Anotācija (ex-ante)

Neskatoties jau uz veiktajiem ieguldījumiem un normatīvās bāzes attīstību, Latvijā joprojām nav pienācīgi attīstīta atkritumu dalītās vākšanas sistēma un tās trūkumi raksturoti Agrīnās brīdināšanas ziņojumā par Latviju, ko EK laidusi klajā 2023.gada 8.jūnijā (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=SWD%3A2023%3A187%3AFIN#), kā trūkumi norādīti iedzīvotāju izpratnes veicināšanas pasākumu, izvairīšanās no atkritumu radīšanas, atkritumu dalītās vākšanas sistēmu nepilnības un nepietiekamā attīstība. Attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu ir minēts: Jāuzlabo sniegums atkritumu dalītajai vākšanai (ieskaitot bioloģiskos atkritumus) jomā, jo lielai daļai iedzīvotāju nav piekļuves viegli pieejamiem atkritumu vākšanas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu pārstrādājamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju, Latvijai būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām, ņemot vērā gan mājokļu veidus, gan to saistītās problēmas, piemēram, lielas daudzdzīvokļu ēkas, kur ir ierobežota vieta atkritumu glabāšanai. Tāpat ir uzsvērta arī mājkompostēšanas nozīme, kas ne tikai ļauj atdalīt bioloģiskos atkritumus to rašanās vietās, bet arī nodrošina to pārstrādi, tādējādi akcentējot tuvuma un pašpietiekamības principa iespējas pat vienas mājsaimniecības robežās: Ir vajadzīgi konkrēti plāni un darbības, piemēram, atbalsts kompostēšanai mājsaimniecībās un bioloģisko atkritumu apstrādes jaudas kāpināšana, lai pilnībā pārstrādātu radītos bioloģiskos atkritumus.  Pārstrādes rādītājs nosakāms atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikai, mājsaimniecības, kas nodrošinās mājkompostēšanu, ir uzskatāmas par kompostēšanā izmantoto atkritumu pārstrādātājām.
 
Līdzīgi Eiropas Komisijas dienestu dokuments “Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats. Ziņojums par Latviju” (2022. gada 8. septembris, SWD(2022) 276 final) par 2022. gada prioritāro darbību aprites ekonomikas jomā izvirzīja pieņemt pasākumus, lai uzlabotu apritīgi izmantotu materiālu īpatsvaru.

2020. gadā SIA “Geo Consultants” veiktais pētījums “Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. – 2028. gadam izstrādei” uzrāda, ka esošo atkritumu pārstrādes jaudu nodrošinājums ir pietiekams tikai koka, koka iepakojuma un plastmasas atkritumu pārstrādei. Secinājums par jaudu pietiekamību izdarīts, balstoties uz pieņēmumu, ja tajā tiek pārstrādāti tikai Latvijā radītie attiecīgie atkritumu veidi. Kā norādīts pētījumā, atkritumos esošu materiālu sekmīgas pārstrādes priekšnoteikums ir ne tikai pārstrādes jaudu pieejamība, bet arī atbilstoša atkritumu savākšanas sistēma – lai sagatavotu kvalitatīvu un pārstrādei derīgu materiālu, obligāts priekšnoteikums ir dalītās vākšanas sistēmas attīstība. Šim nolūkam plānots Kohēzijas fonda (turpmāk - KF) atbalsts - SAM 2.2.2., atbalstot plaša spektra dalītās vākšanas konteineru iegādi.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam datiem Latvijā 2020.gadā bija  izveidoti aptuveni 5000 dalītās vākšanas punkti un aptuveni 90 atkritumu šķirošanas laukumi, kuru skaits pakāpeniski pieaug. Viens no trūkumiem, ko sabiedrība ir identificējusi, ir atšķirīgās atkritumu dalītās vākšanas (šķirošanas) prasības dažādās pašvaldībās, kas apgrūtina rīcību un šķirošanas paradumu iedzīvināšanu. Tāpat vērojama arī dažāda izveidotās infrastruktūras pārklājuma pakāpe dažādās Latvijas daļās. 2019.gadā, kad Latvijā bija noteikti 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioni, dalīti vākto atkritumu savākšanas vietu skaits tika fiksēts šo reģionu robežās.
Atkritumu apsaimniekošanas reģioni un iedzīvotāju skaits uz 1 uzskaitīto dalīto atkritumu vākšanas punktu vietu, skaits, 2019. gadā (Avots: SIA “GatewayBaltic”, 2020)
 

Atkritumu apsaimniekošanas reģions	Iedzīvotāju skaits	Iedzīvotāju skaits uz 1 dalīti vākto atkritumu vietu
Austrumlatgale	80579	806
Dienvidlatgale	163059	404
Liepāja	134972	210
Maliena	59397	229
Piejūra	130306	153
Pierīga	853458	861
Ventspils	68904	375
Vidusdaugava	137313	247
Zemgale	159267	297
Ziemeļvidzeme	132713	195
Kopā	1919968	369

Varētu pieņemt, ka situācija pēdējos gados ir uzlabojusies, taču jāņem vērā tādi faktori kā Covid-19 pandēmijas sekas ar mājsēdes nosacījumiem, kas nekādā veidā neveicināja atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras attīstību un tās paradumu ieviešanu mājsaimniecībās, kā arī sarūkošais valsts iedzīvotāju skaits, kas liek palielināt attālumus, un līdz ar to arī izmaksas, dalītās vākšanas maršrutos, lai iegūtu to pašu materiālu daudzumu kā iepriekš. Dalītās vākšanas sistēmas attīstībai plānots  KF ieguldījums SAM 2.2.2., atbalstot plaša spektra dalītās vākšanas konteineru iegādi.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. – 2028. gadam iezīmē investīciju vajadzību atkritumu dalītās vākšanas sistēmu attīstībai gan paplašinot pakalpojuma pārklājumu jau savācamajiem atkritumu veidiem, gan nosakot jaunus veidus, kam nepieciešama dalīta vākšana, piemēram, bioloģiskie atkritumi, tekstila atkritumi, lielgabarīta atkritumi u.c. Savukārt Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam ir akcentēti jautājumi saistībā ar otrreizējām izejvielām, kam aprites ekonomikā jāaizvieto primārie resursi. Pasākuma projektu iesniegumu atlases pirmā  kārta dos ieguldījumu šīs problēmas risināšanā. Plānotie atkritumu savākšanas ārpustelpu un iekštelpu konteineri atkarībā no savācamā atkritumu veida tiks izvietoti gan publiski pieejamās teritorijās: daudzdzīvokļu namu pagalmi, sabiedrības pulcēšanās vietas (pie tirdzniecības centriem, bibliotēkām, stacijās, autoostās u.c.), atkritumu dalītās vākšanas punkti un laukumi, gan privātmāju teritorijās, lai konkrētās pašvaldības teritorijā paplašinātu pakalpojuma pārklājumu, konteineru pieejamību lielākam sabiedrības lokam jau kādam esošam dalīti vāktam atkritumu veidam vai ieviestu jaunu, līdz šim dalīti nevāktu, atkritumu veidu dalīto vākšanu pašvaldībā. Abos gadījumos pieaug dalīti vākto materiālu apjoms, kas aizvieto primārās izejvielas. 

Sasniedzamie rādītāji un pieejamais finansējums
Pasākuma projektu iesniegumu atlases pirmajai kārtai piemēroti tādi iznākuma un rezultāta rādītāji, kādi tie paredzēti Pasākumam Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma). SAM 2.2.2. līmenī noteiktie rādītāji, kas attiecināmi uz Pasākumu un to dalījums pa pasākumiem un kārtām ir šāds:
-             iznākuma rādītājs – atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā mazi, vidēji un lieli uzņēmumi). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu dalītās vākšanas sistēmu izveidē, nodrošinot atbalstu vismaz četriem uzņēmumiem (jānodrošina līdz 2025.gada 31.decembrim); starpposma sasniedzamās vērtība līdz 2024. gada 31. decembrim:  iznākuma rādītājs -  atbalsts vismaz trim uzņēmumiem. Rādītājs, kas ietver vārdu “uzņēmums” ir Programmā kā iznākuma rādītājs “i.2.2.2.a Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) - 25”, uz SAM 2.2.2. atlases  pirmo kārtu ir attiecināma vērtība 4, līdz ar to noteikumu projektā tiek ietverta Programmas rādītāja redakcija. Atšķirība starp iznākuma rādītāja vērtību un starpposma vērtību skaidrojama ar to, ka projektu realizācija plānota 2024.-2025.gadā un iznākuma rādītājs var netikt sasniegts līdz 2024.gada beigām. Programmā vārds “uzņēmums” rādītāja aprakstā tika ieviests, jo tāds ir izmantots Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 1.pielikuma rādītāju definīcijās. Pasākuma atlases pirmajā kārtā, lai arī rādītājs definēts kā “uzņēmums”, uzskaite tiks veikta atbilstoši Komerclikuma 18.pantam  par komersantiem, kuri saņems atbalstu;
-         rezultāta rādītājs pasākuma līmenī “Šķiroti savākti atkritumi 9500 t/gadā” no kopējā rezultāta rādītāja RCR 103 ”Šķiroti savākti atkritumi 10 000 t/gadā”, kur summētas vērtības no pasākuma 2.2.2.1. “Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija” otrās kārtas un pasākuma  2.2.2.2. “Atkritumu dalītā vākšana” abām kārtām. Pasākuma atlases pirmajā kārtā sasniedzamais rezultāta rādītājs ir “šķiroti savākti atkritumi 4750 tonnas gadā”.   Pasākuma atlases otrajā kārtā  sasniedzamais rezultāta rādītājs ir “šķiroti savākti atkritumi 4750 tonnas gadā”. Pasākuma atlases pirmās kārtas projektos tiek uzskaitīts gada laikā savācamā konkrētais atkritumu veids, izmantojot mērvienību “tonnas gadā” (t/g). Ja paredzēta vairāku veidu atkritumu dalīta vākšana, gada savācamo daudzumu summē, saskaitot kopējo dažādo atkritumu veidu daudzumu, izmantojot mērvienību t/g.  Summēšana tiek veikta sekojošās atkritumu grupās:
1) dalīti vākti sadzīves atkritumi, arī bioloģiskie atkritumi, ko izmantos mājkompostēšanā;
2) dalīti vākti sadzīves bīstamie atkritumi, videi kaitīgu preču atkritumi un bīstamie atkritumi.
Atšķirība starp iznākuma rādītāja vērtību un tā starpposma vērtību skaidrojama ar to, ka projektu realizācija plānota 2024.-2025.gadā un iznākuma rādītājs var netikt sasniegts līdz 2024.gada beigām. Rezultāta rādītājs par šķiroti savāktiem atkritumiem tiek sasniegts, ja projekta saņēmējs ir iegādājies un nodevis uzstādīšanai atkritumu dalītās vākšanas konteinerus. Pēcuzraudzības periodā faktu par atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma pieejamību apstiprina finansējuma saņēmēja iesniegta atskaite par konteineros dalīti savākto atkritumu daudzuma pieaugumu salīdzinājumā ar situāciju pirms projekta un to nodošanu sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas darbību veicējam, kurš apliecina informāciju par atkritumu pārvadājumiem uzskaites valsts informācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumu Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” 12.2.apakšpunktam.

Pasākuma atlases pirmās kārtas īstenošanai paredzēts KF atbalsts 2 000 000 euro, līdzfinansējot projektus ar privāto līdzfinansējumu. Projektos neatkarīgi no uzņēmuma lieluma (mazs, vidējs, liels) ir noteikta  maksimālā KF atbalsta likme – 85%.
Ja pasākuma atlases pirmās kārtas ietvaros netiek izlietots viss pieejamais KF finansējums, tas pēc pasākuma pirmās atlases kārtas noslēgšanās, kad beigusies pasākuma pirmās atlases kārtas līgumu par projektu īstenošanu noslēgšanas procedūra, tiek novirzīts uz pasākuma otro atlases kārtu, kurā plānots atbalsts atkritumu dalītās vākšanas laukumu ierīkošanai, viediem un iebūvējamiem dalītās vākšanas konteineriem.
Pasākuma atlases pirmās kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.2.2.3. pasākuma "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" atlases otro kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.

Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
Projekta iesniedzējs atlases pirmās kārtas ietvaros ir atkritumu apsaimniekotājs (komersants), un kurš normatīvajos aktos (Ministru kabineta 2011.gada 13.septembra noteikumi Nr.703 Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību, atkritumu tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku reģistrācijas un informācijas sniegšanas kārtību, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību vai Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1082 Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai) noteiktajā kārtībā ir saņēmis atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, un tā darbība atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijai atbilst E sadaļas 38. vai 39. nodaļai:
- sadzīves atkritumu apsaimniekotājs (komersants), kuram uz projekta īstenošanas laiku ir noslēgts līgums ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu tās teritorijā; 
- atkritumu apsaimniekošanas komersants, kurš Latvijas Republikas teritorijā nodrošina sadzīves bīstamo un videi kaitīgu preču atkritumu savākšanu normatīvo aktu noteiktā kārtībā. 
Pēc projekta apstiprināšanas apstiprināšana projekta iesniedzējs kļūst par finansējuma saņēmēju. Finansējuma saņēmējam jānodrošina interešu konflikta neesamība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām. Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam jāsedz projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izmaksas, lai nodrošinātu minēto prasību ievērošanu atbilstoši  Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai  (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. 
Attiecīgās prasības tiek ievērotas atbilstoši arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Atbalstāmās darbības un attiecināmas izmaksas
Pasākuma atlases pirmās kārtas projektos ir plānota atkritumu dalītās vākšanas konteineru iegāde atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikā noteiktajiem  konteineru veidiem. Metodiku atbildīgā iestāde ievieto savā tīmekļvietnē pēc tās apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pirms atlases kārtas izsludināšanas. Metodiku plānots izstrādāt līdz projektu iesniegumu atlases uzsākšanai. Visas papildu izmaksas, kas pārsniedz metodikā noteiktās vienas vienības likmes un projekta izmaksu pieaugumu sedz no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
Pasākuma atlases pirmās kārtas ietvaros, lai nodrošinātu to atkritumu veidu savākšanu, ko paredz situācijas aprakstā minētie normatīvie akti, atbalsts tiek sniegts specializēto konteineru iegādei šādu atkritumu veidu savākšanai:
- izlietotā iepakojuma konteineri (120 litru, 240 litru, 660 litru, 1100 litru plastmasas un 660 litru un 1100 litru tilpuma metāla konteineri);
- izlietotā iepakojuma trīs kameru iekštelpu un ārtelpu dalītās vākšanas konteineri (dažāda tilpuma);
- tekstila atkritumu konteineri (no 1,9 kubikmetru tilpuma);
- bioloģisko atkritumu konteineri (120 litru, 240 litru tilpuma konteineri);
- tvertnes mājkompostēšanai dārza atkritumiem (no 400 litriem tilpuma);
- būvgružu un lielgabarīta atkritumu konteineri (no 1,5 līdz 20 kubikmetru tilpuma);
- videi kaitīgo preču - neizlietoto medikamentu savākšanas tvertnes aptiekām (dažāda tilpuma);
- cigarešu izsmēķu savākšanas tvertnes ārtelpām (pie sienas stiprināmas urnas);
- slēdzami jūras tipa konteineri vai analogi pārvietojami moduļi izvietošanai laukumos, kur no iedzīvotājiem pieņem sadzīves bīstamos atkritumus vai videi kaitīgās preču atkritumus (bez papildaprīkojuma plauktiem vai uzglabāšanas tvertnēm) īslaicīgai atkritumu uzglabāšanai.
Tā kā atbilstoši esošajai situācijai viens no identificētajiem trūkumiem dalītās vākšanas ieviešanā Latvijā ir sabiedrības izpratnes trūkums par atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību un ieguvumiem, ko tā sniedz, finansējuma saņēmējam par saviem līdzekļiem jānodrošina sabiedrības izglītošanas un vides apziņas celšanas pasākumi vismaz piecu procentu apmērā proporcionāli realizētā projekta kopējām attiecināmajām izmaksām (skat. sadaļu Projekta īstenošanas un pēcuzraudzības nosacījumi).
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno un priekšfinansē no līdzekļiem un sadarbības iestāde, balstoties uz civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, pēc finansējuma saņēmēja iesniegtā projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma izvērtēšanas veic finansējuma izmaksu vienā noslēguma maksājumā.   Ja sadarbības iestādē ir iesniegta projekta rezultātu pamatojošā dokumentācija un sadarbības iestāde to ir apstiprinājusi, finansējuma saņēmējs saņem noslēguma maksājumu. 
Savukārt, ja projekta pēcuzraudzības periodā nav veikti  vai ir veikti nepilnā apmērā noteiktie sabiedrības izglītošanas pasākumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto atbalstu tādā apmērā, kādā nav izpildītas saistības pēcuzraudzības periodā.
Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, vienlaikus projekta darbības nav pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē nav parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts starp konteinera pārdevēju un finansējuma saņēmēju un konteineri nav nodoti konteineru lietotājiem, kas veic to izvietošanu paredzētajā vietā. 

Projekta īstenotājs pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN) maksā saskaņā ar "Pievienotās vērtības nodokļa likumu” un citos normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību. PVN izmaksas  nav projekta attiecināmās izmaksas un nav iekļaujamas projektā. PVN izmaksas ir finansējuma saņēmēja papildu izmaksas, kas tiek segtas no viņa līdzekļiem. Samaksātais PVN ir atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem PVN jomā, jo atbalsts projekta ietvaros tiek piešķirts aktīviem un darbībām, kas tiks izmantoti ar PVN apliekamiem darījumiem.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi

Pasākuma atlases pirmās kārtas ietvaros atbalstu attiecināmo darbību izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar  2023. gada 13. decembra  Komisijas Regulu Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/28311) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. 

De minimis atbalstu komersantam piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

- de minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 300 000 EUR;
- de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos nozaru ierobežojumus un regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētos darbības ierobežojumus. Ja uzņēmums darbojas gan vienā no nozarēm, kas minētas šā punkta a), b), c) un d) apakšpunktos, gan vienā vai vairākās citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, vai citās darbības sfērās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbības sfērām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību nodalīšana vai uzskaites nodalīšana nodrošina, ka darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu; 
- pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai komersantam minētais atbalsts pēdējo trīs gadu periodā no datuma, kurā pieņemts lēmums par plānotā atbalsta piešķiršanu komersantam, t.i. trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados (piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024. gada 18. jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021. gada 18. jūnijam), nepalielina saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz regulas Nr. 2023/2831  3. panta 2. punktā  minēto apmēru.  
Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

Projekta īstenošanas un pēcuzraudzības nosacījumi
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību, labumiem, ko tā sniedz, un informētu par iegādāto konteineru izmantošanu, finansējuma saņēmējam par līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, projekta pēcuzraudzības periodā (5 gadu laikā pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam) ir jānodrošina  sabiedrības izglītošanas un vides apziņas celšanas pasākumi vismaz piecu procentu apmērā proporcionāli realizētā projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ietverot informācijas sniegšanu atkritumu radītājiem drukātā, vizuālā veidā dažādos informācijas nesējos par aprites ekonomikas ieviešanas un atkritumu apsaimniekošanas pasākumu nepieciešamību (informatīvi bukleti, info grafikas, video klipi, semināri namu apsaimniekotājiem, ziņu lapas, preses relīzes, baneri un citi). Pasākuma atlases pirmās kārtas projekta iesniegumā finansējuma saņēmējam ir jāiekļauj  sabiedrības izglītošanas plāns,  kurā ir ietvertas dažāda veida darbības, piemēram, informatīvā kampaņa dažādām mērķauditorijām par atkritumu pareizas apsaimniekošanas nozīmi, patērētāju kultūras ietekmi uz apkārtējo vidi,  izdales materiāli pašvaldībām par iespējām veicināt atkritumu rašanās novēršanu, ilgtspējīgu produktu izvēli, atkritumu dalītas vākšanas un šķirošanas nozīmi un to, kā tas kopumā ietekmē atkritumu pārstrādes efektivitāti un pārstrādes produktu, tiešsaistes informatīvie materiāli izvietošanai finansējuma saņēmēja, pašvaldību, atkritumu apsaimniekotāju vietnēs par projekta būtību un tā pozitīvo ietekmi, iespējām iegūt pēc iespējas vairāk kvalitatīvu pārstrādes izejvielu  uz vietas Latvijā, ievērojot “pašpietiekamības un tuvuma” principu u.c.

Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ja projekta pēcuzraudzības periodā beidzas līgums ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu un pakalpojums turpmāk vairs netiks sniegts attiecīgajā pašvaldībā, finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka projekta ietvaros iegādātie pārvietojamie atkritumu dalītas savākšanas konteineri tiek uzstādīti jaunā pakalpojuma sniegšanas teritorijā projekta vērtēšanas situācijai līdzvērtīgos apstākļos, t.i. konteineru lietošanai paredzētos apstākļos (izmantošana tam pat dalīti vāktajam atkritumu veidam, izvietojums iekštelpā vai ārtelpās, privātā vai publiski pieejamā teritorijā atkarībā no konteinera veida, apsaimniekotāja piekļuves iespējas konteineram u.c.), par ko atkritumu apsaimniekotājam ir noslēgts līgums.

Horizontālie principi
Projektam noteikti horizontālā principu (turpmāk - HP)  "Nenodarīt būtisku kaitējumu" kritēriji, darbības un ietekme.

Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākuma pirmajai atlases kārtai noteikta tieša ietekme, līdz ar to noteikta virkne nosacījumu šī HP īstenošanai:
- Projektā paredzēts, ka vismaz 60% dalīti vākto sadzīves atkritumu tiek rasts turpmāks pielietojums un  to pārstrādes produkti un materiāli tiks atgriezti saimnieciskā apritē;
- Projektā paredzēts, ka tiek nodrošināta dalīti vācamo sadzīves bīstamo atkritumu, videi kaitīgo preču un bīstamo atkritumu pilnīga nodalīšana no sadzīves atkritumu plūsmas un 30% tiek nodrošināts tālāks pielietojums; 
- Projektā paredzēts, ka tiek nodrošināta mājkompostēšana ar secīgu komposta izmantošanu augsnes bagātināšanai.
Procentuālais apjoms tiks noteikts pasākuma atlases pirmās kārtas katra projekta ietvaros iegādātajos konteineros savāktajiem dalīti vāktajiem atkritumiem, t.i. tas ir procentuālais apjoms, kādam no dalīti vākto sadzīves atkritumu vai sadzīves bīstamo atkritumu, videi kaitīgu preču atkritumu, bīstamo atkritumu daudzuma plānots  rast turpmāku pielietojumu un  to pārstrādes produkti un materiāli tiks atgriezti saimnieciskā apritē vai atkritumi tiek reģenerēti (t.i.,  atkritumi tiks nodoti sagatavošanai pārstrādei un reģenerācijai un / vai pārstrādāti vai reģenerēti attiecīgu piesārņojošās darbības atļauju saņēmuša komersanta apsaimniekotās iekārtās), tādējādi samazinot iespēju tiem tikt apglabātiem. Mājsaimniecības, kas nodrošinās mājkompostēšanu, ir uzskatāmas par kompostēšanā izmantoto atkritumu pārstrādātājām.

Savukārt attiecībā uz HP “Klimatdrošināšana” tiek noteikts kritērijs "Projektā tiek nodrošināts, ka atkritumu dalītās vākšanas aprīkojums (konteineri) ir ar markējumu CE, kas nodrošina Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) pārdoto produktu atbilstību veselības, drošības un vides aizsardzības standartiem, un RAL kvalitātes zīmi".  CE sertifikācijas zīme apliecina, ka izstrādājums ir patērētājam drošs un noturīgs pret klimata ietekmi, neradīs kaitējumu videi. CE marķējumu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK ( 2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ), vispārējie principi, kas reglamentē CE zīmi, ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka prasības akreditācijai un tirgus uzraudzībai saistībā ar preču tirdzniecību. Savukārt RAL kvalitātes zīmes identificē tos produktus un pakalpojumus, kurus uzņēmumi ražo vai sniedz saskaņā ar augstiem un precīzi definētiem kvalitātes kritērijiem. RAL nosaka prasības attiecīgajai kvalitātes zīmei katrā preču vai pakalpojumu grupā apstiprināšanas procedūras laikā. Šajā procesā tiek iekļauti ražotāji un piegādātāji, tirgotāji un patērētāji, testēšanas institūcijas un asociācijas. Produktam un darbībai raksturīgie kvalitātes kritēriji ietver visus aspektus, kas ir svarīgi un saprātīgi produkta vai pakalpojuma lietošanā. Tos publicē RAL, un tie ir pieejami ikvienam. RAL kvalitātes zīmi konteineriem nodrošina to materiāli un pārklājumi.
Papildu informācija par RAL sertifikātu pieejama šeit: https://www.ral-guetezeichen.de/en/what-are-ral-guetezeichen-quality-marks/, attiecībā par atkritumu konteineriem skatīt šeit: https://www.ral-guetezeichen.de/gz-einzelansicht/?gz=gz_951.

Projektam nav ietekmes uz HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā".

Pasākuma projektu iesniegumu atlases pirmajai kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības veicina stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu.