Anotācija (ex-ante)

22-TA-2296: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 662) tiek veikti grozījumi, kas pamatā skar nosacījumus vakcinācijas pienākumam, atceļot obligāto prasību veselības aprūpes darbiniekiem būt vakcinētiem, vienlaikus saglabājot darba devējiem tiesības organizācijās (darbavietās), kur ir augsts Covid-19 izplatības risks, prasīt, lai darbinieks būtu veicis vakcināciju ar "aktuālo" vakcīnu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumos Nr. 662 ir nepieciešams veikt grozījumus, lai mazinātu atsevišķas iepriekš noteiktās epidemioloģiskās prasības attiecībā uz ārstniecības personu obligāto vakcināciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
SARS CoV-2 vīrusam ir raksturīga mainība, tādēļ kopš 2020.gada sabiedrība ir saskārusies ar vairākiem vīrusa paveidiem. Vīrusa mainības dēļ cilvēki, kas ir pārslimojuši ar vienu vīrusa paveidu, vairs nav aizsargāti pret inficēšanos ar SARS CoV-2 un atkārtoti saslimst ar Covid-19. Tāpat arī vakcīnas, kas ir izstrādātas uz iepriekš cirkulējušo vīrus paveidu bāzes, vairs nenodrošina aizsardzību pret inficēšanos ar jaunākajiem vīrusa paveidiem. Tomēr ir pierādīts, ka neatkarīgi no tā, kad pabeigta primārā vakcinācija, tā nodrošina aizsardzību pret smagu slimības gaitu un Covid-19 izraisītu nāvi. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, pabeigta primārā vakcinācija vai balstvakcinācija samazina relatīvo risku saslimt ar smagu Covid-19 gaitu vairāk kā 2 reizes, bet relatīvais risks nomirt dēļ Covid-19 cilvēkiem ar primāro vakcināciju ir 2,7 reizes zemāks nekā nevakcinētiem cilvēkiem, bet ar balstvakcināciju tas ir 8,1 reizi zemāks. Tādējādi prioritāri vakcinācija pret Covid-19 ir nozīmīga cilvēka paša veselības aizsardzībai un drošībai, bet tai ir mazāka nozīme infekcijas transmisijas novēršanai. Šī gada septembrī ir plānots, ka lietošanai tiks apstiprinātas jaunas vakcīnas, kas būs pielāgotas aizsardzībai pret cirkulējošajiem Omikrona paveidiem.  
Primāro vakcinācijas kursu ir pabeiguši apmēram 68,7% Latvijas iedzīvotāju, un pēdējo 6 mēnešu laikā to ir paveikuši apmēram 3,2%. Savukārt balstvakcināciju ir saņēmuši 27,7% iedzīvotāju, un pēdējo 6 mēnešu laikā to ir paveikuši 14,4%. Kā liecina vakcīnu efektivitātes pētījumi, vakcīnu efektivitāte ar laiku samazinās, tādēļ efektīvai sabiedrības aizsardzībai pret Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību svarīgi, lai cilvēki ir saņēmuši aktuālu vakcināciju, kas labāk pasargā no konkrētajā brīdī cirkulējošiem vīrusiem. 
Imunizācijas valsts padome (IVP) aicina turpmāk vairs neuzskaitīt iepriekš saņemtās Covid-19 vakcīnu devas un pārslimošanas faktus un, nozīmējot balstvakcināciju, neveidot sarežģītus Covid-19 vakcinācijas algoritmus, bet turpmāk balstvakcinācijas skaidrojumos un komunikācijā piemērot vienas sezonālās balstvakcīnas principu. Paredzams, ka arī turpmākajās sezonās Covid-19 vakcīnas tiks pielāgotas atbilstoši cirkulējošajiem vīrusa variantiem. Tāpat arī IVP norāda, ka ar šobrīd cirkulējošiem SARS CoV-2 vīrusa variantiem pārslimošanas epizode vairs nav pielīdzināma vienai vakcīnas devai.  
Minētais liecina, ka Latvijā ir nepieciešams turpināt aktivitātes, kas veicina primārās un balstvakcinācijas saņemšanu tiem, kas to vēl nav izdarījuši, īpaši cilvēkiem, kam ir ļoti augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19. Savukārt, lai pastiprinātu vakcinācijas efektivitāti, ir svarīgi, lai cilvēkam būtu aktuāla cirkulējoša vīrusa paveidam pielāgota vakcīna.  
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams aktualizēt esošo regulējumu, to pielāgojot jaunākajai pieejai vakcinācijai un IVP rekomendācijām. Tādējādi prioritāri normatīvajā regulējumā ir jāvirzās "projām no obligātās vakcinācijas principa", kas bija noteikta noteiktās profesijās strādājošajiem, kā arī izpratne par pilnībā vakcinētu personu ir jāsasaista ar aktuālo vakcināciju, kas ir pielāgota konkrētā brīdī cirkulējošajiem SARS CoV-2 paveidiem.
Līdzīga pieredze attiecībā uz sezonālu respiratoras infekcijas sezonālu izplatību ir saistībā ar sezonālo gripu. Vakcinācija pret gripu pasargā no smagas saslimšanas ar gripu un gripas izraisītiem nāves gadījumiem, kā arī samazina infekcijas izplatības risku. Līdzšinējā pieredze liecina, ka sezonālās gripas vīruss ir mazāk infekciozs nekā SARS CoV-2 un gripas gadījumā nefarmaceitiskie profilakses pasākumi ir daudz efektīvāki nekā Covid-19 gadījumā, kā arī sezonālā gripa mazākā mērā ir saistīta ar smagām slimības formām un nāves gadījumiem nekā Covid-19. Tādēļ pēdējo 2 gadu laikā, kamēr Covid-19 izplatības ierobežošanai tika ieviesti plaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, sezonālās gripas izplatība bija zema. Tomēr vakcinācija pret gripu tiek stingri rekomendēta riska grupām – senioriem virs 65 gadu vecuma, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, grūtniecēm, bērniem līdz 2 gadu vecumam, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes centru iemītniekiem un darbiniekiem, kā arī ārstniecības personām. Tādēļ arī pēdējo gadu laikā valsts centralizētā iepirkumā tiek iegādātas sezonālās gripas vakcīnas un nodrošināta iespēja vakcinēties minētajām riska grupām. Ņemot vērā minēto, vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19 rudens periodā tiks plānota kopīgi. 
Pašreizējā epidemioloģiskās uzraudzības sistēma labi funkcionē, pamatojoties uz laboratoriju sniegtajiem ziņojumiem par apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem, tādējādi ir iespējams svītrot  181.punktu, kas paredz, ka ģimenes ārsti SPKC sniedz steidzamos paziņojumus par klīniski pamatotām aizdomām par Covid-19 infekcijas gadījumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Par definīciju.
2022. gada 22. martā noteikumos Nr. 662 tika veikti grozījumi (Ministru kabineta noteikumi Nr. 192) un noteikumi Nr.662 tika papildināti ar 351. punktu, kas nosaka, ka "No 2022. gada 1. septembra par pilnībā vakcinētu personu tiek atzīta persona, kura saņēmusi primāro vakcināciju atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai un Valsts zāļu aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Vakcinācijas rokasgrāmatai un kurai kopš pēdējās vakcīnas devas saņemšanas dienas ir pagājušas ne vairāk kā 150 dienas vai pēc Janssen ražotās vakcīnas saņemšanas – ne vairāk kā 60 dienas, vai persona, kura saņēmusi balstvakcināciju". Šī definīcija vairs neatbilst jaunākajām starptautisko veselības organizāciju rekomendācijām vakcinācijai pret Covid-19, tādēļ to ir nepieciešams aktualizēt. 
 
 
Risinājuma apraksts
Par definīciju.
Ņemot vērā jaunāko pieejamo informāciju par vakcināciju un IVP rekomendācijas, nepieciešams aktualizēt pilnībā vakcinētas personas definīciju. Tādēļ esošā pilnībā vakcinētas personas definīcija ir jānomaina ar skaidrojumu, ka pilnībā vakcinēta persona ir persona, kurai ievadīts atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijā vai Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajā Vakcinācijas rokasgrāmatā pilnam pirmreizējās vai balstvakcinācijas kursam paredzētais Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētas vai Pasaules Veselības organizācijas noteiktais vakcīnas devu skaits. Vakcīnas lietošanas instrukcija un arī Vakcinācijas rokasgrāmata pasaka vakcinācijas shēmu, nepieciešamo vakcīnu devu skaitu, vakcinācijas intervālus un vakcīnas efektivitātes ilgumu, lai cilvēks iegūtu maksimālo vakcīnas radīto aizsardzību. Vakcīnas lietošanas instrukcija, kā arī Vakcinācijas rokasgrāmata pasaka arī kāda veida vakcīnas ir jālieto, lai iegūtu aizsardzību pret konkrētu vīrusa paveidu konkrētai mērķgrupai (vecums, veselības riski utml.).  Pēc šobrīd pieejamām rekomendācijām pietiekamu aizsardzību nodrošina vakcinācija ar vakcīnu, kas pielāgota konkrētajā laikā cirkulējošo SARS CoV-2 paveidiem. Tas nozīmē, ka nākotnē vairs netiks uzskaitītas vakcīnu devas, bet līdzīgi kā sezonālās gripas gadījumā cilvēki vakcinēsies ar vīrusa cirkulēšanas sezonai atbilstošām vakcīnām. 
Problēmas apraksts
Par vakcināciju.
2022. gada 22. martā noteikumos Nr. 662 tika veikti grozījumi (Ministru kabineta noteikumi Nr. 192) un noteikumi Nr.662 tika papildināti ar 351. punktu, kas nosaka, ka "No 2022. gada 1. septembra par pilnībā vakcinētu personu tiek atzīta persona, kura saņēmusi primāro vakcināciju atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai un Valsts zāļu aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Vakcinācijas rokasgrāmatai un kurai kopš pēdējās vakcīnas devas saņemšanas dienas ir pagājušas ne vairāk kā 150 dienas vai pēc Janssen ražotās vakcīnas saņemšanas – ne vairāk kā 60 dienas, vai persona, kura saņēmusi balstvakcināciju". Ņemot vērā, ka noteikumos Nr. 662 kā obligāta prasība, pildot darba pienākumus, būt vakcinētiem ir saglabāta tikai ārstniecības personām (24.11. apakšpunkts  - personas, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumu, nonākot tiešā kontaktā ar pacientu), tad primāri noteikumu Nr. 662 351. punkts no šī gada 1. septembra attiektos tieši uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, un sākot ar 1. septembri veselības aprūpes darbiniekiem būtu jābūt balstvakcinētiem.
Kā Imunizācijas valsts padome norāda šī gada 3.augusta sēdē, šobrīd cirkulējošiem SARS-CoV-2 vīrusa variantiem pārslimošanas epizode vairs nav pielīdzināma vienai vakcīnas devai, kā arī primārā vakcinācija vai balstvakcinācija, kas veikta sen, nesniedz tik labu aizsardzību pret SARS-CoV-2 vīrusa pašlaik cirkulējošajiem variantiem. Latvijā vairumam iedzīvotāju jau ir pagājuši vairāk kā seši mēneši kopš pēdējās vakcīnas devas saņemšanas. Jaunākie dati liecina, ka vakcinācija mazāk pasargā no vīrusa transmisijas, bet joprojām ir nozīmīga smagas saslimšanas un mirstības novēršanā. Tādējādi noteikumos Nr. 662 nav nozīmes saglabāt iepriekš obligāti noteikto vakcinācijas pret Covid-19 kārtību. Aktuālākās tendences, kas valda gan ES, gan pasaulē ir - aktuālās vakcinācijas nozīmīgums šī gada rudenī un tiesības darba devējam organizācijās, kurās ir augsts risks Covid-19 izplatībai, darba nepārtrauktības novēršanai prasīt saviem darbiniekiem veikt aktuālo vakcināciju.
Līdz ar to noteikumos Nr. 662 nav racionāli saglabāt arī 24.1 punktā noteikto regulējumu, jo šī gada rudenī ir sagaidāms, ka ES valstis saņems jaunās, pielāgotās bivalentās vakcīnas pret Covid-19, kas, pirmsšķietami, labāk pasargās vakcinējamās personas pret SARS-CoV-2 jaunajiem paveidiem, bet Latvijā vairumam iedzīvotāju jau ir pagājuši vairāk kā seši mēneši kopš pēdējās vakcīnas devas saņemšanas. Tas nozīmē, ka rudenī cilvēkiem tiek rekomendēts saņemt otro balstvakcīnu, šai balstvakcinācijai izmantojot bivalentās mRNS vai citu tehnoloģiju balstvakcinācijai piemērotās vakcīnas, tiklīdz tās ir pieejamas. Kā arī pakāpeniski, līdz ar pielāgoto vakcīnu saņemšanu šajā rudenī, Imunizācijas valsts padome aicina turpmāk vairs neuzskaitīt iepriekš saņemtās Covid-19 vakcīnu devas un pārslimošanas faktus un, nozīmējot balstvakcināciju, neveidot sarežģītus Covid-19 vakcinācijas algoritmus, bet turpmāk balstvakcinācijas skaidrojumos un komunikācijā piemērot vienas sezonālās balstvakcīnas principu. Šāda principa ieviešana ļautu pakāpeniski plānot pāreju uz sezonālu pieeju vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanā, kas, savukārt, nākotnē vakcinācijas shēmu padarītu vēl vieglāk saprotamu un realizējamu.
Risinājuma apraksts
Par vakcināciju.
Tādēļ pašreizējos apstākļos nav racionāli ārstniecības personām nodarbinātības aspektā saglabāt prasību darba pienākumus veikt tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kā arī ir jāatceļ iepriekš noteikumu Nr. 662 351. punktā paredzētā prasība šīm personām sākot ar 1.septembri būt primāri vakcinētām vai balstvakcinētām. Svarīga ir aktuālā vakcinācija, kas spēj pasargāt cilvēku no smagas saslimšanas un nāves. Tādējādi tiek aktualizēta arī "pilnībā vakcinētas personas" definīcija, vairāk neminot to, kad veikta vakcinācija vai no kura datuma cilvēks skaitās vakcinēts, bet uzsverot, ka cilvēks ir vakcinēts ar tādu vakcīnas devu skaitu, kas konkrētajā laika periodā nodrošina vakcīnas izraisītu aizsardzības efektu.
Līdz ar to noteikumos Nr. 662 tiek svītrots obligāts pienākums ārstniecības personām būt vakcinētām pret Covid-19, bet ņemot vērā to, ka ir stingri rekomendēts cilvēkiem, kas savus darba pienākumus veic ciešā kontaktā ar cilvēkiem, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19, būt ar aktuālu vakcināciju pret Covid-19, kas nodrošina aizsardzību pret aktuālo SARS CoV-2 paveidu, noteikumos tiek saglabātas tiesības darba devējam  noteikt pienākumu darba pienākumus veikt tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Darbi, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai, ir darbi, kurus nosaka 24.07.2018. MK noteikumu Nr. 447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai" 3. punkts.  Tādējādi tas attieksies uz darbiniekiem, kas, veicot savus darba pienākumus, var radīt risku citu cilvēku veselībai (tie ir darbi, kas tiek veikti ciešā kontaktā ar cilvēkiem, kuru veselībai ir augsts risks saistībā ar Covid-19, piemēram ārstniecības, ilgstošas sociālās aprūpes vai ieslodzījuma vietās), vai kuru darba nespēja var radīt risku organizācijas darba nepārtrauktībai, proti darbinieki, kuru aizvietošana praktiski nav iespēja un kuru prombūtnes laikā netiks sniegti sabiedrībai nozīmīgi pakalpojumi, piemēram, veselības aprūpes, komunikāciju, finanšu, sociālie utml pakalpojumi. Ar projektu tiek sašaurināti kritēriji darba vietām, kur darba devējs var noteikt pienākumu darbiniekam būt vakcinētam, neparedzot par pienākuma vakcinēties kritēriju paša darbinieka veselības aizsardzību. Taču, darba devējam saglabātas tiesības noteikt katra darbinieka (amatpersonas) (tai skaitā brīvprātīgo un personu ar ārpakalpojuma līgumiem) inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai, izvērtējot viņa darba pienākumus un darba apstākļus, un noteikt tos darbus, kurus var veikt tikai pilnībā vakcinētas personas, ņemot vērā arī, to, vai darbinieks veic organizācijas darbības nepārtrauktībai kritiski svarīgus darba uzdevumus un darbinieka darba nespēja var radīt risku organizācijas darbības nepārtrauktībai.Tādejādi darbinieka veselības aizsardzība netieši arī ir vakcinācijas kritērijs.
Tā kā noteikumi paredz iespēju pasākumu organizēšanu vai pakalpojuma sniegšanu epidemioloģiski drošā vidē, arī šajos gadījumos attiecīgi iesaistītajiem darbiniekiem var būt nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Aktuālo vakcināciju apliecinās derīgs vakcinācijas sertifikāts.  
Tāpat arī noteikumu projekts paredz nosacījumu, ka, ja darbinieks darba devēja noteiktajā laikā nav veicis vakcināciju, darba devējs viņu var atstādināt no darba pienākumu veikšanas. Bet, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību aizsardzību, noteikumu projekts arī paredz to, ka darba devējs nevarēs pieprasīt darbiniekam veikt vakcināciju neiespējami īsā laikā un, ja darbinieks to nav veicis, viņu atstādināt no darba pienākumu veikšanas. Termiņam, kuru darba devējs nosaka nepieciešamās vakcinācijas veikšanai, ir jābūt tādam, lai personai būtu iespēja uzsākt un pabeigt vakcināciju atbilstoši attiecīgās vakcīnas lietošanas instrukcijai/noteikumiem.  Tādēļ ir iekļauta norma, ka darba devējs var noteikt termiņu vakcinācijas veikšanai, kas nav īsāks par vienu mēnesi.
Atbilstoši minētajam ir precizēts  12.13. apakšpunkts, svītrots 70.4. apakšpunkts (jo šis punkts dublē 12.13. apakšpunkta nosacījumus un lai novērstu atšķirības, ko nosaka normu dublējoši punkti, tas tiek svītrots), precizēts 25.1 punkts, bet atsevišķos punktos ir precizētas atsauces uz citiem noteikumu Nr. 662 punktiem (svītrotas atsauces uz tiem punktiem, kas tiek svītroti no noteikumiem). 
Problēmas apraksts
Par 17.5. apakšpunktu.
Patreiz  atbilstoši 17.5. apakšpunktam  izglītības iestādes vadītājs var pieņemt lēmumu par nemedicīniska (auduma)  aizsega lietošanu, bet augstskolās un koledžās - par sejas masku lietošanu. Ievērojot to, ka  pieauguši izglītojamie ir ne tikai augstskolās un koledžās, bet arī, piemēram profesionālās izglītības iestādēs, tām 17.5. apakšpunktā minētajos gadījumos arī būtu jālieto sejas maskas.
Risinājuma apraksts
Par 17.5. apakšpunktu.
Ievērojot minēto 17.5. punktā minētajos gadījumos, līdzīgi kā augstskolās un koledžās, arī citās izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmas pieaugušajiem, attiecībā uz pieaugušajiem izglītojamiem būtu jānosaka, ka pieņem lēmumu par sejas masku lietošanu.  Tāpat arī jāparedz, ka izglītības iestāde var arī attiecībā uz bērniem pieņemt lēmumu ne tikai par nemedicīnisku aizsegu, bet ari  medicīnisku aizsegu lietošanu, vienlaicīgi ņemot vērā, kāda veida aizsegus nodrošina no izglītības iestāde.
Problēmas apraksts
Par 37.1 punktu.
Noteikumu Nr. 662 5.2. sadaļā "Kontaktpersonu noteikšana un medicīniskā novērošana" jau tika veikta virkne grozījumu, svītrojot daļu no normatīvā regulējuma, piemēram, noteikumi jau neparedz pienākumu kolektīvu vadītājiem, tai skaitā darba devējiem, sniegt informāciju SPKC par savā kolektīvā konstatētajām kontaktpersonām, arī ģimenes ārstam nav aktīvi jāveic kontaktpersonu medicīniskā novērošana, bet nepieciešamības gadījumā attālināti jāsniedz konsultācijas, mājas karantīna nav jāievēro, apmeklējot sabiedriskas vietas. Tādēļ vairs nav būtiski, ka darba devējs vai kolektīva vadītājs, saņemot informāciju, ka kolektīvā atrodas Covid-19 pacienta kontaktpersona, obligāti informētu pārējos darbiniekus vai kolektīva dalībniekus par šādu faktu. Šāds regulējums bija būtisks tiem, kas strādāja augsta riska objektos - ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, jo šajās iestādēs strādājošajām kontaktpersonām bija vai nu jāveic Covid-19 tests pirms darba pienākumu uzsākšanas 7 dienu laikā, vai 7 dienas jāievēro mājas karantīna.
Risinājuma apraksts
Par 37.1 punktu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu Nr. 662 37.1 punktā paredzēts precizēt noteikto pienākumu darba devējam vai kolektīva vadītājam, svītrojot vārdus "vai par to, ka kolektīvā atrodas Covid-19 pacienta kontaktpersona".
Problēmas apraksts
Par 103., 103.1 , 104. un 104.3 punktu.
Ņemot vērā, ka izglītības nozarē nav noteiktas obligātas prasības par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, noteikumu projektā attiecīgi svītrojamas tās normas, kas minēto prasību noteica.
Risinājuma apraksts
Par 103., 103.1 , 104. un 104.3 punktu.
Projekts paredz svītrot noteikumu 103., 103.1 , 104. un 104.3 punktu.
Problēmas apraksts
Par 104.4 punktu.
Izglītības sektorā vairs netiek noteiktas īpašas vakcinācijas prasības, līdz ar to nav pamata šādu prasību attiecināt uz studējošajiem.
Risinājuma apraksts
Par 104.4 punktu.
Projekts paredz noteikt, ka turpmāk koledžās un augstskolās studējošajiem ir nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, tikai lai piedalītos studiju programmas praksē vai praktiskās daļas apguvē tematiskajā jomā "Veselības aprūpe", ja attiecīgā izglītības iestāde ir pieņēmusi lēmumu par sertifikāta nepieciešamību.
Problēmas apraksts
Par 109.2.3. apakšpunktu.
Nepieciešams precizēt Noteikumu 109.punkta apakšpunkta redakciju, attiecinot to uz šo mācību gadu.
Risinājuma apraksts
Par 109.2.3. apakšpunktu.
Projekts paredz noteikt, ka individuālās konsultācijas mācību priekšmetos (kursos), kuros izglītojamiem 2022./2023. mācību gadā ir paredzēti valsts pārbaudes darbi izglītības pakāpes noslēgumā.
Problēmas apraksts
Par 111.2. apakšpunktu.

Noteikumu 111.2.apakšpunkts nosaka, ka klātienē mācības tiek īstenotas no 1. - 3.klasei.
 
Risinājuma apraksts
Par 111.2. apakšpunktu.

Projekts piedāvā precizēt Noteikumu 111.2.apakšpunktu nosakot, ka klātienē mācības tiek īstenotas no 1. - 6.klasei.
Problēmas apraksts
Par 111.6. apakšpunktu.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija rīkojumu Nr.528 "Par sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" likvidāciju", sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" ar 2022.gada 1.oktobri tiek likvidēta un šobrīd mācību process minētajā izglītības iestādē nenotiek.
 
Risinājuma apraksts
Par 111.6. apakšpunktu.
Tādējādi nepieciešams svītrot noteikumu 111.6.apakšpunktu.
 
Problēmas apraksts
Par 112. punktu.
Noteikumu 112. punkts nosaka, ka izglītības iestādes dibinātājs (valsts vai valsts augstskolu dibinātas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes vadītājs) apkopo informāciju par attiecīgajā kalendāra nedēļā izglītības iestāžu vadītāju pieņemtajiem lēmumiem šo noteikumu 109. punktā minētajos gadījumos un līdz kārtējās nedēļas piektdienai nosūta to Izglītības kvalitātes valsts dienestam.
Risinājuma apraksts
Par 112.punktu.
Lai mazinātu izglītības iestādēm uzlikto administratīvo slogu par informācijas apkopošanu par pieņemtajiem lēmumiem, projekts paredz precizēt noteikumu 112.punktu, nosakot, ka izglītības iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc šo noteikumu 109. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanas informē par to Izglītības kvalitātes valsts dienestu.
Problēmas apraksts
Par 113.3. apakšpunktu.
Noteikumu 113.3. apakšpunkts nosaka, ka izglītības iestāde veic sertifikātu verificēšanu. Ņemot vērā, ka izglītības nozarē nodarbinātājiem nav noteikta obligāta vakcinācijas prasība, tad arī pienākums izglītības iestādei veikt sertifikāta verificēšanu ir zaudējis savu aktualitāti, savukārt izglītības iestādes vadītājam iekšējā kārtībā ir jānosaka procedūra, kādā tiek informēti izglītības iestādes nodarbinātie, izglītojamie un nepilngadīga izglītojamā likumiskie pārstāvji par paaugstinātu inficēšanās risku ar Covid-19 un nepieciešamību novērot savu veselību.
Risinājuma apraksts
Par 113.3. apakšpunktu.
Tādējādi projekts paredz izteikt 113.1.3.apakšpunktu jaunā redakcijā: nosakot, ka izglītības iestāde nosaka procedūru, lai informētu izglītības iestādes nodarbinātos, izglītojamos un nepilngadīga izglītojamā likumiskos pārstāvjus par paaugstinātu inficēšanās risku ar Covid-19 un nepieciešamību novērot savu veselību.
Problēmas apraksts
Par 115.1.punktu.
115.1.punkts punkts tika attiecināts uz 2021./2022. mācību gadu un šobrīd ir zaudējis savu aktualitāti.
Risinājuma apraksts
Par 115.1.punktu.
Projekts paredz šo punktu svītrot.
Problēmas apraksts
Par 181.punktu.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir aktualizējusi jautājumu par noteikumu Nr. 662 181. punkta (Ģimenes ārsts ziņo centram par klīniski pamatotām aizdomām par Covid-19 infekcijas gadījumu, aizpildot normatīvajos aktos par infekcijas slimību reģistrāciju minēto steidzamo paziņojumu par infekcijas slimību (veidlapa Nr. 058/u)), svītrošanu, jo reālajā dzīvē, kad saglabājas augsts inficēšanās risks, ģimenes ārstiem nav iespējams fiziski nodrošināt katra gadījuma, par kuru rodas klīniski pamatotas aizdomas, fiksēšanu steidzamajā paziņojumā. Bez tam šī punkta piemērošana bija atlikta līdz 2022.gada 1.aprīlim.
Risinājuma apraksts
Par 181.punktu.
Katra Covid-19 pacienta, ieskaitot ar klīniski un epidemioloģiski noteikto diagnozi, izsekošana un uzraudzība nav nepieciešama, pacienti patstāvīgi ievēro izolāciju, pamatojoties uz ārsta ieteikumiem, noteikumos Nr. 662 noteikto un SPKC rekomendācijām bez ārējas uzraudzības. Turklāt epidemioloģiskajai uzraudzībai un datu analīzei informācija par neapstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem nav vajadzīga, kā arī šiem cilvēkiem netiek veidots pārslimošanas sertifikāts. Tādējādi, ņemot vērā minētos apsvērumos, ārstu ziņošana par šādiem pacientiem nav nepieciešama. Pašreizējā epidemioloģiskās uzraudzības sistēma, pamatojoties uz laboratoriju sniegtajiem ziņojumiem par apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem, labi funkcionē,  tādēļ 181. punktam pašreiz nav nozīmes un to var svītrot. Ja parādīsies kāds jauns klīniski bīstams SARS-CoV-2 variants un pretepidēmijas pasākumu uzraudzība infekcijas perēkļos būs jāpastiprina, tad varēs lemt par jauna regulējuma nepieciešamību. 
Problēmas apraksts
Par 117. punktu.
Ja augstskolā vai koledžā būtiski pasliktinās epidemioloģiskā situācija, uz ko norāda straujš saslimšanas gadījumu pieaugums, kā arī strauji pieaugoša personāla prombūtne, tad augstskolas un koledžas, izvērtējot epidemioloģisko situāciju un ņemot vērā studiju programmas specifiku, epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā ir tiesīgas pieņemt pamatotu lēmumu par studiju programmas kursa vai moduļa daļu īslaicīgu norisi hibrīdā formātā, t.i., kombinējot vienlaicīgi klātienes un attālināto formātu, nodrošinot, ka studiju kvalitātes līmenis nesamazinās. Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai iestādē, plūsmu lekcijas var notikt attālinātā formātā. Nepieciešams ievērot 2022. gada 8. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 111 “Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība” regulējumu.
Risinājuma apraksts
Par 117. punktu- Atbilstoši precizēts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • personas, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumu, nonākot tiešā kontaktā ar pacientu
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā pašreizējo situācijas attīstību, tiek atcelta prasība ar 1. septembri sabiedrības grupai, kuru skar tiesiskais regulējums, būt obligāti balstvakcinētai, kā arī tiek atcelta spēkā esošā prasība obligātās vakcinācijas veikšanai
Juridiskās personas
  • institūcijas, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārsti
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz visu sabiedrību kopumā. 
Ģimenes ārstiem nebūs jāpilda veidlapa Nr. 058/u, lai ziņotu SPKC par klīniski pamatotām aizdomām par Covid-19 infekcijas gadījumu (steidzamais paziņojums).

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības iesaiste projekta izstrādē netika organizēta, projekta izstrādē netika iesaistītas nevalstiskās institūcijas.
Grozījumi attiecībā uz noteikumu Nr. 662 351. punktu ir diskutēti Veselības ministrijas Covid-19 infekcijas ierobežošanas darba grupas Epidemioloģijas apakšgrupas sēdēs, kura atbalstīja priekšlikumu, ka ar šī gada 1.septembri nebūtu obligāti pieprasāms balstvakcinācijas sertifikāts.
Priekšlikumu noteikumu Nr. 662 181.punkta svītrošanai ir sniegusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.

6.4. Cita informācija

Grozījumi MK noteikumos Nr. 662 tika nosūtīti izvērtēšanai Operatīvās vadības grupai (OVG). Priekšlikumi grozījumiem MK noteikumos Nr. 662 ir apspriesti šī gada 11.augusta OVG. OVG atbalsta principu, ka ārstniecības personām tiek atcelta 24.1 punktā un 351.punktā noteiktā prasība.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekts skar sabiedrības veselības jautājumus.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi