Anotācija (ex-ante)

26-TA-1462: Noteikumu projekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Apraksts

Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) paredz jaunu būvniecības procesu - būvniecības ieceres realizāciju posmos.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Racionalizēt esošo būvniecības ieceres realizācijas kārtību, padarot to elastīgāku un pielāgotu mūsdienu investīciju projektu dinamikai. Tiek paredzētas nepieciešamās izmaiņas, lai ieviestu likumprojektā "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) noteikto būvniecības ieceres realizāciju posmos, kā arī, lai nodrošināta vienveidīgu tiesību piemērošanu, tiek precizēts Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 61.2.apakšpunkts.

Spēkā stāšanās termiņš

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Pamatojums

Atbilstoši Būvniecības likuma 41. pārejas noteikumam (sk. likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) 11.pantu) izmaiņas Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" saistībā ar būvniecības ieceres realizācija posmos jāstājas spēkā 2027. gada 1. martā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Šobrīd Saeima ir pieņēmusi likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14), kas paredz jaunu būvniecības procesu - būvniecības ieceres realizāciju posmos. Šī likumprojekta 8.pantā ir noteikts, ka jaunas būves būvniecību, būves novietošanu vai pārbūvi var veikt pa posmiem, ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja. Būvdarbu posmus nosaka un pamato būvprojektā, tai skaitā būvprojektā, kas tiek iesniegts būvatļaujas saņemšanai. Kā būvdarbu posmu var izdalīt tādu būves daļu, kas ir patstāvīgi noturīga konstrukcija, kā arī ārējos inženiertīklus, būves nenesošās konstrukcijas vai piederumus vai ārtelpas labiekārtojuma elementus un citus ar šiem objektiem saistītos būvdarbus. Būvdarbu posmu var uzsākt, ja attiecīgajam posmam ir izstrādāts būvprojekts tehniskā projekta detalizācijas līmenī, veikta atzīme par projektēšanas izpildi attiecībā uz šo posmu, kā arī izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Pirmo būvdarbu posmu var uzsākt, ja būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama un būvvalde ir akceptējusi speciālajos būvnoteikumos minētos dokumentus, kā arī ir izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un ir saņemti tehniskie noteikumi no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un, ciktāl tas attiecas uz konkrēto būvdarbu posmu, nepieciešamie saskaņojumi no trešajām personām. Būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš ir uzskatāms par ievērotu, ja šajā termiņā būvvalde akceptē būvdarbu pirmo posmu. Šī likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - MK 500/2014).

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Iepriekš minētā likumprojekta 8. pants stāsies spēkā 2027.gada 1.martā un atbilstoši šī likumprojekta anotācijai ir nepieciešams arī grozīt MK 500/2014, paredzot: 1) 10 darba dienu termiņu būvvaldes lēmumu pieņemšanai par katru būvdarbu posmu; 2) precizēt būvprojekta ekspertīzes kārtību.

Risinājuma apraksts

Ievērojot priekš minēto, ar šiem grozījumiem MK 500/2014 tiek noteikts, ka būvvaldei 10 darbdienu laikā jāpieņem lēmums par projektēšanas nosacījumu izpildi attiecībā uz būvdarbu posmu un tā akceptu (sk. šo grozījumu 1.1.apakšpunktu). Izskatot attiecīgo likumprojektu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā vienlaikus arī tika pārrunāta jaunā būvdarbu procesa shēma (sk. pielikumu). Atbilstoši šai procesa shēmai kopā ar būvdarbu pirmā posma būvprojektu tehniskā projekta stadijā ir jāiesniedz arī viss būvprojekts izvērsta skiču projekta detalizācijas līmenī. Šobrīd MK 500/2024 nav definēta šāda būvprojekta detalizācijas starpstadija. Taču tā ir aprakstīta Ministru kabineta 25.03.2025. noteikumu Nr. 196 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"" anotācijā - "[..] izvērstais skiču projekts – starpstadija, kurā projekta izstrāde detalizēti atrisinot telpisko plānojumu, principiālo konstruktīvo uzbūvi, atbilstošos arhitektoniskos un tehnoloģiskos risinājumus. Starpstadijā izvērtē atbilstošas būvniecības metodes, izmantojamos materiālus un tipiskas tehniskās detaļas, kas nepieciešamas objekta īstenošanai. Starpstadija lietojama apjomīgu un komplicētu objektu projektu izstrādē, kā arī apvienotās projektēšanas un būvniecības iepirkuma rīkošanai". Ņemot vērā, ka šo būvprojekta starpstadiju turpmāk būs nepieciešams izmantot normatīvajos aktos, lai noteiktu prasības attiecībā uz jauno būvdarbu procesu, tiek veikti grozījumi MK 500/1024 26.¹ punktā, definējot attiecīgo starpstadiju. Ciktāl tas attiecas uz būvprojekta ekspertīzi tiek veikto grozījumi MK 500/2014 43. un 49.punktā norādot, ka gadījumā, ja būvdarbus paredzēts veikt pa būvdarbu posmiem, tad trešās grupas būvju būvprojektiem būvprojektu ekspertīzi veic atbilstoši būvdarbu posmu sadalījumam, lai pārliecinātos par ekspertējamo prasību izpildi. Būvprojekta ekspertīzes veikšanai Būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvprojekts izvērsta skiču projekta stadijā un būvdarbu posma rasējumi tehniskā projekta stadijā.

Problēmas apraksts

Par MK 500/2014 61.2.apakšpunkta piemērošanu Ekonomikas ministrijas ir saņēmusi vairākus lūgumus skaidrot šajā punktā lietot vārdu "būvniecības dokumentu" nozīmi. Savos skaidrojumu Ekonomikas ministrija ir konsekventi norādījusi, ka būves ekspertīze saskaņā ar Ministru kabineta MK 500/2014 2.5.¹ apakšpunktā noteikto ir būves, tās daļas vai būves daļā iebūvēto būvizstrādājumu, elementu un to savienojumu mezglu pārbaude, atsedzot būvkonstrukcijas, veicot urbumus vai lietojot citas izpētes metodes, lai novērtētu būvdarbu kvalitāti un atbilstību būvprojektam, būvdarbu līgumam un būvdarbu laikā piemērojamām prasībām. Atbilstoši MK 500/2014 dotajam termina skaidrojumam būves ekspertīzē vērtē veikto būvdarbu atbilstību būvprojektam vai standartiem, t.sk. gadījumos, kad nav saglabājusies vai netika veikta būvdarbu dokumentācija (būvdarbu žurnāls, veikto būvdarbu pieņemšanas akti), bet būves ekspertīze nevar aizstāt būvprojektu, ja tā izstrādi paredz normatīvie akti. Ministru kabineta 2025.gada 25.marta noteikumu Nr. 196 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi"" anotācijā tika norādīts: "[p]lānotais jēdziens "būves ekspertīze" nosaka tikai to, kas ir būves ekspertīze, nevis nosaka gadījumus, kad tā ir nepieciešama. Piedāvātais jēdziens "būves ekspertīze" neierobežo tos gadījumus, kad attiecīgo ekspertīzi var veikt vai tā būtu nepieciešama. Noteikumu Nr.500 61.punktā ir noteikti gadījumi, kad ir nepieciešama būves ekspertīze. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka būves ekspertīzei var būtu daudz dažādi uzdevumi, un piedāvātais jēdziena tvērums ļauj uzdot būvekspertīzes veicējam arī sniegt atbildes uz ļoti šauriem (specifiskiem) jautājumiem, tai skaitā: par cēlonisko sakaru; veiktu būvdarbu atbilstību būvprojektā vai piemērojamajos standartos ietvertajām lietošanas drošības un citām būtiskajām būves prasībām. Jebkurā gadījumā, veicot būves ekspertīzi, tās slēdzienam ir jābūt cēloniskā sakarā ar šīs ekspertīzes ietvaros konstatētajiem apstākļiem." Būves ekspertīzei ir jāapliecina, ka būvdarbi veikti atbilstoši būvprojektam, bet tā nevar aizstāt būvprojekta neesamību. Secīgi, lai padarītu attiecīgo tiesību normu skaidrāku, MK 500/2014 61.2.apakšpunktā vārdu "būvniecības" ir nepieciešams aizstāt ar vārdiem "būvdarbu"

Risinājuma apraksts

Ievērojot minēto un ņemot vērā Tiesību aktu portāla funkcionalitāti, MK 500/2014 61.2.apakšpunkts ir izteikt jaunā redakcijā, aizstājot vārdu "būvniecības" ar vārdiem "būvdarbu".

Problēmas apraksts

Saskaņā ar MK 500/2014 186.punktu būvprojekts minimālā sastāvā atbilst būvprojektam skiču projekta stadijā. Būvdarbu posmu regulējuma priekšlikuma apspriešanas ietvaros tika vērsta Ekonomikas ministrijas uzmanība uz to, ka pieprasītā būvprojekta minimālā sastāvā detalizācijas līmenis ir pārmērīgi augsts. Būvprojektam minimālā sastāvā ir jābūt tādam detalizācijas līmeni, lai būtu iespēja izdot būvatļauja - izvērtēt atbilstību tikai tām prasībām, kuras ir būvvaldes kompetencē. Saskaņā ar Būvniecības likuma 12. panta 3.¹ daļu būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu: 1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē; 2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības; 3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības. Būvvaldei nav jāpārbauda citu tehnisko prasību ievērošanu. Secīgi, lai pieņemtu lēmumu par būvatļaujas izdošanu, būvvaldē būtu iesniedzams būvprojekts minimālā sastāvā tādā detalizācijas līmenī, kas ļauj izvērtēt pārbaudāmo prasību atbildību, nevis varētu uzsākt tā tūlītēju tālāku realizāciju, neveicot papildus projektēšanu. Skatoties no šāda aspekta, projekta koncepcijai (stadijai, kurā plānošanas risinājumu līmenī tiek izstrādāta un shematiski attēlota objekta novietne, plāni, telpiskie apjomi, kas dod priekšstatu par objekta veidolu un izvietojumu būvniecībai paredzētajā teritorijā (zemesgabalā) (sk. MK 500/2014 26.¹1. apakšpunktu)) piemīt pietiekama detalizācija, lai izdoto būvatļauju.

Risinājuma apraksts

Ievērojot iepriekš minēto, tiek grozīts MK 186.punkts, mainot detalizācijas līmeni uz projekta koncepciju.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Būvniecības ierosinātājs
Būvspeciālists

Ietekmes apraksts

Svarīgi būtu uzsvērt, ka likumprojektā "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) paredzētais jaunais būvniecības procesa veids (būvniecības ieceres realizācija posmos) ir tiesība, nevis pienākums. Proti, plānotas izmaiņas ar šiem grozījumiem šī iemesla dēļ pašas par sevi nerada administratīvo slogu. Ja būvniecības ierosinātājs uzskata, ka jaunā būvniecības procesa kārtība var tam radīt kādas priekšrocības, tad viņš pats to var brīvi izvēlēties. Ciktāl tas attiecas uz izmaiņām MK 500/2014 61.2.apkašpunktā, tad šīs izmaiņas pašas par sevi nerada administratīvo slogu, bet novērš neskaidrības attiecīgā apakšpunkta piemērošanā. Savukārt attiecībā uz būvprojekta minimālā sastāvā detalizācijas līmeņa izmaiņām būtu jāņem vērā, ka tiek būvētas ļoti dažādas būves, dažādos apjomos. Tāpat jāņem vērā, ka netiek paredzētas izmaiņas, speciālajos būvnoteikumos, piemēram, Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" 26.punktā, kurā ir noteiktas satura prasības būvprojektam minimālā sastāvā. Vienlaikus ir arī jāņem vērā, ka būvniecības jomas normatīvie akti neliedz būvvaldē iesniegt arī uzreiz būvprojektu tehniskā projekta stadijā (ko bieži vien izmantot mazāku vai tipveida būvniecības ieceru gadījumā). Skatoties no šāda aspekta nav iespējams objektīvi noteikt iespējamo ietaupījumu laikam un finansējumam kādai iedomātai vispārīgai būvniecības iecerei.

Juridiskās personas

Būvniecības ierosinātājs
Būvkomersants

Ietekmes apraksts

Svarīgi būtu uzsvērt, ka likumprojektā "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) paredzētais jaunais būvniecības procesa veids (būvniecības ieceres realizācija posmos) ir tiesība, nevis pienākums. Proti, plānotas izmaiņas ar šiem grozījumiem šī iemesla dēļ pašas par sevi nerada administratīvo slogu. Ja būvniecības ierosinātājs uzskata, ka jaunā būvniecības procesa kārtība var tam radīt kādas priekšrocības, tad viņš pats to var brīvi izvēlēties. Ciktāl tas attiecas uz izmaiņām MK 500/2014 61.2.apkašpunktā, tad šīs izmaiņas pašas par sevi nerada administratīvo slogu, bet novērš neskaidrības attiecīgā apakšpunkta piemērošanā. Savukārt attiecībās uz būvprojekta minimālā sastāvā detalizācijas līmeņa izmaiņām būtu jāņem vērā, ka tiek būvētas ļoti dažādas būves, dažādos apjomos. Tāpat jāņem vērā, ka netiek paredzētas izmaiņas, speciālajos būvnoteikumos, piemēram, Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" 26.punktā, kurā ir noteiktas satura prasības būvprojektam minimālā sastāvā. Vienlaikus ir arī jāņem vērā, ka būvniecības jomas normatīvie akti neliedz būvvaldē iesniegt arī uzreiz būvprojektu tehniskā projekta stadijā (ko bieži vien izmantot mazāku vai tipveida būvniecības ieceru gadījumā). Skatoties no šāda aspekta nav iespējams objektīvi noteikt iespējamo ietaupījumu laikam un finansējumam kādai iedomātai vispārīgai būvniecības iecerei.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Pamatojums un apraksts

Saskaņā ar likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) 8.pantu ir nepieciešams noteikt iesniedzamos dokumentus būvdarbu posmu gadījumā.

Atbildīgā institūcija

Ekonomikas ministrija

4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr.253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"

Pamatojums un apraksts

Saskaņā ar likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) 8.pantu ir nepieciešams noteikt iesniedzamos dokumentus būvdarbu posmu gadījumā.

1. Tiks veidota jauna institūcija

Nē

2. Tiks likvidēta institūcija

Nē

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Jā

10 darba dienu termiņš būvvaldes lēmumu pieņemšanai par katru būvdarbu posmu.

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Nē

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Nē

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Nē

8. Cita informācija

Nē

7.5. Cita informācija

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Datne

0_cikls_isais-V2.drawio.pdf

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 "Ēku būvnoteikumi"

4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr.253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija