Anotācija

2.2.3.3. pasākuma pirmajā atlases kārtā apstiprinātā projekta ietvaros sākotnēji tika plānots izstrādāt dabas aizsardzības plānus sešām ĪADT – Moricsalas dabas rezervātam, Teiču dabas rezervātam, Krustkalnu dabas rezervātam, Grīņu dabas rezervātam, Slīteres Nacionālajam parkam, Rāznas Nacionālajam parkam. Ņemot vērā projektā radušos ietaupījumu, ar 2026. gada 3. marta projekta līguma grozījumiem projektā iekļauta dabas aizsardzības plānu izstrāde vēl četrām ĪADT - dabas liegumiem "Ģipkas lankas", dabas liegumam "Ģipka", dabas liegumam "Randu pļavas", dabas liegumam "Sakas grīņi". DAP projektā sasniedzamais iznākuma rādītājs ir 32 972,07 ha, tādējādi nodrošinot, ka tiek sasniegts 2.2.3.3. pasākuma pirmās atlases kārtas iznākuma rādītājs.

2.2.3.3. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros astoņu apstiprināto projektu ietvaros plānota dabas aizsardzības plānu izstrāde desmit ĪADT – dabas liegumam "Babītes ezers", dabas liegumam "Ventas ieleja", dabas liegumam "Užavas augštece", dabas liegumam "Sedas purvs", dabas parkam "Engures ezers", aizsargājamo ainavu apvidum "Vestiena", dabas parkam "Doles sala", dabas parkam "Ogres zilie kalni", dabas liegumam "Daugava pie Kaibalas", dabas parkam "Beberbeķi", kur visos projektos kopā plānots sasniegt iznākuma rādītāju 18 838,201 ha apmērā.

Dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti, lai izvērtētu ĪADT esošās dabas vērtības, tostarp ES nozīmes biotopu stāvokli, un plānotu ĪADT apsaimniekošanas pasākumus ekosistēmu, tostarp ES nozīmes biotopu, aizsargājamo sugu un to dzīvotņu stāvokļa uzlabošanai un aizsardzībai, kā arī ĪADT aizsardzības statusa saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības veicināšanai.

Dabas aizsardzības plānu izstrādes ietvaros ĪADT novērtējumam, strukturētu un mērķtiecīgi plānotu ĪADT apsaimniekošanas darbību plānošanai, tiek veikta vairākkārtēja ĪADT vai tās daļu apsekošana, lai identificētu aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, kartētu un aktualizētu ES nozīmes biotopu robežas, noteiktu ES nozīmes biotopu kvalitāti, novērtētu izmaiņas augsnes mitruma režīmā, kā arī veiktu citus dabas aizsardzības plānu izstrādei nepieciešamos darbus. Pilnvērtīgas un visaptverošas informācijas ieguvei īpaši svarīgi ir ĪADT apsekošanu veikt veģetācijas sezonā.
 
Ņemot vērā DAP projekta līguma grozījumu spēkā stāšanās laiku, kas ir 2026. gada 3. marts, kā arī nepieciešamo laiku  sertificētu ekspertu dabas aizsardzības jomā un citu nepieciešamo speciālistu piesaistei – visu papildus teritoriju izpēte 2026. gada veģetācijas sezonā nav iespējama un plānota 2027. gadā. Kā arī DAP Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā papildus ir norādījusi, ka 2025. gada meteoroloģisko apstākļu dēļ, daļa no projektā plānotajiem hidroloģiskās izpētes un novērošanas darbiem pārcelti uz 2026. gadu.

2.2.3.3. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros tiek īstenots Kuldīgas novada pašvaldības projekts, kurā plānota dabas aizsardzības plānu izstrāde dabas liegumiem "Ventas ieleja" un "Užavas augštece", tādējādi sasniedzot iznākuma rādītāju 1 327,913 ha apmērā. Kuldīgas novada pašvaldība 2025. gada 8. oktobra un 2029. gada 29. maija vēstulēs ir informējusi VARAM par projekta ieviešanas gaitu. Pirmie  divi iepirkumi (EIS iepirkums  identifikācijas Nr.
KNP 2025/5-K/ERAF https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/141226 un identifikācijas Nr. KNP 2025/63-K/ERAF  (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/153743 ) projektā plānoto dabas aizsardzības plānu izstrādei noslēgušies bez rezultāta, līdz ar to projekta īstenošana ir aizkavējusies. Kuldīgas novada pašvaldība ir norādījusi, ka minētie iepirkumi noslēgušies bez rezultāta, jo saistībā ar paaugstinātu pieprasījumu pēc dabas aizsardzības plānu izstrādē iesaistīto dažādu jomu ekspertu pakalpojumiem, to izmaksas ir pieaugušas un projekta īstenošana būtu jānodrošina ar ievērojami lielāku pašvaldības līdzfinansējumu nekā sākotnēji plānots. 2026. gada 26. maijā ir noslēgusies iepirkuma procedūra, kas pašvaldībai ļaus īstenots projektu daļēji – izstrādāt dabas aizsardzības plānu dabas liegumam "Ventas ieleja". Ievērojot veicamo uzdevumu apmēru, dabas aizsardzības plāna izstrādei nepieciešami divi gadi, kas pārsniedz pašreizējo 2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas īstenošanas termiņu.

Aprakstītie DAP un Kuldīgas novada pašvaldību projekti ir nozīmīgi 2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Tirgus pieprasījuma un piedāvājuma nevienlīdzība dabas aizsardzības jomā sertificētu ekspertu un citu dabas aizsardzības plānu izstrādē iesaistīto speciālistu pakalpojumu piedāvājumā, veģetācijas sezonas garuma ierobežojums un meteoroloģiskie apstākļi var ietekmēt jebkuru no 2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas projektiem arī turpmāk. Ņemot vērā ievērojamo lauka darbu apjomu, nepieciešamo laiku informācijas apstrādei un integrēšanai dabas aizsardzības plānā, datos balstītu, savstarpēji saskaņotu un strukturētu tālāko ĪADT apsaimniekošanas pasākumu izstrādei, kā arī no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras 2026. gada 10. jūnijā saņemto informāciju par 2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas projektu īstenošanas progresu, VARAM vērtējumā sekmīgai 2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas mērķa sasniegšanai un projektu ieviešanai ir nepieciešams pagarināt 2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas īstenošanas termiņu līdz 2029. gada 31. decembrim.

Šāds risinājums arī nodrošinātu pietiekamu laiku, lai ievērotu procedūras, kas noteiktas Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 686), tostarp nosacījumus ieinteresēto pušu (zemes īpašnieku un apsaimniekotāju, pašvaldības un valsts iestāžu pārstāvji) un sabiedrības iesaistei plāna izstrādē.