Anotācija

Pašvaldības sniedz finansiālu atbalstu iedzīvotājiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīču uzstādīšanas gadījumā, atbalsts tiek sniegts tikai tām  ierīcēm,  kas noteiktas normatīvajos aktos. Lai nodrošinātu iedzīvotāju individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīču izvēles un arī pašvaldības finansiālā atbalsta saņemšanas iespējas, individuālās siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas papildinātas ar siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu.  
Individuālo skaitītāju, siltummaksas sadalītāju un alternatīvas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei uzstādīšanas prasība noteikta  Direktīvas 2023/1791 15., 16. pantā.
 

Noteikumi papildināti ar individuālās siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespēju, uzstādot siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, kurai jāatbilst dzīvojamās mājas īpašnieku un radioiekārtu regulējumā noteiktajām prasībām (siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas sensoram jāatbilst Ministru kabineta 2024.gada 2.aprīļa noteikumu Nr. 215 "Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības noteikumi" prasībām), un 3.pielikumu par  uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodiku. Vienlaikus norādāms, ka Noteikumu Nr.524 grozījumos paredzēti nosacījumi siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanai. 
Norādāms, ka ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus veicina rentablu tehnoloģisku inovāciju ieviešana, ievērojot to, ka ēkas lietotājam tiek nodrošināta precīza faktiskā enerģijas patēriņa atainošana un rezultātā veicina enerģijas ietaupījumus. Papildinot individuālās siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas, ēku īpašniekiem ir plašākas iespējas izvēlēties tehnoloģijas, kas ir rentablas un pieejamas par konkurētspējīgu cenu. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta trešo daļu, pieņemot šā panta otrajā daļā minēto lēmumu (par pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu), pārvaldniekam vai citai pilnvarotai personai pirms dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas, jāsagatavo dokumenti izvērtēšanai dzīvokļu īpašniekiem, kas apstiprina izmaksu efektivitāti atbilstoši mājas tehniskajam stāvoklim, potenciālās  patērētās siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantotās ierīces vai iekārtas atbilstību normatīvajam regulējumam, un atbilstošu metodiku maksājamās daļas aprēķinam par siltumenerģiju. Līdz ar to, pamatotai lēmuma pieņemšanai, dzīvokļu īpašniekiem jāizvērtē  vairākas patērētā siltumenerģijas daudzuma noteikšanai izmantotās ierīces vai iekārtas. Cita starpā, Latvija līdzās citām ES valstīm ir pieņēmusi politikas pasākumus energoefektivitātes tehnoloģiju attīstības veicināšanai (avots: https://www.lzp.gov.lv/lv/projekts/energoefektivitates-ricibpolitikas-novertejums-un-analize). Papildus norādāms, ka Direktīvas 2023/1791 mērķis, lai ir uzstādītas individuālā siltumenerģijas patēriņa ierīces vai iekārtas, un iespēja neuzstādīt nevienu no minētajām ierīcēm vai iekārtām ir izņēmuma gadījumi, kas var tikt pamatoti ar tehnisko un ekonomisko izvērtējumu (piemēram, ierīču vai iekārtu atmaksāšanās periods ir lielāks par dzīvojamās ēkas tehniskajā atzinumā definēto ekspluatācijas laiku). Latvijas būvnormatīva LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija", kas nosaka prasības, kas jāievēro, projektējot un ierīkojot jaunbūvējamo, atjaunojamo un pārbūvējamo dzīvojamo un publisko ēku apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas, kā arī prasības cita lietošanas veida telpu apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanai un ierīkošanai dzīvojamās un publiskajās ēkās, 4.1. punktā noteikts, ka dzīvojamo un publisko ēku apsildīšanai primāri izmanto ekonomiski pamatotas apkures sistēmas ar individuālo siltumenerģijas uzskaiti un regulēšanu, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Līdz ar to jaunbūvēs un dzīvojamās mājas renovācijas gadījumā, uzstādīt individuālās siltumenerģijas patēriņa ierīces vai iekārtas, ir obligāts nosacījums. 
Noteikumu 14. punktā minētais par individuālu siltumenerģijas patēriņa ierīču, kas uzstādītas pirms 2021. gada 1. janvāra un nav attālināti nolasāmas, līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai aizstāj tos ar attālināti nolasāmiem, izmaksu lietderības izvērtēšanai tiek izmantotas Noteikumu pielikumos esošās ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikas, ja tiek mainīts ierīču veids. Situācijā, ja attālinātu nolasāmību nodrošina esošajām ierīcēm, tas būs ekonomiski pamatoti un neveido tādu izmaksu apmēru kā jaunu ierīču vai iekārtas uzstādīšanu.

Normatīvajā regulējumā nav noteikta obligāta prasība par individuālo skaitītāju, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā,  uzstādīšanu saskaņā ar Direktīvas 2023/17991 15.panta prasībām, un saskaņā ar 16.panta prasībām nav noteikts termiņš par jaunuzstādītu un esošo aizstāšanu vai nomaiņu uz attālināti nolasāmiem. 
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju,  Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju un Latvijas siltumuzņēmumu asociāciju 2023. gada augustā organizēja sanāksmi, lai kopā ar nozares pārstāvjiem izdiskutētu jautājumu par mājsaimniecību karstā ūdens patēriņa attālinātu skaitītāju uzstādīšanu, tai skaitā mājsaimniecību ieguvumiem un izdevumiem.
Latvijas normatīvie akti šobrīd neparedz obligātu prasību par attālināti nolasāmu individuālo karstā ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, kas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās  ne vienmēr rada taisnīgu un uz faktisko patēriņu balstītu ūdens izmaksu sadali. Ēkās, kur ir pieejama manuāla ūdens patēriņa rādījumu nolasīšana, rādījumus nolasa un nodod pārvaldniekam 3-4 dienu starplaikā, kas rada lielas neatbilstības un ūdens zudumus, kas rezultātā ir jāsadala starp pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Kā arī, lai pārliecinātos, ka pārvaldniekam nodotie ūdens patēriņa rādījumi atbilst uzskaites (nolasīšanas) ierīcē fiksētajam ir nepieciešama pieeja katrā ēkas vienībā, un pārvaldniekam tas ir tiešs šķērslis,  jo ne vienmēr dzīvokļa īpašnieks ir pieejams vai ļauj veikt apskati.

Ēku energoefektivitātes likuma 4. panta otrajā daļa  nosaka ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības, kas paredz enerģijas patēriņa līmeņa un primārās enerģijas patēriņa līmeņa samazināšanu, ko ietekmē ne tikai siltumenerģijas uzskaites ierīces, bet arī individuālie skaitītāji, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā. Attiecīgi Noteikumu projekts tiks papildināts ar 5.¹ punktu, iekļaujot prasību par individuālo skaitītāju, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, uzstādīšanu.
Attālinātās nolasīšanas prasība iekļauta projekta 16. punktā ar Direktīvas 2023/1791 noteiktiem termiņiem.  Attālinātu nolasīšanas ierīču uzstādīšana sniegs visiem dzīvokļu īpašniekiem precīzu un pārredzamu informāciju, sekmēs siltumenerģijas patēriņa ietaupījumu un daļēji risinās problēmu par ūdens zuduma iemesliem. Patēriņš tiks nolasīts vienlaicīgi visos dzīvokļos, un rēķinos tiks ietverta dzīvokļu īpašnieku samaksa par karstā ūdens individuālo faktisko patēriņu. Attālināti nolasāmām ierīcēm nav nepieciešama piekļuve atsevišķiem dzīvokļiem vai vienībām, lai veiktu nolasīšanu. Noteikumu projektā tiek iekļauts 17. punkts ar pārejas periodu, kas paredzēts, lai nozare sagatavotos izmaiņām. Papildus prasība par individuālo skaitītāju uzstādīšanu mājsaimniecības karstajam ūdenim jaunbūvēs iekļauta Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 332 „Latvijas būvnormatīvs LBN 221-15 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” 138. un 139. punktā.
Ekonomiskais pamatojums:
Situācijā, ja uzstādītie individuālie skaitītāji, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā,  nav attālināti nolasāmi, izvērtējot uzstādīt vai nomainīt uz attālināti nolasāmiem, ietverts arī ekonomiskais pamatojums. Ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodika, ko varēs izmantot pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieki, būs pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē, sadaļā metodiskie ieteikumi. Taču ekonomiskā pamatojuma izvērtējums ir viens no aspektiem, kas ir nevis kā atsevišķs un vienīgais nosacījums, un vērtējams kā daļa no vispārējā novērtējuma. 
Tehniskā iespējamība un citi apstākļi:
Vienlaikus jāvērtē ietekmi, ko konkrētā ēkā rada citas problēmsituācijas un plānoti pasākumi, piemēram, gaidāmā renovācija vai situācija, kad esošā dalītās uzskaites sistēma konkrētajā ēkā ir sasniegusi savu tehnisko kalpošanas laiku un tā ir jānomaina. Ja pievienojamā vai nomaināmā ierīce ir viena no daudzām ierīcēm, kas kopā veido ēkas dalītās uzskaites sistēmu, dažos īpašos apstākļos var nebūt iespējams vai jēgpilni aizstāt nepareizi darbojošās vai trūkstošās ierīces ar attālināti nolasāmām. Tādējādi, veicot izvērtējumu, tikai izmaksas retos gadījumos var uzskatīt par pietiekamu pamatojumu atkāpei no attālinātās nolasīšanas prasības un jānorāda konkrēti apstākļi. Viens no piemēriem, kad varētu pierādīt, ka attālinātu ierīču uzstādīšana nav tehniski iespējama un līdz ar to izmaksu nelietderīga, varētu būt tāda, ka ēka ir būvēta no materiāliem, kas neļauj pienācīgi darboties pieejamajām bezvadu tehnoloģijām, un kad alternatīvu vadu ieviešana būtu nesamērīgi dārga (piemēram, ja sienās un grīdu nodalījumos ir liels daudzums dzelzs). Tā kā ir iespējamas variācijas karstā ūdens piegādei, piemēram, vai karstais ūdens tiek piegādāts ar apkuri vai atsevišķi, neatkarīgi no siltuma piegādātāja, vai cirkulācijas aspekta dvieļu žāvētājos, kur tiek ietverts siltums vai tikai maksa par ūdens cirkulāciju, katras ēkas tehniskā iespējamība un izmaksu lietderība jāvērtē individuāli.
Attālināti nolasāmu ūdens skaitītāju ieguvumi:
Attālināti nolasāmu ūdens skaitītāju esamība risina vairākas praksē pastāvošas problēmas. Piemēram,  ēkās, kurās maksā par karstā ūdens patēriņu tiek ietvertas arī izmaksas par karstā ūdens cirkulāciju, vasarā karstā ūdens izmaksas ir augstākas un lietotāji ziemā manuāli iesniedz lielāku karstā  ūdens patēriņa daudzumu, kad tas ir lētāks,  ņemot vērā   apkures sezonu, un tad šos virtuālos kubikmetrus izmanto vasarā un negodīgā ceļā samazina savas rēķina izmaksas. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļa īpašnieks sistemātiski noziņo lielāku patērētā ūdens daudzuma rādījumu, pēc kā konstatējot, ka ir izveidojusies pārmaksa, lūdz veikt pārrēķinu, veikt grāmatvedības programmā norādīto ūdens patēriņa rādījumu labošanu uz faktiskajiem ūdens patēriņa rādījumiem un atmaksāt pārmaksāto summu. Cits gadījums ir, kad tiek likti magnēti, lai mehāniski palēninātu skaitītāja darbību un tiktu uzrādīts mazāks patēriņš, tādējādi tiek veikta manipulācija ar rādītājiem un radīta  situācija negodīgai samaksai par ūdens patēriņu. Līdz ar to attālināti nolasāmu ierīču uzstādīšana nodrošina  uz faktisko patēriņu balstītu katra lietotāja rādījumu nolasīšanu,  samazinot manipulācijas un manuālās ietekmes (rādījumu nolasīšanas datuma un apjoma) iespējamību.
Dzīvokļu īpašnieku kopība var  izvērtēt iespēju papildus uzstādīt skaitītāju kopējā karstā ūdens sagatavošanas sistēmai, kas automātiski uzskaita siltumenerģijas patēriņu karstajam ūdenim un cirkulācijai.  Tas palielina iespēju objektīvāk sarēķināt patērēto siltumenerģiju karstajam ūdenim. Taču ņemot vērā  salīdzinoši augstas izmaksas (2000-2500 eur), tā ir dzīvokļu īpašnieku kopības iespēja pieņemt lēmumu par šādas sistēmas uzstādīšanu un kādas problēmas tā risina,  ņemot vērā tehnisko un ekonomisko izvērtējumu.
Pārvaldnieka pienākums:
Pārvaldniekam jāizvērtē konkrētai mājai tehnisko iespējamību un izmaksu lietderību,  kur viens no svarīgākajiem aspektiem aprēķina veikšanā ir ūdens starpības samazināšana ēkā, izvērtējot ūdens zuduma apmērus noteiktā periodā. Papildus pārvaldnieks izvērtē citas konkrētā  ēkā pastāvošās problēmas saistībā ar ūdens skaitītājiem un rādījumiem un iespējamību tās daļēji vai pilnībā atrisināt, uzstādot attālināti nolasāmus ūdens skaitītājus. Pārvaldnieks informē dzīvokļu īpašnieku kopību par veikto tehnisko un ekonomisko izvērtējumu un mājas aprakstošo situāciju. Izrietoši dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par attālināti nolasāmu ūdens skaitītāju uzstādīšanu visā ēkā. Izvērtējumam jābūt dokumentētam un pievienotam mājas lietā.
Ja kopība ir pieņēmusi lēmumu par attālināti nolasāmu individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju vai attālināti nolasāmu individuālo karstā ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, pamatojoties uz pārvaldītāja kļūdaini vai kā citādi nepilnīgi vai neobjektīvi noteikto tehnisko iespējamību vai ekonomisko pamatojumu attālināti nolasāmu individuālā patēriņa uzskaites ierīču uzstādīšanai, dzīvojamās mājas īpašnieki pēc savas iniciatīvas var no jauna ierosināt lēmuma pieņemšanu. Tajā pat laikā dzīvokļu īpašnieku kopībai pārvaldnieka  sniegtā dokumentācija par tehnisko iespējamību un izmaksu lietderību ir jāizvērtē atbildīgi un kritiski, ņemot vērā, ka saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

Noteikumu projekta 3.2. un 4.2. apakšpunktos minēts jēdziens ēkas aprēķina platība, kas ēku energoefektivitātes jomā vairs netiek lietots.

Ievērojot Ministru kabineta 2021.gada 8.aprīļa noteikumus Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi", kur izmantots jēdziens references platība (references grīdas platība saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2020 9.4.3. punktu) attiecīgi jēdziens "ēkas aprēķina platība" aizstāts ar jēdzienu "ēkas references platība".

Noteikumu 5. un 8. punktos minēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja.  

Noteikumi nosaka minimālās prasības ekspluatējamām ēkām, un Direktīvas 2023/1791 15. panta 1. punktā norādīts, ka prasības attiecas uz daudzdzīvokļu ēkām un nedzīvojamām ēkām. Ievērojot minēto, Noteikumu 5. un 8. punktos precizēts, ka prasības attiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām un nedzīvojamā ēkām.