25-TA-1850: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā" (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, lai atceltu nepieciešamību pēc atsevišķa nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra (turpmāk – Reģistrs), tādējādi mazinot administratīvo slogu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir atcelt atsevišķu Reģistru un no tā izrietošās prasības par manuālu uzraudzību pār nekustamā īpašuma darījumu starpnieku (turpmāk – starpnieks) kvalifikācijas dokumentiem, apdrošināšanas polisēm, maksājumu uzdevumiem par apdrošināšanas polisēm, reģistrācijas maksas izdrukām no Valsts kases portāla, izdrukām par sodāmību no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sodu reģistra un Lursoft datu bāzes. Vienlaikus tiek saglabāta prasība starpniekiem ievērot citos likumos noteiktās starpniekiem izvirzītās prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši pašreizējām Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma (turpmāk - Likums) prasībām, Ekonomikas ministrija nodrošina nepārtrauktu Reģistra ierakstu aktualizāciju kvalifikācijas dokumentiem, apdrošināšanas polisēm un to maksājumu uzdevumiem, kā arī reģistrācijas maksas izdrukām no Valsts kases portāla, izdrukām par sodāmību no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sodu reģistra, izdrukām par starpniekiem no Lursoft datu bāzes.
Būtiskākais uzraudzības aspekts, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, izmantojot tādus nekustamā īpašuma darījumus, kuros sniegti starpniecības pakalpojumi, netiktu ietekmēts. Lielākā daļa nekustamo īpašumu darījumu notiek bezskaidras naudas darījumu veidā. Savukārt, no banku iekšējās kontroles sistēmas uzbūves un nozīmes izriet, ka, lai novērstu iesaisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma un proliferācijas finansēšanā, katrai kredītiestādei ir pienākums izveidot iekšējo kontroles sistēmu (turpmāk – IKS). Šī sistēma ietver pasākumu kopumu, kas nodrošina normatīvo aktu prasību ievērošanu un aizsargā finanšu sistēmu no ļaunprātīgas izmantošanas. IKS aptver klienta izpēti, darījumu uzraudzību, ziņošanu atbildīgajām institūcijām, darbinieku apmācību, kā arī procedūras un kontroles mehānismus, lai novērtētu, mazinātu un pārvaldītu ar klientiem saistītos riskus. Pēc Latvijas Bankas noteikumiem, šī sistēma regulāri tiek pārskatīta un pielāgota aktuālajiem riskiem.
Klientu izpēti un riska novērtēšanu veic banka pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījumu gaitā. Tā nosaka klienta identitāti, noskaidro patieso labuma guvēju, novērtē klienta darbības raksturu un darījuma mērķi. Izvērtēšana notiek, izmantojot uz risku balstītu pieeju – jo augstāks potenciālais risks, jo padziļinātāka ir izpēte. Atsevišķos gadījumos, piemēram, darījumos ar politiski nozīmīgām personām vai klientiem no paaugstināta riska jurisdikcijām, banka piemēro padziļinātu izpēti. Ja nepieciešamie dati nav iegūstami, banka attiecības ar klientu pārtrauc.
Aizdomīgu darījumu ziņošana un līdzekļu iesaldēšana notiek, ja banka konstatē aizdomīgu darījumu – piemēram, ka finanšu līdzekļi varētu būt noziedzīgi iegūti vai saistīti ar sankciju pārkāpumu –, tā nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID), izmantojot goAML sistēmu. Ziņojumā jāiekļauj darījuma detaļas, darījuma dalībniekus, izmantotās IP adreses, kā arī bankas veikto darbību aprakstu. Ja rodas pamatotas aizdomas, banka var atturēties no darījuma veikšanas. Šādos gadījumos FID var izdot rīkojumu par finanšu līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, bet pēc detalizētas analīzes – arī par ilgtermiņa iesaldēšanu līdz sešiem mēnešiem.
Tāpat arī ņemams vērā, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pants “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi” nosaka, ka:
(1) Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 euro. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
(11) Šā panta pirmajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.
Būtiskākais uzraudzības aspekts, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, izmantojot tādus nekustamā īpašuma darījumus, kuros sniegti starpniecības pakalpojumi, netiktu ietekmēts. Lielākā daļa nekustamo īpašumu darījumu notiek bezskaidras naudas darījumu veidā. Savukārt, no banku iekšējās kontroles sistēmas uzbūves un nozīmes izriet, ka, lai novērstu iesaisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma un proliferācijas finansēšanā, katrai kredītiestādei ir pienākums izveidot iekšējo kontroles sistēmu (turpmāk – IKS). Šī sistēma ietver pasākumu kopumu, kas nodrošina normatīvo aktu prasību ievērošanu un aizsargā finanšu sistēmu no ļaunprātīgas izmantošanas. IKS aptver klienta izpēti, darījumu uzraudzību, ziņošanu atbildīgajām institūcijām, darbinieku apmācību, kā arī procedūras un kontroles mehānismus, lai novērtētu, mazinātu un pārvaldītu ar klientiem saistītos riskus. Pēc Latvijas Bankas noteikumiem, šī sistēma regulāri tiek pārskatīta un pielāgota aktuālajiem riskiem.
Klientu izpēti un riska novērtēšanu veic banka pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījumu gaitā. Tā nosaka klienta identitāti, noskaidro patieso labuma guvēju, novērtē klienta darbības raksturu un darījuma mērķi. Izvērtēšana notiek, izmantojot uz risku balstītu pieeju – jo augstāks potenciālais risks, jo padziļinātāka ir izpēte. Atsevišķos gadījumos, piemēram, darījumos ar politiski nozīmīgām personām vai klientiem no paaugstināta riska jurisdikcijām, banka piemēro padziļinātu izpēti. Ja nepieciešamie dati nav iegūstami, banka attiecības ar klientu pārtrauc.
Aizdomīgu darījumu ziņošana un līdzekļu iesaldēšana notiek, ja banka konstatē aizdomīgu darījumu – piemēram, ka finanšu līdzekļi varētu būt noziedzīgi iegūti vai saistīti ar sankciju pārkāpumu –, tā nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID), izmantojot goAML sistēmu. Ziņojumā jāiekļauj darījuma detaļas, darījuma dalībniekus, izmantotās IP adreses, kā arī bankas veikto darbību aprakstu. Ja rodas pamatotas aizdomas, banka var atturēties no darījuma veikšanas. Šādos gadījumos FID var izdot rīkojumu par finanšu līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, bet pēc detalizētas analīzes – arī par ilgtermiņa iesaldēšanu līdz sešiem mēnešiem.
Tāpat arī ņemams vērā, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pants “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi” nosaka, ka:
(1) Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 euro. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
(11) Šā panta pirmajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Starpniekiem, kas ir fiziskas personas, nepieciešams reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam, bet juridiskām personām vai personālsabiedrībām Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā. Līdz ar to vēl viens Reģistrs Ekonomikas ministrijas pārvaldībā dublē pienākumus, kurus veic VID starpnieku pārbaudes laikā un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrs, apkopojot datus par aktīvām juridiskām personām un personālsabiedrībam.
Turklāt, kopš Reģistra izveides līdz 2025.gadam nav konstatēta neviena fiziskā persona, kas ir reģistrējusies Reģistrā un kas nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicējs.
Katru gadu starpnieks Ekonomikas ministrijai iesniedz iesniegumu un tam pievieno likumā noteiktos dokumentus. Tiek prezumēts, ka šo prasību izpilde aizņem starpniekam aptuveni 4 stundas, radot ne tikai tiešu finansiālo slogu (40 EUR maksa par sākotnējo reģistrāciju vai ikgadējo uzraudzības maksu), bet arī administratīvo slogu – laiku, kas jāpatērē nepieciešamās informācijas sagatavošanai. Ņemot vērā, ka uz 2025. gada 14. augustu aktīvi ir 928 starpnieki, tiešais finansiālais slogs, kas saistīts ar 40 EUR maksājumu, veido 37 120 EUR gadā.
Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2025. gadā vidējā stundas darba samaksa privātajā sektorā ir 11,60 EUR. Attiecīgi, ja vidēji starpnieki patērē 4 stundas, tad administratīvais slogs kopumā 928 starpniekiem izmaksā 43 059,20 EUR.
Norādāms, ka Ekonomikas ministrijai reģistra uzturēšana, kā arī administratīvā akta izdošana ir laikietilpīgs process un rada administratīvo slogu. Kopumā tiek vērtēts, ka Ekonomikas ministrijā reģistra uzturēšanai tiek veltīts vidēji 2110 stundas gadā. Uzturēšanas izmaksas gadā tiek plānotas 40 554 euro apmērā.
Tādējādi nepieciešamība veikt konstantu starpnieku uzraudzību rezultējas administratīvajā slogā gan starpniekiem, gan Ekonomikas ministrijai.
Līdz ar to ir nepieciešams izslēgt prasību starpniekiem reģistrēties Reģistrā un attiecīgi arī nepieciešams pārtraukt Reģistra uzturēšanu, paredzot, ka uz starpnieku atstājams spēkā pienākums, gadījumā ja starpnieks ir fiziska persona - reģistrēties VID, kā saimnieciskās darbības veicējam, savukārt gadījumā ja starpnieks ir juridiska persona – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.
Turklāt, kopš Reģistra izveides līdz 2025.gadam nav konstatēta neviena fiziskā persona, kas ir reģistrējusies Reģistrā un kas nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicējs.
Katru gadu starpnieks Ekonomikas ministrijai iesniedz iesniegumu un tam pievieno likumā noteiktos dokumentus. Tiek prezumēts, ka šo prasību izpilde aizņem starpniekam aptuveni 4 stundas, radot ne tikai tiešu finansiālo slogu (40 EUR maksa par sākotnējo reģistrāciju vai ikgadējo uzraudzības maksu), bet arī administratīvo slogu – laiku, kas jāpatērē nepieciešamās informācijas sagatavošanai. Ņemot vērā, ka uz 2025. gada 14. augustu aktīvi ir 928 starpnieki, tiešais finansiālais slogs, kas saistīts ar 40 EUR maksājumu, veido 37 120 EUR gadā.
Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2025. gadā vidējā stundas darba samaksa privātajā sektorā ir 11,60 EUR. Attiecīgi, ja vidēji starpnieki patērē 4 stundas, tad administratīvais slogs kopumā 928 starpniekiem izmaksā 43 059,20 EUR.
Norādāms, ka Ekonomikas ministrijai reģistra uzturēšana, kā arī administratīvā akta izdošana ir laikietilpīgs process un rada administratīvo slogu. Kopumā tiek vērtēts, ka Ekonomikas ministrijā reģistra uzturēšanai tiek veltīts vidēji 2110 stundas gadā. Uzturēšanas izmaksas gadā tiek plānotas 40 554 euro apmērā.
Tādējādi nepieciešamība veikt konstantu starpnieku uzraudzību rezultējas administratīvajā slogā gan starpniekiem, gan Ekonomikas ministrijai.
Līdz ar to ir nepieciešams izslēgt prasību starpniekiem reģistrēties Reģistrā un attiecīgi arī nepieciešams pārtraukt Reģistra uzturēšanu, paredzot, ka uz starpnieku atstājams spēkā pienākums, gadījumā ja starpnieks ir fiziska persona - reģistrēties VID, kā saimnieciskās darbības veicējam, savukārt gadījumā ja starpnieks ir juridiska persona – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.
Risinājuma apraksts
Ar šo likumprojektu tiek paredzēts:
1. Izslēgt Ekonomikas ministrijas uzturēto Reģistru, tādējādi pārtraucot tā uzturēšanu un atceļot maksu par reģistrāciju.
2. Ar Ekonomikas ministrijas uzturētā Reģistra izslēgšanu, aizstāt vārdus “Ekonomikas ministrija” ar “Valsts ieņēmumu dienests”, nosakot VID kompetenci veikt starpnieku atbilstības pārbaudes.
3. No Likuma izslēdzot Ekonomikas Ministrijas uzturēto Reģistru, noteikt, ka starpniekiem joprojām jāievēro noteiktās prasības, tostarp, uzsākot darbību ar NACE kodu 6831. Attiecīgi ar likumprojektu iekļauta atsauce uz minēto kodu.
4. No Likuma izslēdzot Ekonomikas Ministrijas uzturēto Reģistru, izslēgt arī prasību starpniekiem informēt Ekonomikas ministriju par apdrošināšanas gadījumiem un iesniegt apdrošināšanas polisi. Turpmāk nepieciešami atbilstoši grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi”.
5. No Likuma izslēdzot Ekonomikas Ministrijas uzturēto Reģistru, saglabāt prasību pēc profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, par kuras esamību atbild starpnieks.
6. No Likuma izslēdzot Ekonomikas Ministrijas uzturēto Reģistru, ar likumprojektu tiek noteikts jaunā redakcijā administratīvā pārkāpuma sastāvs, aizstājot pienākumu reģistrēties ar pienākumu nodrošināt atbilstību starpniekam noteiktajām prasībām.
1. Izslēgt Ekonomikas ministrijas uzturēto Reģistru, tādējādi pārtraucot tā uzturēšanu un atceļot maksu par reģistrāciju.
2. Ar Ekonomikas ministrijas uzturētā Reģistra izslēgšanu, aizstāt vārdus “Ekonomikas ministrija” ar “Valsts ieņēmumu dienests”, nosakot VID kompetenci veikt starpnieku atbilstības pārbaudes.
3. No Likuma izslēdzot Ekonomikas Ministrijas uzturēto Reģistru, noteikt, ka starpniekiem joprojām jāievēro noteiktās prasības, tostarp, uzsākot darbību ar NACE kodu 6831. Attiecīgi ar likumprojektu iekļauta atsauce uz minēto kodu.
4. No Likuma izslēdzot Ekonomikas Ministrijas uzturēto Reģistru, izslēgt arī prasību starpniekiem informēt Ekonomikas ministriju par apdrošināšanas gadījumiem un iesniegt apdrošināšanas polisi. Turpmāk nepieciešami atbilstoši grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi”.
5. No Likuma izslēdzot Ekonomikas Ministrijas uzturēto Reģistru, saglabāt prasību pēc profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, par kuras esamību atbild starpnieks.
6. No Likuma izslēdzot Ekonomikas Ministrijas uzturēto Reģistru, ar likumprojektu tiek noteikts jaunā redakcijā administratīvā pārkāpuma sastāvs, aizstājot pienākumu reģistrēties ar pienākumu nodrošināt atbilstību starpniekam noteiktajām prasībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz samazināt administratīvo slogu no visu iesaistīto iestāžu puses, kā arī nodrošina, ka starpniekiem pašiem jāveic visu dokumentu aktualizācija, gadījumā, ja tiks veikts pieprasījums vai veikta pārbaude par starpnieku atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Tiks samazināts administratīvais slogs starpniekiem - fiziskajām personām, jo tiks atcelts pienākums starpniekiem reģistrēties Ekonomikas ministrijas uzturētajā reģistrā un reizi gadā vai nu iesniegt sākotnējo reģistrācijas iesniegumu, vai sniegt ikgadējo informāciju.
Juridiskās personas
- Juridiskās personas, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz mazināt administratīvo slogu no visu iesaistīto iestāžu puses, vienlaikus nodrošinot, ka starpniekiem pašiem jāveic visu dokumentu aktualizācija, gadījumā, ja starpnieks saņems pieprasījumus, pārbaudes procesa par starpnieka atbilstību likumā noteiktajām prasībām ietvaros, no VID. Tiks samazināts administratīvais slogs, jo starpniekiem vairs nebūs ik gadu jāiesniedz Ekonomikas ministrijā aktualizēta dokumentācija. Kā arī komersanta - starpnieka reģistrācija turpmāk notiks tikai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā nevis Komercreģistrā un Ekonomikas ministrijas uzturētajā Reģistrā un VID.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks mazināts administratīvais slogs un nodrošināta droša un uzticama starpniecības pakalpojumu sniegšana.
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka par starpnieku var būt fiziska persona, kas ir reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs vai juridiska persona, vai personālsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā, vai Eiropas Savienības pilsonis, vai Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants. Līdz ar to Ekonomikas ministrijas uzturētais Reģistrs daļēji dublē tos pienākumus, kurus veic VID starpnieku pārbaudes laikā un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra uzturētais Komercreģistrs, apkopojot datus par aktīvām juridiskām personām un personālsabiedrībam.
Saskaņā ar Likuma 7. un 14. pantu starpniekam ir pienākums reģistrēties Ekonomikas ministrijas uzturētajā reģistrā un reizi gadā sniegt informāciju saistībā ar normatīvajā aktā noteikto prasību izpildi.
Tādējādi, ik gadu starpnieks Ekonomikas ministrijai iesniedz iesniegumu un tam pievieno likumā noteiktos dokumentus. Tiek prezumēts, ka šo prasību izpilde aizņem starpniekam aptuveni 1–8 stundas, radot ne tikai tiešu finansiālo slogu (40 EUR maksa par sākotnējo reģistrāciju vai ikgadējo uzraudzības maksu), bet arī administratīvo slogu – laiku, kas jāpatērē nepieciešamās informācijas sagatavošanai.
Ar grozījumiem tiks atcelta šī prasība, tādējādi mazinot administratīvo slogu un radot pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka par starpnieku var būt fiziska persona, kas ir reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs vai juridiska persona, vai personālsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā, vai Eiropas Savienības pilsonis, vai Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants. Līdz ar to Ekonomikas ministrijas uzturētais Reģistrs daļēji dublē tos pienākumus, kurus veic VID starpnieku pārbaudes laikā un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra uzturētais Komercreģistrs, apkopojot datus par aktīvām juridiskām personām un personālsabiedrībam.
Saskaņā ar Likuma 7. un 14. pantu starpniekam ir pienākums reģistrēties Ekonomikas ministrijas uzturētajā reģistrā un reizi gadā sniegt informāciju saistībā ar normatīvajā aktā noteikto prasību izpildi.
Tādējādi, ik gadu starpnieks Ekonomikas ministrijai iesniedz iesniegumu un tam pievieno likumā noteiktos dokumentus. Tiek prezumēts, ka šo prasību izpilde aizņem starpniekam aptuveni 1–8 stundas, radot ne tikai tiešu finansiālo slogu (40 EUR maksa par sākotnējo reģistrāciju vai ikgadējo uzraudzības maksu), bet arī administratīvo slogu – laiku, kas jāpatērē nepieciešamās informācijas sagatavošanai.
Ar grozījumiem tiks atcelta šī prasība, tādējādi mazinot administratīvo slogu un radot pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus
samazinās
Vērtības nozīme:
11,60
euro
4,00
stundas
928
starpnieki
1
reizes
-43 059,20
Katru gadu starpnieks Ekonomikas ministrijai iesniedz iesniegumu un tam pievieno likumā noteiktos dokumentus. Tiek prezumēts, ka šo prasību izpilde aizņem starpniekam aptuveni 1–8 stundas, tādējādi pieņemams, ka vidēji starpniekam iesnieguma iesniegšana aizņem četras stundas. Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2025. gadā vidējā stundas darba samaksa privātajā sektorā ir 11,60 EUR. 2025. gada 14. augustā Reģistrā ir reģistrēti 928 starpnieki.
Kopā
-43 059,20
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
40 554
0
40 554
-40 554
40 554
-40 554
-40 554
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
40 554
0
40 554
-40 554
40 554
-40 554
-40 554
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
40 554
0
40 554
-40 554
40 554
-40 554
-40 554
2.1. valsts pamatbudžets
40 554
0
40 554
-40 554
40 554
-40 554
-40 554
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 7. panta ceturto daļu izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 603 nosaka, ka:
• par personas reģistrēšanu Reģistrā tiek iekasēta vienreizēja maksa 40 EUR;
• par uzraudzību – ikgadēja maksa 40 EUR.
Minētās maksas tiek ieskaitītas valsts pamatbudžetā.
• par personas reģistrēšanu Reģistrā tiek iekasēta vienreizēja maksa 40 EUR;
• par uzraudzību – ikgadēja maksa 40 EUR.
Minētās maksas tiek ieskaitītas valsts pamatbudžetā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2020. gada 29.septembra noteikumi Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrija turpmāk vairs neuzturēs Reģistru, plānots veikt grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 29.septembra noteikumos Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi”
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr.805 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka kvalifikācijas celšanas pasākumiem”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrija turpmāk vairs neuzturēs Reģistru, plānots veikt grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 805 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka kvalifikācijas celšanas pasākumiem”
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2020. gada 29.septembra noteikumi Nr. 603 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrija turpmāk vairs neuzturēs Reģistru, spēku zaudēs Ministru kabineta 2020. gada 29.septembra noteikumi Nr. 603 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu”
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrija turpmāk vairs neuzturēs Reģistru, papildus plānots veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi”, Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr.805 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka kvalifikācijas celšanas pasākumiem”, kā arī tiks spēku zaudēs Ministru kabineta noteikumi Nr. 603 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Ekonomikas ministrijai un VID samazināsies uzdevumu apjoms saistībā ar Likumprojektā paredzēto administratīvo atbildību.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi