25-TA-1751: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2025. gada 18. martā spēkā stājās grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (turpmāk – ĢIL) saskaņā ar kura 11. panta trešo daļu ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā turpmāk izmanto Eiropas Zemes atskaites sistēmas, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas, Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un Latvijas topogrāfisko karšu sistēmu.
Minēto sistēmu parametri un to piemērošanas kārtība ir noteikti Ministru kabineta noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 15. novembra noteikumos Nr. 879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi" (24-TA-1040), kas ir saskaņots ar visām iesaistītajām iestādēm (institūcijām) un tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē pēc ĢIL pārejas noteikumu grozījumu stāšanās spēkā.
ĢIL pārejas noteikumu 23. un 24. punktā ir noteikts termiņš Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācijai Latvijas teritorijā jeb Latvijas koordinātu sistēmai epohā 2020,28 (turpmāk - LKS-2020), tas ir 2025. gada 1. oktobris. Ar 2025. gada 1. oktobri "LKS-2020" jāsāk izmantot ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai, kā arī ģeotelpiskās informācijas sistēmās un datubāzēs esošajai informācijai, kas izteikta Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā (turpmāk – LKS-92) jābūt pārveidotai uz "LKS-2020". ĢIL pārejas noteikumu 25. punkts nosaka, ka līdz 2025. gada 30. septembrim uzsāktos mērniecības darbus var pabeigt LKS-92 līdz 2025. gada 31. oktobrim.
“LKS-2020” ieviešanas metodisko vadību nodrošina Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk – Aģentūra), kas ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā un piedalās šīs politikas izstrādē.
Minēto sistēmu parametri un to piemērošanas kārtība ir noteikti Ministru kabineta noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 15. novembra noteikumos Nr. 879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi" (24-TA-1040), kas ir saskaņots ar visām iesaistītajām iestādēm (institūcijām) un tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē pēc ĢIL pārejas noteikumu grozījumu stāšanās spēkā.
ĢIL pārejas noteikumu 23. un 24. punktā ir noteikts termiņš Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācijai Latvijas teritorijā jeb Latvijas koordinātu sistēmai epohā 2020,28 (turpmāk - LKS-2020), tas ir 2025. gada 1. oktobris. Ar 2025. gada 1. oktobri "LKS-2020" jāsāk izmantot ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai, kā arī ģeotelpiskās informācijas sistēmās un datubāzēs esošajai informācijai, kas izteikta Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā (turpmāk – LKS-92) jābūt pārveidotai uz "LKS-2020". ĢIL pārejas noteikumu 25. punkts nosaka, ka līdz 2025. gada 30. septembrim uzsāktos mērniecības darbus var pabeigt LKS-92 līdz 2025. gada 31. oktobrim.
“LKS-2020” ieviešanas metodisko vadību nodrošina Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk – Aģentūra), kas ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā un piedalās šīs politikas izstrādē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir veikt izmaiņas ĢIL pārejas noteikumu 23., 24. un 25. punktā nosakot jaunu pārejas noteikumu termiņu "LKS-2020" ieviešanai, jo lielākie ģeotelpisko datu turētāji ir norādījuši, ka līdz 2025. gada 1. oktobrim ģeotelpiskās informācijas sistēmās un datubāzēs esošo informāciju nav iespējams izteikt "LKS-2020", jo ģeotelpisko datu programmatūru ražotāji nav izlaiduši atjauninājumus, kas atbalstītu "LKS-2020" pilnā apjomā. Līdz ar to, ģeotelpisko datu turētāji nevar pilnvērtīgi testēt un ieviest "LKS-2020" savās informācijas sistēmās un datubāzēs.
Spēkā stāšanās termiņš
01.10.2025.
Pamatojums
2025. gada 18. martā spēkā stājās ĢIL grozījumi, kas nosaka, ka ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Eiropas Zemes atskaites sistēmas, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas, Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un Latvijas topogrāfisko karšu sistēmu. ĢIL pārejas noteikumu 23. un 24. punktā noteikts termiņš Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācijas Latvijas teritorijā jeb "LKS-2020" ieviešanai, tas ir 2025. gada 1. oktobris.
Ņemot vērā, ka pāreja uz "LKS-2020" nav iespējama 2025. gada 1. oktobrī, likumprojektā ir noteikts jauns termiņš "LKS-2020" ieviešanai, t.i. 2026. gada 1. oktobris. Attiecīgi likumprojektā noteikts spēkā stāšanās termiņš 2025. gada 1. oktobris, jo ar šo datumu bija jāstājās spēkā iepriekšējām ĢIL pārejas noteikumu 23., 24. un 25. punktu prasībām.
Ņemot vērā, ka pāreja uz "LKS-2020" nav iespējama 2025. gada 1. oktobrī, likumprojektā ir noteikts jauns termiņš "LKS-2020" ieviešanai, t.i. 2026. gada 1. oktobris. Attiecīgi likumprojektā noteikts spēkā stāšanās termiņš 2025. gada 1. oktobris, jo ar šo datumu bija jāstājās spēkā iepriekšējām ĢIL pārejas noteikumu 23., 24. un 25. punktu prasībām.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai programmatūru izstrādātājiem būtu pieejama informācija par LKS-2020, starptautiskajās tīmekļvietnēs “EPSG” (https://epsg.org) un “PROJ” (https://cdn.proj.org), ir ievietots “LKS-2020” apraksts, parametri, saite uz speciālo pārejas virsmu uz “LKS-2020” NTv2 formātā (LKS92toLKS2020NTv2). Vietnē PROJ ir ievietota arī pārejas virsma uz “LKS-2020”, kas pārveidota GeoTIFF formātā, tādejādi paplašinot tās pielietojumu dažādās ģeotelpisko datu apstrādes programmatūrās.
Lai ģeotelpisko datu sagatavotāji un turētāji varētu veikt pārrēķinus starp LKS-92 un LKS-2020, Aģentūras tīmekļvietnē ir izveidota īpaša sadaļa “LKS-2020” (https://www.lgia.gov.lv/lv/lks-2020), kurā tiek ievietota visa aktuālā, lietotājiem nepieciešamā informācija par koordinātu sistēmas maiņu.
Aģentūras tīmekļvietnē ir publicēta pārejas virsma uz LKS-2020 NTv2 formātā ar lietošanas aprakstu, kvaziģeoīda modelis LV14_2020, kas atbalsta jauno Latvijas koordinātu sistēmu “LKS-2020” un ir paredzēts visiem ģeodēzisko instrumentu un programmatūru lietotājiem un izplatītājiem, instrukcijas koordinātu pārrēķinam starp LKS-92 un LKS-2020 dažādu programmatūru vidēs, kā arī vadlīnijas rīcībai, piemēram, būvniecības dokumentācijas apritei LKS-2020 ieviešanas laikā u.c.
Aģentūra ir sagatavojusi koordinātu pārrēķina kalkulatoru, kas pārrēķina koordinātas starp LKS-92 un LKS-2020 liela apjoma teksta datnēs.
Pēc saskaņošanas ar Valsts zemes dienestu, kas ir augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (turpmāk – ADTI) centrālās datubāzes pārzinis, Aģentūras tīmekļvietnē sadaļā “LKS-2020” paredzēts publicēt rīku ADTI pārrēķinam uz “LKS-2020” ar aprakstu, kā arī informāciju par ADTI apriti koordinātu sistēmās maiņas laikā.
Informācija Aģentūras tīmekļvietne sadaļā “LKS-2020” tiek regulāri papildināta, tai skaitā arī pēc lietotāju ierosinājumiem.
Lai ģeotelpisko datu sagatavotāji un turētāji varētu veikt pārrēķinus starp LKS-92 un LKS-2020, Aģentūras tīmekļvietnē ir izveidota īpaša sadaļa “LKS-2020” (https://www.lgia.gov.lv/lv/lks-2020), kurā tiek ievietota visa aktuālā, lietotājiem nepieciešamā informācija par koordinātu sistēmas maiņu.
Aģentūras tīmekļvietnē ir publicēta pārejas virsma uz LKS-2020 NTv2 formātā ar lietošanas aprakstu, kvaziģeoīda modelis LV14_2020, kas atbalsta jauno Latvijas koordinātu sistēmu “LKS-2020” un ir paredzēts visiem ģeodēzisko instrumentu un programmatūru lietotājiem un izplatītājiem, instrukcijas koordinātu pārrēķinam starp LKS-92 un LKS-2020 dažādu programmatūru vidēs, kā arī vadlīnijas rīcībai, piemēram, būvniecības dokumentācijas apritei LKS-2020 ieviešanas laikā u.c.
Aģentūra ir sagatavojusi koordinātu pārrēķina kalkulatoru, kas pārrēķina koordinātas starp LKS-92 un LKS-2020 liela apjoma teksta datnēs.
Pēc saskaņošanas ar Valsts zemes dienestu, kas ir augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (turpmāk – ADTI) centrālās datubāzes pārzinis, Aģentūras tīmekļvietnē sadaļā “LKS-2020” paredzēts publicēt rīku ADTI pārrēķinam uz “LKS-2020” ar aprakstu, kā arī informāciju par ADTI apriti koordinātu sistēmās maiņas laikā.
Informācija Aģentūras tīmekļvietne sadaļā “LKS-2020” tiek regulāri papildināta, tai skaitā arī pēc lietotāju ierosinājumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Koordinātu sistēmas maiņa galvenokārt ietekmē augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus, tai skaitā augstas izšķirtspējas ortofoto kartes un digitālos augstumu modeļus, nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpisko informāciju, inženiertīklu ģeotelpisko informāciju, ADTI un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus. Šiem ģeotelpiskajiem datiem ir nepieciešams pārrēķins, lai tie korekti atbilstu “LKS-2020”.
Lai sniegtu atbalstu ģeotelpiskās informācijas sagatavotājiem un uzturētājiem, Aģentūra ir uzrunājusi lielākos un populārākos ģeotelpiskās informācijas apstrādes programmatūras ražotājus Bentley, Esri, AutoDesk, SafeSoftware, QGIS, lai “LKS-2020” iekļautu programmatūras atjauninājumos. Diemžēl programmatūru ražotāji nesteidzas ar LKS-2020 iekļaušanu atjauninājumos un 2025. gada augustā atjauninājumi joprojām nav pieejami vai pieejami daļēji.
Tā kā ģeotelpisko datu apstrādes programmatūrās nav pieejami atjauninājumi, kas atbalstītu “LKS-2020” pilnā apjomā, ģeotelpisko datu sagatavotājiem un uzturētājiem ir jāveic manuāli un laikietilpīgi informācijas sistēmu pielāgošanas darbi, tas rada lielu papildu administratīvo slogu, kas īpaši ietekmē lielo ģeotelpiskās informācijas sistēmu un datubāžu uzturētājus, piemēram, Valsts zemes dienestu, AS “Latvijas Valsts meži”, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts digitālās attīstības aģentūru.
Lielo ģeotelpiskās informācijas sistēmu un datubāžu uzturētāji ir norādījuši, ka pēc visu rīku pieejamības un to pilnvērtīgas testēšanas ir nepieciešami vismaz 6 - 9 mēneši, lai veiktu pāreju uz “LKS-2020” to uzturētajās informācijas sistēmās un datubāzēs. Ģeotelpisko datu uzturēšana abās sistēmās - gan LKS-92, gan LKS-2020, rada administratīvo slogu datu turētājiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, lielākie ģeotelpisko datu turētāji, tai skaitā arī Aģentūra, ir secinājuši, ka nepieciešams pagarināt termiņu, kurā informācijas sistēmās un datubāzēs esošā informācija, kas izteikta “LKS-92” ir jāpārveido uz “LKS-2020”.
Lai sniegtu atbalstu ģeotelpiskās informācijas sagatavotājiem un uzturētājiem, Aģentūra ir uzrunājusi lielākos un populārākos ģeotelpiskās informācijas apstrādes programmatūras ražotājus Bentley, Esri, AutoDesk, SafeSoftware, QGIS, lai “LKS-2020” iekļautu programmatūras atjauninājumos. Diemžēl programmatūru ražotāji nesteidzas ar LKS-2020 iekļaušanu atjauninājumos un 2025. gada augustā atjauninājumi joprojām nav pieejami vai pieejami daļēji.
Tā kā ģeotelpisko datu apstrādes programmatūrās nav pieejami atjauninājumi, kas atbalstītu “LKS-2020” pilnā apjomā, ģeotelpisko datu sagatavotājiem un uzturētājiem ir jāveic manuāli un laikietilpīgi informācijas sistēmu pielāgošanas darbi, tas rada lielu papildu administratīvo slogu, kas īpaši ietekmē lielo ģeotelpiskās informācijas sistēmu un datubāžu uzturētājus, piemēram, Valsts zemes dienestu, AS “Latvijas Valsts meži”, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts digitālās attīstības aģentūru.
Lielo ģeotelpiskās informācijas sistēmu un datubāžu uzturētāji ir norādījuši, ka pēc visu rīku pieejamības un to pilnvērtīgas testēšanas ir nepieciešami vismaz 6 - 9 mēneši, lai veiktu pāreju uz “LKS-2020” to uzturētajās informācijas sistēmās un datubāzēs. Ģeotelpisko datu uzturēšana abās sistēmās - gan LKS-92, gan LKS-2020, rada administratīvo slogu datu turētājiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, lielākie ģeotelpisko datu turētāji, tai skaitā arī Aģentūra, ir secinājuši, ka nepieciešams pagarināt termiņu, kurā informācijas sistēmās un datubāzēs esošā informācija, kas izteikta “LKS-92” ir jāpārveido uz “LKS-2020”.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā augstāk minēto, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz šādus ĢIL grozījumus:
Izteikt pārejas noteikumu 23., 24. un 25. punktu šādā redakcijā:
"23. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai līdz 2026. gada 1. oktobrim var izmantot Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu.
24. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai izmantotajās informācijas sistēmās un datubāzēs esošo informāciju, kas izteikta Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā, līdz 2026. gada 1. oktobrim izsaka Eiropas Zemes atskaites sistēmā.
25. Līdz 2026. gada 30. septembrim uzsāktos mērniecības darbus var pabeigt Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā līdz 2026. gada 31. oktobrim."
Izteikt pārejas noteikumu 23., 24. un 25. punktu šādā redakcijā:
"23. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai līdz 2026. gada 1. oktobrim var izmantot Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu.
24. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai izmantotajās informācijas sistēmās un datubāzēs esošo informāciju, kas izteikta Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā, līdz 2026. gada 1. oktobrim izsaka Eiropas Zemes atskaites sistēmā.
25. Līdz 2026. gada 30. septembrim uzsāktos mērniecības darbus var pabeigt Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā līdz 2026. gada 31. oktobrim."
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sabiedrības mērķgrupa ir fiziskas personas, kas izmanto ģeotelpisko informāciju vai veic saimniecisko darbību, kas saistīta ar ģeotelpiskās informācijas ieguvi, kuras pamatā ir ģeodēzisko darbu veicēji, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas personas (mērnieki).
Ietekmes apraksts
Uz “LKS-2020” ir nepieciešams transformēt augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus. Tie ir zemes ierīcības, zemes kadastrālās uzmērīšanas un ģeodēzisko uzmērījumu dati.
Sabiedrības mērķgrupa – augstas precizitātes un detalizācijas datu ieguvēji - pārrēķinus starp LKS-92 un LKS-2020 pašlaik var veikt izmantojot Aģentūras tīmekļvietnes sadaļā “LKS-2020” publicētos rīkus, instrukcijas un citu informāciju par koordinātu sistēmas maiņu.
Liela mēroga augstas precizitātes ģeotelpisko datu lietotājiem jāpievērš uzmanība izmantotajai koordinātu sistēmai, datu savietojamībai un izsekojamībai.
Ierobežoto finanšu resursu dēļ fiziskas personas savu sagatavoto datu apstrādei nereti pielieto atvērtā koda programmatūras, līdz ar to ir svarīgs "LKS-2020" pilns atbalsts šajās ģeotelpisko datu apstrādes programmatūrās, kas 2025. gada augustā joprojām nav pieejami vai pieejams daļēji.
Daļa fizisko personu (ģeodēzisko darbu veicēji, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas personas) izmanto arī speciālo komerciālo programmatūru, taču salīdzinoši reti to atjauno, līdz ar to ģeotelpisko datu pārrēķins ir jāveic manuāli, izmantojot programmatūrā pieejamo funkcionalitāti, ņemot vērā ražotāja instrukcijas un Aģentūras tīmekļvietnes sadaļā “LKS-2020” publicēto informāciju.
Visos gadījumos, pēc ģeotelpisko datu pārrēķina, noteikti būtu nepieciešams pārliecināties vai koordinātu vērtību pārrēķins no LKS-92 uz LKS-2020 ir veikts korekti.
Dokumentos, kas sagatavoti pārejas perioda laikā vai pēc tā beigām, nepieciešams veikt atzīmi, ka koordinātas norādītas jaunajā koordinātu sistēmā “LKS-2020”. Iepriekšējie dokumenti netiek pārveidoti.
Sabiedrības mērķgrupa – augstas precizitātes un detalizācijas datu ieguvēji - pārrēķinus starp LKS-92 un LKS-2020 pašlaik var veikt izmantojot Aģentūras tīmekļvietnes sadaļā “LKS-2020” publicētos rīkus, instrukcijas un citu informāciju par koordinātu sistēmas maiņu.
Liela mēroga augstas precizitātes ģeotelpisko datu lietotājiem jāpievērš uzmanība izmantotajai koordinātu sistēmai, datu savietojamībai un izsekojamībai.
Ierobežoto finanšu resursu dēļ fiziskas personas savu sagatavoto datu apstrādei nereti pielieto atvērtā koda programmatūras, līdz ar to ir svarīgs "LKS-2020" pilns atbalsts šajās ģeotelpisko datu apstrādes programmatūrās, kas 2025. gada augustā joprojām nav pieejami vai pieejams daļēji.
Daļa fizisko personu (ģeodēzisko darbu veicēji, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas personas) izmanto arī speciālo komerciālo programmatūru, taču salīdzinoši reti to atjauno, līdz ar to ģeotelpisko datu pārrēķins ir jāveic manuāli, izmantojot programmatūrā pieejamo funkcionalitāti, ņemot vērā ražotāja instrukcijas un Aģentūras tīmekļvietnes sadaļā “LKS-2020” publicēto informāciju.
Visos gadījumos, pēc ģeotelpisko datu pārrēķina, noteikti būtu nepieciešams pārliecināties vai koordinātu vērtību pārrēķins no LKS-92 uz LKS-2020 ir veikts korekti.
Dokumentos, kas sagatavoti pārejas perioda laikā vai pēc tā beigām, nepieciešams veikt atzīmi, ka koordinātas norādītas jaunajā koordinātu sistēmā “LKS-2020”. Iepriekšējie dokumenti netiek pārveidoti.
Juridiskās personas
- Sabiedrības mērķgrupa ir valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kā arī juridiskas personas, kuru kompetencē un uzdevumos ir ģeotelpiskās informācijas ieguve, sagatavošana un uzturēšana.
Ietekmes apraksts
Uz “LKS-2020” ir nepieciešams transformēt augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus, tai skaitā augstas izšķirtspējas ortofoto kartes un digitālos augstumu modeļus, inženiertīklu ģeotelpisko informāciju. Būtiskākās datu kopas, ko ietekmē koordinātu sistēmas modernizācija, ir ADTI, kuru uztur pašvaldības un ADTI centrālā datubāze, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma, Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēma, ko uztur Valsts zemes dienests. Valsts zemes dienestam būs jāveic informāciju sistēmu, inženierdatņu kopu un tekstuālo datu kopu pāreja no LKS-92 uz LKS-2020, kā arī būs jāveic pielāgošana ģeoapstrādes rīkos, pakalpēs un apmaiņas risinājumos.
Atsevišķi ģeotelpisko datu turētāji ir norādījuši, ka tiks ietekmētas datu kopas, kas tiek precizētas pēc augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskajiem datiem, piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde, kas pēc uzmērīto zemes vienību robežu datiem nosaka vai precizē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežas, mikroliegumus un to buferzonas. Pašvaldības, izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, lai precizētu ielu sarkanās līnijas, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī, lai definētu precīzas robežas funkcionālajām zonām, kas nosaka teritorijas atļautos izmantošanas veidus un apbūves parametrus. Pašvaldībām būs arī jānodrošina vietējā ģeodēziskā tīkla datu pārrēķins uz “LKS-2020”.
Ģeotelpisko datu turētājiem, kas iegūst un uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk - TKS-93) iedalījumam atbilstošu datņu veidā, tie būs jāaizstāj ar datnēm, kas transformēti uz LKS-2020 un kuru iedalījums atbilst jaunajai Latvijas topogrāfisko karšu sistēmai TKS-2025.
Tiem ģeotelpisko datu turētājiem, kas uztur savus datus ģeotelpiskajās informācijas sistēmās vai datubāzēs, ir jāatjauno programmatūra šo datu apstrādei, uzturēšanai vai glabāšanai uz versiju, kas atbalsta automātisku pāreju uz LKS-2020. Ja kaut kādu iemeslu dēļ datu turētājs programmatūru nevar atjaunināt, ģeotelpisko datu pārrēķins ir jāveic manuāli, izmantojot programmatūrā pieejamo funkcionalitāti. Ģeotelpisko datu turētājiem, kas uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus, noteikti būtu nepieciešams pārliecināties vai koordinātu vērtību pārrēķins uz "LKS-2020" ir noticis korekti.
Dokumentos, kas sagatavoti pārejas perioda laikā vai pēc tā beigām, nepieciešams veikt atzīmi, ka koordinātas norādītas jaunajā koordinātu sistēmā "LKS-2020". Iepriekšējie dokumenti netiek pārveidoti.
Pēc 2026. gada 1. oktobra nekustamā īpašuma robežzīmēm koordinātas pārveido “LKS-2020” tikai veicot darbības ar nekustamo īpašumu. Noteikumu projekta pieņemšana nerada ietekmi uz informāciju, kas norādīta Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, jo tā nesatur informāciju par nekustamā īpašuma koordinātu vērtībām. Savukārt attiecībā uz informāciju, kas norādīta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, norādāms, ka datu pārrēķinu šajā sistēmā uz "LKS-2020", veiks Valsts zemes dienests.
Būvniecības dokumentācijas apritē izdalāmi (trīs) scenāriji, kas shematiski attēloti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā, tie publicēti arī Aģentūras tīmekļvietnes sadaļā “LKS-2020”:
1) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti līdz 2026. gada 30. septembrim, izpildmērījumu plānu līdz 2026. gada 31. oktobrim var iesniegt LKS-92, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-92, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-92;
2) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-2020, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020, norādot pārejas lielumu starp LKS-92 un LKS-2020;
3) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-2020, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020.
Atsevišķi ģeotelpisko datu turētāji ir norādījuši, ka tiks ietekmētas datu kopas, kas tiek precizētas pēc augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskajiem datiem, piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde, kas pēc uzmērīto zemes vienību robežu datiem nosaka vai precizē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežas, mikroliegumus un to buferzonas. Pašvaldības, izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, lai precizētu ielu sarkanās līnijas, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī, lai definētu precīzas robežas funkcionālajām zonām, kas nosaka teritorijas atļautos izmantošanas veidus un apbūves parametrus. Pašvaldībām būs arī jānodrošina vietējā ģeodēziskā tīkla datu pārrēķins uz “LKS-2020”.
Ģeotelpisko datu turētājiem, kas iegūst un uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk - TKS-93) iedalījumam atbilstošu datņu veidā, tie būs jāaizstāj ar datnēm, kas transformēti uz LKS-2020 un kuru iedalījums atbilst jaunajai Latvijas topogrāfisko karšu sistēmai TKS-2025.
Tiem ģeotelpisko datu turētājiem, kas uztur savus datus ģeotelpiskajās informācijas sistēmās vai datubāzēs, ir jāatjauno programmatūra šo datu apstrādei, uzturēšanai vai glabāšanai uz versiju, kas atbalsta automātisku pāreju uz LKS-2020. Ja kaut kādu iemeslu dēļ datu turētājs programmatūru nevar atjaunināt, ģeotelpisko datu pārrēķins ir jāveic manuāli, izmantojot programmatūrā pieejamo funkcionalitāti. Ģeotelpisko datu turētājiem, kas uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus, noteikti būtu nepieciešams pārliecināties vai koordinātu vērtību pārrēķins uz "LKS-2020" ir noticis korekti.
Dokumentos, kas sagatavoti pārejas perioda laikā vai pēc tā beigām, nepieciešams veikt atzīmi, ka koordinātas norādītas jaunajā koordinātu sistēmā "LKS-2020". Iepriekšējie dokumenti netiek pārveidoti.
Pēc 2026. gada 1. oktobra nekustamā īpašuma robežzīmēm koordinātas pārveido “LKS-2020” tikai veicot darbības ar nekustamo īpašumu. Noteikumu projekta pieņemšana nerada ietekmi uz informāciju, kas norādīta Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, jo tā nesatur informāciju par nekustamā īpašuma koordinātu vērtībām. Savukārt attiecībā uz informāciju, kas norādīta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, norādāms, ka datu pārrēķinu šajā sistēmā uz "LKS-2020", veiks Valsts zemes dienests.
Būvniecības dokumentācijas apritē izdalāmi (trīs) scenāriji, kas shematiski attēloti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā, tie publicēti arī Aģentūras tīmekļvietnes sadaļā “LKS-2020”:
1) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti līdz 2026. gada 30. septembrim, izpildmērījumu plānu līdz 2026. gada 31. oktobrim var iesniegt LKS-92, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-92, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-92;
2) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-2020, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-92 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020, norādot pārejas lielumu starp LKS-92 un LKS-2020;
3) Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi uzsākti pēc 2026. gada 30. septembra, izpildmērījumu plānu iesniedz LKS-2020, piezīmēs norādot, ka būvniecības dokumentācija izstrādāta LKS-2020 un izpildmērījumi veikti LKS-2020, izpildmērījumu plāns izgatavots LKS-2020.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2011. gada 15. novembra noteikumi Nr. 879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
"LKS-2020" ieviešanas atbalstam tika veikti grozījumi MK Noteikumos Nr. 879 (turpmāk - grozījumu projekts), kas nosaka tiesisko regulējumu Eiropas Zemes atskaites sistēmas, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas, Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas realizācijas Latvijas teritorijā, t.sk. nosakot šo sistēmu piemērošanas kārtību un realizāciju Latvijas teritorijā. MK Noteikumi Nr. 879 paredz izmaiņas arī attiecībā uz "TKS-93". Grozījumu projekts ir saskaņots ar visām iesaistītajām iestādēm (institūcijām) un iesniegts Valsts kancelejā, lai virzītu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē pēc ĢIL pārejas noteikumu grozījumu stāšanās spēkā.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
- Valsts zemes dienests
- Aizsardzības ministrija
- Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu, t.sk. augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai izmantojamo informācijas sistēmu pārziņi un turētāji.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Būvniecības dokumentācijas aprite LKS-2020 ieviešanas laikā