Anotācija (ex-ante)

Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi, AM ir konstatējusi virkni būtisku risku un industrijas turpmākas attīstības atbalsta iespēju, kuru mērķtiecīgai kontrolei un vadībai esošā normatīvā sistēma vairs nav pietiekama. Būtiskākie no tiem ir saistīti ar aizsardzības industrijas drošu darbības vidi, padziļinātu (neatgriezenisku) integrāciju valsts visaptverošā aizsardzībā (primāri caur stratēģisko partnerību un NBS mobilizācijas sistēmu), NBS piegādes drošības tālāku veicināšanu, kā arī nepārtrauktu piekļuvi industrijas turpmākās attīstības nodrošināšanai kritiski nepieciešamiem kvalificēta personāla, stratēģiskas nozīmes izejmateriālu, finanšu un ražošanas līdzekļu resursiem.

Aizsardzības industrijas darbības vides drošību būtiski ietekmē gan nozarei piemītoši specifiski industriālās un darba drošības izaicinājumi (piem., sprādzienbīstamu vielu uzglabāšana, apstrāde vai testēšana), gan saistīto datu (informācijas) droša apstrāde (t.sk. uzglabāšana un pārraide), gan paaugstinātas fiziskās drošības prasības un izaicinājumi (piem., nepiederošu trešo personu vai cita veida destruktīvas piekļuves novēršana industriālās spiegošanas vai apzinātas sabotāžas nolūkā). Pēdējais apstāklis ir sevišķi būtisks, ņemot vērā šobrīd saspīlēto drošības situāciju Baltijas jūras reģionā un NATO – Krievijas Federācijas attiecībās, aizsardzības industrijas nepārprotamu lomu NBS mobilizācijas sistēmā, kā arī aizdomas par Krievijas Federācijas spēka struktūrvienību līdz šim mērķtiecīgi realizētām sabotāžas darbībām citās (t.sk. – NATO) valstīs (piem., Čehijā[1], Bulgārijā[2] vai Ukrainā[3]) jau pirms Krievijas Federācijas atklāta (atkārtota) iebrukuma Ukrainā 2022. gada  februārī. Šādus riskus ir iespējams mazināt caur pastiprinātu aizsardzības nozares iesaisti, taču vienlaicīgi tam ir nepieciešamas plašākas pilnvaras attiecībā uz aizsardzības nozares ietvara publisko personu rīcībā esošo resursu (t.sk. finanšu līdzekļu un mantas) novirzīšanu ar industrijas darbības drošību saistītu uzdevumu izpildei. Kontekstā ar padziļinātu aizsardzības industrijas integrāciju valsts visaptverošas aizsardzības un NBS mobilizācijas sistēmā jārod risinājums riskiem, kuri rodas NBS nodrošinājuma sistēmai faktiski palielinot savstarpējo atkarību no atsevišķiem (īstermiņā – grūti aizstājamiem) noteiktu produktu vai preču (piem., bezpilota sistēmu vai bruņojuma) piegādātājiem un specializētu pakalpojumu (piem., kaujas transporta vai sakaru sistēmu uzturēšanas) nodrošinātajiem (t.sk. gaidāmo stratēģisko partnerību ietvaros). Šādas padziļinātas mijiedarbības radītie riski (piem., īpašnieku vai komercdarbības virzienu maiņa stratēģiski nozīmīga piegādātāja uzņēmuma ietvaros) vairs nav risināmi, izmantojot tikai ADJIL piedāvāto līguma izpildes drošības prasību klāstu (ADJIL 22. pants), sevišķi attiecībā uz šādu līgumu izpildes kontroli un aizsardzības nozares iespējamo rīcību gadījumā, kad stratēģiski nozīmīgu piegādes vai pakalpojuma līgumu izpilde ir apdraudēta, un šāds apdraudējums ir attiecināms ne tikai uz aizsardzības nozares ieguldīto finanšu līdzekļu saimniecisku izlietojumu, bet arī uz NBS nepārtrauktu spēju veikt nacionālai drošībai būtisku uzdevumu izpildi.

Nacionālās aizsardzības industrijas attīstība un darbība šobrīd norit apstākļos, kuros daudziem tās dalībniekiem (sevišķi militārā bruņojuma ražošanas jomā) dažādu iemeslu dēļ ir būtiski ierobežota, vai pat pilnībā neiespējama piekļuve standartizētiem finanšu nozares pakalpojumiem (salīdzinot ar citām tautsaimniecības nozarēm), kas savukārt rada ievērojamus šķēršļus vēl straujākām investīcijām valsts aizsardzībai noderīgu produktu pētniecībā un izstrādē, ražošanā, ražošanai nepieciešamo izejmateriālu (t.sk. rezerves krājumu) sagādē un uzglabāšanā, kā arī ieguldījumiem industrijas darbības drošībā. Aizsardzības nozarei šis apstāklis ir jāņem vērā stratēģisko partnerību veidošanas kontekstā un industrijas darbības drošības uzraudzībā, izvirzot piegādes drošības prasības un veicinot pārrobežu investīciju piesaisti nacionālajai aizsardzības industrijai, kā arī attīstot jaunus instrumentus privāto investīciju veicināšanai militāras vai divējādas nozīmes produktu izstrādē. AM līdz šim ir darījusi visu iespējamo, lai veicinātu nacionālās aizsardzības industrijas neapgrūtinātu piekļuvi finanšu nozares pakalpojumiem (t.sk., uzņemoties līderību attiecīgā jautājuma risināšanai sarunās ar finanšu nozari, tās intereses pārstāvošo nevalstisko sektoru, kā arī finanšu nozares uzraudzības un kontroles iestādēm[4]), taču strauja situācijas uzlabošanās pašlaik nav paredzama. Līdz ar to aizsardzības nozarei ir nepieciešams likumdevēja pilnvarojums papildus jaunu finanšu investīciju piesaistes mehānismu izveidei vai esošo (citās nozarēs un to ietvara publiskās pārvaldes iestādēs jau praktizēto) iespējamai ieviešanai arī aizsardzības nozares mijiedarbībā ar nacionālo aizsardzības industriju.

Secināms, ka augstākminēto uzlabojumu veikšana vairs nav iespējama tikai papildinot jau šobrīd aizsardzības nozares pārziņā esošos normatīvos aktus (piem., Mobilizācijas likumu vai Nacionālo bruņoto spēku likumu). Tāpat jāuzsver, ka skaidra un viegli pārskatāma normatīvā sistēma (ciktāl to iespējams koncentrēt viena vai dažu ierobežota skaita nozares normatīvo aktu ietvaros) ir viens no būtiskiem aizsardzības industrijas darba vides drošības priekšnoteikumiem.


[1] https://www.reuters.com/world/czechs-expel-russian-embassy-staff-pm-says-suspected-russian-link-ammunition-2021-04-17/

[2] https://www.rferl.org/a/russia-bulgaria-arms-depot-explosions-gru-agents-gebrev/31217945.html

[3] https://www.rferl.org/a/ukraine-exploding-munitions-security-concerns-russia/28777991.html

[4] https://www.mod.gov.lv/en/node/9748

Ar izstrādāto likumprojektu, noteiktas tiesību normas tiek izslēgtas no Mobilizācijas likuma un Nacionālās drošības likuma. Kā, piemēram, likumprojekta 1. pantā tiek skaidroti termini. Attiecīgi likumprojekta 1. panta 1. punkts skaidro aizsardzības industrijas terminu, kas tiek izslēgts no Mobilizācijas likuma 1. panta 4. punkta. Kā arī likumprojekta 1. panta 2. punktā ietvertais termins - aizsardzības industrijas attīstības atbalsts, tiek izslēgts no Mobilizācijas likuma 1. panta 5. punkta. Un likumprojekta skaidrotais termins - piegādes drošība, arī tiek izslēgts no Mobilizācijas likuma 1. panta 6.punkta. Kopumā likumprojekts skaidro dažādus terminus, turklāt ieviešot atsevišķus jaunus (tādus kā - stratēģisko partneri, stratēģisko partnerību, kas līdz šim normatīvajos aktos nav tikusi definēta). Turklāt, līdz ar likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” tiek izslēgts 9.panta 14.punkts, kas attiecīgi integrēts šajā likumprojekta 9. panta trešajā daļā. Arī pants par sadarbību ar aizsardzības industrijas nevalstiskajām organizācijām, no Mobilizācijas likuma tiek izslēgts un integrēts šajā likumprojektā.

Ievērojot iepriekš minēto, likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” un “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, paredzot ar industrijas attīstības atbalstu, un piegādes drošību saistīto jautājumu pārcelšanu uz šo likumprojektu, kā arī svītrojot Nacionālās drošības likuma 10. panta pirmajā daļā MK noteikto pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā AM slēdz stratēģiskās partnerības līgumus.

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” ir izstrādāts ar mērķi izslēgt no Nacionālās drošības likuma Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā AM slēdz stratēģiskās partnerības līgumus. Savukārt likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” ir izstrādāts ar mērķi izslēgt no Mobilizācijas likuma regulējumu par industrijas attīstības atbalstu, un piegādes drošību, kas nodrošinātu to, ka tiesību normas, kas attiecas uz aizsardzības industriju, ir vienā normatīvajā aktā.

Likumprojekts uzsver aizsardzības nozares pienākumu veicināt piegādes drošību Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamās preces un pakalpojumus, to nepieciešamību arī aizsardzības nozares nodrošinājuma projektos. Attiecīgi piegādes drošības faktoru izvērtēšana uzticēta AM komisijai, kas nebūtu AM struktūrvienība un, kuras izveidi paredzēts organizēt, iesaistot aizsardzības nozares iekšējos administratīvos resursus (par nozares nodrošinājuma jomu atbildīgās amatpersonas) un izmantojot praksi, kāda jau šobrīd pastāv attiecībā uz Ieroču aprites likuma 79. panta ceturtajā daļā identificētās AM Licencēšanas komisijas darbību.

Piebilstams, ka piegādes drošības un aizsardzības industrijas attīstības atbalsta tiesiskais ietvars ir šis likums, Nacionālās drošības likums, Mobilizācijas likums, Nacionālo bruņoto spēku likums, Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pants un citi normatīvie akti, kurus piemēro, izvērtējot to samērīgumu ar šī likuma mērķi, Eiropas Savienības tiesību aktiem un judikatūru komercdarbības atbalsta kontroles jomā, kā arī šādu pasākumu iespējamo ietekmi uz tādu ražojumu konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem.

Likumprojekts arī uzsver piegādes drošības veicināšanu un kontroli, kas  izriet no likumprojekta 4.panta, kur sākotnēji norādīts, ka AM veicina NBS valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību. Norādām, ka likumprojektā ar AM saprot Aizsardzības ministriju un tās padotības iestādes, tajā skaitā NBS. Likumprojekts nosaka, ka aizsardzības nozares nodrošinājuma projektu ietvaros piegādes drošība tiek veicināta, izvērtējot piegādes drošības ietekmes faktorus, nosakot un izvirzot piegādes drošību veicinošas prasības, kā arī nodrošinot to izpildes kontroli. Norādāms, ka augstāko iespējamo piegādes drošību aizsardzības nozarei nepieciešamo preču vai pakalpojumu sagādē var garantēt to pilna aprites cikla izvietošana un pastāvīga atrašanās Latvijas Republikas teritorijā. Vienlaicīgi aizsardzības nozare apzinās, ka pašreizējos militāra vai divējāda lietojuma produktu un saistīto pakalpojumu tirgus darbības apstākļos to (tiesisku un saimniecisku apsvērumu dēļ) nav iespējams pilnā mērā attiecināt vienlīdzīgi uz visām nepieciešamā nodrošinājuma jomām. Tādēļ piegādes drošība attiecīgo jomu ietvaros ir veicināma pakāpeniski, individuāli izvērtējot preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas (un atbilstošu piegādes drošības prasību noteikšanas) iespējas katra aizsardzības nozares nodrošinājuma projekta ietvaros. Papildus norādāms, ka attiecībā uz 4. panta pirmajā daļā ietverto “nosaka un izvirza” terminoloģiju, - atbilstoši likumprojektam piegādes drošību veicinošu prasību “noteikšana” tiek organizēta AM komisijas ietvaros, savukārt to “izvirzīšana” faktiski ir iespējama tikai citas (atsevišķas) juridiskas procedūras ietvaros (piem., kādai no AM padotības iestādēm organizējot attiecīgās preces vai pakalpojuma iepirkuma procedūru, kuras ietvaros iepirkuma veicējs jeb pasūtītājs arī izvirza AM komisijas iepriekš noteiktās piegādes drošības prasības). AM izveidotās komisijas nolikumā tiks paredzēta iespēja Latvijas drošības un Aizsardzības industriju federācijai sniegt rekomendācijas par industrijas piedāvājumu pienesumu aizsardzības nozarei, industrijas un pētniecības attīstībai, kā arī tautsaimniecībai un nodarbinātībai kopumā, vairojot aizsardzības industrijas ieguldījumu valsts budžetā, t.sk. aizsardzības nozarē. Pēc nepieciešamības būtu jāsaņem arī atsauksmes no citām valsts iestādēm, piemēram, Finanšu ministrijas, kas sniedz nodokļu atlaides liela mēroga investīcijām.

Likumprojekta 5. pantā tiek uzskaitīti piegādes drošības ietekmes faktori, kādus AM jau ir konstatējusi savas līdzšinējās piegādes drošības veicināšanas politikas realizācijas un sabiedroto valstu[1] līdzīgas prakses izpētes ietvaros, proti:
1) valstiskā piederība gan Latvijā, gan citās NATO/ES dalībvalstīs jau šobrīd tiek izmantots kā izslēdzošs kritērijs vairākos ar nacionālo drošību tieši vai pastarpināti saistītos jautājumos. Piem., dubultās pilsonības jautājums (Pilsonības likuma 9. panta pirmā daļa), piekļuve valsts noslēpuma objektiem (likuma Par valsts noslēpumu 9. panta otrā daļa), nodarbinātība valsts drošības vai aizsardzības struktūrvienībās (Nacionālo bruņoto spēku likuma 5. panta pirmā daļa), tiesības saņemt licenci komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm (Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5. panta ceturtā daļa) u.c.;
2) sadarbības potenciāls ar piegādātāja izcelsmes valsti ir attiecināms uz esošu (vai iztrūkstošu) starpvalstu jeb starpvaldību (angļu val. Government-to-Government jeb G2G) sadarbības iespēju konstatāciju attiecīgā aizsardzības nozares nodrošinājuma projekta ietvara produktu vai preču vai pakalpojumu pētniecībā un izstrādē, iegādē, uzturēšanā, modernizēšanā u.c. to aprites cikla posmos. Norādām, ka ar aizsardzības nozari saprot attiecīgo valstu iestādes/struktūras, kas veic Latvijas AM/NBS pielīdzināmus uzdevumus. Papildus piegādes drošības jautājumam, starpvaldību sadarbībai ir arī pozitīva ietekme attiecībā uz samazinātiem (dalītiem) pētniecības un izstrādes izdevumiem, iegādes izmaksām (piem., pateicoties lielākam iegādes apjomam), iespējām pārņemt papildus labo praksi attiecībā uz attiecīgo produktu vai preču uzturēšanu vai pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī iespējamiem to efektīvas pielietošanas veidiem mācību vai kaujas apstākļos. Uz doto brīdi AM rīcībā jau ir nepārprotami (praksē balstīti) apliecinājumi pār šādu G2G projektu pozitīvo ietekmi uz aizsardzības nozares piegādes drošību (piem., Latvijas un Somijas kopīgais 6x6 bruņutransportieru izstrādes un iegādes projekts[2] vai Latvijas, Zviedrijas un Igaunijas kopīga prettanku munīcijas iegāde[3]);
3) piegādātāja izcelsmes valsts lomu Latvijas nacionālās drošības sistēmā primāri raksturo Latvijas Republikas un attiecīgās valsts militāri-tehniskās sadarbības līmenis, piem., bruņoto spēku dalība kopīgās mācībās vai starptautiskajās operācijās, attiecīgās valsts karaspēka apakšvienību pastāvīga vai noteikta laika dislokācija Latvijas Republikas teritorijā, bruņoto spēku sadarbība dažādu NATO/ES organizētu struktūrvienību ietvaros, kopīga Latvijas teritorijas/Baltijas jūras reģiona aizsardzības plānošana, mērķtiecīgs atbalsts noteiktu NBS spēju attīstībā, uzturēšanā vai modernizācijā (piem., ekspertu apmācība, produktu vai preču piegādes/dāvinājumi), iespēja izmantot specializētus finanšu atbalsta instrumentus attiecīgās valsts izcelsmes bruņojuma vai specializētu pakalpojumu (līdz-)finansēšanai. Tāpat šo piegādes drošības ietekmes apstākli var raksturot savstarpēji noslēgti līgumi drošības un aizsardzības sadarbības (t.sk. savstarpējas militāras palīdzības) un ar to saistītas informācijas apmaiņas jomā;
4) piegādātāja iesaiste NBS mobilizācijas sistēmā primāri ir vērtējama skatoties uz Latvijas Republikas teritorijā (jurisdikcijā) izvietotām ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas kapacitātēm un to veiktspējas nodrošināšanā iesaistītiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem (ņemot vērā to, ka atbilstoši Mobilizācijas likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajam ārpus publiskā sektora NBS mobilizācijas resursus veido tikai Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī Latvijas privāto tiesību juridisko un fizisko personu materiālie un finanšu līdzekļi). Iespējama vai faktiska aizsardzības nozares piegādātāju iesaiste NBS mobilizācijas sistēmā uzskatāma par vienu no būtiskākajiem piegādes drošības ietekmes faktoriem, jo dod iespēju piegādes drošību veicināt krīzes (t.sk. – kara) situācijām pietuvinātos apstākļos caur attiecīgo piegādātāju mērķtiecīgu iesaisti NBS mobilizācijas plānošanā un sagatavošanā (t.sk. – regulārās NBS mobilizācijas mācībās). Ārpus Latvijas Republikas jurisdikcijas esošu fizisku vai juridisku personu iesaiste NBS mobilizācijas sistēmā faktiski nav iespējama, savukārt Latvijas Republikas jurisdikcijā esošu personu iesaiste ir noteikta Mobilizācijas likumā un uz tā pamata izdotajos MK noteikumos[4], turklāt ne tikai uz brīvprātības vai līguma pamata (Krimināllikuma 282.¹ un 282.² pantā  jau šobrīd ir paredzēta atbildība par izvairīšanos no mobilizācijas, mobilizācijas darbību kavēšanu un mobilizācijas pieprasījumu neizpildīšanu);
5) piegādātāja ražotnes izvietojumam un attālumam no aizsardzības nozares patērētāja ir potenciāls būtiski ietekmēt piegādes, drošību saīsinot vai paildzinot piegādes ātrumu (t.sk. attiecībā uz piegādātāja spēju operatīvi palielināt nepieciešamos piegādes apjomus), atstāt noteicošu ietekmi uz pieejamajiem piegādes veidiem (pa sauszemes, gaisa vai jūras satiksmes ceļiem), diktēt NBS iespējas ārkārtējas nepieciešamības gadījumā piegādei izmantot pašiem iekšēji pieejamās loģistikas kapacitātes, kā arī ietekmēt ar pieejamajiem piegādes veidiem saistītos drošības riskus (piem., piegādes novirzīšanu, aizturēšanu, sabotāžu u.c.), kā arī ietekmēt iespējamos nepieciešamo piegāžu apjomus katras atsevišķas piegādes gadījumā. Piegādes attālumam tāpat ir potenciāls noteikt piegādes ceļu veidu (sauszemes, gaisa vai jūras transports) – attālumam palielinoties tradicionāli tiek izslēgtas sauszemes piegādes, savukārt gaisa un jūras piegādes ceļi ir daudz vieglāk ietekmējami, kā to cita starpā šobrīd var novērot Krievijas Federācijas radīto draudu gadījumā attiecībā uz Ukrainas bruņoto spēku pārapgādi pa jūras, gaisa un sauszemes ceļiem);
6) starptautisko robežu šķērsošanas nepieciešamība piegādes vai pakalpojuma līguma izpildei ir būtisks piegādes drošības ietekmes faktors, jo uz ES Kopējā militāro preču sarakstā ietverto preču pārrobežu kustību (t.sk. eksportu, importu un tranzītu) ir attiecināma obligāta prasība saņemt attiecīgās izcelsmes valsts stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles institūciju saskaņojumus[5]. AM līdzšinējā praksē ir bijuši gadījumi, kad šādi saskaņojumi dažādu izcelsmes valsts iekšēju (tehnisku, administratīvu vai politisku) iemeslu dēļ ievērojami aizkavējas (t.sk. no NATO/ES valstīm), attiecīgi kavējot arī NBS nepieciešamās piegādes neatkarīgi no ražotāja vēlmes un tehniskās gatavības izpildīt noslēgtā līguma nosacījumus. AM tāpat konstatē, ka pārrobežu iegādēm (obligāti nepieciešamo izcelsmes valstu saskaņojumu dēļ) ir ievērojams potenciāls ierobežot aizsardzības nozares (kā arī Latvijas Republikas valdības un likumdevēja) rīcības brīvību, pieņemot lēmumus par ārvalstīs iegādāta militāra aprīkojuma un saistīto tehnoloģiju iespējamu tālāku nodošanu citām Latvijas nacionālām interesēm būtiskām sabiedrotajām vai partnervalstīm. Uzskatāms šādas situācijas piemērs ir Vācijas Federatīvās Republikas sākotnējais atteikums Igaunijas Republikai veikt Vācijas izcelsmes militārā aprīkojuma (artilērijas sistēmu) tālāku nodošanu Ukrainai[6]. Papildus jānorāda, ka krīzes (t.sk. – kara) gadījumā šādi riski netraucētām pārrobežu piegādēm ievērojami pastiprināsies, piem., stratēģiskas nozīmes produkcijas izcelsmes valstīm pašām mērķtiecīgi ierobežojot attiecīgo preču eksportu tieši savu nacionālo interešu vārdā. Uzskatāmi šādu situāciju varēja vērot veselības aizsardzības nozarē saistībā ar globāliem Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo produktu un to izejmateriālu eksporta ierobežojumiem, daudzi no kuriem globāli vēl joprojām ir spēkā[7]. Krīzes situācijām (t.sk. – nemilitārām) tāpat ir potenciāls ietekmēt pārrobežu pakalpojumu pieejamību (piem., Covid-19 noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ atsevišķās NBS nodrošinājuma jomās uz laiku tika ietekmēta piekļuve ārvalstīs izstrādātu produktu vai preču uzturēšanas pakalpojumiem, to izcelsmes uzņēmumiem nespējot nosūtīt nepieciešamos tehniskos ekspertus savā izcelsmes valstī vai tranzīta valstīs noteikto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ). AM tāpat konstatē, ka šādi riski (iestājoties krīzes situācijām) vienādi pastāv kā attiecībā uz trešajām valstīm, tā arī ES dalībvalstīm ES vienotā tirgus ietvaros[8];
7) paredzamā piegādātāja un NBS sagaidāmās sadarbības laika ietekme uz piegādes drošību primāri ir skatāma caur piegādājamās produkcijas un saistīto pakalpojumu aprites cikla ilgumu (atsevišķām bruņojuma sistēmām tās var būt daudzas desmitgades), kā arī iespējamo piegādes veidu (piem., tā ir vienreizēja vai arī pieejamo ražošanas kapacitāšu, projektam pieejamā budžeta vai citu iemeslu dēļ tā ir izstiepjama uz vairākiem gadiem). Šādi apstākļi būtiski palielina vai samazina noteiktas NBS spēju jomas atkarību no attiecīgā piegādātāja;
8) uz kritiski nepieciešamu izejmateriālu, sastāvdaļu un citu ražošanas līdzekļu piegādes drošību ir attiecināmi visi tie paši piegādes drošības ietekmes faktori, kas piemērojami gatavās produkcijas vai pakalpojumu neierobežotai pieejamībai. Šis apstāklis ir būtisks, ņemot vērā to, ka faktiski visi mūsdienu militāras nozīmes preču ražotāji paši nenodrošina pilna cikla sastāvdaļu ražošanu, operējot attiecīgo risinājumu projektētāju un gatavo sistēmu (jeb apakšsistēmu) integratoru lomā (piem., bruņutransportieru ražotājs pats visbiežāk neražos tajos izmantotos dzinējus, pārnesumkārbas, ieroču vai sakaru sistēmas, ugunsdrošības sistēmas un citas platformas drošai veiktspējai kritiski svarīgas komponentes). Līdz ar to piegādes drošības ietekmes faktoru izvērtēšanā (sevišķi attiecībā uz dzīves cikla uzturēšanas un modernizācijas fāzi) ir svarīgi precīzi identificēt iegādājamās sistēmas sastāvdaļas, to izcelsmi un ar šiem apstākļiem saistītos piegādes drošības riskus. Uzskatāms piemērs šādiem riskiem bija vērojams nesenā Kalnu Karabahas konflikta laikā, Kanādai apturot būtisku tehnoloģiju eksportu uz Turciju, kur tās tika izmantotas Turcijas izcelsmes bezpilota kaujas lidaparātu sistēmu ražošanā[9] un tālāk eksportētas uz Azerbaidžānu (neskatoties uz to, ka gan Kanāda, gan Turcija abas ir NATO dalībvalstis un Turcija nebija iepriekšminētā konflikta dalībnieks);
9) spēja nodrošināt pēcpārdošanas pakalpojumu pieejamību un saistīto tehnoloģiju pārnesi ir būtisks piegādes drošības ietekmes faktors ņemot vērā to, ka faktiski nevienas NATO/ES dalībvalsts bruņotie spēki (daļēji izņemot ASV) finanšu un cilvēkresursu ierobežojumu dēļ savu iekšējo nodrošinājuma sistēmu ietvaros nespēj nodrošināt pilna spektra uzturēšanas spēju visos tās tehniskās sarežģītības līmeņos (sākot ar lietotāja jeb tā saucamo operatora līmeni un beidzot ar kapitālā remonta jeb pārbūves līmeni). Augstāko piegādes drošības garantiju šī ietekmes faktora ietvaros nepārprotami sniedz iespēja arī uzturēšanas jomā turpināt sadarbību ar attiecīgā aprīkojuma oriģinālražotāju (angļu val. Original Equipment Manufacturer jeb OEM), tā izraudzītiem (apmācītiem un/vai sertificētiem) oficiālajiem pārstāvjiem, atbilstoši OEM standartiem vai citām kompetentām trešajām pusēm (piem., atbilstošās nozares kompetenču/izglītības centriem) sertificētiem pēcpārdošanas pakalpojumu piedāvātājiem. Izvēlētajiem sadarbības partneriem savukārt jāspēj nodrošināt ar aprīkojuma uzturēšanu saistīto datu (piem., tehniskie apraksti, lietotāju manuāļi, rasējumi utml.) pieejamību un aktualitāti, saistīto rezerves daļu un to ražošanas kapacitāšu pieejamību noteiktā laika periodā, iespējamo modernizācijas atbalstu u.c. nepieciešamos pēcpārdošanas pakalpojumus un garantijas;
10) piegādātāja uzņēmuma spēja nodrošināt preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma (tai skaitā – ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara) apstākļos - kā piegādes drošības ietekmes faktors daļēji ir saistāms ar komersanta (t.sk. – tā veiktspējai būtisku darbinieku) iespējamo līdzdalību NBS mobilizācijas sistēmā. Vienlaikus pastāv arī cita veida iespējas, kā veicināt piegādes drošību krīzes situācijām, piem., uzturot papildus gatavās produkcijas, tās izejmateriālu un/vai ražošanas līdzekļu rezerves maksimāli tuvu patērētājam, dalot šādu rezervju sistēmu ar vienu vai vairākiem sabiedrotajiem, uzņēmuma izcelsmes valsts pārstāvju (G2G) līmenī veicot šādu rezervju iepriekšēju izvietošanu[10] (angļu val. prepositioning) vai garantējot papildus piegādes krīzes gadījumos u.c.;
11) piegādātāja komercdarbības vispārējo rādītāju kvalitāti raksturo uzņēmuma līdzšinējais apgrozījums, līdz šim realizēto projektu apjoms un izpildes vēsture (t.sk. krīzes apstākļos, ciktāl attiecināms), citu pasūtītāju atsauksmes, īpašnieku reputācija u.c. rādītāji, kas tiešā vai pastarpinātā veidā var liecināt par potenciālā piegādātāja uzticamību un vispārējo spēju izpildīt savas līgumsaistības (t.sk. krīzes situācijās);
12) piegādātāja tehnisko kompetenci raksturo līdz šim realizēto projektu (t.sk. pētniecības un izstrādes projektu, ciktāl attiecināms) tehnoloģiskā ietilpība (sarežģītība), gaidāmo sadarbības projektu atbilstība līdz šim praktizētajiem (vai salīdzināmiem) darbības virzieniem, uzņēmuma veiktspējai būtisku darbinieku profesionālā kvalifikācija u.c. rādītāji, kas tiešā vai pastarpinātā veidā var liecināt par potenciālā piegādātāja spēju izpildīt savas līgumsaistības (t.sk. projekta sākotnējā fāzē neparedzētu tehnisku izaicinājumu gadījumā);
13) iegādājamo preču vai pakalpojumu tehnoloģiskās ietilpības līmenim ir ievērojams ietekmes potenciāls uz attiecīgā nodrošinājuma projekta norisi visos saistītās produkcijas aprites cikla posmos. Augstas tehnoloģiskās ietilpības projektu ietvaros piegādes drošības veicināšanai varētu rasties nepieciešamība izvērtēt iespējamu piegādātāja izcelsmes valsti (vai citu šādas produkcijas sabiedroto lietotāja valstu) bruņoto spēku konsultatīva vai lietotāju apmācības atbalsta nepieciešamību, prasību pēc produkcijas ieviešanas atbalsta pakalpojumiem, nepārtraukta (tiešsaistes) OEM tehniskā atbalsta pieejamību u.c. iespējamos pasākumus attiecīgā nodrošinājuma projekta vadības atbalstam;  
14) iegādes objekta tirgus situācija un alternatīvu pieejamība (vai to iztrūkums) var būtiski ietekmēt piegādes drošību gadījumos, kad dažādu apstākļu dēļ sadarbība ar sākotnēji izraudzīto piegādātāju (OEM), varētu būt jāpārtrauc vai jāierobežo. Sevišķi izteikti šāda veida piegādes drošības riski ir konstatējami nodrošinājuma jomās ar augstu inovāciju saturu, kas savukārt bieži vien nozīmē iztrūkumus attiecīgās nozares industriālajā standartizācijā. Šī piegādes drošības ietekmes apstākļa izvērtēšanas ietvaros ir būtiski laicīgi noteikt esošo tirgus situāciju un konstatēt tās iespējamās izmaiņas, projekta ietvara intelektuālo īpašumtiesību statusu (t.sk. NBS rīcības brīvību ar tām, ciktāl tehniski iespējams un saimnieciski izdevīgi), kā arī cita veida pasūtītāja iespējamos ietekmes punktus mijiedarbībā ar piegādātāju, kas veicinātu iespējami lielāku pasūtītāja rīcībspēju un izvēles brīvību arī tādos gadījumos, kad sadarbība ar oriģinālražotāju tiek pārtraukta vai būtiski jāierobežo;
15) spēja nodrošināt preču savietojamību ar citām NBS lietotajām sistēmām vai precēm un izmantotajiem pakalpojumiem ir būtisks piegādes drošības ietekmes faktors, ņemot vērā to, ka faktiski visa NBS spēju attīstība tradicionāli balstās uz to mērķtiecīgas un efektīvas mijiedarbības veicināšanu kumulatīva rezultāta sasniegšanai. Piem., netiešā uguns (artilērijas) atbalsta spēja ar visām tajā ietilpstošām ieroču sistēmām balstās arī uz iespējamo mērķu atklāšanas, identificēšanas, norādes un saistīto datu pārraides sistēmām. Visām šīm sistēmām ir jādarbojas maksimāli sinhroni, savstarpēji atbalstot dažādus tehniskos savienojumus, protokolus un standartus. Šāda rezultāta panākšanai ir svarīgi, ka dažādi to izstrādātāji spēj savstarpēji sadarboties, t.sk. vienam nepieciešamības gadījumā uzņemoties vadošo (integratora) lomu. Sevišķi kritiska loma šādai spējai ir materiāltehniskā nodrošinājuma modernizācijas (vai kapitālās pārbūves) projektos. Papildus piegādes drošībai (produktu veiktspējas kontekstā), šis apstāklis tāpat būtiski ietekmē arī attiecīgo produktu ekspluatācijas drošību – lietotājam jābūt pārliecinātam, ka izmaiņas vienā sistēmas sastāvdaļā neietekmē pārējo sistēmas sastāvdaļu drošību, savukārt pilnīgu pārliecību par to var gūt tikai sistēmas integratora organizētā saskaņošanas procesā ar visiem iesaistītajiem oriģināla ražotājiem. Praksē spēju nodrošināt savietojamību var apliecināt ar informāciju par piegādātāja līdzšinējo integratora pieredzi citu salīdzināmu projektu ietvaros, dokumentiem, kas apliecina viņa piekļuves tiesības citu ražotāju sistēmām (t.sk. saistītajām intelektuālajām īpašumtiesībām), piegādātāja un citu iesaistīto uzņēmumu savstarpējiem sadarbības līgumiem vai citiem sadarbības gatavību apliecinošiem dokumentiem u.c.

Jāpiebilst, ka AM komisija ne tikai izvērtē piegādes drošības ietekmes faktorus, bet arī kontrolē piegādes drošību veicinošās prasības aizsardzības nozares nodrošinājuma projektu ietvaros. Likumprojektā tiek izklāstītas arī piegādes drošību veicinošās prasības, kuras tiek piemērotas atbilstoši katra nodrošinājuma projekta specifikai.

Būtiski, ka likumprojekts atbilstoši likumprojekta 6. panta piektajai daļai, paredz, AM līdzdalības iegūšanu esošā kapitālsabiedrībā vai jaunas kapitālsabiedrības dibināšanu, pamatojoties, uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteikto kārtību. Ciktāl šāda kapitālsabiedrība īsteno piegādes drošības veicināšanas un nodrošināšanas uzdevumus, uzskatāms, ka tā sniedz pakalpojumus un veic atsevišķu preču piegādes, kas ir stratēģiski svarīgi valsts drošībai. Ar šādu regulējumu tiek paredzēts uzsvērt piegādes drošības sasaisti ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā ietvertajiem pamatojuma nosacījumiem šādai rīcībai (t.i. – sabiedrības interešu īstenošana valsts aizsardzības/nacionālās drošības jomā un/vai tādu preču vai pakalpojumu radīšana, kas ir stratēģiski svarīgi valsts drošībai).

Turklāt, ņemot vērā AM nodrošinājuma jomas līdzšinējā praksē konstatētās priekšrocības (t.sk. piegādes drošības ziņā) starpvaldību (G2G) projektu realizācijai, likumprojekts 6. panta sestajā daļā paredz AM komisijas iespēju prioritārā kārtā izvērtēt aizsardzības nozares nodrošinājuma projektu iespējamu realizāciju starpvaldību (G2G) sadarbības formātā, kopā ar vienu vai vairākām NATO, ES vai EEK dalībvalstīm. Norādi uz iepriekšminēto organizāciju dalībvalstu klāstu pamato ar tām dalīta vienota pieeja komersantu licencēšanai darbam ar stratēģiskas nozīmes precēm (piem., Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5. panta ceturtās daļas 1. punkta prasības), vienoti aizsardzības sistēmu nodrošinājuma jomas standarti[11], drošības iestāžu sadarbības prakse (t.sk. attiecīgi sadarbības līgumi) savstarpējai klasificētas informācijas apmaiņai, kas ir nepieciešama militāro komersantu uzticamības un licencēšanas prasību pārbaudei (piem., Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5. panta ceturtās daļas 6. punkta izpildei), valsts aizsardzības nozaru savstarpējā sadarbība un pieredzes apmaiņa izmantotā nodrošinājuma jomā u.c. apstākļi. Vienlaicīgi iepriekšminētais valstu uzskaitījums nav izslēdzošs un starpvaldību projektu realizācija nepieciešamības gadījumā ir iespējama arī ar NATO, ES vai EEK nepiederošām valstīm, ciktāl to iespējams organizēt ievērojot šajā un citos likumos noteiktās prasības, kā arī Latvijas starptautiskajās saistībās noteikto.

Attiecībā uz stratēģisko partnerību, likumprojekts paredz AM tiesības slēgt stratēģiskās partnerības līgumus ar Latvijas Republikā reģistrētām kapitālsabiedrībām, kuras ir licencētas komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai ir saņēmušas militārā ražotāja sertifikātu. Šāda licencēšana un sertifikātu izsniegšana jau šobrīd tiek organizēta Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā un atbilstoši tā pilnvarojumiem izstrādātos MK noteikumos noteiktai kārtībai. Iepriekšminētā kārtība (Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5. panta ceturtā daļa) cita starpā nosaka, ka šādas licences ir tiesīgi saņemt Latvijas Republikā reģistrēti komersanti, kuru dalībnieki, patiesie labuma guvēji, prokūristi, vadītāji, pārvaldes institūciju darbinieki, kas tieši saistīti ar ES KMPS minēto preču apriti atbilst virknei noteiktu pilsoniskās piederības (ES/EEK vai NATO dalībvalstis), drošības, sodāmības, veselības u.c. prasību, kas ir būtiskas kontekstā ar vairākumu no likumprojekta 5. pantā uzskaitītajiem piegādes drošības faktoriem.

Lai AM uzsāktu stratēģisko partnerību, ir jākonstatē noteikti nosacījumi, proti, ar 7. panta trešās daļas 1. punkta nosacījumu saprot visu iespējamo stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojuma līgumu vērtību (tā daļa, kas tiek segta no AM piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem[12]). Paredzēto robežvērtību tiek piedāvāts noteikt vismaz 25 (divdesmit piecu) miljonu eiro apmērā, kas šobrīd vairākkārt pārsniedz vidējo atsevišķa aizsardzības nozares nodrošinājuma jomas iepirkumu projekta apmēru, tādējādi vērā ņemamā apjomā ietekmējot gan NBS spēju attīstības kopējo gaitu, gan attaisnojot ar stratēģiskās partnerības izveidi, administrāciju un kontroli saistītos aizsardzības nozares administratīvo resursu ieguldījumu (kā arī vienlaicīgi norādot uz stratēģiskās partnerības izveides pamatojuma izņēmuma apstākļiem). Vidējais aizsardzības nozares nodrošinājuma jomas projektu iegādes vai pakalpojuma līgumu termiņš šobrīd nepārsniedz piecu līdz septiņu gadu periodu. Likumprojekta 7. panta trešās daļas 2. punkta nosacījums norāda uz nepieciešamību stratēģiskās partnerības līgumus slēgt tikai gadījumos, kad projektu ietvaros preču vai pakalpojumu sagaidāmā aprites cikla garums pārsniedz 7 (septiņus) gadus, tādējādi atkārtoti uzsverot stratēģiskās partnerības izveides pamatojuma izņēmuma apstākļus. Likumprojekta 7. panta trešās daļas 3. punkts piedāvā pastiprināt stratēģiskās partnerības izveides pamatojuma izņēmuma apstākļus, norādot uz to, ka stratēģiskā partnerība ir izveidojama tikai tad, ja tās projekta ietvaros preču vai pakalpojumu piegādi nepārprotami ietekmē vismaz desmit (faktiski – vismaz divas trešdaļas) no likumprojekta 5. panta pirmajā daļā identificētajiem piegādes drošības faktoriem. Šāda fakta konstatāciju un attiecīgo piegādes drošības apstākļu nepārprotamu ietekmi ir paredzēts pamatot, pieprasot likumprojekta 7. panta pirmajā daļā paredzēto MK atļauju stratēģiskās partnerības līguma slēgšanai attiecīgajā nodrošinājuma jomā. Likumprojekta 7. panta trešās daļas 4. punktā paredzēta atsauce uz stratēģiskās partnerības projekta ietvaros preču vai pakalpojumu piegādes drošības ietekmi uz būtiskām nacionālās drošības interesēm un NBS spēju veikt ārējos normatīvos aktos noteikto uzdevumu izpildi. Šis priekšnosacījums atkārtoti uzsver stratēģiskās partnerības izveides pamatojuma izņēmuma apstākļus un vienlaicīgi sasaista to ar jau šobrīd citos normatīvajos aktos (piem., ADJIL 4. panta piektā daļa) paredzēto ārkārtas izņēmumu piemērošanu aizsardzības nozares nodrošinājuma jomas sadarbības organizēšanai ar aizsardzības nozares komersantiem. Stratēģiskās partnerības ietekmi uz būtiskām nacionālās drošības interesēm un NBS spēju veikt ārējos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi ir paredzēts pamatot, pieprasot likumprojekta 7. panta pirmajā daļā paredzēto MK atļauju stratēģiskās partnerības līguma slēgšanai attiecīgajā nodrošinājuma jomā (šāds pamatojums jau faktiski šobrīd tiek iekļauts AM gatavotajos informatīvajos MK ziņojumos, pamatojot atbilstoši ADJIL 4. panta piektajai daļai paredzētos ADJIL piemērošanas izņēmumus). Attiecīgi likumprojekta 7. panta trešās daļas 5. punkta ietvaros, šobrīd ir konstatētas riska situācijas, kad eksistējoša piegādātāja maiņa dažādu iemeslu dēļ (specifiska tehniskā kompetence, integrācija NBS mobilizācijas sistēmā, piekļuves tiesības oriģinālražotāja intelektuālajām īpašumtiesībām, industriālās standartizācijas iztrūkums attiecīgajā nozarē u.c.) var radīt ievērojamos riskus attiecīgo preču vai pakalpojumu piegādes pieejamībai valsts apdraudējuma (tai skaitā – ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara) laikā. Ņemot vērā iepriekšminēto, šis apstāklis (nepieciešamība mazināt šādus riskus) būtu izvirzāms kā viens no priekšnoteikumiem stratēģiskās partnerības izveidošanai. Turklāt, likumprojekta 7. panta trešās daļas 6.punkta ietvaros norādāms, ka AM var slēgt stratēģiskās partnerības līgumus tikai likumdevēja pilnvarotās jomās, ņemot vērā to, ka atbilstoši NDL sagatavotā VAK tiek apstiprināta Saeimā (NDL 6. panta 2. punkts). Atbilstoši šobrīd spēkā esošajai VAK koncepcijā noteiktajam, stratēģiskās partnerības izveides prioritārās jomas pašlaik ir NBS kaujas tehnikas uzturēšanas, munīcijas ražošana un drošu komunikācijas tehnoloģiju attīstība (VAK 3.6.6. apakšpunkts).

Likumprojekts tāpat nosaka prasības, kas (noslēdzot stratēģiskās partnerības līgumus) ir nepieciešamas, lai garantētu šajā likumprojektā, kā arī VAK ietverto stratēģiskās partnerības izveides principu un priekšnosacījumu ievērošanu. Būtiski uzsvērt likumprojekta 7. panta ceturtās daļas 2.punktu, saskaņā ar kuru tiek noteikta prasība identificēt attiecīgajā partnerībā pārstāvēto pušu (aizsardzības nozares un aizsardzības industrijas partnera) atbildīgās struktūrvienības un amatpersonas (gan vadības, gan darba līmenī), viņu pienākumus, tiesības un mijiedarbības mehānismus ar attiecīgās stratēģiskās partnerības (t.sk. tās ietvara piegādes vai pakalpojumu līgumu) pārvaldi saistītu jautājumu risināšanai gan ikdienas, gan iespējamos krīzes (t.sk. – kara) apstākļos. Par pamatu šādu pārvaldes mehānismu izstrādei plānots izmantot AM jau šobrīd praktizētos paraugus dažādu (sevišķi pārrobežu G2G) sadarbības projektu ietvaros. Kā primārā atbildīgā līdzdalībai šādos stratēģiskās partnerības pārvaldes mehānismos aizsardzības nozarē tiek paredzēta AM komisijai. Likumprojekts tāpat uzsver nepieciešamību ietvert nosacījumus preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes (t.sk. – kara) apstākļos, cita starpā paredzot skaidru atsauci uz to, ka stratēģiskais partneris atzīst šādu prasību pamatotību un nedrīkst krīzes (t.sk. – kara) apstākļus sadarbībā ar aizsardzības nozari interpretēt kā nepārvaramas varas ietekmi savu stratēģiskās partnerības (t.sk. tās ietvara) līgumsaistību iespējamai neizpildei. Nosacījumi stratēģiskās partnerības ietvara izejmateriālu, sastāvdaļu, citu ražošanas līdzekļu vai gatavās produkcijas rezervju izveidei, uzturēšanai, atjaunošanai un pārvaldei attiecināmi arī uz krīzes (t.sk. – kara) laika apstākļiem, kad pārrobežu piegādes var būt traucētas vai pilnībā neiespējamas dažādu trešo pušu tīšas vai pastarpinātas ietekmes dēļ.  Nosacījumi stratēģiskās partnerības ietvara līgumu izpildes monitoringam, peļņas griestu ierobežošanai, kā arī rīcībai gadījumos, kad peļņas griesti tiek pārsniegti nepieciešami, lai nodrošinātu VAK 3.6.6. apakšpunktā paredzēto stratēģiskās partnerības ieviešanu, kā arī, lai veicinātu saimniecisku rīcību ar aizsardzības nozares pārziņā esošiem publiskas personas resursiem (finanšu līdzekļiem un mantu). Stratēģiskās partnerības ietvara līgumu izpildes monitoringu plānots veikt, paredzot kārtību aizsardzības nozares atvērtai piekļuvei visiem stratēģiskā partnera komercdarbības datiem (izdevumiem, ieņēmumiem, peļņu, zaudējumiem u.c.), kas attiecināmi uz stratēģiskās partnerības un tās ietvara līgumu izpildi. Stratēģisko partneru peļņas griestus šobrīd tiek plānots noteikt ne vairāk kā 7 – 10 (septiņu līdz desmit) procentu ietvaros (attiecīgais aprēķins noteikts balstoties uz AM rīcībā esošiem datiem par atsevišķu Ziemeļvalstu pieredzi), vienlaicīgi to katrā stratēģiskās partnerības izveides gadījumā pamatojot likumprojekta 7. panta pirmajā daļā paredzētās MK atļaujas pieprasīšanas ietvaros. Augstākminēto peļņas griestu pārsniegšanas iespējamiem gadījumiem stratēģisko partnerību līgumos tiks paredzēta kārtība, kādā puses vienojas par virsmēra peļņas obligātu pārdali (t.sk. pilnīgu vai daļēju atmaksu AM, reinvestēšanu partnerības ietvara preču vai pakalpojumu uzlabošanā, vai saistīto piegādes drošības faktoru ietekmes mazināšanā (piem., gatavās produkcijas vai izejmateriālu rezervju paplašināšanā). Jebkurā gadījumā ir būtiski aizsardzības nozares stratēģisko partnerību ietvaros saglabāt iesaistīto komersantu iespējas uz noteiktu peļņu (t.sk., ar tās reinvestēšanas vai cita veida ieguldīšanas iespējām aizsardzības nozarei un industrijas partnerim abpusēji izdevīgā veidā), kas ir uzskatāms par vienu no primārajiem dzinējspēkiem stratēģiskā partnera (aizsardzības industrijas pārstāvja) izmaksu efektivitātes palielināšanai sadarbības projekta ietvaros, vienlaicīgi mazinot riskus, ka iespēja nopelnīt potenciāli tiek meklēta, piem., uz samazinātas saistīto produktu vai pakalpojumu kvalitātes, vai industrijas darbības drošības rēķina.

Attiecībā uz 7. panta ceturtās daļas 8.punkta norādītajiem zaudējumiem,- rīcības modelim šādos nosacījumos jāietver partneru divpusējās konsultācijas, zaudējumu rašanās iemeslu identifikāciju un pamatojumu, ietekmes apmēru (t.sk. uz piegādes drošību), pieejamo turpmākās rīcības variantu identifikāciju un pamatojumu, atbilstošāko turpmākās rīcības variantu izvēli, ieviešanu, turpmākās ietekmes monitoringu un analīzi. Savukārt attiecībā uz līguma auditēšanas mehānismu, būtiski uzsvērt tā nepieciešamību, lai izpildītu vienu no VAK paredzētajiem stratēģiskās partnerības principiem, kā arī veicinātu saimniecisku rīcību ar aizsardzības nozares pārziņā esošiem publiskas personas resursiem (finanšu līdzekļiem un mantu). Bez tam, vispārējus industrijas drošības nosacījumus aizsardzības industrijas komersantiem AM šobrīd var izvirzīt komersantu sertificēšanas un licencēšanas procedūru ietvaros, atbilstoši Ieroču aprites likumā, kā arī Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (un uz tā pamata izdotos MK noteikumos) noteiktam pilnvarojumam. Ņemot vērā sagaidāmo stratēģisko partneru nozīmi un padziļināto integrāciju visaptverošā valsts aizsardzībā (t.sk. NBS mobilizācijas sistēmā), ir būtiski aizsardzības nozarei dot tiesības šādiem stratēģiskajiem partneriem izvirzīt papildus nepieciešamās industrijas darbības drošības prasības, kuras būtu attiecināmas uz attiecīgā komersanta praktizētu fizisko, industriālo, darba un informācijas aprites drošību (t.sk. kiberdrošību), sevišķi, ja stratēģiskās partnerības ietvara līgumu izpilde ir saistīta ar nepieciešamību komersantam savas ar stratēģiskās partnerības un tās ietvara līgumu izpildi saistītās darbības veikt ciešā saskarē ar NBS apakšvienībām (t.sk. to pastāvīgās dislokācijas vietās un saistītajos infrastruktūras objektos).

Likumprojekta 7. panta piektā daļa paredz slēgt stratēģisko partnerību Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma noteiktā regulējuma ietvaros. Norādāms, ka ADJIL paredz arī dažādu izņēmumu piemērošanas kārtību. Piemēram, atbilstoši ADJIL 4. panta piektajai daļai, šo likuma piemērošanas izņēmumu var attiecināt uz ES Kopējā militāro preču sarakstā ietvertajām precēm, to sastāvdaļām un detaļām. Atbilstoši ES Kopējā militāro preču saraksta uzskaitījumam, tajā ietilpst arī tehnoloģijas (sadaļa ML22), kas nepieciešamas, lai pilnveidotu, ražotu, ekspluatētu, uzstādītu, apkalpotu (pārbaudītu), remontētu, kapitāli remontētu vai labotu ES Kopējā militāro preču sarakstā minētos priekšmetus. Tehnoloģija tiek raksturota kā specifiska informācija tehnisko datu vai tehniskās palīdzības veidā. Savukārt tehniskā palīdzība var būt instrukciju, prasmju, mācību, darba prasmju un konsultēšanas pakalpojumu veidā. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī to, ka (saistīto intelektuālo īpašumtiesību dēļ) faktiski visu militāras nozīmes preču ieviešana, uzturēšana, remonts un modernizēšana nav iespējama bez to oriģinālražotāja tiešas līdzdalības vai piekrišanas sadarboties un nodot saistītās tehnoloģijas citiem tirgus dalībniekiem (kas praktiski nav realizējams oriģinālražotāju komercinterešu un to izcelsmes valstu militāro tehnoloģiju eksporta ierobežojumu dēļ), aizsardzības nozare savu militāras nozīmes preču (piegādes) līgumos paredz arī saistīto tehnoloģiju pārnesi (kas var izpausties pakalpojumu veidā). Atbilstoši tam visas likumprojekta tekstā ietvertās atsauces uz pakalpojuma līgumiem ir attiecināmas tikai uz tādiem pakalpojumiem, kas paredz ES Kopējam militāro preču sarakstam atbilstošu tehnoloģiju pārnesi noteiktu piegādes līguma ietvaros, kuros šo tehnoloģiju pārnesi nodrošina pats attiecīgo preču oriģinālražotājs (piegādātājs) vai viņa autorizēti pārstāvji.

Likumprojekts nosaka arī stratēģiskajam partnerim pienākumu nodrošināt visu stratēģiskās partnerības ietvara līgumu izpildei būtisko darbinieku informētību par viņu lomu un pienākumiem NBS mobilizācijas sistēmā, kā arī attiecīgo līgumu darbības nepārtrauktības nodrošināšanā krīzes (t.sk. – kara) apstākļos (ciktāl tie komersantam ir zināmi). Šāda pienākuma noteikšana ir nepieciešama, lai veicinātu stratēģiskā partnera industriālo kapacitāšu iespējami efektīvu integrāciju NBS mobilizācijas sistēmā (sevišķi tai pārejot no darbības miera laika apstākļos uz krīzes/kara laika apstākļiem). Komersantam par šādiem ar nodarbinātību saistītiem apstākļiem savi potenciālie darbinieki būtu jāinformē jau to atlases periodā. Nepieciešamības gadījumā šādi darbinieki tāpat būtu jāinformē par Krimināllikuma 282.¹ un 282.² pantā  paredzēto atbildību attiecībā uz izvairīšanos no mobilizācijas, mobilizācijas darbību kavēšanu vai mobilizācijas pieprasījumu neizpildīšanu. Tāpat būtiski ir arī informēt AM, par iespējamo vai faktiski konstatējamo kādu no Maksātnespējas likumā norādītajām maksātnespējas procesa pazīmēm (Maksātnespējas likuma 57. pants) vai, ja uzņēmums saskaras ar citiem būtiskiem riskiem, kas apdraud stratēģiskās partnerības līguma un tās ietvara līgumu izpildi. Šāda prasība ir nepieciešama, lai AM dotu iespēju laicīgi reaģēt uz iespējamajām problēmsituācijām, mazinot to radīto apdraudējumu (t.sk. stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas drošībai), kā arī nodrošinātu saimniecisku rīcību ar stratēģiskās partnerības ietvaros jau ieguldītajiem aizsardzības nozares resursiem (t.sk. finanšu līdzekļiem un mantu). Identificētā problēmsituācija prioritāri risināma attiecīgās stratēģiskās partnerības līguma ietvaros (ciktāl iespējams), t.sk. attiecībā uz izaicinājumiem, kas nav tikai paša komersanta identificēti (piem., tos identificējot AM, vai stratēģiskās partnerības un tās ietvara līguma auditoram).
AM vēlas piebilst, ka uzsvars uz “būtisko” materiāltehnisko nodrošinājumu, kas izriet no likumprojekta 7. panta sestās daļas, vērš uzmanību uz to, bez, kā nav iespējama preču ražošana. Par veiktspējai būtisku uzskatāms tāds darbinieks, izejviela, infrastruktūra, ražošanas iekārta u.c., kura(-s) iztrūkuma gadījumā vairs nav iespējama komersanta un NBS piegādes/pakalpojuma līgumā vai komersantam sagatavotajā NBS mobilizācijas pieprasījumā noteikto preču ražošana/piegāde vai pakalpojumu sniegšana.

Ņemot vērā likumprojekta 7. panta devītajā daļā noteikto, norādāms, ka AM tiek noteikts pienākums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (4. panta pirmā daļa un 5. panta pirmā daļa), kā arī saistītā Valsts pārvaldes iekārtas likuma (88. panta pirmās daļa) noteiktā kārtībā iesniegt priekšlikumus (ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrajā, trešajā un sestajā daļā noteikto) par AM līdzdalības iegūšanu vai izšķirošas ietekmes iegūšanu stratēģiskā partnera uzņēmumā (ciktāl tāda jau nepastāv), gadījumā AM konstatē, ka likumprojekta 7. panta astotajā daļā identificēto apdraudējumu stratēģiskās partnerības līguma un tās ietvara līgumu izpildei nav iespējams novērst attiecīgā stratēģiskās partnerības līguma ietvaros. Lai samazinātu riskus, kādi stratēģiskās partnera uzņēmuma darbībai varētu rasties laikā, kamēr AM šādos gadījumos sagatavo un virza Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā paredzētos priekšlikumus izskatīšanai MK, AM komisijas (kas minēta likumprojekta 4. panta trešajā daļā) nolikumā tiks iekļauts pienākums komisijai laicīgi sagatavot attiecīgo stratēģisko partnerību ietvaram un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam atbilstošus dokumentus (ciktāl attiecīgajā brīdī iespējams paredzēt saistītos riska faktorus).

7. panta desmitajā daļā norādītais ierobežojums ir attiecināms tikai uz grūtībās nonākušu stratēģisko partneri - kapitālsabiedrību, ja tiek konstatēta partnera atbilstība kādai no 7. panta astotajā daļā minētajām pazīmēm. Tas kalpo par kontroles mehānismu, lai izvairītos no apzinātas vai neapzinātas situācijas pasliktināšanās. Darījumu summa – 10 tūkstoši euro, par kuras pārsniegšanu partnerim ir pienākums pieprasīt AM saskaņojumu, izriet no līdzšinējās AM iepirkumu prakses, kur AM pakļautības struktūras, t.sk. NBS apakšvienības, var patstāvīgi veikt iepirkumus bez augstākās vadības deleģējuma, ja netiek pārsniegts 10 tūkstošu euro slieksnis. Ņemot vērā to, ka šādu prasību pamato AM pienākums nodrošināt stratēģiskās partnerības ietvarā ieguldīto valsts līdzekļu lietderīgu izlietojumu, kā arī to, ka stratēģiskais partneris ir informēts par šādu nosacījumu pirms stratēģiskās partnerības līguma slēgšanas (t.i. – tam pastāv iespēja atteikties no līguma slēgšanas, ja topošais stratēģiskais partneris nepiekrīt šādai AM prasībai), ir uzskatāms, ka tādejādi netiek ierobežots stratēģiskā partnera līguma brīvības princips.

Vienlaikus jānorāda AM tiesības uz stratēģiskās partnerības līguma darbības laiku ļaut izmantot bez atlīdzības AM valdījumā esošo mantu stratēģiskajam partnerim (t.sk. – zemi un zemes apbūves tiesības), kas izriet no likumprojekta 7. panta vienpadsmitās daļas. Pilnvarojumam atbilstošajos gadījumos nododot AM valdījumā esošu mantu bezatlīdzības lietošanā vienlaicīgi ir nosakāms aizliegums tās izmantošanai likuma pilnvarojumam neatbilstošiem mērķiem, nodošanu trešajām personām, pienākums ievērot aizsardzības nozarei atbilstošus saistītos drošības noteikumus (ciktāl attiecināms), pienākums attiecīgo mantu uzturēt par stratēģiskā partnera līdzekļiem (ciktāl attiecināms) un atmaksāt AM ar šādas mantas nolietojumu saistīto vērtības samazinājumu (ciktāl attiecināms un ja vērtības samazinājumu primāri nav iespējams kompensēt ar atbilstoši samazinātām stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu izmaksām). Praksē šādi gadījumi varētu tikt attiecināti uz stratēģisko partneru piekļuvi NBS rīcībā jau esošam specifiskam aprīkojumam un telpām noteikta kaujas transporta uzturēšanai, piekļuvi specifiski aprīkotai NBS bruņojuma testēšanas vai uzglabāšanas infrastruktūrai, kā arī stratēģiskā partnera ražotņu, remontdarbnīcu, izejvielu vai gatavās produkcijas rezervju glabātavu izbūvi tiešā atbilstošu NBS struktūrvienību tuvumā u.c. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrās daļas 6. punktu aizliegums publiskas personas mantas bezatlīdzības nodošanai nav attiecināms uz gadījumiem, kad “citos likumos vai MK noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā”. Ņemot vērā to, ka šajā likumprojektā paredzēto stratēģisko partnerību izveides mērķis ir piegādes drošības prasībās balstītu noteiktu pakalpojumu vai produktu nodrošināšana tieši (ekskluzīvi) NBS, visi ar to nodrošināšanu saistīti stratēģisko partneru izdevumi (t.sk. iespējamā nomas maksa par publiskas personas – šajā gadījumā aizsardzības nozares pārstāvju – mantas izmantošanu) tāpat būs jāsedz pašai aizsardzības nozarei caur sniegtā pakalpojuma vai produkta gala cenu. Ļaujot izmantot bez atlīdzības AM valdījumā esošo mantu stratēģiskajam partnerim bezatlīdzības lietošanā (ar aizliegumu to izmantot citiem mērķiem), aizsardzības nozare samazina saistīto pakalpojumu vai produktu izmaksas, kā arī papildus nelietderīgi netērē savus personāla un finanšu resursus izsoļu rīkošanai vai cenrāžu izstrādei, tādā veidā pilnā apjomā ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto principu publiskas personas lietderīgai rīcībai ar tās pārziņā esošu mantu. Ņemot vērā likumprojekta anotācijā jau norādīto atsevišķa militāro platformu ilgo dzīvesciklu (kas var pārsniegt 20 un vairāk gadus), sagaidāms, ka ar šādu produktu vai preču uzturēšanu saistītās aizsardzības nozares mantas (t.sk. zemes un zemes apbūves tiesību) nodošana bezatlīdzības lietošanā stratēģiskajiem partneriem varētu pārsniegt desmit un vairāk gadus.

Likumprojekta 8. panta otrās daļas apakšpunktos tiek izklāstītas aizsardzības industrijas attīstības atbalsta sastāvdaļas. Taču, attiecībā uz tām industrijas un saistīto piegādes drošības prioritāšu identificēšana politikas plānošanas dokumentos primāri tiek realizēta izmantojot jau šobrīd pieejamos instrumentus (pamatā atbilstoši Nacionālās drošības likuma 29. pantam izstrādāto Valsts aizsardzības koncepciju, kuru sagatavo AM, izskata MK un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katra Saeimas sasaukuma laikā). Savukārt, aizsardzības industrijas attīstības atbalstam nepieciešamo normatīvo aktu izstrāde tiek realizēta pastāvīgi un šādu praksi ir paredzēts turpināt gan attiecībā uz šī likumprojekta pilnveidošanu, gan citiem ar aizsardzības industrijas attīstības atbalstu tieši vai pastarpināti saistītiem normatīviem (Ieroču aprites likums, Mobilizācijas likums, Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, Nacionālās drošības likums u.c.). Industrijas attīstības atbalstā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju identifikācija un iesaistes koordinēšana tiek realizēta pastāvīgi (atbilstoši industrijas attīstības vajadzībām) un var ietvert tādu citu valsts vai pašvaldību iestāžu kompetences jautājumu klāstu kā industriālā drošība, pārrobežu sadarbība, investīciju piesaiste, vispārējais uzņēmējdarbības atbalsts, eksportspējas veicināšana, finanšu pakalpojumu pieejamība, atbalsts pētniecībai un izstrādei u.c. Attiecīgo jautājumu un savas kompetences ietvaros AM aktīvi sadarbojas ar Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, citām ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām. Savukārt, aizsardzības industrijas attīstības atbalsta veidu vadība (identificēšana, ieviešana, uzturēšana, koordinēšana un pilnveidošana) ietver starptautiskās un citu nozaru nacionālās pieredzes izpēti, esošos industrijas attīstības atbalsta mehānismu izmantošanu (piem., atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 35. pantam realizētās Valsts pētījumu programmas), jaunu mehānismu (un tiem nepieciešamo normatīvu) izstrādi, esošo precizēšanu un pilnveidošanu, kā arī koordinēšanu ar citiem (vispārējiem) uzņēmējdarbības/pētniecības attīstības valsts atbalsta instrumentiem (t.sk. – pārrobežu) iespējami lielāka kopējā efekta sasniegšanai. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām prioritāri ietver specializētu aizsardzības industrijas pārstāvniecību (Latvijas gadījumā šobrīd – Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, ar kuru AM ir noslēgta sadarbības vienošanās kopš 2013. gada). Vienlaicīgi aizsardzības nozare savas kompetences ietvaros sadarbojas arī ar citām nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv NBS spēju attīstības un saistītā nodrošinājuma projektos iesaistāmus (vai potenciāli) iesaistāmus uzņēmumus un ar tiem saistītās pētniecības iestādes. Sadarbības ar nevalstisko sektoru var ietvert tādas darbības kā konsultācijas (piem., par aizsardzības nozares plānotajiem nodrošinājuma vai normatīvu projektiem), kopīgu uz industrijas attīstību orientētu pasākumu rīkošanu (piem., produkcijas demonstrācijas, izstādes, inovāciju pasākumus, konferences, mācības, izglītojošus un informatīvos pasākumus u.tml.), industrijas pārstāvju iesaisti atbilstošos pārrobežu sadarbības formātos u.c. un starptautiskā sadarbība aizsardzības industrijas attīstības atbalsta jomā var ietver starpvaldību (G2G) sadarbību, starptautisko organizāciju (piem., NATO, ES, EDA u.c.) ietvara sadarbību, NBS nodrošinājuma jomas atsevišķu projektu ietvara sadarbību (piem., pārrobežu iepirkumu ietvaros) u.c. veida starptautisko sadarbību, kas tiešā vai pastarpinātā veidā veicina nacionālās aizsardzības industrijas attīstību.

Turklāt aizsardzības industrijas attīstības atbalsts ietver vairākus mehānismus, kuru uzskaitījumā plašāks skaidrojums nepieciešams attiecībā uz likumprojekta 9. panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, proti, ar 9. panta pirmās daļas 2. punktu saprotams, ka aizsardzības industrijas atbalsta vajadzībām var tikt piesaistīta AM (t.sk. NBS) personāla ekspertīze, rīcībā esošais ekipējums un tehnika, kā arī infrastruktūras objekti, t.sk. militārās bāzes un poligoni, kuri citādi nevar atrasties aizsardzības industrijas pārstāvju rīcībā, taču ir kritiski nepieciešami jaunu aizsardzības industrijas produktu vai pakalpojumu izstrādei un izstrādes drošībai. Ar 3. punktā minēto citu aizsardzības industrijai potenciāli pieejamu valsts atbalsta instrumentu (t.sk. – ES fondu līdzfinansētu) piesaisti tiek saprasta koordinācija ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par tās pārvaldīto atbalsta programmu (piem., inovāciju motivācijai, biznesa inkubatoriem, jauno uzņēmumu atbalstam, jauno uzņēmumu inovatīvo ideju izvērtēšanai, pētniecības rezultātu komercializācijai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai u.c.) pieejamību arī aizsardzības industrijai (t.sk. iespēju robežās mērķtiecīgi koordinējot ar AM pārvaldītajām programmām), sadarbība ar ALTUM par šīs finanšu institūcijas pārvaldīto finanšu instrumentu (aizdevumu, garantiju, riska kapitāla ieguldījumu u.c.) pieejamību aizsardzības industrijai, (ciktāl tajos nav noteikti nepārprotami ierobežojumi militāras vai divējādas lietojamības produktu attīstības atbalstam) kā arī koordināciju ar citām līdzīgām valsts vai pašvaldību institūcijām (piem., koordinējot pašvaldību investīcijas militārai uzņēmējdarbībai noderīgā ražošanas vai publiskajā infrastruktūrā, mārketinga programmās, atbalstā uzņēmējdarbības uzsākšanai utml.[13]). Šādai koordinācijai un sadarbībai ir jāuzsver tas, ka aizsardzības industrija attiecībā uz tās vispārējiem darbības apstākļiem (komercdarbības organizēšana, nodokļu režīms, nepieciešamā infrastruktūra, finanšu nozares pakalpojumu pieejamība u.c.) ar nelieliem izņēmumiem darbojas un attīstās tieši tādā pašā veidā, kā citas Latvijas tautsaimniecības nozares, t.sk. ar līdzvērtīgu inovāciju, augstas pievienotās vērtības, tehnoloģiskās ietilpības un eksportspējas potenciālu. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī nepieciešamību izvairīties no nesaimnieciskas valsts uzturēto komercdarbības atbalsta funkciju pārklāšanās, aizsardzības industrijai ir jānodrošina neierobežota piekļuve visiem tiem pašiem komercdarbības attīstības valsts atbalsta instrumentiem, kas ir pieejami pārējām nacionālās tautsaimniecības nozarēm. Attiecībā uz likumprojekta 9.panta pirmās daļas 4.punktu,  ar Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti aizsardzības industrijas kontekstā prioritāri šobrīd tiek saprasts Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros pieejamais finansējums (jau šobrīd nacionālā līmenī tiek koordinēts AM), taču vienlaicīgi aizsardzības industrijas pārstāvjiem jānodrošina maksimāli neierobežota piekļuve arī citu ES pētniecības un izstrādes, kā komercdarbības attīstības atbalsta fondu finansējumam, ciktāl tā ietvara (ES līmeņa) regulējumā nav noteikti tieši ierobežojumi militāras vai divējādas nozīmes produktu attīstības atbalstam. Uz nepieciešamību nodrošināt civilās un aizsardzības pētniecības savstarpējo papildināmību (Eiropas Aizsardzības fonda un programmas “Apvārsnis Eiropa” kontekstā) cita starpā ir norādīts arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (preambulas 33.daļa[14]);
5) ar citu starptautisko organizāciju aizsardzības industrijas attīstības atbalstam pieejamo finansējumu ir saprotams, piem., tādu organizāciju kā NATO vai EDA un to struktūrvienību (piem., NATO STO, NATO ACT u.c.) paspārnē realizēto projektu ietvara finansējums. AM realizētās industrijas attīstības atbalsta politikas ietvaros šāda (līdz) finansējuma piesaiste ierobežotā apjomā praktiski jau tiek organizēta, piem., savas kompetences ietvaros, sekmējot Latvijas aizsardzības industrijas komersantu, un pētniecības organizāciju iesaisti un līdzdalību augstākminēto organizāciju organizētos vai līdzfinansētos militāro inovāciju attīstītos projektos[15]. Plašāks skaidrojums norādāms arī par likumprojekta 9. panta pirmās daļas 7.punktu, kur ar privāto tiesību juridisko vai fizisko personu investīciju piesaisti saprotama aizsardzības industrijas attīstības atbalsta instrumentu organizēšana tādā veidā, kas veicina privātā finansējuma (papildus publiskajam) piesaisti militāras vai divējādas nozīmes produktu pētniecībai un izstrādei, kā arī ar šādu darbību veicinošas ekosistēmas radīšanai, uzturēšanai un attīstībai. Praksē tas jau šobrīd tiek realizēts, piešķirot AM atbalstu tikai līdzfinansējuma veidā, atlikušo daļu finansējot pašam komersantam/pētniecības iestādei (piem., AM grantu projektu ietvaros AM līdzfinansējums tradicionāli ir 50-75% robežās, kamēr atbilstoši ADJIL 4. panta trešās daļas 5. punktam organizētajos individuālajos pētniecības un izstrādes projektos AM līdzfinansējuma daļa vidēji tiek plānota 50% robežās). Ciktāl iespējams un saimnieciski pamatojams, šādu praksi iecerēts turpināt ieviešot arī citus likumprojekta 8. panta otrajā daļā paredzētos industrijas attīstības atbalsta mehānismus.

Likumprojekts, atbilstoši 9. panta otrajai daļai, paredz AM pilnvarojumu ieviest, organizēt, finansēt un atbalstīt aizsardzības industrijas attīstības atbalsta mehānismus. Cita starpā, norādāms, ka ar atsevišķiem militārās pētniecības un izstrādes projektiem saprotami divpusēji vai daudzpusēji (gan sadarbībā ar aizsardzības industrijas, gan citu valstu aizsardzības nozaru pārstāvjiem) organizēti individuāli pētniecības un izstrādes projekti noteiktas aizsardzības nozares nodrošinājuma vajadzības risināšanai. Šādi projekti prioritāri tiek realizēti piemērojot jau spēkā esošos publiskas personas iepirkuma normatīvos aktus (piem., atbilstoši ADJIL noteiktajai kārtībai) vai attiecināmos starptautiskos līgumus. Par šim punktam atbilstošiem projektiem ir uzskatāmi arī aizsardzības nozares iekšēji (piem., Nacionālās aizsardzības akadēmijas Aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centra ietvaros, turpmāk – NAA ATIC) organizētas inovāciju pētījumu programmas. Attiecībā uz NAA ATIC organizētajām pētījumu programmām (to ietvara informācijai) nepieciešamības gadījumā ir piemērojama arī likuma “Par valsts noslēpumu” 2. panta pirmajā daļā attiecībā uz zinātnisko darbību noteiktā kārtība (ciktāl attiecināms). Par šim punktam atbilstošiem atsevišķiem militārās pētniecības un izstrādes projektiem var uzskatīt jau iepriekšminēto Latvijas un Somijas kopprojektu jaunu 6x6 bruņutransportieru izstrādei, kā arī sadarbībā ar SIA “LMT” veidoto 5G militāro testa vidi Ādažos (pēdējais projekts tiek realizēts atbilstoši ADJIL 4. panta trešās daļas 5. punktā noteiktajai kārtībai). Kā arī, ar aizsardzības inovāciju pasākumiem saprotami aizsardzības inovāciju ekosistēmas mērķtiecīgai attīstītībai un uzturēšanai paredzēti vienkāršota konkursa (sacensības) tipa pasākumi (angļu val. zināmi arī kā hackathon vai makeathon[16]), kuru dalībnieki (piem., augstskolu studējošie, mācībspēki, aizsardzības nozares vai industrijas pārstāvji u.c.) sacensības veidā piedāvā savus risinājumus iepriekš noteiktiem aizsardzības nozares izaicinājumiem. Savukārt šādu pasākumu rīkotāji sniedz pasākuma veiksmīgai norisei nepieciešamo nozares ekspertu padomdevēju, specializētas infrastruktūras un materiāltehnisko atbalstu. Pasākumi cita starpā tiek mērķēti tādu inovatīvu produktu ideju apzināšanai, kuras varētu būt virzāmas turpmākai mērķtiecīgai attīstībai citu aizsardzības nozares līdzfinansētu aizsardzības industrijas attīstības atbalsta mehānismu ietvaros, potenciāli, rezultējoties aizsardzības industrijai piederīgu jauno uzņēmumu un/vai inovatīvu militāra vai divējāda lietojuma produktu veidolā. AM patstāvīgi[17] vai sadarbībā ar nacionālajām pētniecības iestādēm[18] jau ir uzsākusi šādu pasākumu rīkošanu. Vienlaicīgi šajā likumprojekta punktā paredzētais pilnvarojuma turpmāk ļautu šādu pasākumu rīkošanai būtiski samazināt aizsardzības nozares administratīvo slogu, kāds šobrīd tiek patērēts katra atsevišķa inovāciju pasākuma nepieciešamības pamatojumam gadījumos, kad to rīkošanas atbalstam ir nepieciešama resursu pārdale no citām AM pārziņā esošajām valsts budžeta programmām. Plašāks skaidrojums norādāms arī attiecībā uz aizsardzības industrijas produkcijas izstādēm un demonstrācijām saprotamas tādas izstādes un demonstrācijas, kas mērķtiecīgi un koncentrētā veidā tiek organizētas Latvijas aizsardzības nozares (kā arī Latvijā dislocēto sabiedroto valstu aizsardzības nozaru) pārstāvju  detalizētai iepazīstināšanai ar noteiktu militārā nodrošinājuma jomu (nacionālā vai starptautiskā) tirgus piedāvājumu. Ņemot vērā saistītos drošības un demonstrācijas vides apstākļus, šādu pasākumu pilnvērtīga norise nav iespējama bez specializētas aizsardzības nozares infrastruktūras (piem., šautuvju, poligonu u.tml.) un produktu vai preču (piem., bruņojuma) iesaistes. Pasākumu dalībā iesaistot (aicinot līdzdalībai vai apmeklējumam) Latvijas sabiedroto valstu pārstāvjus vienlaikus tiek veicināta nacionālās aizsardzības industrijas eksporta potenciāls. Baltijas jūras reģionā tuvākie šādu (ikgadēju) pasākumu piemēri ir Igaunijā[19] (elektroniskās karadarbības jomā) un Lietuvā[20] (kaujas bruņojuma un tām paredzētās munīcijas jomā). Atsevišķos gadījumos šādu pasākumu rīkošana ir nepieciešama arī starptautisko pētniecības un izstrādes projektu atbalstam (piem., Eiropas Aizsardzības fonda projektu ietvaros[21]). Attiecīgā punkta redakcija dos skaidru pilnvarojumu arī Latvijas aizsardzības nozarei nepieciešamības gadījuma turpmāk aktīvi iesaistīties šādu pasākumu organizēšanā vai atbalstā (kā arī tam nepieciešamo līdzekļu mērķtiecīgā plānošanā).

Likumprojektā paredzētā inovāciju atbalsta demarkācija (nepārklāšanās) ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda atbalstu tiks nodrošināta katra attiecīgā inovāciju atbalsta instrumenta pamatā esošo normatīvo aktu ietvaros (piem., kā tas šobrīd tiek paredzēts MK 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 548 “Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam”).

Savukārt likumprojektā paredzēto aizsardzības inovāciju pētījumu programmu, inovāciju pasākumu un citu ar pētniecības, attīstības un inovāciju jomu saistīto pasākumu kopumu paredzēts pastāvīgi koordinēt ar Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī citu ministriju un specializētu valsts iestāžu (piem., Latvijas Zinātnes padomes) pārstāvjiem, saskaņojot augstākminēto pasākumu organizēšanai nepieciešamos normatīvos aktus, kā arī pēc nepieciešamības iesaistot citu attiecīgo ministriju/specializētu valsts iestāžu pārstāvjus AM izveidoto inovāciju atbalsta pasākumu ikdienas darbībā (piem., kā tas jau šobrīd ir paredzēts MK 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 548 “Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam” 32. punktā vai MK 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība”).

Likumprojekta 9. panta trešajā daļā norādītā kārtība, kādā AM īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam, ir saskaņā ar 2021. gada 17. augusta MK noteikumiem Nr. 548 “Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam”. Šo noteikumu mērķis ir Latvijas aizsardzības un drošības nozares komersantu, sevišķi mazo vai vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, inovāciju un eksportspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, īstenojot projektus, kuru ietvaros tiek attīstīti un ieviesti ražošanā jauni vai uzlaboti militāra vai divējāda pielietojuma produkti vai tehnoloģijas. Komersantu sadarbību ar pētniecības organizācijām un to atbalstu ir plānots veicināt paredzot paaugstinātu pieejamā finansējuma īpatsvaru gadījumos, kad projekta realizācijā tiek iesaistītas pētniecības organizācijas vai pētnieki, vai tiek izmantoti to pētījumu rezultāti. Šis mērķa apraksts ir norādīts 2018. gada 28. augusta MK noteikumu Nr. 544 “Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda pielietojuma produktu attīstības atbalstam” anotācijā[22].
Šobrīd spēkā esošie 2021. gada 17. augusta MK noteikumi Nr. 548  “Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam” pārņem 2018. gada 28. augusta MK noteikumu Nr. 544 “Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda pielietojuma produktu attīstības atbalstam” tiesību normas. Tāpat arī Mobilizācijas likuma anotācijas 2.7. sadaļa Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība paredz pilnvarojumu izstrādāt kārtību, kādā AM īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda pielietojuma produktu attīstības atbalstam[23].

Likumprojekta 9. panta ceturtā daļa ietver speciālo regulējumu attiecībā uz zinātniskās darbības finansēšanu, proti, Zinātniskās darbības likums šobrīd nosaka, ka valsts budžeta līdzekļus zinātniskajai darbībai var piešķirt zinātnisko institūciju reģistrētām institūcijām (likuma 33. pants), savukārt fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējums tiek piešķirts noteiktiem projektiem konkursa kārtībā grantu veidā, pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus formulējot pašiem zinātniekiem (likuma 34. pants). AM konstatē, ka atsevišķos gadījumos (sevišķi tādos, kas saistīti ar Eiropas Savienības kopējā militāro preču sarakstam atbilstošu militāru preču izpēti un izstrādi) iepriekšminēto konkursu organizēšana praktiski nav iespējama, jo Latvijā (ārpus AM un tās padotības iestādēm, ieskaitot NBS) nav un nevar būt zinātnisko institūciju, kuras ir licencētas (vai kuras varētu licencēt) patstāvīgām darbībām ar stratēģiskas nozīmes precēm atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, Ieroču aprites likumā u.c. ar stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli saistītos normatīvos noteiktai kārtībai. AM tāpat norāda, ka ministrijā un tās padotības iestādēs (ieskaitot NBS) tiek praktizēts vienvadības princips, saskaņā ar kuru nozares ietvaros nav pieļaujama patstāvīga veicamā pienākuma (šajā gadījumā – pētījuma) tematikas, mērķu un saistīto uzdevumu izvēle. AM tāpat konstatē, ka vairākumu nozares uzdevumu izpildei nepieciešamo pētījumu (piem., par noteiktu NBS bruņojuma veidu iespējamo iedarbību uz potenciālo pretinieku, par NBS rīcībā esošā bruņojuma nekonvencionāliem pielietojuma veidiem utml.) ir iespējams veikt nozares ietvaros, izvairoties no sensitīvas (t.sk. klasificētas) informācijas izpaušanas riskiem, kas citādi neizbēgami rastos organizējot Zinātniskās darbības likumā paredzētās konkursa procedūras. Atbilstoši šiem apstākļiem, šobrīd pakāpeniski tiek nostiprinātas specializētas struktūrvienības iekšējo pētījumu veikšanai (piem., Nacionālās aizsardzības akadēmijas Aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centrs un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs). Ievērojot iepriekšminēto, AM konstatē, ka atsevišķos (likumprojekta 9. panta ceturtajai daļai atbilstošos) gadījumos fundamentālo vai lietišķo pētījumu organizēšana un finansēšana Zinātniskās darbības likumā noteiktā kārtībā faktiski nav iespējama un tādēļ ir nepieciešams šajā likumprojektā paredzēt speciālu regulējumu. Vienlaicīgi AM norāda, ka attiecīgo regulējumu plānots piemērot tikai atsevišķos gadījumos, aizsardzības nozarei vienlaicīgi savu divējāda pielietojuma pētījumu organizēšanai aktīvi piemērojot arī Zinātniskās darbības likumā noteikto kārtību (sevišķi likuma 35. pantā paredzētās Valsts pētījumu programmas, kuras jau šobrīd tiek finansētas no AM piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem 1,5 milj. euro apmērā).

Attiecībā uz aizsardzības industrijas darbības drošības veicināšanu, norādāms, ka ar aizsardzības industrijas darbības drošības veicināšanu saprotama gan atbilstošu fiziskās, industriālās, darba, informācijas drošības un kiberdrošības prasību noteikšana spēkā esošu attiecināmu normatīvu ietvaros[24], gan aizsardzības nozares resursu (personāla, infrastruktūras un produktu vai preču) aktīva iesaiste šādu prasību izpildes atbalstam, ciktāl attiecināms un atbilstoši pamatojams ar industrijas darbības drošības vai aizsardzības nozares nepārtrauktas piegādes drošības (t.sk. NBS mobilizācijas sistēmas ietvara) prasībām. Ar fizisko drošību primāri ir saprotams tādu pasākumu kopums, kas metodiski kontrolē un novērš (vai mazina, ciktāl iespējams) nepiederošu trešo personu (tādu, kas nepārstāv atbilstoši pilnvarotas aizsardzības nozares struktūrvienības vai atbilstoši licencētus aizsardzības industrijas komersantus un ar tiem saistītās pētniecības iestādes) potenciālu ietekmi uz aizsardzības industrijas drošu veiktspēju (piem., nepārtrauktu ražotņu, glabātuvju vai biroju darbību, produkcijas izstrādi, testēšanu, loģistiku, tirdzniecību, demonstrēšanu u.c. saistītajām darbībām, t.sk. industrijas nodarbināto drošību). Ar industriālo drošību šī likumprojekta izpratnē primāri ir saprotama atbilstoši licencētu (sertificētu) aizsardzības industrijas komersantu (un saistīto pētniecības iestāžu, ciktāl attiecināms) produkcijas (t.sk. – saistīto pakalpojumu) izstrādes, ražošanas, testēšanas, utilizācijas u.c. procesu organizēšana veidā, kas maksimāli iespējamā apjomā mazina (vai izslēdz, ciktāl iespējams) to negatīvu ietekmi uz apkārtējās vides un sabiedrības drošību. Ar darba drošību saprotama darba aizsardzība Darba aizsardzības likuma izpratnē. Ar informācijas drošību saprotama uz aizsardzības industrijas drošu darbību attiecināmu valsts noslēpuma objektu, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, ES un ārvalstu institūciju klasificētas informācijas, kā arī ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzība, kas prioritāri tiek realizēta likumā Par valsts noslēpumu, Informācijas atklātības likumā, kā arī iepriekšminētajos likumos pilnvaroto MK noteikumu noteiktā kārtībā. Ar kiberdrošību šī likumprojekta izpratnē saprotams tādu uz aizsardzības industrijas darbību attiecināmu kiberdrošības pasākumu kopums, kas veicina industrijas lietoto informācijas tehnoloģiju sistēmu drošību un noturību (t.sk. – mērķtiecīgu uzbrukumu gadījumā), kā arī savietojamību ar aizsardzības nozares lietotajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

Aizsardzības industrijas darbības drošība prioritāri veicināma industrijai piemērojot uz pašu aizsardzības nozares darbību attiecināmas drošības prasības. Viens no visaptverošākajiem piemēriem ir atrodams Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu (t.sk. Latvijas) aizsardzības nozaru ietvaros praktizēto standartizācijas vienošanos (angļu val. Standardization Agreement jeb STANAG) formātā[25], kura ietvaros NATO dalībvalstis savstarpējās bruņoto spēku (t.sk. – to nodrošinājuma sistēmu) savietojamības nolūkā vienojas par kopīgiem standartiem attiecībā uz dažādiem nodrošinājuma sistēmas aspektiem (t.sk. tās drošības jomā). Līdzvērtīgu standartu noteikšana attiecībā uz aizsardzības industrijas darbības drošību (ciktāl iespējams) veicina aizsardzības industrijas saderību ar aizsardzības nozari, tādējādi cita starpā atvieglojot tās integrāciju visaptverošas valsts aizsardzības un NBS mobilizācijas sistēmā. Papildus iepriekšminētajam, šāda prasību unifikācija arī samazina aizsardzības administratīvo slogu, daļēji izslēdzot nepieciešamību izstrādāt atsevišķu aizsardzības industrijas darbības drošības prasību kopumu. Ierobežotā apmērā šāda pieeja (attiecībā uz AM sertificētiem militārajiem ražotājiem) pakāpeniski tiek ieviesta jau šobrīd, atbilstoši Ieroču aprites likuma 79., 80., 81., 83. un 86. pantam Militārā ražotāja sertifikātu papildinot ar tādiem īpašajiem nosacījumiem militāro ieroču vai speciālo līdzekļu izgatavošanai, uzglabāšanai, iegādei, reģistrēšanai, pārvadāšanai un marķēšanai, kas vismaz daļēji (ciktāl attiecināms) ir balstīti augstākminēto STANAG u.c. NBS iekšēji lietoto standartu prasībās.

Atbilstoši likumprojekta 13. panta pirmajai daļai AM var veicināt noteiktus pasākumus, kas ietver eksperta līmeņa konsultācijas aizsardzības industrijas pārstāvjiem jautājumos, kas saistīti ar īpaši militārām vajadzībām paredzētas vai pielāgotas produkcijas dažādiem dzīves cikla posmiem, iesaistot atbilstošus aizsardzības nozares ekspertus. AM konstatē, ka nepieciešamība pēc šādām militāro ekspertu konsultācijām Latvijā ir īpaši izteikta, ņemot vērā aizsardzības industrijas salīdzinoši agrīno attīstības fāzi un apstākļus, kad aizsardzības industrijas ietvaros savu darbību vēlas uzsākt tādi komersanti vai pētniecības iestādes, kuras iepriekš ar ES KMPS sarakstā esošajiem produktiem vai precēm (kā arī saistītajām tehnoloģijām un uzturēšanas pakalpojumiem) nav strādājušas vai ir strādājušas ierobežotā apmērā. Konsultācijas plānots attiecināt gan jau uz licencētiem aizsardzības industrijas komersantiem (un saistītajām pētniecības iestādēm), gan uz tādiem komersantiem, kuri vēl nav reģistrēti komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm, taču izrāda pamatotu interesi par iesaisti aizsardzības industrijā (piem., piesakoties līdzdalībai atbilstošos aizsardzības industrijas attīstības vai NBS piegādes drošības veicināšanas projektos). Attiecīgais pilnvarojums tiešā veidā uzlabos aizsardzības industrijas darbības drošību, vienlaicīgi sniedzot aizsardzības nozarei nepieciešamo pamatojumu šī punkta izpildei nepieciešamo resursu (t.sk. finanšu līdzekļu) plānošanai. Attiecībā uz militārās produkcijas testēšanu, t.sk. nepieciešamības gadījumā iesaistot aizsardzības nozares rīcībā esošos specializētos produktus vai preces vai infrastruktūru. AM konstatē, ka daudzu ES KMPS piederīgo preču kategoriju (sevišķi ML1 līdz ML4, kas atbilst dažāda veida bruņojumam, munīcijai, to sastāvdaļām un sprāgstvielām) ražotājiem ir apgrūtinoši vai atsevišķos gadījumos pat praktiski neiespējami nodrošināt savas produkcijas maksimāli drošai testēšanai nepieciešamos apstākļus (piem., militārās šautuves un poligonus) un specializētus produktus vai preces (piem., automātiskos ieročus). Ražotājiem mēģinot atrast cita veida risinājumus (piem., veikt produkcijas testēšanu ārvalstīs, kur vajadzīgie apstākļi ir pieejami) būtiski pieaug saistītie drošības riski (piem., ar transportēšanu saistītie), samazinās uzņēmumu konkurētspēja, kā arī palielinās varbūtība samazinātiem ieguldījumiem šādu aizsardzības industrijas ražotņu izveidē Latvijā (vai palielinās varbūtība esošo ražotņu slēgšanai)[26], tādējādi tiešā veidā arī paaugstinot NBS piegādes drošības riskus. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir pamatota aizsardzības nozares iesaiste aizsardzības industrijas militārās produkcijas testēšanā metodiskā veidā. Papildus aizsardzības industrijas darbības (un sabiedrības) drošībai, šāda testēšana veicina aizsardzības nozares nepastarpinātas (praksē pamatotas) zināšanas par attiecīgo risinājumu tirgus piedāvājumu, ļaujot uzlabot šo (vai tiem pielīdzināmu) produktu iegādes procedūras. Ciktāl iespējams, šāda testēšana būtu veicama NBS tekošo mācību un citu profesionālās kvalifikācijas celšanas procedūru ietvaros, tādā veidā iesaistīto resursu saimniecisku izmantošanu (t.i. – sasniedzot vairākus mērķus vienlaicīgi). Ar specializētajiem produktiem vai precēm saprotamas preces, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā militāra rakstura preces, līdzīgi kā tas norādīts Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (piem., tā 3. pantā) un Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā. Latvijā stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli īsteno Ārlietu ministrija, kura stratēģiskas nozīmes preces definē sekojoši: “Stratēģiskas nozīmes preces ir militārās preces, tai skaitā ieroči un sprāgstvielas, un divējāda (civila un militāra) lietojuma preces, piemēram, iekārtas, materiāli, ķīmiskas vielas, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi.”[27]

Attiecībā uz specializēto infrastruktūru norādāms, ka līdzšinējās NBS piegādes drošības un aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politikas realizācijas ietvaros AM konstatē, ka daudzu jau šobrīd funkcionējošu aizsardzības industrijas atbalsta mehānismu (piem., AM grantu projektu vai Eiropas Aizsardzības fonda projektu) ietvaros startējošiem komersantiem savas produkcijas izstrādes un attīstības sākotnējā fāzē dažādu iemeslu dēļ (piem., ierobežota pieeja kredītiestāžu finansējumam, ierobežots zināšanas par klasificētas informācijas aizsardzības prasībām u.c.) ir izaicinoši nodrošināt savas militāras nozīmes produkcijas izstrādei (un ar to saistītās informācijas apstrādei) nepieciešamo drošu izstrādes vidi, kas vienlaicīgi gan rada būtiskus drošības riskus (piem., militāras produkcijas izstrādi organizējot tam nepiemērotos apstākļos), gan samazina aizsardzības nozares jau šobrīd līdzfinansēto aizsardzības industrijas attīstības (t.sk. – inovāciju) atbalsta mehānismu efektivitāti (piem., to ietvara izstrādēm paliekot tikai prototipu fāzē, jo komersantam nav iespējas tos drošā veidā attīstīt tālāk). Lai mazinātu iepriekšminētos riskus un veicinātu aizsardzības nozares militāro inovāciju pētniecībā un izstrādē ieguldīto līdzekļu efektivitāti, AM atbilstoši šī punkta pilnvarojumam (savas kompetences un pieejamā finansējuma ietvaros) var izveidot un uz noteiktu laiku izmantot specializētu infrastruktūru (tādu, kas pielāgota aizsardzības nozares iekšējām drošības prasībām) ES KMPS ietilpstošo produktu vai preču (un saistīto tehnoloģiju) attīstības atbalstam. Noteikta laika ierobežojums nepieciešams, lai garantētu šāda ar aizsardzības industrijas darbības drošības veicināšanu saistīta atbalsta pieejamību tikai tādiem komersantiem, kas uzsāk jaunas produkcijas attīstību (pieņemot, ka projekta veiksmīgas sākotnējās attīstības gadījumā komersants turpmāk arī patstāvīgi spēs nodrošināt ar drošu izstrādes vidi saistīto prasību izpildi). Savukārt atsauce uz militārām vajadzībām izstrādātiem vai pielāgotiem produktiem ir nepieciešama, lai regulējums atbilstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pantā noteiktajam, saskaņā ar kura “b)” apakšpunktu ES dalībvalstis var veikt pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību, ciktāl šādi pasākumi iekšējā tirgū neietekmē tādu ražojumu konkurenci, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem.

Likumprojekta 13. panta otrā daļa paredz, ka  izmaksas par AM valdījumā esošas mantas izmantošanu atbilstoši faktiskajām izmaksām kompensē attiecīgais aizsardzības industrijas komersants. Šo daļu paredzēts piemērot noslēdzot līgumu vai vienošanos (piemēram, pētniecības un izstrādes līgumu, vai cita veida līgumu, atbilstoši katram konkrētajam gadījumam) par attiecīgās infrastruktūras un/vai specializētu produktu vai preču izmantošanu likumā pieļaujamajā laika periodā (kas nepārsniedz 3 gadus). Katrs gadījums tiks vērtēts atsevišķi, arī attiecībā uz kompensējamo izmaksu segšanu, jo situācijas var būt atšķirīgas, piemēram, komersants var izmantot minētos AM resursus testu veikšanai vai izmantot tos kā noliktavu. AM resursi var tikt izmantoti arī ilgtermiņa mērķiem, piemēram, stratēģiskās partnerības ietvarā vai citu līgumu ietvaros.

Attiecībā uz likumprojekta 13. panta trešā daļas AM tiesībām pārņemt aizsardzības industrijas komersantu izstrādātus militārās produkcijas prototipus vai to būtiskas sastāvdaļas (kompensējot radušās izmaksas), kurus tehnisku apsvērumu dēļ nav iespējams sertificēt (un attiecīgi – faktiski nav iespējams pārdot), norādāms, ka līdzšinējās aizsardzības industrijas attīstības atbalsta un NBS piegādes drošības politikas pasākumu realizācijas ietvaros, AM jau ir konstatēti vairāki gadījumi (piem., AM grantu ietvaros), kad pētniecības un izstrādes rezultātā komersantu rīcībā nonāk militāras nozīmes produkcijas prototipi, kas ir absolūti nepieciešami attiecīgā produkta izpildei (piem., noteikta risinājuma konceptuālas veiktspējas demonstrācijai praktiskā vidē). Atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma vai Ieroču aprites likuma interpretācijai arī šādi izstrādājumi ir uzskatāmi par ES KMPS ietilpstošām stratēģiskas nozīmes precēm, uz kurām ir attiecināmi visi ar to apriti (t.sk. uzglabāšanu vai utilizāciju) saistāmie nosacījumi. Vienlaicīgi šādu izstrādājumu pārdošana (noiets) komersantam praktiski nav iespējama, jo prototipus (to sastāvdaļas) nav iespējams sertificēt kā pilnvērtīgai (t.sk. – drošai) lietošanai paredzētu militāras nozīmes produkciju. Aizsardzības nozarei tāpat līdz šim nav bijis pamata tādus izstrādājumus iegādāties, jo to iegāde neatbilst nevienam no aizsardzības nozares pārziņā esošajos normatīvajos aktos iekļautajiem uzdevumiem. Rezultātā veidojas situācijas, kad aizsardzības nozares komersanti ir spiesti pastāvīgi uzglabāt šādus izstrādājumus bez noieta iespējām, savukārt aizsardzības nozarei (u.c. stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles institūcijām) pastāvīgi pieaug administratīvais slogs, kas saistīts ar šādu stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli. Šādu preču utilizācija pašu aizsardzības industrijas komersantu spēkiem bieži vien arī nav iespējama saistīto tehnisko prasību vai nesamērīgo izmaksu dēļ (kas atsevišķos gadījumos var būtiski pārsniegt pat paša prototipa izgatavošanas izmaksas). Vienlaicīgi AM pārņemšanas gadījumā šāda veida izstrādājumus potenciāli var izmantot NBS apmācību vajadzībām (piem., kā uzskates līdzekli Nacionālās aizsardzības akadēmijas vai Mācību vadības pavēlniecības apakšvienību ietvaros), kā muzeja eksponātu (piem., Latvijas Kara muzeja vajadzībām), vai utilizēt NBS militāro mācību ietvaros (piem., kā mērķi kaujas šaušanas apmācībai vai kā vienu no iznīcināmajiem objektiem nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas vai inženiertehnisko šķēršļu pārvarēšana mācību laikā). Likumprojekta 13. panta trešajā daļā minētās kompensējamās izmaksas ietvers visas dokumentāli pierādāmās izmaksas, kas komersantam radušās produkta prototipa (t.sk. – būtisku sastāvdaļu) izgatavošanas laikā un nepārprotami tika segtas tikai no komersanta paša līdzekļiem. Šādu kārtību plānots piemērot gan stratēģiskās partnerības ietvaros, gan attiecināt uz tādiem militāra pielietojuma prototipiem (t.sk. – to būtiskām sastāvdaļām), kuri izstrādāti nacionālo vai pārrobežu aizsardzības inovāciju atbalsta instrumentu ietvaros (piem., AM grantu sistēma, Eiropas Aizsardzības fonds utml.). Likumprojekta 13. panta regulējuma izpildei AM izstrādās iekšējo normatīvo aktu.

Likumprojekts paredz Valsts kontroles uzraudzību, kas noteikta 14. pantā. Proti, likumprojektā ir noteikta Valsts kontroles kompetence stratēģiskās partnerības un industrijas attīstības atbalsta uzraudzībā. Nemainot Valsts kontroles likumā noteikto kompetenci un nolūkā novērst iespējamo sadarbības noteikumu neatbilstošu interpretāciju, tiesiskās noteiktības veicināšanai likumprojektā ir nosakāms pilnvarojums valsts budžeta līdzekļu izlietojuma un rīcības ar publiskā sektora mantu kontrolei no Valsts kontroles puses. Likumprojektā noteiktā Valsts kontroles kompetence tiks īstenota Valsts kontroles likumā noteiktajā kārtībā, augstākajai revīzijas iestādei plānojot un veicot revīzijas.


[1] Piem., Igaunijas, Somijas, Polijas u.c.

[2] https://www.sargs.lv/lv/tehnika-un-ekipejums/2021-12-14/zviedrija-velas-iegadaties-somijas-un-latvijas-razotas-patria-6x6

[3] https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/latvija-kopa-ar-zviedriju-un-igauniju-pirks-carl-gustaf-municiju

[4] Atbilstoši Mobilizācijas likuma 9. pantam

[5] Latvijā tiek regulēts atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajam

[6] https://www.dw.com/en/germany-blocks-estonian-arms-exports-to-ukraine-report/a-60520988

[7] https://crsreports.congress.gov/product/pdf/IF/IF11551

[8] https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-eu-idUSKBN20T166

[9] https://www.cbc.ca/news/politics/arms-sales-turkey-canada-1.5984453

[10] https://www.usarcent.army.mil/Portals/1/Documents/Fact-Sheets/Army-Prepositioned-Stock_Fact-Sheet.pdf?ver=2015-11-09-165910-140

[11] https://www.nato.int/structur/ac/135/50years_nato/chapters/2_standardization.htm

[12] Balstoties uz līdzšinējo pieredzi AM konstatē, ka aizsardzības industrijas komersanti NBS nodrošinājuma jomas projektu izpildes nodrošināšanā (sevišķi saistītajā pētniecībā un izstrādē) var ieguldīt (un iegulda) arī savus līdzekļus.

[13] Vairākas pašvaldības piedāvā dažādus uzņēmējdarbības atbalsta
Instrumentus, piemēram: https://lpr.gov.lv/lv/pasvaldibu-atbalsts-uznemejiem/; https://www.liepaja.lv/uznemejiem/atbalsts-uznemejiem/;
https://www.lps.lv/uploads/docs_module/Pa%C5%A1vald%C4%ABbu%20uz%C5%86%C4%93m%C4%93jdarb%C4%ABbas%20atbalsta%20instrumenti.pdf

[14] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX%3A32021R0697

[15] Piem., VAS Elektroniskie sakari un LMT SIA iesaistes atbalsts NATO Industriālo padomnieku grupas (angļu val. NATO Industrial Advisory Group, NIAG) militārā 5G izpētes darba grupā

[16] https://www.delfi.lv/news/versijas/andris-anspoks-vai-hakatons-ir-modes-lieta.d?id=51848631

[17] https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/aizsardzibas-ministrs-atklas-bezpilota-lidaparatu-inovaciju-pasakumu

[18] https://www.sargs.lv/lv/pasakums/aizsardzibas-industrijas-hakatons-garage48-defence-makeathon-2020

[19] https://www.electronic-warfare-live.com/

[20] https://livefiringshow.com/

[21] https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/adazu-poligona-lmt-projekta-imugs-ietvaros-demonstres-5g-potencialu-autonomo-militaro

[22] http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40450787

[23] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/C5A1FA9445DB2126C225842700449420?OpenDocument)

[24] Piem., militāro ražotāju licencēšanas/sertificēšanas un kontroles procedūru ietvaros atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā un Ieroču aprites likumā noteiktai kārtībai.

[25] https://www.nato.int/structur/ac/135/50years_nato/chapters/2_standardization.htm

[26] Piem., Latvijā jau šobrīd ar bruņojuma (t.sk. munīcijas) un tā sastāvdaļu izstrādi un ražošanu nodarbojas vismaz četri AM licencēti komersanti.

[27] https://www.mfa.gov.lv/lv/strategiskas-nozimes-precu-kontrole;
https://www.mfa.gov.lv/lv/media/1653/download (6. lpp.)