
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – 940 470 euro apmērā;
Kultūras ministrijas – 2 314 770 euro apmērā;
Veselības ministrijas – 112 735 euro apmērā;
Satversmes tiesas – 11 746 euro apmērā;
budžeta resora “47.Radio un televīzijas regulators” – 400 000 euro apmērā;
budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” – 11 000 000 euro apmērā.
Detalizētu informāciju par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem finansējuma pārdalei skatīt informatīvajā ziņojumā “Par finansējuma pārdali 2023. gadā veselības nozarei” un tā pielikumā.
Atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai (23-MPI-16) (turpmāk – Rezolūcija) nozaru ministrijām tika uzdots līdz 2023. gada 26. maijam sagatavot informāciju par 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju, par iepriekšējo izdevumu pārskatīšanā doto uzdevumu izpildi, kas rada līdzekļu ekonomiju 2023. gadā un turpmākos gados, kā arī pārskatīt piešķirto finansējumu 2023. gadā, lai nodrošinātu veselības un izglītības nozarēm nepieciešamo finansējumu atbilstoši Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta (turpmāk – MK) iecerēto darbību un tiesību aktos noteiktajam.
Lai izpildītu Rezolūcijā noteikto, Finanšu ministrija (turpmāk – FM) 2023. gada 3. aprīlī visām nozaru ministrijām sagatavoja un nosūtīja vēstuli (vēstules Nr. 3.2‑26/22-2/1104) ar lūgumu līdz 2023. gada 26. maijam iesniegt FM informāciju par iespējamajām finansējuma pārdalēm, lai nodrošinātu papildu finansējumu Veselības ministrijai (turpmāk – VM) neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanai veselības nozarei 2023. gadā.
2023. gada 22. maijā FM sagatavoja un nosūtīja vēstuli katrai nozares ministrijai, ar kuru nozares ministri tika aicināti uz tikšanos ar finanšu ministru, lai pārrunātu iespējamās finansējuma pārdales veselības nozarei 2023. gadā. Vēstulēs ministrijām tika ietverta informācija, ievērojot vienotus izdevumu pārskatīšanas nosacījumus:
1. Aprēķināts procentuāls izdevumu samazinājums ministriju budžeta programmu/apakšprogrammu EKK2000 “Preces un pakalpojumi” līmenī 5% apmērā. Veicot aprēķinu, tika izslēgtas budžeta programmas/apakšprogrammas, kurās kā izdevumu resurss ir maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, kurās dotācija tiek plānota atbilstoši valsts budžetā iemaksātajai nodevai, kā arī izslēgtas atsevišķas budžeta programmas/apakšprogrammas, kurās samazinājums nav plānots.
2. Iekļauti ar nozares ministru pārrunājamie pasākumi, kam 2023. gadā valsts budžetā ir ieplānots finansējums, bet līdz jūnijam nav sagatavota normatīvo aktu bāze, izsludināti konkursi, veikts iepirkums un citas darbības, kas apliecinātu piešķirtā finansējuma apguvi 2023. gadā, sasniedzot noteikto mērķi. Jāņem vērā, ka 2023. gadā valsts budžets stājas spēkā no aprīļa, līdz ar to pasākumu īstenošanā objektīvi veidojas nobīde no gada plāna.
Vienlaikus 2023. gada 22. maijā FM sagatavoja un nosūtīja vēstules arī citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā neatkarīgajām institūcijām ar aicinājumu izvērtēt iespēju solidāri veikt finansējuma pārdali, ņemot vērā 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā prognozēto izdevumu izlietojumu. Priekšlikumus izdevumu samazināšanai iesniedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Sabiedrības integrācijas fonds, Satversmes tiesa un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (par budžeta resoru “47. Radio un televīzijas regulators”).
Saskaņā ar ministriju un citu centrālo valsts iestāžu sniegto informāciju pārdalei tiek piedāvāts finansējums 57 036 910 euro apmērā (informācija programmu/ apakšprogrammu sadalījumā pievienota informatīvajā ziņojumā “Par finansējuma pārdali 2023. gadā veselības nozarei” un tā pielikumā), kuru iespējams pārdalīt uz budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” jaunizveidoto programmu 20.00.00 “Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023. gadā”, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarei 2023. gadā, tai skaitā no:
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – 228 870 euro apmērā;
Sabiedrības integrācijas fonda – 100 000 euro apmērā;
Aizsardzības ministrijas – 1 006 274 euro apmērā;
Ārlietu ministrijas – 781 000 euro apmērā;
Ekonomikas ministrijas – 12 000 000 euro apmērā;
Finanšu ministrijas – 1 799 651 euro apmērā;
Iekšlietu ministrijas – 2 940 774 euro apmērā;
Izglītības un zinātnes ministrijas – 7 751 533 euro apmērā;
Zemkopības ministrijas – 1 040 079 euro apmērā;
Satiksmes ministrijas – 10 744 670 euro apmērā;
Labklājības ministrijas – 1 450 934 euro apmērā;
Tieslietu ministrijas – 1 247 714 euro apmērā;
Klimata un enerģētikas ministrijas – 1 165 690 euro apmērā;
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – 940 470 euro apmērā;
Kultūras ministrijas – 2 314 770 euro apmērā;
Veselības ministrijas – 112 735 euro apmērā;
Satversmes tiesas – 11 746 euro apmērā;
budžeta resora “47.Radio un televīzijas regulators” – 400 000 euro apmērā;
budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” – 11 000 000 euro apmērā.
Detalizētu informāciju par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem finansējuma pārdalei skatīt informatīvajā ziņojumā “Par finansējuma pārdali 2023. gadā veselības nozarei” un tā pielikumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
VM un veselības nozares kopējais uzstādījums, aktualizējot problemātiku par akūtu finansējuma trūkumu nozarē, kas rada riskus par spēju sniegt pakalpojumus 2023. gada nogalē, bija jau šogad pildīt Deklarācijas par MK iecerēto darbību 269. punktu, kurā noteikts, ka tiks tupināts palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Indikatīvie aprēķini liecināja, ka, lai 2023. gada budžetā sasniegtu iepriekšminētajā punktā izvirzīto mērķi, veselības nozares budžets būtu jāpalielina par 140 milj. euro.
Lai novirzītu nozaru ministriju budžetā plānoto finansējumu uz veselības aprūpes nozari, ir jāveic pārdales starp resoriem vispārējā kārtībā un ievērojot standarta procedūru, jo valsts budžeta likums neatrunā īpašus nosacījumus šāda jautājuma risināšanā. Kā nosaka Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta piecpadsmitās daļas regulējums, finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā funkciju pārdales vai strukturālo reformu gadījumos, ja ir pieņemts MK lēmums un arī Saeima ar atsevišķu lēmumu piekritusi šādai pārdalei.
Lai novirzītu nozaru ministriju budžetā plānoto finansējumu uz veselības aprūpes nozari, ir jāveic pārdales starp resoriem vispārējā kārtībā un ievērojot standarta procedūru, jo valsts budžeta likums neatrunā īpašus nosacījumus šāda jautājuma risināšanā. Kā nosaka Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta piecpadsmitās daļas regulējums, finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā funkciju pārdales vai strukturālo reformu gadījumos, ja ir pieņemts MK lēmums un arī Saeima ar atsevišķu lēmumu piekritusi šādai pārdalei.
Risinājuma apraksts
Finanšu ministrija ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu, paredzot atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta piecpadsmitajai daļai pārdalīt apropriāciju 57 036 910 euro apmērā no ministriju un citu centrālo valsts budžeta iestāžu budžetiem uz budžeta resoru “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums”, veidojot atsevišķu budžeta programmu 20.00.00 “Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023.gadā”, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams piešķirt līdzekļus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
12 722 285 503
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
8 797 112 545
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
3 925 172 958
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
14 673 705 952
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
10 590 405 514
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
4 083 300 438
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-1 951 420 449
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-1 793 292 969
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
-158 127 480
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ar MK rīkojuma projektu paredzēts līdzekļus 57 036 910 euro apmērā pārdalīt no ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm uz budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu 20.00.00 “Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023. gadā”.
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam ir nulle, jo līdzekļu pārdales starp resoriem rezultāts ir nulle.
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam ir nulle, jo līdzekļu pārdales starp resoriem rezultāts ir nulle.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
- Sabiedrības integrācijas fonds
- Ārlietu ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Zemkopības ministrija
- Satiksmes ministrija
- Labklājības ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Tieslietu ministrija
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Kultūras ministrija
- Veselības ministrija
- Satversmes tiesa
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi