Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar 2024. gada 16. jūlija Ministru kabineta rīkojuma Nr. 602 "Par investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums" pases un koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" 1.pielikumu "Investīcijas 2.1.2.1.i. projekta "Izglītības jomas informācijas sistēmu vienotā arhitektūra un pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums" pase" un projekta aprakstu, Pieteikumu vadības sistēma tiek veidota kā VIIS arhitektūras sastāvdaļa. 2026. gada 21. marta stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, iekļaujot 18.³ pantu par Pieteikumu vadības sistēmu, kur panta otrā daļa nosaka, ka Pieteikumu vadības sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, sistēmas lietotāju tiesības un pienākumus, datu kategorijas, personas datu apstrādes noteikumus, datu pieejamības un aprites kārtību, tai skaitā datu apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām, un kārtību, kādā tiek nodrošināta integrācija ar pašvaldību un izglītības iestāžu dokumentu vadības sistēmām, nosaka Ministru kabinets.

Spēkā esošais regulējums nedefinē centralizētu rīku pretendentu pieteikumu apstrādei, kas rada sadrumstalotību pašvaldību līmenī. Papildināts 1. punkts, ka noteikumi nosaka arī Pieteikumu vadības sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību. Vienlaikus precizēts VIIS noteikumu 3. punkts, papildinot to ar tekstu "Pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājums", ar šo nosakot Pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājumu kā VIIS daļu.
Ņemot vērā, ka pašvaldībām un izglītības iestādēm nepieciešams laiks, lai pievienotos Pieteikumu vadības sistēmai, tiesību akta projektā paredzēts, ka pašvaldības un izglītības iestādes nodrošina elektronisko pieteikšanos izglītības programmās no 2028. gada 1. marta. Pieteikšanās izglītības iestādēs 2026./2027. un 2027./2028.mācību gadā, izmantojot Pieteikumu vadības sistēmu, būs iespējama tikai tajās izglītības iestādēs, kuras būs pievienojušās šai vadības sistēmai, savukārt no 2028./2029.mācību gada pieteikšanās iespēja, izmantojot Pieteikumu vadības sistēmu, būs obligāti jānodrošina visām vispārējās izglītības iestādēm.

Nosakot Pieteikumu vadības sistēmu kā VIIS sastāvdaļu, ir neskaidrs atbildības sadalījums starp valsti (sistēmas turētāju) un pašvaldību (procesa veicēju) jaunajā centralizētajā modelī.

Noteikumu projekts papildināts ar 4.¹ punktu, kurā precīzi definētas pārziņa lomas.

Ministrija 2025. gada 19. jūnijā saņēma Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas vēstuli, ar lūgumu atjaunot un precizēt informāciju VIIS par izglītības iestāžu piemērotību izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem, skaidri norādot, kāda veida traucējumiem (piemēram, redzes, dzirdes, kustību) konkrētā iestāde ir pielāgota. Šobrīd VIIS sadaļa “Iestādes informācija – Papildu informācija – Telpu piemērotība izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītošanai” nav noteikta kā obligāti aizpildāma, kā arī vides piekļūstamības kritēriji ir primitīvi, iegūtos datus par vides piekļūstamību izglītības iestādēs nevar uzskatīt par precīziem un visaptverošiem.

VIIS noteikumi papildināti ar 7.5. un 7.6. apakšpunktu. Lai nodrošinātu pārskatāmu un pamatotu politikas plānošanu, kā arī iegūtu precīzus datus par konkrētās izglītības iestādes vides piekļūstamību, izstrādāta VIIS apakšsadaļa “Telpu piemērotība”. Ministrija VIIS apakšsadaļā “Telpu piemērotība” ir izveidojusi kritērijus, kuri ir izveidoti ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumus Nr. 325 “Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas un to vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”  un to 1. pielikumā ietverto kritēriju “PIEEJAMĪBA”, kas norādīts “Vadlīnijās izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā un profesionālajā izglītībā” un 2021. gadā Labklājības ministrijas izstrādāto analīzi par vides piekļūstamības
pašnovērtējumu augstākās izglītības iestādēs.
Katrai īstenošanas vietas adresei pieejami izvēles lauki:
uzbrauktuve iekļūšanai/izkļūšanai no izglītības iestādes
brīva pārvietošanās starp telpām/visiem stāviem
brīva pārvietošanās 1. stāvā
pielāgotas tualetes visā izglītības iestādē
pielāgotas tualetes 1. stāvā
lifts
pacēlājs
kāpņu pirmie un pēdējie pakāpieni ir marķēti ar spilgtām kontrastējošām krāsām
stāvos izvietotas norādes par attiecīgā stāva un telpu numuru
izvietotas taktilas virsmas
cits
Tādējādi nodrošinot vienotu izpratni par vides piekļūstamības prasībām un iekļaujošu mācību vidi, kas ļauj personām ar invaliditāti īstenot savas tiesības uz izglītību bez diskriminācijas un ar vienlīdzīgām iespējām iekļauties izglītības sistēmā visās izglītības pakāpēs (pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības, augstākās izglītības) attīstīt savas profesionālās spējas un konkurētspēju darba tirgū, pilnībā izmantojot savu potenciālu.  Jaunā VIIS apakšsadaļa “Telpu piemērotība” noteikta kā obligāti aizpildāma, lai nodrošinātu pārskatāmu un pamatotu politikas plānošanu. Apkopotie dati tiks publicēti VIIS publiskajā portālā, nodrošinot sabiedrībai pieejamu informāciju par izglītības iestādes vides piekļūstamību.
Izglītības iestādes sadaļā “Papildu informācija” apakšsadaļa “Telpu piemērotība izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītošanai” vairs nebūs pieejama.

Pildot informatīvajā ziņojumā par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs (25-TA-539) noteikto turpmākās rīcības plāna uzdevumu, ir jāpilnveido VIIS, lai nodrošinātu izglītojamo atbalsta pasākumu pēctecību gadījumos, kad izglītojamie maina izglītības iestādi, tostarp nosakot, ka VIIS sadaļa ir aizpildāma obligāti visos gadījumos, kad izglītojamajam ir noteikti atbalsta pasākumi, neatkarīgi no pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma esamības. Izglītības iestādes, pildot Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 4. punktā noteikto, informāciju par izglītojamā atzinumu un noteiktajiem atbalsta pasākumiem uzglabā izglītības iestādes noteiktajā kārtībā. Izglītojamam mainot izglītības iestādi vai izglītības pakāpi, šī informācija netiek nodota nākamajai izglītības iestādei, kā rezultātā netiek nodrošināta informācijas pēctecība un atbalsta pasākumu nepārtrauktība.

VIIS noteikumi papildināti ar 11.26.2 apakšpunktu. Lai nodrošinātu informācijas pēctecību un atbalsta pasākumu nepārtrauktību izglītojamajam izglītības programmas apguvē, tostarp gadījumos, kad izglītojamais maina izglītības iestādi, ir izstrādāta VIIS apakšsadaļa “Reģistrēt atbalsta personāla atzinumu”. Reģistrējot atbalsta personāla atzinumu, jānorāda atbalsta personāls, kurš sniedzis atzinumu, piemēram speciālais pedagogs, datums no kura atzinums ir spēkā un atzinumā noteiktie atbalsta pasākumi. Ja atbalsta personāla atzinums vairs nav aktuāls, tad jāaizpilda sadaļa "datums līdz". Minētās VIIS apakšsadaļas izmantošanas obligātumu plānots salāgot ar Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumiem Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”.

Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"(turpmāk – pamatizglītības standarts) paredz novērtēt un dokumentēt, kā izglītojamais ir apguvis plānotos sasniedzamos rezultātus visu mācību jomu mācību priekšmetos, tostarp mācību priekšmetā “Sports un veselība” un “Svešvaloda 2”, savukārt Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" (turpmāk – vispārējās vidējās izglītības standarts) paredz to novērtēt un dokumentēt vispārējā vidējā izglītībā.
No Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.31) noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Vienlaikus Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumu Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 6.21. apakšpunkts nosaka, ka izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības nodrošināšanai jānodrošina izglītojamā fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem, ja tādi ir saņemti. Līdz ar to izglītības iestādei būtu nepieciešams izstrādāt izglītojamam, kuram atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, individuālo izglītības programmas apguves plānu, kurā paredzēti izglītojamā veselības stāvoklim pielāgoti sasniedzamie rezultāti.
Rakstveidā atteikties no krievu kā otrās svešvalodas apguves izglītojamajiem bija tiesības: vispārējās pamatizglītības programmā ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam, izglītības programmā vidējās izglītības pakāpē (vispārējās, profesionālās vai arodizglītības programmā) līdz 2025. gada 31. jūlijam, uzsākot mācības 2025./2026. mācību gadā kādā no vidējās izglītības programmām, ne vēlāk kā līdz 2025. gada 15. septembrim. Grozījumos Izglītības likumā, kas stājās spēkā 21.05.2025., pārejas noteikumu 125. punkts nosaka: “Pēc šo pārejas noteikumu 124. punktā minētā atteikuma saņemšanas izglītības iestādes dibinātājs sadarbībā ar izglītības iestādi (valsts izglītības iestāde – patstāvīgi) no 2025./2026. mācību gada nodrošina izglītojamam iespēju attiecīgo kursu, moduļu vai mācību priekšmetu ietvaros apgūt citu svešvalodu.” Tas veido situāciju, kad izglītojamais pēc atteikšanās no krievu valodas apguves uzsāk citas otrās svešvalodas apguvi vēlāk un attiecīgajā klasē vēl nav apguvis visus sasniedzamos rezultātus tādā līmenī, kādā tam objektīvi vajadzētu būt, ja mācītos pilnu ciklu.
Savukārt VIIS nav noteikta sadaļa, kurā šādas būtiskas izmaiņas izglītības ieguvē tiktu atspoguļotas.Mācību priekšmeta “Sports un veselība” īstenošanā praksē konstatēts, ka izglītojamiem, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, mācību procesā ir nepieciešama individuāla pieeja pamatizglītības standartā noteikto sasniedzamo rezultātu pielāgošanai un vērtēšanai. Tas ietver arī faktu, ka izglītojamais visus sasniedzamos rezultātus nevar sasniegt veselības stāvokļa dēļ, līdz ar to summatīvais vērtējums atspoguļo tikai par to sasniedzamo rezultātu daļu, ko izglītojamais ir apguvis. Vienlaikus izglītības iestādei šobrīd nav pienākuma šādu situāciju atspoguļot VIIS, līdz ar to izglītības iestādes maiņas gadījumā jaunajai iestādei nav informācijas par to, ka šim izglītojamajam ir nepieciešama individuāla pieeja.
Līdzīga situācija veidojas attiecībā uz tiem izglītojamajiem, kuri atteikušies no otrās svešvalodas (krievu valodas) un uzsākuši citas otrās svešvalodas apguvi vēlāk. Summatīvais vērtējums atspoguļo tikai to vērtējuma daļu, ko izglītojamais ir paguvis apgūt, kas nesniedz objektīvu informāciju par izglītojamā faktiskajām zināšanām un prasmēm nākamajai izglītības iestādei gan iestādes maiņas gadījumā, gan pārejā starp izglītības pakāpēm.
Gadījumā, ja izglītojamais maina izglītības iestādi, nākamajai izglītības iestādei ir jānodrošina skolēna spējām un prasmēm atbilstoša izglītība. Lai to veiktu, nepieciešama pazīme VIIS, pēc kuras konstatēt, ka šāda situācija izglītojamajam ir izveidojusies.

VIIS noteikumi papildināti ar 11.26.3 apakšpunktu, kas nosaka papildus informācijas ievadi VIIS. Lai nodrošinātu informācijas pēctecību un atbalsta izglītojamajam nepārtrauktību, kā arī izglītības iestādēm sniegtu objektīvu informāciju par izglītojamā līdz šim apgūto izglītības programmu, izstrādāta VIIS apakšsadaļa “Pielāgoti sasniedzamie rezultāti”. Ministrija VIIS apakšsadaļā “Pielāgoti sasniedzamie rezultāti” ir izveidojusi kritērijus, kuri atspoguļo mācību priekšmeta (kursa) “Sports un veselība”, kā arī “Otrā svešvaloda” pielāgotu sasniedzamo rezultātu faktu un termiņu (no – līdz) par laika posmu, kādā tie tikuši piemēroti.

Kad pretendents kļūst par izglītojamo (tiek uzņemts izglītības iestādē), sistēmā bieži pazūd informācija par to, kāpēc tieši šis bērns tika uzņemts konkrētajā klasē/grupā (piemēram, izmantojot kādu no uzņemšanas prioritātēm, kā "brālis/māsa", "pašvaldības darbinieks" vai "daudzbērnu ģimene"). Tas rada riskus auditā un sūdzību izskatīšanā vēlāk.

VIIS noteikumi papildināti ar 11.38. apakšpunktu, kurš nodrošina, ka uzņemšanas pamatojums (prioritāte) kļūst par pastāvīgu izglītojamā lietas sastāvdaļu VIIS.

Līdz šim spēkā esošais VIIS noteikumu 13. punkts ir pārāk vispārīgs un nenosedz automatizētai rindu veidošanai nepieciešamos datus.

Precizēts VIIS noteikumu 13. punkts, paplašinot datu apjomu, kas tiek uzkrāts VIIS par pretendentu.

Papildinot VIIS noteikumus ar jauniem apakšpunktiem, kas nosaka papildus informācijas ievadīšanu VIIS, nebija noteikts šīs informācijas ievadītājs VIIS.

VIIS noteikumi papildināti ar 32.4.¹ un 32.¹ apakšpunktiem, nosakot atbildīgos par konkrētas informācijas ievadi VIIS.

Pieteikumu vadības sistēma balstās uz principu "vienreizējas informācijas sniegšana" – vecākiem nav jāiesniedz izziņas. Lai to realizētu, VIIS ir nepieciešams skaidrs tiesiskais deleģējums (pilnvarojums) automātiski pieprasīt šos sensitīvos datus no citiem reģistriem tieši pieteikumu apstrādes mērķim.

VIIS noteikumi papildināti ar 37.² un 37.³ punktiem, nodrošinot likumīgi pamatu pretendentu datu saņemšanai Pieteikumu vadības sistēmā un informācijas aktualizēšanai no citām informācijas sistēmām. PŠobrīd VIIS grozījumu projektā nošķirami divi pretendentu veidi – viens, kas attiecas uz VIIS rindu modeli, un otrs, kas attiecas uz Pieteikumu vadības sistēmu, līdz ar to 37.² apakšpunktā iegūstamie dati no Fizisko personu reģistra attiecināmi tikai uz Pieteikumu vadības sistēmu un šīs sistēmas darbības nodrošināšanai nav plānots apstrādāt VIIS noteikumu 11.4. un 11.9. apakšpunktā minētos datus.
37.²1.1. apakšpunktā noteiktais pretendenta likumiskais pārstāvis saprotams kā vecāks, kuram nav piemērots aizgādības tiesību ierobežojums vai pārtraukšana, aizbildnis vai audžuvecāks.  Brāļu un māsu personas datus nepieciešams apstrādāt ņemot vērā atsevišķu pašvaldību nosacījumus pretendenta priekšrocību noteikšanai gadījumos, kad izglītības iestādēs jau mācās pretendenta brāļi/māsas.
Fizisko personu reģistra dati, kuri tiek apstrādāti prioritātes noteikšanai (pretendenta brāļi/māsas, ziņas par deklarēto adresi, t. sk. adreses vēsturi), tiek iegūti tikai gadījumos, kad to apstrādi paredz konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi. Katrai pašvaldībai no IZM puses būs nodrošināta piekļuve tikai tiem datiem, kurus pašvaldībai ir tiesības apstrādāt atbilstoši attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
37.²3. apakšpunktā ietvertā informācija no Invaliditātes informatīvās sistēmas nepieciešama tikai priekšrocības piešķiršanai rindā. Sistēmā nav paredzēta detalizētu veselības datu izmantošana vai analīze – tiek pārbaudīts vienīgi invaliditātes statusa esamības fakts, ja tas nepieciešams priekšrocības piešķiršanai atbilstoši attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Līdz ar to datu apstrādes apjoms ir minimāls un samērīgs ar sasniedzamo mērķi.
37.3. apakšpunkts paredz datu apstrādi pieteikuma reģistrācijas brīdī un reizi mēnesī līdz lēmuma pieņemšanai par uzņemšanu. Datu apstrāde par personas dzimšanas datumu tiek veikta tikai pirmreizēji. Attiecībā par bērna likumiskā pārstāvja dzimšanas datuma apstrādi - tas tiek veikts tikai bērna vecākam.

 

Viens no Pieteikumu vadības sistēmas mērķiem ir nodrošināt rindu datu caurskatāmību un datus politikas plānošanai, tomēr, lai ievērotu datu aizsardzības prasības, nepieciešams noteikt konkrētu datu uzglabāšanas termiņu.

VIIS noteikumi papildināti ar 57.3.¹ apakšpunktu, nosakot, ka informācija par anulētajiem pieteikumiem tiek dzēsta pēc attiecīgā mācību gada sākuma. Pretendents piesakās uz konkrētu mācību gadu, kas nozīmē, ka pēc attiecīgā mācību gada sākšanās pieteikums vairs nav aktuāls. Respektīvi, pieiteikums ir aktuāls līdz noteiktā uzņemšanas procesa beigām.

Šobrīd esošais normatīvais regulējums paredzēja, ka VIIS lietotāja tiesības piešķir tikai sistēmas pārzinis, personai iesniedzot (atsūtot e-pastā) elektroniski parakstītus dokumentus (VIIS lietotāja tiesību pieteikumu un saistību rakstu) vai arī iesniedzot iepriekš minētos dokumnetus papīra formātā. Šāds risinājums nav uzskatāms par mūsdienīgu un lietotājam ērtu, kā arī nenodrošina operatīvu nepieciešamo tiesību piešķiršanu iestāžu un dibinātāja līmeņa lietotājiem. 

Lai padarītu ērtāku un efektīvāku lietotāju tiesību piešķiršanas procesu, veikta procesa uzlabošana un jaunā redakcijā izteikti VIIS noteikumu 64. un 66. punkti, nosakot, ka lietotāja tiesības atkarībā no nepieciešamā tiesību līmeņa piešķir, maina vai anulē izglītības iestādes vadītājs, dibinātājs vai sistēmas pārzinis. Ar šīs funkcionalitātes ieviešanu tiks anulētas lietotāju esošās tiesības un izveidotas jaunas. Tas ir būtisks apstāklis, lai to nevarētu darīt mācību gada sākumā, kad sistēmā ir jākārto dati mērķdotāciju aprēķiniem un tarifikāciju sagatavošanai.

Šobrīd VIIS lietotājam sistēmā iespējams autentificēties, izmantojot noteikumu 69. punktā nosauktos autentifikācijas līdzekļus. Analizējot un plānojot turpmāku sistēmas attīstību, nepieciešams paaugstinātas drošības lomām noteikt stingrākas prasības izmantotajam autentifikācijas līdzeklim.

Precizēts VIIS noteikumu 69.¹1. apakšpunkts, nosakot, ka autentificēties ar lietotāja vārdu un paroli var tad, ja attiecīgā līdzekļa izmantošana ir iespējota.