25-TA-1730: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" (turpmāk - Likumprojekts) izstrādāts, lai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (turpmāk – MPENL) nostiprinātu principu, ka maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klientu prasījuma tiesību noilguma termiņus, kā arī noilguma termiņa iestāšanās sekas nosaka analoģiski Kredītiestāžu likuma regulējumam. Risinājuma mērķis ir nodrošināt vienotu, skaidru un finanšu nozarē saskaņotu pieeju attiecībā uz noilgumu un noilguma termiņa iestāšanās sekām.
Likumprojekts ir sistēmiski saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (24-TA-2718), ar kuru tiek saīsināti noilguma termiņi, ieviests valsts modelis noguldījumu piekritībai un precizētas materiālās un procesuālās normas. Likumprojekta grozījumu saturiskā jēga ir atsauces veidā piemērot attiecīgo Kredītiestāžu likuma regulējumu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klientu prasījumiem un noteiktiem naudas līdzekļiem.
Likumprojekts ir sistēmiski saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (24-TA-2718), ar kuru tiek saīsināti noilguma termiņi, ieviests valsts modelis noguldījumu piekritībai un precizētas materiālās un procesuālās normas. Likumprojekta grozījumu saturiskā jēga ir atsauces veidā piemērot attiecīgo Kredītiestāžu likuma regulējumu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klientu prasījumiem un noteiktiem naudas līdzekļiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir novērst atšķirīgu un fragmentētu tiesību normu piemērošanu starp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, paredzot vienotus klientu prasījuma tiesību noilguma termiņus, kā arī noilguma termiņa iestāšanās sekas. Tas stiprina tiesisko noteiktību un vienlīdzīgu attieksmi pret klientiem neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja veida. Vienlaikus tiek atvieglota praktiskā piemērošana, jo Likumprojektā ietvertie grozījumi nevis dublē, bet atsaucas uz Kredītiestāžu likuma regulējuma jomu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbībā klientu naudas līdzekļi parasti tiek glabāti atsevišķi no iestādes līdzekļiem (piemēram, norobežotos maksājumu kontos kredītiestādēs vai izmantojot apdrošināšanas/garantijas instrumentus). Klienta subjektīvās tiesības pret maksājumu iestādi un elektroniskās naudas iestādi izriet no līguma par maksājumu pakalpojumu vai elektroniskās naudas emisiju, un tās saturā ir gan prasījuma tiesības pret maksājumu iestādi un elektroniskās naudas iestādi, gan tiesības uz nekavējošu piekļuvi saviem līdzekļiem. Šobrīd MPENL neregulē jautājumus par prasījuma tiesību noilguma termiņiem, kā arī par noilguma termiņa iestāšanās sekām. Praktiski maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes balstās uz vispārīgajām civiltiesību normām, individuāliem līguma noteikumiem un iestāžu skaidrojumiem, bet finanšu nozares līmenī līdz šim nav bijusi vienota kārtība.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atšķirīgais noregulējuma detalizācijas līmenis salīdzinājumā ar kredītiestāžu sektoru rada tiesiskās noteiktības trūkumu vairākos griezumos. Pirmkārt, praksē veidojas fragmentēta pieeja noilguma termiņu skaitīšanai un klientu informēšanas kārtībai, jo maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes balstās uz atšķirīgiem iekšējiem noteikumiem. Otrkārt, pastāv neviendabīga interpretācija attiecībā uz to, kādos gadījumos ir pamatoti atsaukties uz Kredītiestāžu likuma regulējuma analoģisku risinājumu jautājumos, kas nav tiešā veidā noregulēti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Treškārt, šī brīža situācija rada nevienlīdzīgas klientu tiesiskās aizsardzības risku, jo līdzīgos faktiskajos apstākļos klientiem var tikt piemēroti atšķirīgi režīmi atkarībā no maksājuma pakalpojuma sniedzēja licences veida.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz MPENL ietvert atsauces normu uz Kredītiestāžu likumu, nosakot, ka maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes klientu prasījuma tiesību noilguma termiņus, kā arī naudas līdzekļu (izņemot banknotes un elektronisko naudu) piekritības valstij gadījumus un kārtību nosaka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma regulējumu. Līdz ar to Likumprojekta 2. pantā ir ietverti grozījumi papildināt MPENL ar jaunu 62.2 pantu, kā arī precizēta MPENL 61.panta otrā daļa, ietverot šo grozījumu Likumprojekta 1. pantā.
Ar šo tiek ieviests vienots, skaidrs un prognozējams mehānisms visā finanšu nozarē – maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes piemēro tieši tās pašas materiālās un procesuālās normas, kuras Kredītiestāžu likums paredz kredītiestādēm (tostarp klientu informēšanas pienākumus pirms noilguma iestāšanās un līdzekļu nodošanas/uzskaites kārtību, ja iestājas piekritība valstij).
Vienlaikus risinājums tieši nosaka tvērumu – atsauce attiecas uz naudas līdzekļiem maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes izpratnē, neattiecas uz banknotēm un elektronisko naudu kā elektroniski uzglabātu naudas vērtību, un neierobežo citu speciālo likumu regulējumu pārējās mantas piekritībai. Tādējādi tiek novērsta normu dublēšanās, panākta normatīvo aktu sistēmiska saskaņotība un samazināts interpretācijas risks, vienlaikus saglabājot MPENL īpašās normas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbības citos aspektos (piemēram, elektroniskās naudas emisija un atpirkums).
Ar šo tiek ieviests vienots, skaidrs un prognozējams mehānisms visā finanšu nozarē – maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes piemēro tieši tās pašas materiālās un procesuālās normas, kuras Kredītiestāžu likums paredz kredītiestādēm (tostarp klientu informēšanas pienākumus pirms noilguma iestāšanās un līdzekļu nodošanas/uzskaites kārtību, ja iestājas piekritība valstij).
Vienlaikus risinājums tieši nosaka tvērumu – atsauce attiecas uz naudas līdzekļiem maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes izpratnē, neattiecas uz banknotēm un elektronisko naudu kā elektroniski uzglabātu naudas vērtību, un neierobežo citu speciālo likumu regulējumu pārējās mantas piekritībai. Tādējādi tiek novērsta normu dublēšanās, panākta normatīvo aktu sistēmiska saskaņotība un samazināts interpretācijas risks, vienlaikus saglabājot MPENL īpašās normas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbības citos aspektos (piemēram, elektroniskās naudas emisija un atpirkums).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Likumprojekts ir sistēmiski saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (24-TA-2718).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klienti (fiziskas personas)
- maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klientu (fizisku personu) mantinieki
Ietekmes apraksts
Ietekmēti ir maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klienti (fiziskas personas), kā arī viņu mantinieki. Vienotā atsauce uz Kredītiestāžu likuma normām nodrošina skaidrību par prasījuma tiesību noilgumu un naudas līdzekļu piekritību valstij, kā arī paredz prognozējamu kārtību, kā maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes informē klientu par tuvojošos noilgumu un kā rīkojas ar neaktīviem līdzekļiem. Praktiski tas mazina strīdu risku un atšķirīgu interpretāciju, vienlaikus uzliekot klientiem pienākumu savlaicīgi aktualizēt savu kontaktinformāciju un, ja nepieciešams, iesniegt pieprasījumu par līdzekļu izmaksu, lai nepieļautu noilguma iestāšanos un turpmāku piekritību valstij. Regulējums neattiecas uz banknotēm un elektronisko naudu kā elektroniski uzglabātu naudas vērtību, līdz ar to netiek ietekmēta elektroniskās naudas emisijas un atpirkuma kārtība.
Juridiskās personas
- maksājumu iestādes
- elektroniskās naudas iestādes
- maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klienti (juridiskas personas)
Ietekmes apraksts
Ietekmētas ir klientu (juridisko personu) attiecības ar maksājumu iestādi un elektroniskās naudas iestādi. Vienotais risinājums par noilgumu un nepieprasītu līdzekļu piekritību valstij izlīdzina pieeju starp kredītiestādēm un maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, samazinot normu dublēšanos un atbilstības neskaidrības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu regulējumu ar Kredītiestāžu likuma noteikumiem par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Vienlaikus ar Likumprojektu ir sagatavots Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (24-TA-2718).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
Latvijas Banka6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks norādīta pēc Likumprojekta nodošanas publiskajā apspriešanā
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultātā viedokļi par likumprojektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi