Anotācija (ex-ante)

Nepieciešami noteikumi, lai noteiktu 2023. gadā prioritārās meža nozares atbalsta un attīstības programmas, kā arī aktuālos zinātniskās izpētes projektus un to administrēšanas kārtību.

Noteikumu projekts ir sagatavots, ievērojot līdzekļus, kas likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" noteikti Zemkopības ministrijas budžetam finansējuma izlietojuma programmas 24.00.00 "Meža resursu ilgtspējības saglabāšana" apakšprogrammā 24.02.00 "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē", tos novirzot Meža attīstības fondam.

Lai 2023. gadā sasniegtu Meža attīstības fonda mērķi, Zemkopības ministrija kopā ar saviem sadarbības partneriem izvērtēja meža nozares attīstības tendences un aktualitātes 2023. gadā un noteica meža nozares attīstībai nepieciešamās prioritātes 2023. gadā. Ievērojot Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus, tostarp jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 un ES Meža stratēģijas 2030 mērķus, nepieciešami pētījumi, kas dotu pamatu meža bioloģiskās daudzveidības novērtēšanā un apsaimniekošanā, veicinātu Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajos pētījumos, uzlabotu meža ekonomiskā devuma un koksnes izmantošanas monitoringu un uzskaiti. Tas sasaucas arī ar Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 rīcības virzienā "Daba un vide – "Zaļais kurss"" uzsvērto par nepieciešamību jaunu zināšanu ieguvē meža jomā.

Ir daudz darīts, lai uzlabotu sabiedrības zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un koksnes produktu pielietošanu: meža nozares organizētajos pasākumos piedalījās daudz bērnu un jauniešu, tomēr joprojām vērojama izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Tādēļ jāturpina uzlabot sabiedrības viedokli un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un nozares perspektīvām.

Noteikumu projektā paredzētais atbalsts veicinās nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Katru gadu tiek noteiktas meža nozares prioritātes un finansējuma apmērs tiek koriģēts atbilstoši vajadzībām, līdz ar to attiecīgi mainās finansējums un tiek ierosināti jauni projekti.
Tradicionāli valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu:
1) meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" balvu izgatavošanu;
2) naudas balvas meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem (lēmumu par laureātiem un naudas balvu sadalījumu meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem pieņem atbilstoši Zemkopības ministrijas 2022. gada 15. augusta rīkojumam Nr. 84 "Par meža nozares gada balvu "Zelta čiekurs"") 2023. gada naudas balvu fonds atstāts tādā pašā apmērā kā 2022. gadā, jo nevar precīzi ieplānot nominācijas "Par mūža ieguldījumu" balvu fondu un iespējamo balvu skaitu, bet nolikums paredz trīs līdz piecus laureātus;
3) balvu pasniegšanas norises informatīvo un tehnisko nodrošinājumu, lai organizētu kvalitatīvu apbalvošanas norisi un izteiktu atzinību nozarē strādājošajiem;
4) skolu jaunatnes izglītošanas pasākumu "Konkurss "Mežs Latvijas izaugsmei"", lai pilnveidotu skolu jaunatnes zināšanas un veicinātu izpratni par meža nozares aktuālajām norisēm;
5) "Meža dienas 2023" pasākumu, kas tiek sekmīgi īstenots un atzinīgi novērtēts, iesaistot pašvaldības un attiecīgo pašvaldību nozares uzņēmumus, meža nozares iestādes un organizācijas, turpinot veicināt vietējās kopienas aktīvu līdzdarbošanos, pievēršot lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību mežsaimniecībai un ainavai teritorijā, kā arī apzaļumotas teritorijas nepieciešamībai, īpaši parku, mežaparku, dendroloģisko stādījumu stāvoklim, palīdzot risināt to labiekārtošanu, kā arī sekmējot jaunu zināšanu iegūšanu, organizējot seminārus par aktuālajām tēmām. Paredzēts, ka projektu īstenos biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk – LPS), pamatojoties uz Pašvaldību likuma 79. pantu. LPS statūti noteic, ka viens no galvenajiem tās mērķiem ir pašvaldību kopēju problēmu risināšana un viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumiem;
6) informatīvā materiāla (platformas) "Meža nozare skaitļos un faktos" izveide, lai sniegtu meža nozari raksturojošu ar statistiku pamatotu informāciju lēmuma pieņēmējiem, nozares pārstāvjiem un plašākai sabiedrībai, tā radot izpratni par nozares rādītājiem un to attīstības dinamiku. Šādu informatīvo materiālu (platformu) ir būtiski sagatavot, lai plašākai sabiedrībai būtu iespējams iepazīt meža nozares attīstības dinamiku un sekot tai līdzi, jo mežs ir Latvijas lielākā bagātība, ar to saistītā uzņēmējdarbība dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un ar nozari tieši vai netieši ir saistīts gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs;
7) paredzēts pilnveidot interaktīvo spēli "Meža politika" un izstrādāt tās tehnisko nodrošinājumu, lai izveidotu interaktīvu spēli bērniem un jauniešiem, kā arī sagatavotu uzskates materiālus par Meža politikas izstrādes procesu. Spēle un tās tehniskais nodrošinājums tiks izmantots Meža dienās un citos pasākumos, lai izglītotu bērnus un jauniešus, kā arī plašāku sabiedrību par Zemkopības ministrijas un tās Meža departamenta funkcijām meža politikas izstrādes un ieviešanas procesā; 
8) Starptautiskās meža pētniecības organizāciju apvienības (International union of forest research organizations – IUFRO) 2024. gada Pasaules kongresa organizēšana, kurā ir iesaistīts Latvijas Valsts mežzinātnes institūts (LVMI) "Silava". IUFRO ir nozīmīgākā šāda veida organizācija pasaulē un apvieno vairāk nekā 650 biedru no 120 valstīm. IUFRO Pasaules kongress ir pasaulē lielākā mežzinātnes konference, kas notiek ik pēc pieciem gadiem kopš 1893. gada. Kongress pulcē pasaules vadošos zinātniekus, meža politiku veidotājus un viedokļu līderus, lai sniegtu ieguldījumu ilgtspējīgas nākotnes mežsaimniecības attīstībā, ņemot vērā klimata un sociālās problēmas. 2024. gada kongress notiks Stokholmā, un to organizē Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte un Stokholmas pilsēta ciešā sadarbībā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu partneriem. Kongress ir iespēja Latvijai demonstrēt savu mežsaimniecības praksi un mežzinātnes sasniegumus, gūstot starptautisku atpazīstamību un veicinot iespējas iesaistīties starptautiskos projektos. LVMI "Silava" ir viena no divām Latvijas organizācijām, kas ir IUFRO sastāvā. LVMI "Silava" jau ir vadījis Latvijas iesaistīšanos kongresa organizācijas komitejas darbā 2022. gadā, plānojot kongresa norisi kopumā un iecerētos pasākumus Latvijā;
9) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (turpmāk – LBTU) Meža fakultātes attīstība. LBTU Meža fakultāte Latvijā ir vienīgā augstākās izglītības iestāde, kurā tiek piedāvātas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas mežsaimniecībā un kokapstrādē. Pēc studējošo skaita fakultāte ir otra visvairāk pieprasītākā LBTU ar 650 studentiem, turklāt ar augšupejošu tendenci. Lai pabeigtu fakultātes modernizāciju un īstenotu Meža fakultātes infrastruktūras pilnveides trešo kārtu, nepieciešamas investīcijas 300 000 euro apmērā fakultātes infrastruktūras attīstībai, veidojot mūsdienīgu vidi gan fakultātes iekšienē, gan tās teritorijā un nodrošinot teritorijas pieejamību plašākai sabiedrībai. Labiekārtošanas risinājumus kombinējot ar koksnes materiāliem, tiks radīts unikāls, sabiedrību izglītojošs vides objekts.

Meža nozares attīstībai noteikumu projekts 2023. gadā paredz prioritārus zinātniskās izpētes projektus (turpmāk – izpētes projekti):
1) turpinās meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa pilnveide nacionālajā meža monitoringā – pētījums "Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā" (LVMI "Silava"). Izpētes projektam "Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā" plānots atbalsta finansējuma palielinājums salīdzinājumā ar 2019. gadu, jo iesāktā pētījuma darbu izpildei paredzams sadārdzinājums, kā arī plānoti citi darba uzdevumi, kas būs finansiāli ietilpīgāki. Projekts turpinās pilnveidot zināšanas par bioloģisko daudzveidību Latvijā, īpaši saimnieciskajos mežos, ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības 2030 izvirzītajiem mērķiem, ES dabas atjaunošanas regulas projektā ietvertajiem mērķiem un monitoringa kritērijiem. Īstenojot projektu, turpināsies sadarbība arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ievieš nacionālo bioloģiskās daudzveidības monitoringu, uzlabojot datu apriti starp iestādēm.
Tā kā Meža likuma 29.¹ pants deleģē LVMI "Silava" īstenot nacionālo meža monitoringu "Meža bioloģiskās daudzveidības monitorings", kas ietver projektu "Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā" un projektu "Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību", netiek plānota minēto zinātniskās izpētes projekta darba uzdevumu izsludināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
2) izpētes projekts "Konsultatīvi zinātniskais atbalsts Latvijas meža nozares interešu pamatojumam Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai" konsultatīvi zinātniskais atbalsts Latvijas meža nozares interešu pamatojumam Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai" mērķis ir sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas (EK) izstrādātiem dokumentu projektiem, kas skar meža nozari un ir sagatavoti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti Latvijas nostājas sagatavošanai un pamatojumam Eiropas Komisijas darba grupās, tostarp EK apakšgrupā par meža monitoringu un meža stratēģiskiem plāniem Dabas atjaunošanas regulas projekta apspriešanā un saskaņošanā;
3) projektā "Meža ieguldījuma novērtējums Latvijas nacionālā kopprodukta aprēķinā" paredzēts noteikt ikgadējo meža koksnes krājumu un meža zemes vērtību Latvijas iekšzemes kopprodukta aprēķiniem par 2022. gadu Latvijas statistikas vajadzībām;
4) nepieciešams nodrošināt ERA-NET ForestValue ("Eiropas pētniecības telpas tīkli") apstiprinātā pētījuma "Seeing trees and forests for the future: assessment of trade-offs and potentials to breed and manage forests to meet sustainability goals" (Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai) īstenošanu ar sadarbības partneriem no četrām valstīm (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Latvijas) (Assess4EST) (īsteno LVMI "Silava"). Pētījumu "Seeing trees and forests for the future: assessment of trade-offs and potentials to breed and manage forests to meet sustainability goals" (Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai) īstenos sadarbības partneri no četrām valstīm – Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Latvijas. Tajā tiks vērtētas iespējas, kā, pielāgojot un attīstot mežsaimniecību, nodrošināt meža nozares maksimālo devumu ilgtspējības mērķu sasniegšanai Ziemeļeiropā;
5) izpētes projekts "Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību" (LVMI "Silava") nodrošinās nepieciešamo datu aktualizāciju un analīzi gan no pagājušā gadsimta, gan no šī gadsimta sākuma;
6) izpētes projekts "Vadlīniju dabai tuvai mežsaimniecībai projekta izstrāde atbilstoši Latvijas apstākļiem" nepieciešams, lai dotu ieguldījumu Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai, un tas īstenojams saskaņā ar Eiropas Komisijas darbu pie "Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai" izstrādes;
7) izpētes projekts "Vadlīniju izstrāde koksnes produktu uzskaitei ES regulējuma zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā (ZIZIMM) emisiju aprēķinā". Lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulā (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – ZIZIMM regula) noteiktos mērķus, ir svarīgi detalizēti noskaidrot katras ziņošanas kategorijas potenciālo ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) samazināšanā un piesaistes palielināšanā. ZIZIMM regulas kontekstā koksnes produktu precīza uzskaite var sniegt būtisku ieguldījumu un pienesumu SEG piesaistes rādītājiem, kas ir īpaši svarīgi, jo Latvijā tie tiek ziņoti tikai dažās no ZIZIMM sektora ziņošanas kategorijām. Tas pamato nepieciešamību izstrādāt vadlīnijas, kuras skaidro koksnes produktu uzskaiti;
8) izpētes projekts "Koksnes biomasas izmantošanai enerģijas ieguvē, tās patēriņa prognozēm Latvijā un datu sagatavošanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijai un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai Kopīgās enerģētiskās koksnes aptaujas 2021 (Joint Wood Energy Enquiry 2021 United Nations Economic Commission for Europe (UNECE)/Food and Agriculture Organization of the United Nations (FAO)) vajadzībām". UNECE ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija, FAO ir Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, un ECE – Eiropas Ekonomikas komisija (saīsinājums no UNECE). Izpētes projekts nepieciešams, lai izvērtētu enerģētiskās koksnes kā atjaunojamās enerģijas avota nozīmi valstī, iegūstot objektīvu apskatu, ko spēj sniegt statistikas dati par enerģētiskās koksnes pieejamību un patēriņu. UNECE/FAO Mežsaimniecības un Kokmateriālu nodaļa ar Eiropas Ekonomikas komisiju ECE/FAO meža statistikas darba grupas atbalstu, kā arī sadarbībā ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru (IEA), Pārtikas un Lauksaimniecības Organizāciju (FAO) un Eiropas Komisiju (EK) kopš 2006. gada apkopo datus par enerģētisko koksni, tos iegūstot aptaujā. Ik pēc pieciem gadiem arī Latvija sagatavo un sniedz pārskatu Kopīgajai Enerģētiskās koksnes aptaujai Joint Wood Energy Enquiry (JWEE). Lai Latvija varētu sekmīgi sagatavot JWEE 2021 aptauju par 2021. gadu, 2023. gada pirmajā pusgadā ir jāsagatavo precīzi dati.

Valsts atbalsts projektu konkursam izglītības un zinātnes jomas mērķprogrammās paredzēts, lai nodrošinātu meža nozares profesionālas un augstākās izglītības mācību grāmatu un citu mācību materiālu izdošanu un jaunu mācību materiālu un grāmatu sagatavošanu, meža nozarē studējošo kompetenču palielināšanu, tiem apmeklējot nozares izstādes, meža nozares studentu līdzdalība sabiedrības izglītošanas un meža nozares popularizēšanas pasākumos.

Nozīmīgi ir sabiedrības informēšanas pasākumi un meža īpašnieku izglītošana, meža nozari popularizējošu pasākumu un konferenču organizēšana (tostarp speciālistu izglītošanai starptautiskajās organizācijās un pārstāvniecībai tajās), nozares informācijas sagatavošana un publiskošana par ilgtspējīgu un atbildīgu meža apsaimniekošanu, meža nozares produkcijas un koksnes kā atjaunojama materiāla priekšrocībām, sabiedrības un meža īpašnieku informēšana un izglītošana par ilgtspējīgu un atbildīgu meža apsaimniekošanu un meža nozares produkcijas un koksnes kā atjaunojama materiāla priekšrocībām.

Paredzēts atbalsts arī skolu jaunatnes un interešu pulciņu izglītības pasākumiem un programmām, tostarp konkursiem, izpētes projektiem, nometnēm, mācību programmu izstrādei un īstenošanai, kā arī citiem pasākumiem, kas veicina bērnu un jauniešu zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu un atbildīgu meža apsaimniekošanu un meža nozares produkcijas un koksnes kā atjaunojama materiāla priekšrocībām.

Mērķprogrammu prioritārās tēmas atbilstoši meža nozares prioritātēm: 1) Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu, tostarp jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 un ES Meža stratēģijas 2030 mērķu, sasniegšanas iespējas, 2) meža ekonomiskais devums un koksnes izmantošanas efektivitāte.

Meža nozares prioritārie pētījumu virzieni: 1) meža adaptācija klimata pārmaiņām (tostarp slimību, kaitēkļu, patogēno organismu izraisītā riska izvērtēšana priekšlikumu mazināšanas pasākumiem), 2) meža CO₂ piesaistes uzlabošanas pētījumi, 3) meža apsaimniekošanas un bioloģiskas daudzveidības uzturēšanas pētījumi un 4) jaunāko nacionālo un starptautisko zinātņu atziņu meža nozares attīstības jomā apkopošana un informācijas sagatavošana lēmumpieņēmējiem.

Uz izpētes projektiem un meža nozares attīstībai nepieciešamajiem zinātniskajiem pētījumu projektiem tiek attiecināta Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembra, Nr. L 327). Plašāka informācija par to dota anotācijas 5. sadaļā.

Valsts atbalsts projektu konkursa projektus mērķprogrammās vērtē padomes izveidota un apstiprināta projektu lietderības vērtēšanas komisija, kurā iekļauti eksperti no meža nozares interešu grupām un akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži", eksperti ar doktora grādu no izglītības un zinātnes institūcijām, kas saistītas ar dabas zinātnēm, kā arī Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas eksperti. Eksperti projektus vērtē atbilstoši šī noteikumu projekta 2. un 3. pielikuma pievienotajiem kritērijiem.

Noteikumu projektā noteikta projektu pieteikumu un pārskatu izvērtēšanas kārtība, lēmumu pieņemšanas norise, finansējuma pieprasīšanas un maksājumu kārtība, projektu īstenošanas nosacījumi un valsts atbalsta saņēmēja pienākumi.

Noteikumu projektā daļai projektu īstenošanas termiņš noteikts ne ilgāk kā līdz 30. decembrim, lai paredzētu projektu īstenotājiem iespējami ilgāku laiku projektu kvalitatīvai izpildei. Projekta pārskata vērtēšana paredzēta nākamajā gadā, un, ja nepieciešams, Meža attīstības fonda padome var lemt par valsts atbalsta finansējuma atgūšanu, ja tiek konstatēts, ka projekts nav īstenots pilnā apjomā vai kvalitātē vai nav iesniegti prasītie projekta attaisnojošos izdevumus apliecinošie dokumenti. Šāds laika grafiks dod iespēju izlīdzināt Lauku atbalsta dienesta kā finansējuma administrētāja slodzi un izvērtēt projektu rezultātus, pēc nepieciešamības piesaistot ekspertus. Pieredze par līdz šim īstenotajiem Meža attīstības fonda finansētajiem projektiem liecina, ka projektu nekvalitatīvai izpildei ir mazs risks. Turklāt Lauku atbalsta dienests ir sekmīgi spējis atgūt pārmaksāto vai neizlietoto finansējumu no projektu īstenotājiem, tāpēc netiek prognozēts liels risks valsts atbalsta neatbilstīgai izmantošanai. Projektu uzsākšanai paredzēts avansa maksājums 50 procentu apmērā no projekta valsts atbalsta summas. Lai gūtu pārliecību par projektu sekmīgu norisi, paredzēts, ka finanšu saņēmējs sagatavo starppārskatu par īstenotajiem pasākumiem, un pēc tā saņemšanas Lauku atbalsta dienests izmaksā atlikušo maksājumu 50 procentu apmērā.

Ar šo noteikumu projektu ir paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 26. aprīļa noteikumus Nr. 265 "Valsts atbalsta piešķiršana kārtība meža nozares attīstībai", jo nepieciešams ne tikai noteikt 2023. gadā prioritārās meža nozares atbalsta un attīstības programmas un aktuālos zinātniskās izpētes projektus, bet arī paredzēt nosacījumus valsts atbalsta piešķiršanai projektu konkursam izglītības un zinātnes jomas mērķprogrammās un to administrēšanas kārtību.