22-TA-3439: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Invaliditātes likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts paredz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (turpmāk - Komisija) tiesības pagarināt personai iepriekš noteikto invaliditātes grupu tajā laika periodā, kad persona ir iesniegusi Komisijā iesniegumu atkārtotai invaliditātes ekspertīzei, bet iesniegums vēl ir izskatīšanas procesā un Komisijas lēmums vēl nav pieņemts. Likumprojekts risinās problēmsituāciju, kad Komisijā krasi pieaug iesniegto iesniegumu skaits, kas rada kavējuma riskus, jo persona var savlaicīgi nesaņemt ar invaliditāti saistītos atbalsta pakalpojumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personu ar invaliditāti tiesības uz savlaicīgu atbalstu invaliditātes seku mazināšanai (gan finansiālā veidā, gan pakalpojumu un atvieglojumu veidā) periodā, kad persona ir iesniegusi komisijā iesniegumu atkārtotai invaliditātes ekspertīzei, bet iesniegums vēl ir izskatīšanas procesā un Komisijas lēmums vēl nav pieņemts.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nodrošināt personu ar invaliditāti tiesības uz sociālo aizsardzību un savlaicīgu atbalstu invaliditātes seku mazināšanai un rast risinājumu situācijā, kad krasi pieaug iesniegto iesniegumu skaits Komisijā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Invaliditātes noteikšanu reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 805). Invaliditātes ekspertīzi veic, pamatojoties uz personas vai personas likumiskā pārstāvja iesnieguma pamata. MK noteikumu Nr.805 20.punkts nosaka termiņus, uz kādiem personai (gan bērnam, gan pilngadīgajai personai) invaliditāte ir nosakāma.
Invaliditātes likuma 8.panta trešā daļa nosaka, ka invaliditāti personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi attiecīgu iesniegumu, savukārt Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 64.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Papildus APL 64.panta otrā daļa nosaka, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Līdz ar to vispārējais regulējums nosaka, ka Komisijai ir pienākums izdot administratīvo aku par invaliditātes noteikšanu vai nenoteikšanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Periodiski Komisija saskaras ar iesniegumu skaita palielināšanos. Ir novērojams, ka vairāku gadu ietvarā Komisijā laiku pa laikam veidojas periodi, kad dažādu ārēju iemeslu dēļ Komisijā rodas pārslodze, jo atsevišķos mēnešos tiek saņemts ievērojami lielāks iesniegumu skaits nekā parasti, kas attiecīgi rada būtisku ietekmi uz savlaicīga lēmuma pieņemšanu APL noteiktajā kārtībā. Proti, katru gadu Komisijā iesniegto iesniegumu skaits invaliditātes ekspertīzei vidēji svārstās apmēram ap 5300 mēnesī, atsevišķos mēnešos iesniegumu pieplūdumu laikā to skaitam pārsniedzot 6000. Tādējādi iepriekšējos gados periodiski ir bijis novērojams lielāks personu iesniegumu pieplūdums, kam parasti sekoja iesniegumu skaita kritums, kas neilgā laika posmā stabilizējās.
Pieplūduma periodi parasti saistās ar vairākiem ārējiem faktoriem kā, piemēram, negatīvas izmaiņas sociālekonomiskajā situācijā valstī, kad invaliditātes statuss tiek saskatīts kā papildu atbalsts mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanai; jaunu atbalsta pakalpojumu ieviešana vai esošo uzlabošana, kas rada attiecīgu reakciju mērķa grupā, pretendējot uz invaliditātes statusu vai smagāku invaliditātes grupu. Tāpat pēdējos gados iesniegumu pieplūdumu noteiktā laika posmā rada iepriekš izdoto administratīvo aktu automātiskā pagarinājuma beigas, kas saistās ar Invaliditātes likuma Pārejas noteikumu 9.punktu attiecībā par lēmumu pieņemšanu ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid 19 infekcijas izplatīšanos valstī, jo lielam skaitam cilvēku invaliditātes termiņš beidzas ļoti tuvos datumos.
Invaliditātes likuma 8.panta trešā daļa nosaka, ka invaliditāti personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi attiecīgu iesniegumu, savukārt Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 64.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Papildus APL 64.panta otrā daļa nosaka, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Līdz ar to vispārējais regulējums nosaka, ka Komisijai ir pienākums izdot administratīvo aku par invaliditātes noteikšanu vai nenoteikšanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Periodiski Komisija saskaras ar iesniegumu skaita palielināšanos. Ir novērojams, ka vairāku gadu ietvarā Komisijā laiku pa laikam veidojas periodi, kad dažādu ārēju iemeslu dēļ Komisijā rodas pārslodze, jo atsevišķos mēnešos tiek saņemts ievērojami lielāks iesniegumu skaits nekā parasti, kas attiecīgi rada būtisku ietekmi uz savlaicīga lēmuma pieņemšanu APL noteiktajā kārtībā. Proti, katru gadu Komisijā iesniegto iesniegumu skaits invaliditātes ekspertīzei vidēji svārstās apmēram ap 5300 mēnesī, atsevišķos mēnešos iesniegumu pieplūdumu laikā to skaitam pārsniedzot 6000. Tādējādi iepriekšējos gados periodiski ir bijis novērojams lielāks personu iesniegumu pieplūdums, kam parasti sekoja iesniegumu skaita kritums, kas neilgā laika posmā stabilizējās.
Pieplūduma periodi parasti saistās ar vairākiem ārējiem faktoriem kā, piemēram, negatīvas izmaiņas sociālekonomiskajā situācijā valstī, kad invaliditātes statuss tiek saskatīts kā papildu atbalsts mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanai; jaunu atbalsta pakalpojumu ieviešana vai esošo uzlabošana, kas rada attiecīgu reakciju mērķa grupā, pretendējot uz invaliditātes statusu vai smagāku invaliditātes grupu. Tāpat pēdējos gados iesniegumu pieplūdumu noteiktā laika posmā rada iepriekš izdoto administratīvo aktu automātiskā pagarinājuma beigas, kas saistās ar Invaliditātes likuma Pārejas noteikumu 9.punktu attiecībā par lēmumu pieņemšanu ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid 19 infekcijas izplatīšanos valstī, jo lielam skaitam cilvēku invaliditātes termiņš beidzas ļoti tuvos datumos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022.gada vasaras otrajā pusē un rudens periodā Komisijā ir novērojams netipiski augsts personu iesniegumu pieplūdums. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad periodiski Komisijā tika saņemts lielāks iesniegumu skaits, taču vairāku mēnešu griezumā situācija atkal stabilizējās, secināms, ka 2022.gadā personu iesniegumu invaliditātes ekspertīzei pieplūdums ir jau vairākus mēnešus pēc kārtas un joprojām ar augšupejošu tendenci. Piemēram, ja Komisijā 2021.gadā vidēji mēnesī tika iesniegti 5300 iesniegumi un 2022.gada pirmajā pusgadā vidēji mēnesī tika iesniegti 5500 iesniegumi, tad 2022.gada jūlijā Komisijā tika iesniegti 5691 iesniegumi, 2022. gada augustā – 6010, septembrī - 6228, oktobrī - 6388 iesniegumi. Tāpat novembrī iesniegto iesniegumu skaits Komisijā nesamazinās - līdz 15.novembrim vidēji dienā tiek iesniegti 314 iesniegumi, kas nozīmē, ka, ja šāds iesniegto iesniegumu dienā skaits saglabāsies visu mēnesī, novembrī iesniegumu skaits pārsniegs 6500.
Ekspertu novērojumi liecina, ka iesnieguma skaita krasu palielināšanos varētu būt veicinājusi:
- straujā inflācija un sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanās, it īpaši radot negatīvas sekas uz iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem;
- valsts un pašvaldību atbalsts personām ar invaliditāti energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī citi personām ar invaliditāti noteiktie atbalsta pasākumi;
- iepriekš beigušies automātiskie pagarinājumi saistībā ārkārtējās situācijas laiku 2022.gada pavasarī, kas mehāniski rada iesniegumu skaita pieplūdumu noteiktā laika posmā, jo lielam skaitam cilvēku invaliditātes termiņš beidzas ļoti tuvos datumos.
Ekspertu novērojumi liecina, ka iesnieguma skaita krasu palielināšanos varētu būt veicinājusi:
- straujā inflācija un sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanās, it īpaši radot negatīvas sekas uz iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem;
- valsts un pašvaldību atbalsts personām ar invaliditāti energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī citi personām ar invaliditāti noteiktie atbalsta pasākumi;
- iepriekš beigušies automātiskie pagarinājumi saistībā ārkārtējās situācijas laiku 2022.gada pavasarī, kas mehāniski rada iesniegumu skaita pieplūdumu noteiktā laika posmā, jo lielam skaitam cilvēku invaliditātes termiņš beidzas ļoti tuvos datumos.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts dos Komisijai tiesības pagarināt iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem (proti, pagarināt iepriekš noteiktās invaliditātes grupas termiņu), ja objektīvu iemeslu dēļ Komisijas amatpersonai viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas nebūs iespējams pieņemt šā panta otrajā daļā minēto administratīvo aktu. Tādējādi iesnieguma izskatīšanas laikā personai neradīsies invaliditātes statusa pārrāvums un tai netiks liegtas tiesības uz invaliditātes seku mazināšanas pasākumiem.
Šāds risinājums izvēlēts, balstoties uz līdzīgu tiesisko regulējumu līdzīgās krīzes situācijās iepriekš (t.i. 13.10.2016. Grozījums Invaliditātes likumā, kad Komisijā bija būtiski kavēti iesniegumu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas termiņi, kā arī 20.03.2020. Grozījums Invaliditātes likumā, t.i. Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā).
Papildus norādāms, ka norma tiks piemērota tikai izņēmuma situācijās, kad iesniegto iesniegumu skaits pārsniegs Komisijas amatpersonu spēju un kapacitāti visās lietās pieņemt lēmumus viena mēneša laikā kopš iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja Komisijas amatpersona vienā dienā vidēji spēj pieņemt 20 lēmumus, tad šajā likumprojektā iekļautā norma tiks izmantota gadījumos, kad iesniegumu skaits pārsniedz Komisijas amatpersonu kapacitāti izskatīt visas lietas viena mēneša laikā (tai skaitā veicot lietu pārdali starp nodaļām, vai nodrošinot citus administratīvus vai strukturālus pasākumus) un Komisijas vadītājs dod amatpersonām uzdevumu, ka, lai novērstu iesniegumu izskatīšanas kavējumu riskus, ir izmantojama likumprojektā ietvertā norma.
Šāds risinājums izvēlēts, balstoties uz līdzīgu tiesisko regulējumu līdzīgās krīzes situācijās iepriekš (t.i. 13.10.2016. Grozījums Invaliditātes likumā, kad Komisijā bija būtiski kavēti iesniegumu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas termiņi, kā arī 20.03.2020. Grozījums Invaliditātes likumā, t.i. Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā).
Papildus norādāms, ka norma tiks piemērota tikai izņēmuma situācijās, kad iesniegto iesniegumu skaits pārsniegs Komisijas amatpersonu spēju un kapacitāti visās lietās pieņemt lēmumus viena mēneša laikā kopš iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja Komisijas amatpersona vienā dienā vidēji spēj pieņemt 20 lēmumus, tad šajā likumprojektā iekļautā norma tiks izmantota gadījumos, kad iesniegumu skaits pārsniedz Komisijas amatpersonu kapacitāti izskatīt visas lietas viena mēneša laikā (tai skaitā veicot lietu pārdali starp nodaļām, vai nodrošinot citus administratīvus vai strukturālus pasākumus) un Komisijas vadītājs dod amatpersonām uzdevumu, ka, lai novērstu iesniegumu izskatīšanas kavējumu riskus, ir izmantojama likumprojektā ietvertā norma.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Analizētas iespējas pagarināt iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņu, pamatojoties uz Komisijas iniciatīvu, balstoties APL 57.pantu, tomēr par vispiemērotāko un stabilāko risinājumu atzīta nepieciešamība veikt attiecīgu grozījumu Invaliditātes likumā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas ar invaliditāti
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Invaliditātes ekspertīzes pakalpojums skar aptuveni 10 % Latvijas iedzīvotāju, tādēļ nepieciešams nodrošināt savlaicīgu un efektīvu pakalpojuma sniegšanas procesu, kas nedrīkst negatīvi ietekmēt personu ar invaliditāti tiesības uz sociālo aizsardzību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Savlaicīga invaliditātes statusa noteikšana ietekmē personu ar invaliditāti tiesības uz sociālo nodrošinājumu, invaliditātes pensiju, pabalstiem, atvieglojumiem un citiem invaliditātes seku mazināšanas pasākumiem.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Savlaicīga invaliditātes statusa noteikšana ietekmē personu ar invaliditāti tiesības uz sociālo nodrošinājumu, invaliditātes pensiju, pabalstiem, atvieglojumiem un citiem invaliditātes seku mazināšanas pasākumiem.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Invaliditātes statusa savlaicīga noteikšana ietekmē personu ar invaliditāti tiesības uz veselības aizsardzību, piemēram uz atbrīvojumu no pacientu līdzmaksājuma.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personu ar invaliditāti tiesību aizsardzības principi noteikti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuru Latvijas ir ratificējusi 2010.gadā. Minētā konvencija nosaka, ka konvencijas dalībvalstīm ir pienākums personām ar invaliditāti nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni un sociālo aizsardzību invaliditātes gadījumā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs bērnu ar invaliditāti tiesības uz invaliditātes seku mazināšanas pasākumiem un to nepārtrauktību.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi