Anotācija (ex-ante)

22-TA-766: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 4 "Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 4 “Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, lai pilnveidotu Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” (turpmāk – Programma) īstenošanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz atsevišķu Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 4 “Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 4) ietverto normu grozīšanu ar nolūku pilnveidot Programmas īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumu projekta 73.1 un 74.2. punkts stājas spēkā līdz ar grozījumu starp Norvēģijas Ārlietu ministrijas un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas 2020.gada 14.jūlijā noslēgtā Norvēģijas finanšu instrumenta 2014 – 2021 programmas līguma “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” (turpmāk – programmas līgums) stāšanos spēkā, kas noteikts noteikumu projektā. Pēc grozījumu programmas līgumā saņemšanas no vadošās iestādes Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kā programmas apsaimniekotājs publicēs attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis”. Ja programmas līguma grozījumi netiks parakstīti, tad noteikumu projekta 73.1 un 74.2. punktu jaunajā redakcijā nestāsies spēkā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
[1] Noteikumu projekts paredz grozīt regulējumu attiecībā uz Programmas iepriekš noteiktā projekta “Tehnoloģiju biznesa centrs” (turpmāk – iepriekš noteiktais projekts) līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partneru netiešo attiecināmo izmaksu likmēm.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 4 73.1 punktam un 74.2. apakšpunktam gan iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmējam, gan projekta partneriem ir attiecināmas netiešās attiecināmās izmaksas un to izmaksu likme ir 15 % no attiecīgi to tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas ir attiecināmas uz iepriekš noteikto projektu.
Saskaņā ar Noteikumiem par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014. – 2021. gadā, ko 2016. gada 22. septembrī pieņēma Norvēģijas Ārlietu ministrija saskaņā ar Līguma starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.-2021. gadam 10. panta 5. punktu (turpmāk – Donorvalsts noteikumi), 8.5. panta 1.punkta b) apakšpunktu līdzfinansējuma saņēmējs un projekta partneri savas netiešās izmaksas var identificēt piemērojot vienotu likmi, kas atbilst 25 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kurās nav iekļautas tiešās attiecināmās izmaksas saistībā ar apakšlīgumu slēgšanu un to pieejamo trešo pušu resursu izmaksas, ko neizmanto līdzfinansējuma saņēmēja vai projekta partnera telpās.
[2] Atbalstu atklātā konkursa ietvaros piešķir saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 14. pantu un šo atbalstu var piešķirt tikai pamatojoties uz spēkā esošas reģionālā atbalsta kartes pamata.
Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktu atbrīvojums reģionālā atbalsta shēmām ir spēkā līdz apstiprināto reģionālā atbalsta plāna termiņa beigām.
Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2014.-2020. gadam (publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī C 209, 23.07.2013) darbības termiņš bija pagarināts līdz 2021. gada 31. decembrim (publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī C 224, 8.07.2020), savukārt dalībvalsts līmenī konkrētās Latvijas teritorijas, kurās komercsabiedrībām var piešķirt reģionālās attīstības atbalstu (reģionālā atbalsta karte) ir noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumu Nr. 786 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2021. gadam”, kuri saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu bija spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim. Līdz ar to atbilstoši apstiprinātajam reģionālā atbalsta plānam reģionālo atbalstu Latvijā ar MK noteikumos Nr. 4 30. punktā noteiktajām maksimālajām intensitātēm ir iespējams piešķirt tikai līdz 2021. gada 31. decembrim.
Noteikumu projekts paredz noteikt maksimālās intensitātes MK noteikumu Nr. 4 31. punktā noteiktajām darbībām atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumu Nr. 729 “Noteikumi pa reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam” 3., 5. un 8. punktā noteiktajam un ievērojot 2020. gada 14. jūlijā noslēgtā programmas līguma starp Norvēģijas Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014 – 2021 programmu "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi (turpmāk - Programmas līgums) 2. pielikuma 4.3. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti Rīga un Pierīgas statistiskajā (NUTS 3. līmenis) reģionā - sīkajiem (mikro), mazajiem komersantiem 50 % vai vidējiem komersantiem 40 % no attiecināmajām izmaksām, savukārt Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajā (NUTS 3. līmenis) reģionā – sīkajiem (mikro), mazajiem komersantiem 55 % vai vidējiem komersantiem 45 % no attiecināmajām izmaksām.
[3] Noteikumu projekts paredz grozīt regulējumu attiecībā uz pienākumu atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad tiek pārkāptas Komisijas regulas Nr. 651/2014 un Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam prasības atbilstoši 2021. gada 8. jūnija grozījumiem Komercdarbības atbalsta kontroles likumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Programmas iepriekš noteiktā projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešami papildu juristu un finansistu administratīvie resursi, kā arī cits LIAA personāls, kas rada netiešo izmaksu pieaugumu līdz 25 %. Uzsākot īstenot projektu, ir apzināts, ka, lai nodrošinātu vispiemērotāko prototipēšanas atbalstu, LIAA ir nepieciešams slēgt ar gala labuma guvēju ne tikai atbalsta saņemšanas līgumu, bet arī trīspusēju līgumu par prototipēšanas atbalsta faktisko īstenošanu, katrā prototipēšanas gadījumā atrunājot specifiskus prototipēšanas nianses starp LIAA, gala labuma guvēju un prototipa izstrādes pakalpojuma īstenotāju – vai nu sadarbības partneri, vai ārpakalpojumā atbilstoši Publiskā iepirkuma likuma procesam atlasītam izpildītājam, līdz ar to ir nepieciešama periodiska paaugstināta juristu iesaiste un atbalsts Tehnoloģiju biznesa centra darbības nodrošināšanai, ko būtu iespējams nodrošināt, palielinot netiešo izmaksu likmi no 15 % uz 25 %. Tāpat arī, izstrādājot prototipēšanas atbalsta programmas nodrošināšanas procesu, ir ieviests papildu solis, lai mazinātu riskus par universitāšu nepietiekamo kapacitāti sastādīt tāmes visiem prototipēšanas pretendentiem un neatbilstošas biznesa idejas virzību tālākā procesā – otrā konsultācija tiek nodrošināta ar LIAA iekšējiem resursiem – Inovāciju un tehnoloģiju departamenta tehnoloģiju skauti sniegs konsultāciju, lai izvērtētu un papildinātu prototipa tehnisko specifikāciju un izprastu, kurš sadarbības partneris var īstenot konkrēto prototipu, un nodos detalizētu informāciju par tehnisko specifikāciju sadarbības partnerim. Šis papildu darbs LIAA personālam tiek īstenots no projekta netiešajām izmaksām. Lai to varētu nodrošināt turpmāk, nepieciešam netiešo izmaksu likmes pieaugums līdz 25 %. Kā arī ikdienā komunicējot ar sadarbības partneriem un sniedzot ikdienas atbalstu neskaidros jautājumos jau atbalsta aktivitāšu īstenošanas procesā, ir palielinājusies finansistu iesaiste, kas detalizēti iet cauri sadarbības partneru grāmatvedības uzskaitēm un pamatojošajiem dokumentiem un sniedz konsultācijas par nepieciešamajām izmaiņām atbilstoši programmas nosacījumiem. Sadarbības partneriem savukārt prototipēšanas nodrošināšanai ir jāpiesaista pētniekus un speciālistus, kuru noslodze būtu mazāka par 30 % no darba laika, kas ieguldīts iepriekš noteiktā projektā, un atbilstoši MK noteikumu Nr. 4 74.1.1. apakšpunktā noteiktajam tiktu uzskatītas par netiešām attiecināmām izmaksām, kas būtiski paaugstina netiešo izmaksu apjomu. Vienlaikus iepriekš noteiktā projekta aktivitāšu veicināšanai projekta partneriem ir jānodrošina koordinatori, kas sazinās ar LIAA struktūrvienību – Tehnoloģiju biznesa centru, kas arī rada netiešās izmaksas. Tāpat MK noteikumu Nr. 4 72.3. apakšpunktā un 72.4. apakšpunktā norādīto atbalstāmo darbību nodrošināšanai iepriekš noteiktā projekta partneriem rodas dažādas citas materiāli tehniskās izmaksas, kuras nepieciešams segt no netiešajām izmaksām.
[2] Saskaņā ar apstiprināto reģionāla atbalsta karti piešķiršanas termiņš reģionālajam atbalstam ir līdz 2021. gada 31. decembrim. Pēc 2021. gada 31. decembra ir plānots reģionālo atbalstu piešķirt tikai tiem komersantiem, kuri, iesniedzot projekta iesniegumu, saņēmuši noraidošu lēmumu un šī lēmuma apstrīdēšanas rezultātā ir pieņemts labvēlīgs lēmums komersantam un atbalsts piešķirts ar lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, vai programmas finansējuma pārdales rezultātā atbrīvojas finansējums, lai atbalstu piešķirtu nākamajam projekta iesniegumam no rezerves projektu iesniegumu saraksta.
[3] 2021. gada 8. jūnija grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā nosaka pienākumu atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par nelikumīga un nesaderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbalsta atgūšanu, kā arī to, ka nelikumīgs komercdarbības atbalsts ir atgūstams ne tikai tad, ja atbalsta sniedzējs konstatē pārkāpumus, kas noved pie nelikumīga atbalsta atgūšanas, bet arī gadījumos, kad citas institūcijas konstatē nelikumīga atbalsta piešķiršanas gadījumus (tai skaitā, Eiropas Komisija), tādējādi Komercdarbības atbalsta kontroles likuma regulējums ir plašāks.
Risinājuma apraksts
[1] Piemērojot Donorvalsts noteikumu 8.5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto netiešo izmaksu vienoto likmi līdz 25 % apmērā, samazināsies administratīvais slogs līdzfinansējuma saņēmējam, projekta partneriem un LIAA kā programmas apsaimniekotājam. Šim nolūkam tiek grozīta Noteikumu projekta 73.1 punkta un 74.2. apakšpunkta redakcija.
Netiešo izmaksu vienota likme 25 % apmērā tiks noteikta no iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmēja un partneru kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, atskaitot ārējo pakalpojumu izmaksas un to pieejamo trešo pušu resursu izmaksas, ko neizmanto līdzfinansējuma saņēmēja vai projekta partnera telpās. Iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmējam netiešo izmaksu likme 25 % tiks noteikta no iepriekš noteiktajā projektā norādītajām līdzfinansējuma saņēmēja atalgojuma izmaksām, jo pārējās ir ārpakalpojuma izmaksas. Iepriekš noteiktā projekta partneriem netiešo izmaksu likme 25 % tiks noteikta no iepriekš noteiktajā projektā norādītajām kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām apmācību nodrošināšanai un prototipu izstrādei gala labuma guvējiem – no apmācību personāla izmaksām, prototipu izstrādes nodrošināšanas personāla izmaksām, materiālu izmaksām prototipu izstrādei, iekārtu amortizācijas izmaksām, telpu amortizācijas un komunālo pakalpojumu izmaksām, atskaitot apmācību metodiskā un tehniskā nodrošinājuma izmaksas un ārējo ekspertu un mentoru izmaksas apmācībās, kā arī ārējo ekspertu un ekspertīžu izmaksas prototipu izstrādē.
Ekonomikas ministrija un LIAA ir guvušas pārliecību, ka, piemērojot Donorvalstu noteikumu 8.5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto metodi, pilnībā tiek izpildīti Donorvalstu noteikumu 8.5. panta 2. punkta nosacījumi, t.i., LIAA ir sagatavojusi precizētu iepriekš noteiktā projekta budžeta kalkulāciju, un Ekonomikas ministrija ir pārliecinājusies, ka netiešo izmaksu vienotā likme 25 % ir aprēķināta, izmantojot taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi. Netiešo izmaksu vienota likme 25 % apmērā tiks piemērota tikai pēc tam, kad tiks apstiprināts šis noteikumu projekts un veikti programmas līguma grozījumi. Pēc tam tiks veikti iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumi starp līdzfinansējuma saņēmēju un programmas apsaimniekotāju, piemērojot netiešo izmaksu likmes izmaiņas un saskaņojot precizētu projekta izmaksu tāmi. LIAA kā programmas apsaimniekotājs sekos līdzi, ka līdzfinansējuma saņēmējs netiešo izmaksu vienoto likmi aprēķina korekti atbilstoši programmas līgumam, MK noteikumiem Nr. 4 un projekta līgumam pievienotajam precizētajam iepriekš noteiktā projekta budžetam.
[2] Lai būtu iespējams atklāta konkursa ietvaros piešķirt reģionālo atbalstu tiem komersantiem, kuri, iesniedzot projekta iesniegumu, saņēmuši noraidošu lēmumu un šī lēmuma apstrīdēšanas rezultātā ir pieņemts labvēlīgs lēmums komersantam un atbalsts piešķirts ar lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, vai programmas finansējuma pārdales rezultātā atbrīvojas finansējums, lai atbalstu piešķirtu nākamajam projekta iesniegumam no rezerves projektu iesniegumu saraksta, noteikumu projektu paredzēts papildināt ar MK noteikumu Nr. 4 30.1 punktu jaunā redakcijā, nosakot maksimālās intensitātes šo noteikumu 31. punktā noteiktajām darbībām atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumu Nr. 729 “Noteikumi pa reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam” 3., 5. un 8. punktā noteiktajam un ievērojot Programmas līguma 2. pielikuma 4.3. punktā noteikto, nosakot maksimāli piemērojamo intensitāti Rīgā un Pierīgas statistiskajā (NUTS 3. līmenis) reģionā – sīkajiem (mikro), mazajiem komersantiem 50 % vai vidējiem komersantiem 40 % no attiecināmajām izmaksām, savukārt Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajā (NUTS 3. līmenis) reģionā – sīkajiem (mikro), mazajiem komersantiem 55 % vai vidējiem komersantiem 45 % no attiecināmajām izmaksām. Noteikumu projektā noteiktā atbalsta intensitāte piemērojama projektos, par kuriem lēmums par atbalsta piešķiršanu pieņemts pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā.
[3] Noteikumu projekts paredz izteikt MK noteikumu Nr. 4 17. un 66. punktu jaunā redakcijā, nosakot atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Par komercdarbības atbalsta kontroles normām MK noteikumu Nr. 4 17. un 66. punkta izpratnē uzskata normu, piemēram, stingrākos nosacījumus, kas ir ietverti MK noteikumos Nr. 4 un kas izriet no komercdarbības atbalsta regulējuma, piemēram, kumulācijas aizlieguma neievērošana vai intensitātes limita pārsniegums u.c., kā arī nepamatoti izlietotu atbalstu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Sk. anotācijas 1.3. sadaļu

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
  • Latvijas Universitāte
  • Rīgas Tehniskā universitāte
  • Rīgas Stradiņa universitāte
Ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Projekta līdzfinansējuma saņēmējam un projekta partneriem netiešo attiecināmo izmaksu likmes noteikšana samazina administratīvo slogu un veicina iepriekš noteiktā projekta efektīvāku īstenošanu.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Projekta līdzfinansējuma saņēmējam un projekta partneriem netiešo attiecināmo izmaksu likmes noteikšana samazina administratīvo slogu un veicina iepriekš noteiktā projekta efektīvāku īstenošanu.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Starp Norvēģijas Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju noslēgtais 2020. gada 14. jūlija Norvēģijas finanšu instrumenta 2014 - 2021 programmas līgums "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi"
Apraksts
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
Eiropas Komisijai nosūtītajā kopsavilkuma informācijā par šo atbalsta programmu (SA.61362) tika norādīts, ka "Atbalsts programmas ietvaros tiks sniegts saskaņā ar Regulas* 14., 25. un 28. pantu. Paziņojuma veidlapas beigu termiņš norādīts saskaņā ar Regulas* 25. un 28. pantu, kas ir līdz 30.06.2024. Taču reģionālais atbalsts atklāta konkursa ietvaros saskaņā ar apstiprināto reģionāla atbalsta karti (SA.58565) tiks sniegts līdz 31.12.2021." Tā kā reģionālā atbalsta piešķiršanas termiņu programmas ietvaros plānots pagarināt, lai būtu iespēja reģionālo atbalstu atklāta konkursa ietvaros piešķirt pēc 2021. gada 31. decembra tiem komersantiem, kuri, iesniedzot projekta iesniegumu, saņēmuši noraidošu lēmumu un šī lēmuma apstrīdēšanas rezultātā ir pieņemts labvēlīgs lēmums komersantam un atbalsts piešķirts ar lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, vai programmas finansējuma pārdales rezultātā atbrīvojas finansējums, lai atbalstu piešķirtu nākamajam projekta iesniegumam no rezerves projektu iesniegumu saraksta, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar LIAA 20 darbdienu laikā no Noteikumu projekta spēkā stāšanās dienas iesniegs kopsavilkuma informāciju par programmu Eiropas Komisijai SANI2 sistēmā.

*Komisijas 2014. gada 17. jūnija regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 14. panta 12. punkts
 
301.  Šo noteikumu 31. punktā norādītajām darbībām maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte no 2022.gada 1.janvāra:
301.1. Rīgā un Pierīgas reģionā - sīkajiem (mikro), mazajiem komersantiem 50 %  vai vidējiem komersantiem 40 % no attiecināmajām izmaksām;
301.2. Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā - sīkajiem (mikro), mazajiem komersantiem 55 % vai vidējiem komersantiem 45 % no attiecināmajām izmaksām.
Pārņemtas pilnībā
Tiek paredzētas stingrākas prasības.
Noteikumu projekts paredz, ka maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte no 2022. gada 1. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 4 31. punktā norādītajām darbībām tiek noteikta, ievērojot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta reģionālā atbalsta plānā attiecīgajā periodā, vienlaikus nepārsniedzot Programmas līguma 2. pielikuma 4.3. apkašpunktā noteikto maksimālo intensitāti  sīkajiem (mikro), mazajiem komersantiem – 55 %, bet vidējiem komersantiem – 45 %. Līdz ar to Noteikumu projektā tiek noteikta maksimālā atbalsta intensitāte Rīgā un Pierīgas reģionā – sīkajiem (mikro), mazajiem komersantiem 50 %  vai vidējiem komersantiem 40 % no attiecināmajām izmaksām, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā – sīkajiem (mikro), mazajiem komersantiem 55 % vai vidējiem komersantiem 45 % no attiecināmajām izmaksām.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Starp Norvēģijas Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju noslēgtais 2020. gada 14. jūlija Norvēģijas finanšu instrumenta 2014 - 2021 programmas līgums "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi"
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Starp Norvēģijas Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju noslēgtais 2020. gada 14. jūlija Norvēģijas finanšu instrumenta 2014 - 2021 programmas līguma "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" (turpmāk – Programmas līgums)
Programmas līguma 2.2. pantā noteikts, ka netiešās izmaksas tiek piemērotas atbilstoši Donorvalsts noteikumu 8.5. panta 1. punkta c) apakšpunktam.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā vadošā iestāde virzīs programmas apsaimniekotāja ierosinātos grozījumus Programmas līgumā, grozot Programmas līguma 2.2. pantu, kur tiks noteikts, ka “netiešās izmaksas tiek piemērotas atbilstoši Donorvalsts noteikumu 8.5. panta 1. punkta b) apakšpunktam”.
Noteikumu projekta 4., 5. punkts arī atspoguļo šīs plānotās izmaiņas Programmas līgumā, un 6. punkts nosaka, ka noteikumu projekts stājas spēkā pēc programmas līguma grozījumiem.
Par Programmas līguma izpildi ir atbildīgs programmas apsaimniekotājs – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Skaidrojums
Regulējuma izmaiņas attiecas uz ierobežotu mērķa grupu: programmas apsaimniekotāju un līdzfinansējuma saņēmēju (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) un trīs iepriekš noteiktā projekta (Tehnoloģiju biznesa centrs) partneriem - Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
  • Rīgas Tehniskā universitāte
  • Finanšu ministrija
  • Latvijas Universitāte
  • Rīgas Stradiņa universitāte
  • Norvēģijas valsts institūcija “Innovation Norway”

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi