22-TA-3489: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Informācijas ieguves un apkopošanas kārtība par oglekļa monitoringu lauksaimniecībā izmantojamā zemē" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma (turpmāk – likums) 10. panta otrās daļas 2. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izpildīt likuma 10. panta otrās daļas 2. punktā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā iegūst un apkopo informāciju par oglekļa monitoringu lauksaimniecībā izmantojamā zemē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumu projekta mērķis ir sakārtot normatīvo regulējumu oglekļa monitoringa jomā un noteikt kārtību un periodiskumu, kādā Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) iegūst, apkopo un uztur informāciju par oglekļa uzkrājumu un tā pārmaiņām lauksaimniecībā izmantojamā zemē (turpmāk – LIZ). Dati par oglekļa uzkrājumu un tā pārmaiņām (palielināšanās vai samazināšanās) ir vajadzīgi, lai sekmētu ilgtspējīgu LIZ izmantošanu, laikus ieviešot pasākumus, kas vērsti uz oglekļa uzkrājuma saglabāšanu un tā samazinot arī nacionālo siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju.
Par Latvijas augšņu telpisko izplatību pašlaik var spriest tikai pēc augšņu kartēšanas, kas īstenota LIZ, un Latvijas ģeoķīmiskās kartēšanas rezultātiem, kā arī meža monitoringa un dažādu zinātnisko pētījumu datiem. Lai gan ir pieejama informācija par lauksaimniecības augšņu telpisko izplatību, tā joprojām nav apkopota vienotā informācijas sistēmā.
Informācija par oglekļa uzkrājumu ir nepieciešama, jo
1) ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana ir noteikta par prioritāti arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam "Daba kā nākotnes kapitāls", kuras mērķis ir Latvijai sasniegt Eiropas Savienības līderpozīcijas dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, un augsnes oglekļa uzkrājums un tā pārmaiņas ir viens no LIZ ilgtspējīgas izmantošanas rādītājiem;
2) Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikts, ka Latvijā ir jāsamazina SEG emisija visos tautsaimniecības sektoros un jāpalielina CO2 piesaiste (2. un 3. rīcības virziens), tāpēc dati par oglekļa uzkrājumu un tā pārmaiņām (palielināšanos vai samazināšanos) sniegs informāciju par SEG emisiju no LIZ;
3) Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam (pieņemta Ministru kabinetā 2020. gada 28.janvārī) uzsvērts, ka oglekļa mazietilpīgas attīstības nodrošināšanai zemes izmantošanā:
a) pieņemto lēmumu pamatā jābūt datos balstītai informācijai, kas iegūta no augsnes monitoringa,
b) būtiska ir augsnes auglības uzturēšana – oglekļa krājas augsnē palielināšana;
4) Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Kioto protokola un Parīzes nolīguma pusei ir jāziņo par SEG emisiju. SEG inventarizācijas jautājumus regulē Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 675 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība".
Lai aprēķinātu SEG emisiju, lauksaimniecībā ir nepieciešama informācija par oglekļa uzkrājumu un tā pārmaiņām, lai plānotu, ieviestu un kontrolētu klimata mērķu sasniegšanu.
Dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas iegūšanas un apkopošanas kārtību par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām izveido reprezentatīvu saimniecību izlases kopu (turpmāk – kopa), izpētot galvenos augsnes agroķīmiskos rādītājus (augsnes reakciju, organiskās vielas saturu, augiem izmantojamo fosforu un kāliju un kustīgo magniju).
Lai iegūtu sākotnējos datus par oglekļa uzkrājumu, dienests kopš 2018. gada atsevišķos kopas laukos, ņemot vērā konkrētas saimniecības saimniekošanas sistēmu (bioloģiska vai integrēta) un specializāciju (laukkopība, dārzkopība, lopkopība), ierīkoja oglekļa monitoringa punktus, kuros saskaņā ar dienesta izstrādātu metodiku ņēma augsnes paraugus un laboratorijā analizēja oglekļa saturu. Dienests kopas izveidi un līdz ar to arī kopas oglekļa monitoringa punktu atlasi pabeidza 2022. gadā. 2023. gadā paredzēts uzsākt kopas otro augšņu agroķīmiskās izpētes ciklu, kā arī kopas oglekļa monitoringa ciklu, tā nodrošinot iegūto datu pēctecību un dodot iespēju analizēt gan augsnes agroķīmisko rādītāju, gan oglekļa satura pārmaiņas.
Paralēli viens no pasākumiem, ko dienests īsteno Norvēģijas finanšu instrumenta projektā "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" (turpmāk – projekts), ir nacionālās oglekļa monitoringa sistēmas izveide. Pasākuma mērķis ir iegūt informāciju par oglekļa saturu dažādu tipu un granulometriskā sastāva augsnēs un izveidot datubāzi par oglekļa krājumiem dažādās augsnēs atbilstoši projekta partneru apstiprinātai metodikai, lai nākotnē šī informācija noderētu ilgtspējīgas zemes resursu izmantošanas plānošanai, SEG emisiju prognozēšanai un klimata pārmaiņu politikas veidošanai un īstenošanai. Kopumā projektā plānots ierīkot 200 oglekļa monitoringa punktu visos Latvijas novados.
Par Latvijas augšņu telpisko izplatību pašlaik var spriest tikai pēc augšņu kartēšanas, kas īstenota LIZ, un Latvijas ģeoķīmiskās kartēšanas rezultātiem, kā arī meža monitoringa un dažādu zinātnisko pētījumu datiem. Lai gan ir pieejama informācija par lauksaimniecības augšņu telpisko izplatību, tā joprojām nav apkopota vienotā informācijas sistēmā.
Informācija par oglekļa uzkrājumu ir nepieciešama, jo
1) ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana ir noteikta par prioritāti arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam "Daba kā nākotnes kapitāls", kuras mērķis ir Latvijai sasniegt Eiropas Savienības līderpozīcijas dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, un augsnes oglekļa uzkrājums un tā pārmaiņas ir viens no LIZ ilgtspējīgas izmantošanas rādītājiem;
2) Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikts, ka Latvijā ir jāsamazina SEG emisija visos tautsaimniecības sektoros un jāpalielina CO2 piesaiste (2. un 3. rīcības virziens), tāpēc dati par oglekļa uzkrājumu un tā pārmaiņām (palielināšanos vai samazināšanos) sniegs informāciju par SEG emisiju no LIZ;
3) Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam (pieņemta Ministru kabinetā 2020. gada 28.janvārī) uzsvērts, ka oglekļa mazietilpīgas attīstības nodrošināšanai zemes izmantošanā:
a) pieņemto lēmumu pamatā jābūt datos balstītai informācijai, kas iegūta no augsnes monitoringa,
b) būtiska ir augsnes auglības uzturēšana – oglekļa krājas augsnē palielināšana;
4) Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Kioto protokola un Parīzes nolīguma pusei ir jāziņo par SEG emisiju. SEG inventarizācijas jautājumus regulē Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 675 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība".
Lai aprēķinātu SEG emisiju, lauksaimniecībā ir nepieciešama informācija par oglekļa uzkrājumu un tā pārmaiņām, lai plānotu, ieviestu un kontrolētu klimata mērķu sasniegšanu.
Dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas iegūšanas un apkopošanas kārtību par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām izveido reprezentatīvu saimniecību izlases kopu (turpmāk – kopa), izpētot galvenos augsnes agroķīmiskos rādītājus (augsnes reakciju, organiskās vielas saturu, augiem izmantojamo fosforu un kāliju un kustīgo magniju).
Lai iegūtu sākotnējos datus par oglekļa uzkrājumu, dienests kopš 2018. gada atsevišķos kopas laukos, ņemot vērā konkrētas saimniecības saimniekošanas sistēmu (bioloģiska vai integrēta) un specializāciju (laukkopība, dārzkopība, lopkopība), ierīkoja oglekļa monitoringa punktus, kuros saskaņā ar dienesta izstrādātu metodiku ņēma augsnes paraugus un laboratorijā analizēja oglekļa saturu. Dienests kopas izveidi un līdz ar to arī kopas oglekļa monitoringa punktu atlasi pabeidza 2022. gadā. 2023. gadā paredzēts uzsākt kopas otro augšņu agroķīmiskās izpētes ciklu, kā arī kopas oglekļa monitoringa ciklu, tā nodrošinot iegūto datu pēctecību un dodot iespēju analizēt gan augsnes agroķīmisko rādītāju, gan oglekļa satura pārmaiņas.
Paralēli viens no pasākumiem, ko dienests īsteno Norvēģijas finanšu instrumenta projektā "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" (turpmāk – projekts), ir nacionālās oglekļa monitoringa sistēmas izveide. Pasākuma mērķis ir iegūt informāciju par oglekļa saturu dažādu tipu un granulometriskā sastāva augsnēs un izveidot datubāzi par oglekļa krājumiem dažādās augsnēs atbilstoši projekta partneru apstiprinātai metodikai, lai nākotnē šī informācija noderētu ilgtspējīgas zemes resursu izmantošanas plānošanai, SEG emisiju prognozēšanai un klimata pārmaiņu politikas veidošanai un īstenošanai. Kopumā projektā plānots ierīkot 200 oglekļa monitoringa punktu visos Latvijas novados.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā oglekļa saturs augsnē ir viens no lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības rādītājiem un tās ilgtspējīgas izmantošanas indikatoriem, lai savlaicīgi konstatētu oglekļa uzkrājuma pārmaiņas un pieņemtu risinājumus tā saglabāšanai, valstī ir jānodrošina šādu datu sistemātiska ieguve un uzkrāšana vienotā datubāzē. Būtisks faktors, lai objektīvi spriestu par oglekļa uzkrājuma pārmaiņām, ir šo datu pēctecība, tas ir, to regulāra iegūšana konkrētos monitoringa punktos pēc noteiktas metodikas, ja nepieciešams, to pilnveidojot atbilstoši jaunākajām zinātnes atziņām par oglekļa uzkrājumu ietekmējošiem faktoriem. Oglekļa monitorings un tā datu uzkrāšana Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā, kas ir integrēta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā (turpmāk – KUVIS), oglekļa monitoringa datubāzē nodrošinātu visas ieinteresētās puses – valsts pārvaldes iestādes, lauksaimniekus, zinātniekus, starptautiskas organizācijas – ar kvalitatīvu un visaptverošu informāciju par oglekļa uzkrājumu un tā pārmaiņām, jo tā nepieciešama LIZ SEG emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes aprēķinam un to prognozei, kā arī pasākumiem augsnes aizsardzībai un augsnes auglības saglabāšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts noteiks normatīvo regulējumu oglekļa monitoringam LIZ.
Noteikumu projekts noteiks dienesta funkcijas, tam iegūstot un oglekļa monitoringa datubāzē uzturot informāciju par oglekļa saturu un uzkrājumu LIZ.
Noteikumu projekta 2. punktā ir noteikts, ka informācija tiks iegūta un apkopota, īstenojot divus oglekļa monitoringus – tīkla monitoringu (SEG inventarizācijai) un kopas monitoringu (lai reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā novērtētu saimniekošanā izmantoto bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības metožu radīto oglekļa uzkrājumu un tā pārmaiņas).
Noteikumu projektā ir arī noteikts, ka dienests, lai iegūtu informāciju, vienojas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par informācijas ieguves un monitoringa punktu lauku vēstures ieguves nosacījumiem. Vienošanās paredz, ka lauksaimnieks neliks šķēršļus monitoringa punktu ierīkošanai, kā arī sniegs dienestam informāciju par monitoringa punktu lauku vēsturi (audzētais kultūraugs, iegūtā raža, lietotais mēslojums un tā devas).
Vienošanās par konkrētu monitoringa punktu nav iespējama, neredzot objektu dabā:
1) saimniekam vispirms ir jāpiekrīt monitoringa nosacījumiem, t.i., informācijas apmaiņai ar dienestu;
2) ja saimnieks piekrīt, tiek slēgta vienošanās par konkrētu monitoringa punktu.
Noteikumu projektā ir arī noteikts, ka dienests informāciju par monitoringa punktiem un monitoringā iegūtajiem datiem ievada un uztur KUVIS LIZ pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datubāzē.
Izmantojot KUVIS LIZ pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datubāzes datus, dienests apkopo un analizē kopas monitoringā iegūto informāciju un reizi piecos gados sagatavo pārskatu par bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības metožu radīto oglekļa uzkrājumu LIZ, un šo pārskatu publicē savā tīmekļvietnē.
Projekta 5. punkts attiecināts tikai uz kopas monitoringā iegūto informāciju, jo kopas monitoringā dienests ievāc augsnes paraugus kopas saimniecībās, analizē dienesta laboratorijā un aprēķina oglekļa uzkrājumu, kas dod priekšstatu par oglekļa uzkrājumu un tā izmaiņām dažādās saimniekošanas sistēmās.
Tīkla monitorings ir komplicētāks, kur paraugu ņemšana, analizēšana un oglekļa uzkrājuma aprēķināšana ir viens no posmiem (veic dienests), kas tiek papildināts ar augsnes profilu aprakstiem, augsnes tipa identificēšanu un SEG emisiju modelēšanu, ko veic zinātnieki.
Tīkla monitoringa gala rezultāts ir pārskats par LIZ SEG emisijām, kas ir zinātnieku kompetencē.
Lai nodrošinātu iegūto datu un informācijas pēctecību, gan kopas, gan tīkla monitoringa rezultāti tiek uzkrāti dienesta KUVIS LIZ pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datu bāzē.
Noteikumu projekts noteiks dienesta funkcijas, tam iegūstot un oglekļa monitoringa datubāzē uzturot informāciju par oglekļa saturu un uzkrājumu LIZ.
Noteikumu projekta 2. punktā ir noteikts, ka informācija tiks iegūta un apkopota, īstenojot divus oglekļa monitoringus – tīkla monitoringu (SEG inventarizācijai) un kopas monitoringu (lai reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā novērtētu saimniekošanā izmantoto bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības metožu radīto oglekļa uzkrājumu un tā pārmaiņas).
Noteikumu projektā ir arī noteikts, ka dienests, lai iegūtu informāciju, vienojas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par informācijas ieguves un monitoringa punktu lauku vēstures ieguves nosacījumiem. Vienošanās paredz, ka lauksaimnieks neliks šķēršļus monitoringa punktu ierīkošanai, kā arī sniegs dienestam informāciju par monitoringa punktu lauku vēsturi (audzētais kultūraugs, iegūtā raža, lietotais mēslojums un tā devas).
Vienošanās par konkrētu monitoringa punktu nav iespējama, neredzot objektu dabā:
1) saimniekam vispirms ir jāpiekrīt monitoringa nosacījumiem, t.i., informācijas apmaiņai ar dienestu;
2) ja saimnieks piekrīt, tiek slēgta vienošanās par konkrētu monitoringa punktu.
Noteikumu projektā ir arī noteikts, ka dienests informāciju par monitoringa punktiem un monitoringā iegūtajiem datiem ievada un uztur KUVIS LIZ pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datubāzē.
Izmantojot KUVIS LIZ pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datubāzes datus, dienests apkopo un analizē kopas monitoringā iegūto informāciju un reizi piecos gados sagatavo pārskatu par bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības metožu radīto oglekļa uzkrājumu LIZ, un šo pārskatu publicē savā tīmekļvietnē.
Projekta 5. punkts attiecināts tikai uz kopas monitoringā iegūto informāciju, jo kopas monitoringā dienests ievāc augsnes paraugus kopas saimniecībās, analizē dienesta laboratorijā un aprēķina oglekļa uzkrājumu, kas dod priekšstatu par oglekļa uzkrājumu un tā izmaiņām dažādās saimniekošanas sistēmās.
Tīkla monitorings ir komplicētāks, kur paraugu ņemšana, analizēšana un oglekļa uzkrājuma aprēķināšana ir viens no posmiem (veic dienests), kas tiek papildināts ar augsnes profilu aprakstiem, augsnes tipa identificēšanu un SEG emisiju modelēšanu, ko veic zinātnieki.
Tīkla monitoringa gala rezultāts ir pārskats par LIZ SEG emisijām, kas ir zinātnieku kompetencē.
Lai nodrošinātu iegūto datu un informācijas pēctecību, gan kopas, gan tīkla monitoringa rezultāti tiek uzkrāti dienesta KUVIS LIZ pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datu bāzē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Lauksaimniecības zemju lietotāji.
Ietekmes apraksts
Monitoringa dati dos priekšstatu par oglekļa uzkrājumu LIZ un nākamajos ciklos – par tā pārmaiņām (samazināšanos vai palielināšanos), ņemot vērā saimniekošanas sistēmu (kopas monitorings) un augšņu raksturojumu (tīkla monitorings). Tīkla monitoringa dati papildus oglekļa saturam un rādītājiem, kas nepieciešami oglekļa uzkrājuma aprēķināšanai, sniegs iinformāciju arī par augsnes kopējo slāpekli, un augsnes profila apraksti dos iespēju atbilstoši zinātnieku izstrādātai metodikai prognozēt tā pārmaiņas un SEG emisiju no LIZ, tā ļaujot laikus ieviest pasākumus, kas vērsti uz SEG emisijas ierobežošanu un LIZ auglības līmeņa saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
64 221
0
64 221
0
64 221
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
64 221
0
64 221
0
64 221
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
64 221
0
64 221
0
64 221
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
64 221
0
64 221
0
64 221
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" valsts atbalstam subsīdiju veidā 2023. gadam plānots finansējums 64 221 euro augsnes minerālā slāpekļa un oglekļa monitoringa īstenošanai reprezentatīvā saimniecību izlases kopā (turpmāk – kopas monitorings), lai novērtētu saimniekošanā izmantoto bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības sistēmas radīto oglekļa uzkrājumu un tā pārmaiņas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts atbalstu lauksaimniecībā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Jaunas amata vietas netiks veidotas.
Cita informācija
Tīkla monitorings visā Latvijas teritorijā tiek finansēts par Norvēģijas finanšu instrumenta projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" (2021.–2024.) līdzekļiem. Beidzoties Norvēģijas finanšu instrumenta projektam, tīkla monitoringam būs jāparedz valsts finansējums, lai nodrošinātu LIZ SEG inventarizāciju (turpmāk – tīkla monitorings) atbilstoši valstī noteiktajai monitoringa programmai turpmākajos gados. Vajadzīgais finansējums tīkla monitoringam Kopējās lauksaimniecības politikas jaunajā plānošanas periodā noteiktajiem gadiem (sākot no 2028. gada) tiks pieprasīts, ievērojot atbilstošo Ministru kabineta noteikumu izstrādes termiņus un iesniedzot attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu turpmākiem gadiem par papildu nepieciešamo finansējumu budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu aprites uzraudzība", kā arī vienlaikus tiks meklētas iespējas dalībai starptautiskos projektos ar atbilstošu finansējumu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Jaunais noteikumu projekts 22-TA-2862 "Informācijas iegūšanas un apkopošanas kārtība par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, kā arī augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzēju atzīšanas nosacījumi".
Pamatojums un apraksts
Līdz šim reprezentatīvu lauku saimniecību izlases kopas tika veidotas un informācija iegūta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004. gada 5. oktobra noteikumiem Nr. 833 "Kārtība, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām", bet tie zaudēja spēku ar 01.01.2023. Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 29. punktu.
Jaunais noteikumu projekts 22-TA-2862 "Informācijas iegūšanas un apkopošanas kārtība par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, kā arī augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzēju atzīšanas nosacījumi" ir nodots ministrijām atzinuma sniegšanai.
Jaunais noteikumu projekts 22-TA-2862 "Informācijas iegūšanas un apkopošanas kārtība par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, kā arī augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzēju atzīšanas nosacījumi" ir nodots ministrijām atzinuma sniegšanai.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/9fb3b960-483b-4c18-a6d8-2ebc32886afc
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Pēc publiskās apspriešanas saņemta informācija no Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ar lūgumu izteikt 5.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "5.2. piecu gadu ciklā kopas monitoringā, katru gadu veicot monitoringu vienā desmitdaļā no kopas monitoringa punktiem." Tas ļautu samazināt ikgadējo monitoringa daļu no 1/5 līdz 1/10.
Izvērtējuši informāciju, paskaidrojam, ka saskaņā ar noteikumu projekta 2.2. apakšpunktu kopas monitorings tiek ierīkots reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā, kas izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas iegūšanas un apkopošanas kārtību par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām. Augšņu agroķīmisko izpēti saimniecību izlases kopā veic ik pēc pieciem gadiem, nodrošinot, ka piecu gadu ciklā katru gadu tā notiek 1/5 izlases kopas. Veicot kopas oglekļa monitoringu gadā tikai 1/10 monitoringa punktu, desmit gadu cikls būs pārāk ilgs, lai apvienotu un analizētu iegūtos rezultātus, jo tik ilgā periodā var mainīties gan saimniekošanas veids, gan specializācija, gan zemes izmantošanas veids konkrētā monitoringa punktā.
Izvērtējuši informāciju, paskaidrojam, ka saskaņā ar noteikumu projekta 2.2. apakšpunktu kopas monitorings tiek ierīkots reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā, kas izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas iegūšanas un apkopošanas kārtību par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām. Augšņu agroķīmisko izpēti saimniecību izlases kopā veic ik pēc pieciem gadiem, nodrošinot, ka piecu gadu ciklā katru gadu tā notiek 1/5 izlases kopas. Veicot kopas oglekļa monitoringu gadā tikai 1/10 monitoringa punktu, desmit gadu cikls būs pārāk ilgs, lai apvienotu un analizētu iegūtos rezultātus, jo tik ilgā periodā var mainīties gan saimniekošanas veids, gan specializācija, gan zemes izmantošanas veids konkrētā monitoringa punktā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts augu aizsardzības dienests iegūs un apkopos informāciju par oglekļa monitoringu LIZ.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Valsts augu aizsardzības dienests attīstīs oglekļa monitoringa testēšanas metodes, kas nodrošinās, ka dati būs atrodami, pieejami, sadarbspējīgi un atkal izmantojami atbilstoši FAIR principiem.1
1 https://www.go-fair.org/fair-principles
1 https://www.go-fair.org/fair-principles
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam saistībā ar rīcības virzienu "Daba un vide "Zaļais kurss"" ir noteikts šāds mērķis: oglekļa mazietilpīga, resursu efektīva un klimatnoturīga attīstība, lai Latvija sasniegtu klimata, enerģētikas, gaisa piesārņojuma samazināšanas, ūdeņu stāvokļa uzlabošanās un atkritumu apsaimniekošanas nacionālos mērķus un nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu un īstenotu drošas un kvalitatīvas, tai skaitā bioloģiskas pārtikas apriti, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī ilgtspējīga attīstība un kvalitatīva, no tautsaimniecības radītā piesārņojuma būtiskām ietekmēm pasargāta dzīves vide ir sasniedzama, mērķtiecīgi dažādojot ražošanu, maksimāli izmantojot katru resursa vienību un atbalstot klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.
Monitoringa dati nodrošinās valsts pārvaldes iestādes un zinātniekus ar nepieciešamajiem datiem lēmumu pieņemšanai par atbalstu pasākumiem, kas vērsti uz klimatneitrālu LIZ izmantošanu un tās ilgtspējīgu auglības saglabāšanu.
Monitoringa dati nodrošinās valsts pārvaldes iestādes un zinātniekus ar nepieciešamajiem datiem lēmumu pieņemšanai par atbalstu pasākumiem, kas vērsti uz klimatneitrālu LIZ izmantošanu un tās ilgtspējīgu auglības saglabāšanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Informācija par LIZ oglekļa monitoringu nodrošinātu visas ieinteresētās puses – valsts pārvaldes iestādes, lauksaimniekus, zinātniekus, starptautiskas organizācijas – ar kvalitatīvu un visaptverošu informāciju ar datiem, kas nepieciešami LIZ SEG emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes aprēķinam un to prognozei, pasākumiem augsnes aizsardzībai un augsnes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Kioto protokola un Parīzes nolīguma pusei ir jāziņo par SEG emisiju, tāpēc, lai aprēķinātu SEG emisiju, lauksaimniecībā ir nepieciešams iegūt un apkopot informāciju par oglekļa monitoringu, lai plānotu, ieviestu un kontrolētu klimata mērķu sasniegšanu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi