23-TA-867: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Rīgas Stradiņa universitātes nekustamā īpašuma attīstības plānu 2023.-2028. gadam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Augstskolu likuma 76.1 panta trešā daļa, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta piektā daļa un 42. panta 2.4 daļa, Ministru kabineta 2018. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 208 "Valsts augstskolu nekustamā īpašuma attīstības plāna sagatavošanas un valsts augstskolas bez atlīdzības nodotā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība" 13. punkta nosacījumi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Apstiprināt Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk - RSU) nekustamo īpašumu attīstības plānā 2023.-2028. gadam noteikto rīcību ar nekustamo īpašumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai RSU varētu sekmīgi pildīt valsts uzdoto funkciju, nodrošinot tautsaimniecības attīstībai un darba tirgus vajadzībām atbilstošu starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību un zinātnisko pētniecību, RSU saskaņā ar Saeimas un Ministru kabineta līmenī apstiprināto virzību uz augstākās izglītības un zinātnes vienotībā balstīta, mūsdienīga studiju un pētniecības procesa nodrošināšanu, atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr.208 "Valsts augstskolu nekustamā īpašuma attīstības plāna sagatavošanas un valsts augstskolas bez atlīdzības nodotā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.208), ir izstrādājusi RSU nekustamo īpašumu attīstības plānu 2023.-2028. gadam (turpmāk – NĪ plāns).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
NĪ plānā ir noteikta rīcība ar RSU nekustamā īpašuma objektu, īstenojot virzību uz RSU pamatdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi un resursu koncentrāciju vienotā, mūsdienīgā akadēmiskajā centrā, nodrošinot valsts uzdotās augstākās izglītības un zinātnes pētniecības funkcijas īstenošanu, rīkojoties ar nekustamo īpašumu RSU Satversmē noteikto mērķu ietvarā, Augstskolu likuma un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā. RSU ir tiesības un pienākums rīkoties ar savu īpašumu tās Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. RSU valdījumā vai lietošanā nodotā valsts vai pašvaldību īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas kārtību RSU nosaka atbilstoši RSU Satversmē norādītajiem mērķiem. RSU ir nepieciešams modernizēt studiju programmas, palielināt pētniecisko kapacitāti, sekmēt tautsaimniecībai nozīmīgu tehnoloģiju izstrādi, veidot mūsdienīgām daudzdisciplinārām studijām un komandu zinātnei nepieciešamo infrastruktūru vienotā akadēmiskajā centrā, kurš nodrošinās mūsdienīgu studiju un darba vidi kā Latvijas, tā ārvalstu studentiem un zinātniekiem, sekmēs finanšu līdzekļu piesaisti valsts tautsaimniecības izaugsmei. RSU pamatdarbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras modernizācija ir iespējama, neradot papildus slogu valsts budžetam, ja plānotos līdzekļus vismaz daļēji varētu iegūt no studiju un zinātniskajam darbam nepiemēroto infrastruktūras objektu atsavināšanas. Tādējādi nekustamais īpašums, kuru valsts bez atlīdzības nodevusi RSU rīcībā, bet kas nav piemērots studiju un zinātniskā darba efektīvam nodrošinājumam, tiktu izmatots RSU pamatdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izveidei, resursu koncentrācijai un sinerģisku mijiedarbību veidošanai vienotā, mūsdienīgā akadēmiskajā centrā. Pamatojoties uz Augstskolu likuma 76.1 panta trešā daļas, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta 2.4 daļas nosacījumiem, tiesiskajā situācijā, kad valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet funkcija un/vai deleģētais pārvaldes uzdevums tiek saglabāts, NĪ plānā noteiktā RSU rīcība ar savu un valsts nodoto atsavināmo nekustamo īpašumu un paredzētā ieguldījuma kopuma īstenošana dos iespēju RSU valsts piešķirto resursu ietvaros nodrošināt universitātes attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai nepieciešamo finansējumu mūsdienīgas infrastruktūras izveidei. Mainot jebkuru no NĪ plānā ietvertajām rīcības pozīcijām, RSU nebūs iespēja sasniegt augstākminēto mērķi.
Pamatojoties uz RSU NĪ plānā norādīto, provizoriskais nekustamā īpašuma, kuru RSU bez atlīdzības nodevusi valsts, atsavināšanā gūto līdzekļu apmērs plānots 2,5 miljonu euro apmērā. Šos līdzekļus ir plānots novirzīt Rīgas Stradiņa universitātes attīstībai nozīmīgai būvniecības aktivitātei:
- RSU Sporta bāzes pārbūve Cigoriņu ielā 1, Rīgā (telpu platība 3348m2/izmaksas aptuveni 7,3 miljoni euro) – rehabilitācijas un sporta nodarbību, kā arī universitātes sporta infrastruktūras attīstībai;
vai
- Studiju centra jaunbūvei (telpu platība aptuveni 3100m2/izmaksas aptuveni 7,75 miljoni euro), kas plānota centrālās ēkas Dzirciema ielas 16, Rīgā tiešā tuvumā, kurā veidotu pamatā mācību telpas, datorklases, kā arī telpas RSU struktūrvienībām, kuru vajadzībām šobrīd tiek nomātas telpas.
Pamatojoties uz RSU NĪ plānā norādīto, provizoriskais nekustamā īpašuma, kuru RSU bez atlīdzības nodevusi valsts, atsavināšanā gūto līdzekļu apmērs plānots 2,5 miljonu euro apmērā. Šos līdzekļus ir plānots novirzīt Rīgas Stradiņa universitātes attīstībai nozīmīgai būvniecības aktivitātei:
- RSU Sporta bāzes pārbūve Cigoriņu ielā 1, Rīgā (telpu platība 3348m2/izmaksas aptuveni 7,3 miljoni euro) – rehabilitācijas un sporta nodarbību, kā arī universitātes sporta infrastruktūras attīstībai;
vai
- Studiju centra jaunbūvei (telpu platība aptuveni 3100m2/izmaksas aptuveni 7,75 miljoni euro), kas plānota centrālās ēkas Dzirciema ielas 16, Rīgā tiešā tuvumā, kurā veidotu pamatā mācību telpas, datorklases, kā arī telpas RSU struktūrvienībām, kuru vajadzībām šobrīd tiek nomātas telpas.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz apstiprināt NĪ plānā noteikto rīcību ar nekustamo īpašumu, ko augstskolai bez atlīdzības nodevusi valsts (Ministru kabineta 2016. gada 18. jūlija rīkojums Nr. 401), atļaut pārdot izsolē rīkojuma projekta pielikumā norādīto nekustamo īpašumu, noteikt RSU kā atbildīgo institūciju par rīkojuma projekta pielikumā minētā nekustamā īpašuma novērtēšanas un atsavināšanas organizēšanu, kā arī noteikt, ka visi ieņēmumi no rīkojuma projekta pielikumā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas pēc MK noteikumu Nr.208 13. punktā noteikto atsavināšanas izdevumu segšanas tiek ieskaitīti RSU budžetā.
Šobrīd notiek projektēšanas darbi pie RSU Sporta bāzes pārbūves būvprojekta, kas ļaus attīstīt esošos RSU sporta un rehabilitācijas studiju virzienus un būs svarīga RSU reorganizācijas ar Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju (turpmāk - LSPA) sastāvdaļa. LSPA integrācija RSU tiks pabeigta līdz 2026. gadam un Cigoriņu ielas sporta komplekss pēc reorganizācijas varēs tikt izmantots kopīgām rehabilitācijas un sporta studiju virzienu vajadzībām. Atbilstoši Augstskolu likuma 5. panta pirmajai daļai RSU ir jānodrošina studējošajiem iespēja nodarboties ar sportu.
Gadījumā, ja atsavināšanas process norit ilgāk kā Sporta bāzes pārbūve, norādām, ka atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Studiju centra jaunbūvei, kas plānota centrālās ēkas Dzirciema ielas 16, Rīgā tiešā tuvumā, kurā veidotu pamatā mācību telpas, datorklases, kā arī telpas RSU struktūrvienībām, kuru vajadzībām šobrīd tiek nomātas telpas.
Atlikušo finansējumu RSU Sporta bāzes pārbūvei vai Studiju centra jaunbūvei pēc nepieciešamības un konkrētā brīža faktiskajiem apstākļiem RSU piesaistīs no pašu pelnītajiem līdzekļiem vai aizņēmuma.
Rīkojuma projekta 5. punktā RSU dots uzdevums dzēst Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.28522. II daļas 2. iedaļas ierakstu Nr.1.1.
Šobrīd notiek projektēšanas darbi pie RSU Sporta bāzes pārbūves būvprojekta, kas ļaus attīstīt esošos RSU sporta un rehabilitācijas studiju virzienus un būs svarīga RSU reorganizācijas ar Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju (turpmāk - LSPA) sastāvdaļa. LSPA integrācija RSU tiks pabeigta līdz 2026. gadam un Cigoriņu ielas sporta komplekss pēc reorganizācijas varēs tikt izmantots kopīgām rehabilitācijas un sporta studiju virzienu vajadzībām. Atbilstoši Augstskolu likuma 5. panta pirmajai daļai RSU ir jānodrošina studējošajiem iespēja nodarboties ar sportu.
Gadījumā, ja atsavināšanas process norit ilgāk kā Sporta bāzes pārbūve, norādām, ka atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Studiju centra jaunbūvei, kas plānota centrālās ēkas Dzirciema ielas 16, Rīgā tiešā tuvumā, kurā veidotu pamatā mācību telpas, datorklases, kā arī telpas RSU struktūrvienībām, kuru vajadzībām šobrīd tiek nomātas telpas.
Atlikušo finansējumu RSU Sporta bāzes pārbūvei vai Studiju centra jaunbūvei pēc nepieciešamības un konkrētā brīža faktiskajiem apstākļiem RSU piesaistīs no pašu pelnītajiem līdzekļiem vai aizņēmuma.
Rīkojuma projekta 5. punktā RSU dots uzdevums dzēst Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.28522. II daļas 2. iedaļas ierakstu Nr.1.1.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīva risinājuma gadījumā RSU infrastruktūras attīstība ir realizējama piešķirta valsts budžeta finansējuma ietvaros.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekts neparedz noteikt prasības.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Saskaņā ar 2020. gada 5. augustā noslēgto līgumu 2020. gada 18. novembrī SIA "Biznesa konsultantu grupa" ir izdevusi nekustamā īpašuma Palasta ielā 3, Rīgā (kadastra numurs 0100 007 0037) iespējamās atsavināšanas tirgus vērtības novērtējumu, kurā, pamatojoties uz vērtētāja rīcībā esošu informācijas analīzi un secinājumiem, tirgus vērtība noteikta 2 532 000 euro.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- RSU darbinieki
Ietekmes apraksts
Tiesību akta projekts pozitīvi ietekmē RSU personālu un studējošos, nodrošinot iespēju attīstīt studiju procesam nepieciešamo infrastruktūru.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Komisijas sagatavotā dokumenta "Komisijas paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktu" (turpmāk – Komisijas paziņojums) 28. punktā ir noteikts, ka saskaņā ar judikatūru valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību, savukārt atbilstoši Komisijas paziņojuma 29. punktam - gadījumos, ja studējošie sedz daļu (t.i. ne vairāk kā 50% apmērā) no mācību vai uzņemšanas maksas, valsts izglītības pakalpojumi pēc būtības nebūs saimnieciskā darbība, attiecīgi atsavināšanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus plānots novirzīt darbībām bez saimnieciska rakstura, kā tas definēts Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" (2022/C 414/01) 20.-21. punktā. Rīgas Stradiņa universitātē studiju maksas un citi ieņēmumi no izglītības pakalpojumu sniegšanas nepārsniedz 50% robežvērtību un izpildās iepriekš minētā Komisijas paziņojuma 20.-21. punktā izvirzītie nosacījumi. 2022. gadā RSU saimnieciskās darbības īpatsvars izglītības pakalpojumu sniegšanā bija 43,2%, nepārsniedzot noteikto minimumu 50%.
Tabulā ir apkopota informācija par pēdējiem 3 kalendārajiem gadiem:
Saimnieciskās un nesaimnieciskās darbības nodalīšanu finanšu uzskaitē nosaka RSU finanšu politika. Lai varētu nodalīt saimniecisko un nesaimniecisko finanšu plūsmu, RSU grāmatvedības uzskaitē tiek izmantotas finanšu dimensijas, piemēram, projektu dimensija, struktūrvienības dimensija, finansējuma avota dimensija, ekonomiskā klasifikācija. Finanšu departamenta darbinieki ievada informāciju finanšu uzskaites sistēmā un piesaista norādītās finanšu dimensijas. Kā arī RSU analītiskajā rīkā - Datu noliktavā papildus finanšu dimensijām, kontiem un ekonomiskās klasifikācijas kodiem ir ieviesta alternatīvā hierarhija. Katram peļņas centram ir norādīta tā klasifikācija, kas raksturo darbības jomu, sociālekonomisko mērķi, zinātņu nozari, darbības raksturu (saimnieciskā/nesaimnieciskā). Šādas uzskaites mērķis ir nodrošināt caurskatāmu līdzekļu, saistību, ieņēmumu un izdevumu klasifikāciju pēc piederības Pētniecības organizācijas/Augstākās izglītības institūcijas ar saimniecisko darbību nesaistītai pamatdarbībai vai saimnieciskajai darbībai.
Alternatīvā hierarhija un klasifikācija nodrošina papildus datu grupēšanas un analīzes iespējas, kā arī iespējas pārbaudīt, kādā apmērā un kādi līdzekļi tiek ietverti saimnieciskās darbības veikšanā.
Komisijas paziņojuma 203. punktā ir noteikts, ka, ja infrastruktūru nav paredzēts izmantot komerciāli, tās publiskajam finansējumam valsts atbalsta noteikumi principā nav piemērojami. Tas attiecas, piemēram, uz tādu vispārējo infrastruktūru, kura tiek izmantota darbībām, ko parasti veic valsts, īstenojot savu publisko varu, kas nav saistīta ar preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū.
Komisijas paziņojuma 205. punkts noteic, ka, ja infrastruktūru izmanto gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi publiskajam finansējumam ir piemērojami tikai tiktāl, cik tas sedz ar saimniecisko darbību saistītās izmaksas. Vienlaikus Komisijas paziņojuma 207. punkts paredz, ka, ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto, galvenokārt, tikai nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, t.i. šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu un šajā kontekstā infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu atbalsts infrastruktūrai, kuru izmanto, galvenokārt, tikai nesaimnieciskajai darbībai (piemēram, izglītības un zinātnes funkciju īstenošanai), neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja infrastruktūrā tiek veikta papildinoša saimnieciska darbība ierobežotā apmērā. Eiropas Komisija arī skaidro, ka infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šīs darbības ikgadējā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas. Ievērojot to, ka visi ieņēmumi no rīkojuma projekta pielikumā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas tiks izmantoti RSU Sporta bāzes pārbūvei Cigoriņu ielā 1, Rīgā vai Studiju centra būvniecībai studiju un klīnisko prakšu iespēju attīstībai, kā arī to, ka papildinošā saimnieciskā darbība tiks realizēta ierobežotā apmērā, ar rīkojuma projektu plānotais pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums. Visi ieņēmumi no RSU īstenotās papildinošās saimnieciskās darbības, tajā skaitā, objektu iznomāšanas, tiks novirzīti RSU nesaimnieciskajai darbībai un īpašumā nodoto nekustamo īpašumu uzturēšanai.
Tabulā ir apkopota informācija par pēdējiem 3 kalendārajiem gadiem:
Tūkst. EUR | 2022 | 2021 | 2020 |
Ar studijām saistītie ieņēmumi | 85 498 | 78 719 | 65 039 |
Nesaimnieciskā darbība | 48 563 | 44 031 | 33 892 |
Nesaimnieciskās darbības īpatsvars, % | 56,8% | 55,9% |
52,1% |
Saimnieciskās darbības īpatsvars, % | 43,2% | 44,1% | 47,9% |
Saimnieciskās un nesaimnieciskās darbības nodalīšanu finanšu uzskaitē nosaka RSU finanšu politika. Lai varētu nodalīt saimniecisko un nesaimniecisko finanšu plūsmu, RSU grāmatvedības uzskaitē tiek izmantotas finanšu dimensijas, piemēram, projektu dimensija, struktūrvienības dimensija, finansējuma avota dimensija, ekonomiskā klasifikācija. Finanšu departamenta darbinieki ievada informāciju finanšu uzskaites sistēmā un piesaista norādītās finanšu dimensijas. Kā arī RSU analītiskajā rīkā - Datu noliktavā papildus finanšu dimensijām, kontiem un ekonomiskās klasifikācijas kodiem ir ieviesta alternatīvā hierarhija. Katram peļņas centram ir norādīta tā klasifikācija, kas raksturo darbības jomu, sociālekonomisko mērķi, zinātņu nozari, darbības raksturu (saimnieciskā/nesaimnieciskā). Šādas uzskaites mērķis ir nodrošināt caurskatāmu līdzekļu, saistību, ieņēmumu un izdevumu klasifikāciju pēc piederības Pētniecības organizācijas/Augstākās izglītības institūcijas ar saimniecisko darbību nesaistītai pamatdarbībai vai saimnieciskajai darbībai.
Alternatīvā hierarhija un klasifikācija nodrošina papildus datu grupēšanas un analīzes iespējas, kā arī iespējas pārbaudīt, kādā apmērā un kādi līdzekļi tiek ietverti saimnieciskās darbības veikšanā.
Komisijas paziņojuma 203. punktā ir noteikts, ka, ja infrastruktūru nav paredzēts izmantot komerciāli, tās publiskajam finansējumam valsts atbalsta noteikumi principā nav piemērojami. Tas attiecas, piemēram, uz tādu vispārējo infrastruktūru, kura tiek izmantota darbībām, ko parasti veic valsts, īstenojot savu publisko varu, kas nav saistīta ar preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū.
Komisijas paziņojuma 205. punkts noteic, ka, ja infrastruktūru izmanto gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi publiskajam finansējumam ir piemērojami tikai tiktāl, cik tas sedz ar saimniecisko darbību saistītās izmaksas. Vienlaikus Komisijas paziņojuma 207. punkts paredz, ka, ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto, galvenokārt, tikai nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, t.i. šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu un šajā kontekstā infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu atbalsts infrastruktūrai, kuru izmanto, galvenokārt, tikai nesaimnieciskajai darbībai (piemēram, izglītības un zinātnes funkciju īstenošanai), neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja infrastruktūrā tiek veikta papildinoša saimnieciska darbība ierobežotā apmērā. Eiropas Komisija arī skaidro, ka infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šīs darbības ikgadējā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas. Ievērojot to, ka visi ieņēmumi no rīkojuma projekta pielikumā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas tiks izmantoti RSU Sporta bāzes pārbūvei Cigoriņu ielā 1, Rīgā vai Studiju centra būvniecībai studiju un klīnisko prakšu iespēju attīstībai, kā arī to, ka papildinošā saimnieciskā darbība tiks realizēta ierobežotā apmērā, ar rīkojuma projektu plānotais pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums. Visi ieņēmumi no RSU īstenotās papildinošās saimnieciskās darbības, tajā skaitā, objektu iznomāšanas, tiks novirzīti RSU nesaimnieciskajai darbībai un īpašumā nodoto nekustamo īpašumu uzturēšanai.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība netiek piemērota, jo tiesību akta projekta izstrāde nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Rīgas Stradiņa universitāte
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi