Anotācija (ex-ante)

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

Likumprojekta 2.pantā papildus Direktīvas 2021/1883/ES 18. panta 1. punktā un 2. punkta "a" apakšpunktā norādītajam ietvertas arī Direktīvas 2003/109/ES 4.panta 2.punkta prasības, kas šķietami paredz rīcības brīvību dalībvalstīm attiecībā uz tā uzturēšanās perioda ieskaitīšanu nepārtrauktas piecu gadu uzturēšanās periodā, ko persona pavadījusi valstī kā students. Direktīvā 2003/109/ES noteikts, ka tikai puse no šī perioda var tikt ņemta vērā, aprēķinot piecu gadu uzturēšanās periodu. Lai gan normas gramatiskais formulējums atbilst izvēles nosacījuma formulējumam, tomēr normas būtība, ko vairākkārt apliecinājusi Eiropas Komisija, ir tāda, ka puses no studiju perioda ņemšana vērā ir obligāta prasība. Daļēji to apliecina arī pārstrādātais 2003/109/ES direktīvas teksts, par kuru šobrīd notiek diskusijas Eiropas Savienības darba grupās, kur, atbilstoši Eiropas Komisijas priekšlikumam, vērā ņemams būtu viss studiju periods. Vērtējot normu pēc būtības un atbilstoši pašreizējam Direktīvas 2003/109/ES formulējumam, ievērojot Latvijā konstatēto vietējā darbaspēka trūkumu un nepieciešamību piesaistīt augsti kvalificētus nodarbinātos, Latvija ir ieinteresēta, lai trešo valstu pilsoņi, kas ieguvuši izglītību Latvijā, būtu motivēti šeit uzsākt nodarbinātību vai komercdarbību, tādēļ arī nosacījums par puses no studiju perioda ņemšanu vērā nepārtrauktas uzturēšanās termiņa aprēķināšanā atbilst Latvijas nacionālajām interesēm.

Direktīvas 2021/1883/ES 17. panta 7. punkta otrajā teikumā paredzētā iespēja dalībvalstīm pieprasīt, lai ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklis, pirms viņš iegūst patstāvīgu uzturēšanās atļauju Latvijā, būtu uzturējies dalībvalstī vismaz divus gadus pirms šādas atļaujas pieprasīšanas, pārņemts likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3.panta pirmās daļas 3. punktā. Divu gadu uzturēšanās perioda pieprasīšana ir būtiska, lai persona šajā laikposmā varētu integrēties sabiedrībā. 
 

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

-

Cita informācija

Pārējās direktīvas 2021/1883 prasības pārņemtas Imigrācijas likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos, kas šobrīd atrodas dažādās izstrādes stadijās:
Direktīvas 2. panta 1.-10. un 13.-14. punkts - Imigrācijas likuma 1. pants.
Direktīvas 2. panta 11. punkts - likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 1.panta 12.punkts. 
Direktīvas 3. panta otrā punkta "a", "c"-"h" apakšpunkts - Imigrācijas likuma 34. panta pirmās daļas 31.punkts.
Direktīvas 5. panta 1. punkts un 7. punkts - Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.564), kas šobrīd atrodas saskaņošanas stadijā (23-TA-1681);
Direktīvas 5. panta 2. punkts - Darba likuma 20. pants;
Direktīvas 5. panta 3., 4. un 5. punkts - Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un to esības konstatēšanas kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr.225). Minētajā tiesību aktā netiks veikti grozījumi, bet tas tiks papildināts ar atsauci uz direktīvu (23-TA-1605);
Direktīvas 5. panta 7. punkts - ir pārņemts (izpildīts) MK noteikumu Nr. 564 25. punktā, kur uzskaitīti dokumenti, kādi jāiesniedz, pieprasot uzturēšanās atļauju, t.sk., ES zilo karti. Šajā uzskaitījumā nav iekļauts dzīvesvietu apliecinošs dokuments. Personai ir jāaizpilda anketa, kurā norāda paredzamo dzīvesvietu, bet šai norādei ir tikai informatīvs raksturs. Patiesā dzīvesvieta jānorāda, saņemot uzturēšanās atļauju (MK noteikumu Nr. 564 73.5. apakšpunkts).
Direktīvas 7. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 34. pants;
Direktīvas 7. panta 2. punkta "b", "c" apakšpunkts - Imigrācijas likuma 22.¹ pants;
Direktīvas 7. panta 2. punkta "d" apakšpunkts - Imigrācijas likuma 9.¹ pants;
Direktīvas 7. panta 3. punkts un 8. panta 7. punkts, 21. panta 7. punkts - Administratīvā procesa likuma 13. pants;
Direktīvas 8. panta 1. punkts, 2. punkta pirmā daļa un 3., 4., 5. un 6. punkts - Imigrācijas likuma 35. panta pirmā daļa;
Direktīvas 8. panta 2. punkta otrā daļa - Noteikumi Nr. 225;
Direktīvas 9.panta 1. punkts - Noteikumi Nr. 564;
Direktīvas 9. panta 2. punkts - Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 6. punkts;
Direktīvas 9. panta 7. punkts - Imigrācijas likuma 4. pants;
Direktīvas 10. pants - Imigrācijas likuma 32. un 33. pants un Noteikumi Nr.564;
Direktīvas 11. panta 1. punkta pirmā daļa, 4. un 5. punkts - Imigrācijas likuma 32. pants un Paziņošanas likums;
Direktīvas 11. panta 2. un 3. punkts - Administratīvā procesa likums;
Direktīvas 12. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 6. pants;
Direktīvas 14. pants - Imigrācijas likuma 9.¹ pants;
Direktīvas 15. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 9. pants;
Direktīvas 15. panta 2. punkta "a" apakšpunkts, 3., 4. punkts - Noteikumi Nr. 564;
Direktīvas 16. pants - Darba likums,
Direktīvas 17. panta 2. punkts - pārņemts Imigrācijas likuma 23. panta ceturtajā daļā, kurā paredzētas ģimenes locekļu tiesības vienlaicīgi ar galveno iesniedzēju saņemt uzturēšanās atļauju. Minētā norma nesatur direktīvā minētos ierobežojumus.
Direktīvas 17. panta 4. punkts - Imigrācijas likuma 33.panta pirmās daļas 1.¹ apakšpunkts;
Direktīvas 17. panta 5. punkts - Imigrācijas likuma 23. panta ceturtā daļa;
Direktīvas 18. panta pirmās daļas "b" apakšpunkts - Likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3. panta pirmās daļas 3. punkts;
Direktīvas 20. pants - Imigrācijas likuma 5.⁴, 5.⁵ un 5.⁶ pants;
Direktīvas 21. panta 1. un 2. punkts un ​​​​​​22. panta 2. punkts - Imigrācijas likuma 5.⁶ pants;
Direktīvas 21. panta 3. punkts - Imigrācijas likuma 32. panta otrā daļa un 9. panta trešās daļas 13. punkts;
Direktīvas 21. panta 4. un 5. punkts - Noteikumi Nr. 564;
Direktīvas 21. panta 6. punkts - Imigrācijas likuma 34. panta pirmā daļa;
Direktīvas 21. panta 7. punkts - administratīvās procedūras principi noteikti Administratīvā procesa likumā;
Direktīvas 21. panta 10. punkts - izvēles nosacījums par īpašas atļaujas izsniegšanu netiek pārņemts, jo persona, kuras iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņš beidzies pieteikuma izskatīšanas laikā, ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā līdz lēmuma pieņemšanas brīdim (Imigrācijas likuma 33.panta septītā daļa);
Direktīvas 22. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 23. panta ceturtā daļa;
Direktīvas 22. panta 2. punkts - Imigrācijas likuma 5.⁶ pants;
Direktīvas 22. panta 3. punkts - Imigrācijas likuma 32. panta pirmā daļa un 33. panta septītā daļa;
Direktīvas 22. panta 4. un 5. punkts - Noteikumi Nr. 564 un Imigrācijas likuma 32. panta pirmā daļa;
Direktīvas 23. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 35. panta trešās daļas 4. punkts;
Direktīvas 23. panta 2. punkts - Imigrācijas likuma 5.⁴ pants;
Direktīvas 23. panta 4. punkts - Imigrācijas likuma 9.¹ pants;
Direktīvas 23. panta 5. punkts un 28. panta 1. punkts - Imigrācijas likums 39.¹ pants;

Nacionālajā normatīvajā regulējumā nav nepieciešams pārņemt Direktīvas 1.pantu, 2. panta 12. punktu, 3. panta 1. punktu, 2. punkta "b" apakšpunktu un 3. punktu, 4. pantu, 5. panta 6. punktu (nav jāpārņem, jo LV nav nacionālās procedūras – uzturēšanās atļaujas piešķiršanas augstas kvalifikācijas nolūkos), 6. pantu, 7. panta 2. punkta "a", "e" apakšpunktu, 9. panta 3.-6.punktu, 11. panta 1. punkta otro daļu, un 6.punktu, 12. panta 2. punktu, 13. pantu, 24.-27. pantu, 15. panta 5.-9.punktu (5.punkts - nacionālajos normatīvajos dokumentos nav noteikts aizliegums iesaistīties pašnodarbinātas personas aktivitātēs, ir jāsaņem tikai papildu ieraksts uzturēšanās atļaujā. Pašnodarbinātas personas aktivitāšu uzsākšana notiek vispārējā kārtībā. 6. punkts – nav jāpārņem, jo Latvija neizsniedz nacionālās uzturēšanās atļaujas augsti kvalificētai nodarbinātībai; 7. punkts – izvēles nosacījums, šobrīd nav pārņemts nacionālajos normatīvajos aktos. Nākotnē varētu tikt pārņemts, bet ir nepieciešamas diskusijas par pieļaujamo aktivitāšu loku; 8. punkts – nav jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos, jo ierobežojumi trešo valstu pilsoņiem ieņemt noteiktus amatus iekļauti speciālajos normatīvajos aktos, piemēram, likuma “Par tiesu varu” 51.pantā, Valsts civildienesta likuma 7. pantā u.tml.; 9. punkts – vispārējs nosacījums, kas ieviests, nosakot Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem vienkāršotu nodarbinātības uzsākšanas kārtību (nesaņemot tiesības uz nodarbinātību vai vīzu, vai uzturēšanās atļauju). MK 30.08.2011. noteikumi Nr. 675 “Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā”, 17. panta 1. punktu, 3. punktu (nacionālie normatīvie akti neparedz nekādus integrācijas nosacījumus, personām piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai), 8. punktu (nav jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos, jo tad, ja persona bauda tiesības uz brīvu pārvietošanos, viņai piemērojami tie normatīvie akti, kas regulē personu brīvu pārvietošanos - MK 30.08.2011. noteikumi Nr. 675 “Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā”), 9. punktu (nav jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Personai, kam citā ES dalībvalstī piešķirta starptautiskā aizsardzība, tiks piemērota vispārējā kārtība – tāda, kāda jebkuram citam trešās valsts pilsonim), 10. punktu, 18. panta 5. un 6. punktu (5. punkts – attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem un pensiju un pabalstu izmaksu piemērojami normatīvie dokumenti, kas regulē attiecīgo jomu. 17. un 22. pants nosaka vispārējos principus saistībā ar ģimenes locekļu uzņemšanu, bet Latvijas normatīvie akti jau paredz visiem ģimenes locekļiem vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no tā, kāds statuss ir galvenajam iesniedzējam; 6. punkts – Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi citu valstu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa turētāju ieceļošanai), 19. pantu (normas nodrošina administratīvā prakse - Personu apliecinošo dokumentu informācijas sistēmā iestrādāta funkcionalitāte atbilstošas piezīmes iekļaušanai uzturēšanās atļaujā), 21. panta 8. un 9. punktu (8. punktā noteikts, ka otrā dalībvalsts nedrīkst noteikt nekādas papildu pārbaudes – Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos tādas nav noteiktas, savukārt 9. punktā paredzēti vispārīgi principi, kas nav īpaši jānosaka normatīvajā aktā – pozitīva lēmuma gadījumā izsniedz ES zilo karti (Noteikumi Nr.564), bet negatīva lēmuma gadījumā personai jāpamet valsts (Imigrācijas likuma 4. pants). 9. punkta otrā daļa -  – Imigrācijas likuma 33.panta pirmās daļas 1.1 punkts, trešā daļa - 39.1 panta pirmās daļas 1. punkts) un 11. punktu (nav jāpārņem nacionālajā normatīvajā aktā, jo sniegts jēdzienu skaidrojums, kā arī norādīti pārcelšanās termiņi uz citu dalībvalsti. Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts ierobežojums pārcelšanās termiņam), 6. un 7. punktu (6. punkts - nav jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos, jo personai, kam citā ES dalībvalstī piešķirta starptautiskā aizsardzība, tiks piemērota vispārējā ieceļošanas kārtība – tāda, kāda jebkuram citam trešās valsts pilsonim; 7. punkts -  nav jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos, jo tad, ja persona bauda tiesības uz brīvu pārvietošanos, viņai piemērojami tie normatīvie akti, kas regulē personu brīvu pārvietošanos - MK 30.08.2011. noteikumi Nr. 675 “Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā”), 23. panta 3. punktu (ievērojot to, ka personu brīvprātīgas izceļošanas izmaksas nav saistāmas ar administratīvo lietu izskatīšanas procesu, jautājumi par izmaksu segšanu netiks iekļauti migrāciju regulējošajos normatīvajos aktos), 24. pantu (nosaka, kāda informācija paziņojama Eiropas Komisijai. Šādas normas migrāciju regulējošajos normatīvajos aktos netiek iekļautas, jo tās tiek nodrošinātas, veicot paziņošanas pienākumu), 26. pantu (nosaka Eiropas Komisijas kompetencē esošu jautājumu – profesiju saraksta izveidi, līdz ar to nacionālajā normatīvajā aktā to pārņemt nav nepieciešams), 28. panta 2. un 3. punktu, 29.-33. pantu. Minētajos pantos iekļautais regulējums vai nu ir vispārīgs (piemēram, direktīvas mērķis), vai nosaka Eiropas Komisijas veicamās darbības, vai attiecas uz dalībvalstu pienākumiem, kas tiek izpildīti, balstoties uz citos normatīvajos aktos noteikto (piemēram, statistikas sniegšanas pienākumu paredz Eiropas Savienības regula), vai regulē procedūras, kādas Latvijas Republikas normatīvajos aktos migrācijas jomā nav ieviestas (piemēram, darba devēju atzīšanas procedūra). Detalizēts Direktīvas pantu pārņemšanas pārskats sniegts Iekšlietu ministrijas priekšlikumos likumprojektam "Grozījumi Imigrācijas likumā", kas pieņemts Saeimā 08.06.2023. https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/4AB0CAA3B603E320C22589C000236B2F?OpenDocument