Anotācija

Šobrīd spēkā esošais Likums neietver tiesisko ietvaru pētniecības rezultātu, tai skaitā zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijai, proti, nacionālā līmeņa regulējums nenosaka valsts zinātnisko institūciju konsekventu un skaidru rīcību un tiesisko noteiktību rīkoties gadījumos, kad to darbības rezultātā radušās jaunas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai auga šķirnestiesības. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 12. maija protokola Nr. 32 5.§ 2. punktam Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju, tika uzdots izstrādāt un Izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi zinātniskās darbības likumā”, ietverot nosacījumus pētniecības rezultātu, tai skaitā tehnoloģiju tiesību komercializācijai. Turklāt arī Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Nr. 23.1., kas paredz, ka jāizveido inovācijas ekosistēma, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. Šāds uzdevums nozīmē veidot arī inovāciju ekosistēmas attīstībai labvēlīgu normatīvo vidi, tostarp attiecībā uz līdz šim neatrisināto jautājumu par tiesiskā ietvara izveidi valsts zinātnisko institūciju zinātības un tiesību komercializācijai.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijas normatīvais regulējums neparedz kārtību kādā valsts zinātniskās institūcijas var veikt ieguldījumus jaunu uzņēmumu veidošanā vai sniegt ieguldījumu esošos uzņēmumos, kā arī Eiropas Savienībā regulētos ieguldījumu fondos un citos finanšu instrumentos, ir nepieciešams noteikt tiesisku regulējumu valsts zinātniskajām institūcijām ļaut ieguldīt finansējumu jaunos vai esošos uzņēmumos, lai sasniegtu to izstrādātās investīciju un tehnoloģiju pārneses stratēģijas mērķus.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt regulējumu attiecībā uz valsts zinātniskās institūcijas tiesībām uz publiskā finansējuma rezultātā radītu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kā arī noteikt deleģējumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas sniegtu skaidru tiesiskā regulējuma ietvaru un noteiktu par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību, vienlaikus atļaujot Ministru kabinetam apstiprināt atbalsta programmas tiesību uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni  komercializācijai. Tāpat likumprojekts ietver attiecīgus terminu skaidrojumus un attiecīgus ar komercializāciju saistītus grozījumus citos Zinātniskās darbības likuma pantos.

Lietotie termini
Ar nolūku radīt tiesisko noteiktību un vienotu izpratni par likumprojektā lietoto terminoloģiju, tiek svītrots likumprojekta 1. panta pirmās daļas 2.1 apakšpunkts, šī punkta redakciju pilnveidojot un integrējot kā Likuma 1. panta pirmās daļas 12. punktu. Ar likumprojektu tiek precizēts Likumā lietotais termins “saimnieciskā izmantošana (komercializācija)”, aizstājot to ar terminu “komercializācija” (attiecīgajā locījumā). Likumprojekts paredz, ka noteiktās likuma daļās pirms vārdiem “izgudrojums vai augu šķirne” tiek iekļauti vārdi “zinātība un tehnoloģijas” (attiecīgajā locījumā).
Tiesiskās noteiktības nolūkos ar likumprojektu tiek nošķirts, kas ir zinātības un tehnoloģijas pārnese, kā arī kas ir zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācija. Zinātības un tehnoloģijas pārnese ir noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā veicot zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializāciju. Šāda pārnese var nozīmēt arī zinātības un tehnoloģijas pārnesi no vienas valsts zinātniskās institūcijas uz citu vai zinātības un tehnoloģijas pārnesi, piemēram, lekciju veidā bez komercializācijas nolūka, bet lai šī zinātības vai tehnoloģijas varētu tikt izmantotas un attīstītas citā jomā vai kontekstā. Savukārt, tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija — zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju izplatīšana un nodošana, tai skaitā, zinātības un tehnoloģiju tiesību saimnieciskā izmantošana, tai skaitā, mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni atsavināšana, tai skaitā licencēšana, patenta un selekcionāra tiesību nodošana. 
Vienlaikus tiek noteikts, ka valsts zinātniskā institūcija ir valsts zinātniskais institūts (publiska aģentūra, atvasināta publiska persona, valsts augstskolas struktūrvienība), valsts augstskola - atvasināta publiska persona, valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona, kā arī citas publiskās institūcijas, kuru iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.

Deleģējuma noteikšana
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets nosaka par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas tiesību, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas un atlīdzības noteikšanas kārtību. Minētajos Ministru kabineta noteikumos potenciāli būtu nepieciešams noteikt skaidru tiesiskā regulējuma ietvaru, kas noteiktu par publiskie līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializāciju un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību. Minētos Ministru kabineta noteikumus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju un valsts zinātniskās institūcijas pārstāvošām asociācijām (piemēram, Latvijas universitāšu asociācija, Valsts zinātnisko institūtu asociācija u.c.). 
Tāpat tiek noteikts, ka Ministru kabinets var izdot citus tiesību aktus, tai skaitā, atbalsta programmas zinātības un tehnoloģiju pārnesei, kas var ietvert:
1) attiecīgās komercdarbības atbalsta programmas zinātības un tehnoloģiju, tiesību komercializēšanai pieejamo finansējumu;
2) kārtību un kritērijus, kādā tiek piešķirts komercdarbības atbalsts zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializēšanai;
3) atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializēšanai;
4) atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības;
5) citus komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumus.

Mantisko tiesību nodošana un atlīdzības kārtība
Par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācija rada papildu ekonomisko vērtību. Ar nolūku nodrošināt valsts zinātnisko institūciju spējas komercializēt to rīcībā esošās zinātības un tehnoloģijas tiesības, tai skaitā, lai nodrošinātu, piemēram, 1.2.1.4. pasākuma ietvaros pētniecības rezultātu komercializācijas fonda darbību, ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā, radot tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijai. Likumprojekta izpratnē tehnoloģija ir zinātība un metodes, kas ir pamatā produktu, procesu, sistēmu vai citu pielietojumu izstrādei un ieviešanai.
Normatīvais ietvars, kas nosaka iespējas valsts zinātniskajām institūcijām iesaistīties un īstenot zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializāciju, ir svarīgs aspekts kopējā pētniecības rezultātu pārnešanā uz uzņēmējdarbības vidi un inovāciju attīstīšanā. Zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas process stimulē inovāciju attīstību, radot iespēju uz šīs zinātības un tehnoloģijas tiesību pamata radīt komerciālus, tirgū ieviešamus risinājumus. Zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācija, cita starpā, īstenojama, piemēram, kā spin-off uzņēmuma veidošana, kas nozīmē, ka valsts zinātniskā institūcija var izveidot jaunus uzņēmumus (spin-off), kas specializējas valsts zinātniskajā institūcijā radītās zinātības un tehnoloģijas komercializācijā. Spin-off uzņēmumi tiek dibināti ar zinātnieku vai uzņēmēju līdzdalību un izmanto valsts zinātniskās institūcijas intelektuālo īpašumu. Tāpat bieži izmantots zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas veids ir licencēšana, kas praksē nozīmē, ka valsts zinātniskās institūcijas var izsniegt licenci uzņēmumiem, lai tie izmantotu izstrādāto tehnoloģiju vai zinātību. Šāda licence var ietvert nosacījumus par maksājumu kārtību, procentiem, kas pienākas valsts zinātniskajai institūcijai no ieņēmumiem, vai ietvert citus nosacījumus. Tāpat zinātību un tehnoloģiju var pārdot, kas ir visvienkāršākais risinājums. Valsts zinātniskā institūcija var pārdod tās rīcībā esošo zinātību vai tehnoloģiju citam uzņēmumam vai trešajai pusei par noteiktu samaksu, nodrošinot, ka zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes tiesības tiek komercializētas valstij pēc iespējas finansiāli izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām.

Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti, t.sk. nodrošinot, ka tajos ir noregulēts, ka ar valsts zinātniskās institūcijas starpniecību netiek piešķirts komercdarbības atbalsts mantisko tiesību ieguvējam (ievērojot līdzvērtīgu tirgus cenu) vai arī, ja valsts zinātniskā institūcija atsavina tai piederošās mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģijām, izgudrojumu vai augu šķirnēm saimnieciskās darbības veicējam par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, tā paredz komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu šī komercdarbības atbalsta sniegšanā. Komercdarbības atbalsta sniegšana nozīmē paredzēt normas, kā valsts zinātniskā institūcija nodos komercdarbības atbalstu tālāk. Ja šādi nosacījumi šobrīd nav valsts zinātnisko institūciju iekšējās kārtībās, tad attiecīgi valsts zinātniskajai institūcijai ir pienākums ietver savās iekšējās kārtībās komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
Ja projekts tiek komercializēts, potenciāls nelikumīga komercdarbības atbalsta sniegšanas risks ar valsts zinātnisko institūciju starpniecību izslēdzams, ja tiek nodrošināts, ka valsts zinātniskā institūcija savas mantiskās tiesības uz izgudrojumu mantisko tiesību ieguvējiem nodod tādā veidā, kas pierāda, ka tās saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai. Valsts zinātniskā institūcija atbilstību tirgus cenai var pierādīt vienā no veidiem, kas paredzēts Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" (2022/C 414/01) 30.punktam, kas apraksta vairākas metodes, kā nonākt pie tirgus cenas.
Saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai, ja tā nodrošina visu saimniecisko labumu attiecīgajām valsts zinātniskajām institūcijām un ir piemērota viena no šim procedūrām, kas ietverti tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtībā:
1) kompensācijas summa ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru;
2) neatkarīgs ekspertu vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;
3) pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra kā pārdevēja var pierādīt, ka tā patiesi vienojās par kompensāciju ar nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošiem nosacījumiem, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, un vienlaikus ir ņēmusi vērā savus likumīgos mērķus;
4) gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešajām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.

Metode, kādā nonākt līdz līdzvērtīgai tirgus cenai, ir valsts zinātniskās institūcijas izvēles tiesības, tātad – attiecīgi var būt dažādi risinājumi, ko nosaka lielākoties ekonomiskais izdevīgums, taču var būt arī netiešie ieguvumi, kurus valsts zinātniskās institūcijas var ņemt vērā, izvēloties zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācijas veidus, piemēram, turpmākās iespējas noslēgt citus līgumus ar trešo pusi utt.
Valsts zinātniskā institūcijai ir jānodrošina, ka atlīdzība, ko tā saņem ir jābūt līdzvērtīgai tirgus cenai. Ja atlīdzība ir zemāka par tirgus cenu, tad tas ir labums atlīdzības maksātājam un attiecīgi starpība ir komercdarbības atbalsts. Šajā gadījumā valsts zinātniskajai institūcijai jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi projekta saņēmējam jeb atlīdzības maksātājam.

Vienlaikus likumprojekts tiek papildināts ar normu, kas paredz, ka gadījumā, ja zinātniekam izdodas izgudrojumu komercializēt 5 gadu laikā, tad valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību. Līdzīgi kā tas ir šobrīd normā, kas paredz tiesības izgudrotājam saņemt taisnīgu atlīdzību, ja valsts zinātniskā institūcija komercializē izgudrojuma tiesības. 5 gadi ir optimāls laika posms, kas sniedz iespēju konkrētas valsts zinātniskās institūcijas izgudrotājam vai selekcionāram, iegūstot tiesības uz zinātību un tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, nostiprināt šīs tiesības (piemēram, sagatavojot, iesniedzot un nostiprinot Eiropas Savienības vai Eiropas patenta vai starptautiskā patenta pieteikumu), kas var vidēji ilgt 2-3 gadus, atlikušos 2-3 gados veltot komercializācijai, no kuras gūstot ieņēmumus, attiecīgi nodrošinot konkrētai valsts zinātniskajai tiesības uz taisnīgu atlīdzību.

Likumdevējs 2013.gadā, pieņemot attiecīgos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, ir vērtējis apstākli, ka var būt gadījumi, kad valsts zinātniskajai institūcijai nav komerciāli izdevīgi turpināt nodrošināt izgudrojuma aizsardzību, ņemot vērā, ka ne visiem izgudrojumiem piemīt komercializācijas potenciāls, tādējādi valsts zinātniskajām institūcijām tika paredzētas tiesības pieņemt lēmumu ne tikai par mantisko tiesību uz izgudrojumu paturēšanu, bet arī par nodošanu pašam izgudrotājam, kas praksē tiek īstenots, ja zinātniskās darbības rezultātam nepiemīt komercializācijas potenciāls – pastāv liela iespēja, ka ienākumi no intelektuālā īpašuma komercializācijas nepārsniegs tā aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus.
Pasaulē ir veikti neskaitāmi pētījumi, kas ir pierādījuši, ka tikai neliels izgudrojumu skaits tiek patentēts un komercializēts. Tā, piemēram, Mičiganas Valsts universitātes tehnoloģiju komercializācijas izpilddirektors Ričards Čila (Richard W. Chylla) norāda, ka tikai 5-10 % akadēmisko patentu pieteikumu tiek komercializēti. Savukārt Pitsburgas Universitātes inovāciju un uzņēmējdarbības prorektors un Inovāciju institūta direktors Evans Fačers (Evan Facher) paskaidro, ka “sākumā nav zināms, vai kāds produkts tiks līdz komercializācijas procesam, iespējams, kāds cits izgudrojums ir bijis jau izstrādes stadijā un ticis komercializēts pirmais. (Resurss pieejams: https://research.uh.edu/the-big-idea/university-research-explained/from-concept-to-commercialization-supporting-ip-in-our-universities/).
Ņemot vērā, ka ne visi izgudrojumi ir patentējami, no 2020. gada sākuma Patentu valdes pilotprojekta ietvaros Latvijas izgudrotājiem, pētniekiem un uzņēmējiem nodrošina iespēju pārbaudīt sava izgudrojuma patentspēju Eiropas Patentu iestādē. Tādējādi, izmantojot patentmeklēšanas pakalpojumu, izgudrotāji var iegūt informāciju par sava izgudrojuma patentspēju un pārliecināties, ka izgudrojums ir jauns un tam ir izgudrojuma līmenis, vai gluži pretēji, ka tam netiks piešķirts patents.
Līdz ar to ne visi izgudrojumi būs patentējami, tāpat kā ne visi patentēti izgudrojumi būs komercializējami. Tādējādi ir īpaši svarīgi radīt tādu sistēmu, kas palielinātu zinātnisko darbinieku motivāciju turpināt radīt jaunus izgudrojumus, ir svarīgi saglabāt līdzsvaru esošajā tiesību sistēmā, kad valsts zinātniskā institūcija var izmantot savas mantiskās tiesības, komercializējot izgudrojumu, taču gadījumā, kad tā, izvērtējot nesaskata komerciālu potenciālu kādu no izgudrojumiem komercializēt vai uzturēt, tā var atteikties no mantiskajām tiesībām par labu izgudrotājam.
Tāpat norādāms, ka, lai gan mantiskās tiesības uz izgudrojumu pieder darba devējam, izgudrotājam kā autoram jau ar darba radīšanas brīdi pieder personiskās tiesības, kas nav atsavināmas uz šo izgudrojumu, proti, autorību — tiesības tikt atzītam par autoru; izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots; darba atsaukšanu — tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam; u.c. (Autortiesību likuma 14.pants). Vienlaikus, arī Patentu likums nosaka, ka izgudrotājam neatkarīgi no tā, kas ir pieteicējs vai patenta īpašnieks, ir neatsavināmas personiskās tiesības uz autorību — tiesības tikt atzītam par izgudrotāju; vārdu — tiesības tikt norādītam par izgudrotāju patentu pieteikumā un visos ar izgudrojuma patentēšanu saistītajos dokumentos un publikācijās vai arī atteikties no šīm tiesībām, rakstveidā pieprasot Patentu valdei, lai viņa vārds netiktu norādīts (Patentu likuma 14.pants).

Vienlaikus, gadījumos, kad tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija būtu saistīta ar komercnoslēpuma nodošanu, pusēm būtu jāslēdz savstarpējs līgums, kurā tiktu atrunāti nosacījumi un ierobežojumus tam, kādā veidā informācija, kas satur komercnoslēpumu, drīkst tikt izmantota (kad jāsaņem atļaujas).

Ar likumprojektu tiek noteiktas valsts zinātniskās institūcijas tiesības par publiskiem līdzekļiem finansēta zinātniskā pētījuma rezultātā radītu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Tāpat likumprojektā precizētas valsts zinātnisko institūciju darbinieku, kuru darba pienākumi ietver izgudrotāja darbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, mantiskās tiesības uz zināšanām un tehnoloģijām. Paredzēts, ka mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni piederēs valsts zinātniskajai institūcijai, ar kuru darbinieks vai darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Savukārt, ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts pētījums un tā ietvaros zinātību un tehnoloģiju radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šādu zinātību un tehnoloģiju nosaka līgums, saskaņā ar kuru zinātniskais pētījums īstenots.

Vienlaikus tiek precizēts, ka gadījumos, kad valsts zinātniskā institūcija, izvērtējusi attiecīgās zinātības un tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komercializācijas potenciālu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegt patenta pieteikumu vai iesniegumu selekcionāra tiesību piešķiršanai uz augu šķirni vai jebkādā citā veidā pieteikt vai izmantot mantiskās tiesības uz zinātības, tehnoloģijas vai izgudrojuma tiesībām, kā arī paziņo darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par savu nodomu šīs mantiskās tiesības izmantot. Ja valsts zinātniskā institūcija trīs mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu izmantot šīs mantiskās tiesības vai no tām atsakās, tiesības uz izgudrojumu, zinātību, tehnoloģiju vai selekcionāra tiesības uz augu šķirni var izmantot darbinieks, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Paziņošanas kārtību regulē valsts zinātniskās institūcijas iekšējie normatīvie akti,  t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.

Likumprojektā precizēta arī lēmumu pieņemšanas procedūra attiecībā uz mantisko tiesību uz jaunu zinātību. tehnoloģiju, izgudrojuma vai auga šķirnes reģistrēšanu. Ņemot vērā, ka Zinātniskās darbības likumā līdz šim nav atrunāta procedūra, ka valsts zinātniskā instituūcija var atteikties no mantiskajām tiesībām, likumprojekts tiek noteikta kārtība, kādā valsts zinātniskā institūcija, kura ir reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, var atteikties no šīm tiesībām, ja tā pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību uzturēšana nav komerciāli izdevīga vai mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni reģistrāciju ir atteikusi iestāde, kas nodrošina šo tiesību reģistrāciju. Šādā gadījumā valsts zinātniskā institūcija var vienoties ar darbinieku, kurš ir radījis attiecīgo zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai,  t.sk. nodrošinot, ka valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja attiecināms.
aktualizētas esošās normas, kas nosaka, ka valsts zinātniskā institūcija nodrošina tās tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai auga šķirni aizsardzību, tai skaitā veic zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai auga šķirnes tiesību komercializāciju valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai. Visbeidzot, tiek precizētas esošās Likuma normas, nosakot, ka valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai auga šķirni ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai auga šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem valsts zinātniskās institūcijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu veikšanas kārtība
Likumprojektā iekļauti valsts zinātnisko institūciju saimnieciskās darbības un intelektuālā īpašuma noteikumi. Attiecīgi tiek noteikts, ka valsts zinātniskā institūcija saskaņā ar tās izstrādātu investīciju un tehnoloģiju pārneses stratēģiju īsteno mērķgrupu inovāciju, uzņēmējspēju veicinošus, tehnoloģiju un zināšanu pārneses mērķtiecīgu procesu, ietverot gan atbalsta, gan motivāciju programmu izstrādi un ieviešanu, tā ietvaros paredzot gan finanšu, gan citu resursu ieguldījumus.
Vienlaikus tiek noteikts, lai nodrošinātu valsts zinātniskās institūcijas finanšu kapacitāti, tā var piesaistīt investīcijas un aizņēmumus pētniecības un attīstības veicināšanai. 
Zinātības un tehnoloģijas tiesību komercializācija, cita starpā, īstenojama, piemēram, kā jaunu uzņēmuma veidošana, kas nozīmē, ka valsts zinātniskā institūcija var izveidot jaunus uzņēmumus (spin-off), kas specializējas valsts zinātniskajā institūcijā radītās zinātības un tehnoloģijas komercializācijā. Spin-off uzņēmumi tiek dibināti ar zinātnieku vai uzņēmēju līdzdalību un izmanto valsts zinātniskās institūcijas intelektuālo īpašumu.
Līdz ar to likumprojektā tiek noteikts, ka valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības tās intelektuālo īpašumu ieguldīt konkrētā uzņēmuma pamatkapitālā vai nodot to uzņēmuma īpašumā vai lietošanā, vienojoties par nosacījumiem. Šo uzņēmuma izvēli sadarbības īstenošanai valsts zinātniskā institūcija veic bez atlases procedūras, bet izvērtējot tā komercializācijas potenciālu ilgtermiņā saskaņā ar valsts zinātniskās institūcijas investīciju un tehnoloģiju pārneses stratēģijā noteiktajiem mērķiem. 
Tāpat valsts zinātniskās institūcijas varēs veikt ieguldījumus Eiropas Savienībā regulētos ieguldījumu fondos un citos finanšu instrumentos.