26-TA-926: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Pedagogu darba samaksas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 58 (prot. Nr. 58 66.§) "Informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā"" 15.6. apakšpunktu, kas nosaka uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) izstrādāt protokollēmumā minēto reformu ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, t.sk. noteikumu projektu par kārtību, kādā nosaka pedagogu darba samaksu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt pedagogu darba samaksas un darba slodzes regulējumu, tostarp mēnešalgas noteikšanas, darba slodzes sadales, tarifikācijas, piemaksu un prēmiju piešķiršanas kārtību, kā arī vienotas un caurskatāmas atlīdzības sistēmas pamatprincipus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2026.
Pamatojums
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai aizstātu vairākkārt grozītos Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 445), kuru tiesiskais regulējums piemērošanas gaitā ir kļuvis sadrumstalots un grūti pārskatāms. Vienlaikus praksē konstatēta atšķirīga pedagogu darba slodzes un darba samaksas noteikšanas normu piemērošana. Noteikumu projekts pilnveido un precizē tiesisko regulējumu, nodrošinot vienotu, skaidru un caurskatāmu pedagogu darba samaksas un darba slodzes noteikšanas kārtību, kā arī saskaņo to ar jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā" un spēkā esošo atlīdzības regulējumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pedagogu darba samaksas un darba slodzes noteikšanas kārtību šobrīd regulē noteikumi Nr. 445, kas nosaka pedagogu darba samaksas aprēķināšanas kārtību, darba slodzes noteikšanas principus un darba samaksas finansēšanas nosacījumus. Noteikumi Nr. 445 vairākkārt grozīti, lai nodrošinātu to atbilstību izmaiņām izglītības sistēmā, pedagogu darba organizācijā un valsts budžeta finansējuma piešķiršanas un izlietojuma kārtībā. Pedagogu darba samaksas finansēšana tiek nodrošināta no valsts budžeta mērķdotācijām, pašvaldību budžetu līdzekļiem un citiem finanšu avotiem. Pedagogu darba samaksas sistēma balstās uz normatīvajos aktos noteiktiem principiem, kas paredz minēto finanšu līdzekļu sadali pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. Pedagogu darba samaksas apmērs ir saistīts ar pedagoga darba slodzi, izglītojamo skaitu, īstenojamās izglītības programmas veidu, pedagoga darba intensitāti un citiem darba organizācijas nosacījumiem. Spēkā esošajā regulējumā dažādām pedagogu grupām ir noteikts atšķirīgs darba stundu skaits, kas atbilst vienai darba slodzei, līdz ar to pedagogu darba laika organizācija un mēnešalgai atbilstošā darba slodze nav vienota visā izglītības nozarē. Izglītības iestāžu darba samaksas finansējuma sadales un izlietojuma mehānismi ne vienmēr ir pietiekami vienoti un caurskatāmi, kas apgrūtina skaidru izpratni par pedagogu darba samaksas sistēmu un vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu. Atsevišķos gadījumos nav nodrošināta vienota pieeja pedagogu darba pienākumu sadalei un darba slodzes plānošanai, kas var ietekmēt gan pedagogu darba samaksas apmēru, gan izglītības procesa kvalitāti. Papildus tam konstatēta nepieciešamība pilnveidot regulējumu attiecībā uz piemaksu, naudas balvu un prēmiju piešķiršanas kārtību, nosakot skaidrus, objektīvus un vienoti piemērojamus kritērijus visās izglītības iestādēs. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas regulējumu, nodrošinot lielāku tiesisko skaidrību, caurskatāmību un vienlīdzīgu pieeju pedagogu darba samaksas noteikšanas un darba slodzes noteikšanas kārtībā.
Ņemot vērā, ka precizējumu apjoms pārsniedz pusi no noteikumu Nr. 445 apjoma, noteikumi Nr. 445 aizstājami ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem.
Ņemot vērā, ka precizējumu apjoms pārsniedz pusi no noteikumu Nr. 445 apjoma, noteikumi Nr. 445 aizstājami ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 445 regulējums ir vairākkārt grozīts, kā rezultātā noteikumos Nr. 445 iekļautās tiesību normas ir kļuvušas sadrumstalotas un grūti pārskatāmas gan pedagogiem, gan izglītības iestādēm un dibinātājiem. Esošais regulējums nepietiekami skaidri nosaka pedagogu darba samaksas finansējuma izmantošanas principus, kā arī atsevišķu pedagogu grupu darba samaksas aprēķināšanas un piemaksu piemērošanas nosacījumus. Šobrīd nepastāv skaidri, objektīvi un vienoti piemērojami kritēriji naudas balvu un prēmiju piešķiršanai izglītības iestādēs. Konstatēts, ka noteikumos Nr. 445 iekļautās tiesību normas pedagogu darba slodzes sadalei un pedagoga mēnešalgas noteikšanai izglītības iestādēs tiek piemērotas atšķirīgi, līdz ar to secināms, ka šīs normas nav viennozīmīgi skaidras un nepieciešams precīzāks regulējums. Spēkā esošais regulējums paredz atšķirīgu slodzes noteikšanu dažādām pedagogu amata grupām, kas apgrūtina vienotu darba samaksas principu piemērošanu un pedagogu nodarbinātības organizēšanu. Nepieciešams pilnveidot regulējumu, lai nodrošinātu vienotu un skaidru pedagogu darba samaksas sistēmu, precizētu izglītības iestāžu vadītāju un dibinātāju kompetenci, kā arī uzlabotu informācijas pieejamību par darba samaksas noteikšanas kritērijiem.
Šobrīd spēkā esošais noteikumos Nr.445 ietvertais normatīvais regulējums valsts ģimnāziju pedagogiem, kuri īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas, nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša darba algas par vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu. Savukārt Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 205 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" paredz, ka minētā piemaksa attiecināma ne tikai uz valsts ģimnāziju pedagogiem, kuri īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas, bet arī uz šo ģimnāziju vadītājiem un viņu vietniekiem.
Šobrīd spēkā esošais noteikumos Nr. 445 ietvertais normatīvais regulējums nosaka, ka valsts profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem piemaksu par darba kvalitāti var noteikt līdz 40 procentiem no iestādes vadītājam noteiktās amata algas iestādes darba samaksas fonda ietvaros. Savukārt 2021. gada 16. novembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta divpadsmitajā daļā (stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā) šādas piemaksu samazinot no 40 procentiem uz 30 procentiem.
Šobrīd spēkā esošais noteikumos Nr.445 ietvertais normatīvais regulējums valsts ģimnāziju pedagogiem, kuri īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas, nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša darba algas par vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu. Savukārt Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 205 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" paredz, ka minētā piemaksa attiecināma ne tikai uz valsts ģimnāziju pedagogiem, kuri īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas, bet arī uz šo ģimnāziju vadītājiem un viņu vietniekiem.
Šobrīd spēkā esošais noteikumos Nr. 445 ietvertais normatīvais regulējums nosaka, ka valsts profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem piemaksu par darba kvalitāti var noteikt līdz 40 procentiem no iestādes vadītājam noteiktās amata algas iestādes darba samaksas fonda ietvaros. Savukārt 2021. gada 16. novembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta divpadsmitajā daļā (stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā) šādas piemaksu samazinot no 40 procentiem uz 30 procentiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka vienotu un sistemātisku pedagogu darba samaksas un darba slodzes regulējumu. Noteikumu projektā pilnveidota pedagogu mēnešalgas likmes noteikšanas kārtība. Izglītības iestādes vadītājs (izglītības iestādes vadītājam - dibinātājs) katru gadu nosaka darba algas likmes atbilstoši apstiprinātiem un izglītības iestādes vai dibinātāja tīmekļvietnē publicētiem kritērijiem. Vienlaikus paredzēta iespēja, izvērtējot pedagoga darba intensitāti un ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, noteikt līdz 60 procentiem augstāku mēneša darba algas likmi par noteikumu projektā noteikto zemāko mēneša darba algas likmi. Līdzšinējais normatīvais regulējums jau paredzēja zemākās darba algas likmes paaugstināšanu pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem, savukārt ar šo noteikumu projektu tiek precizēts, ka attiecīgā norma ir attiecināma arī uz izglītības iestādes vadītāja vietniekiem. Izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pedagoga darba slodzi plāno, nosakot darba pienākumus un iekļaujot tos amatu aprakstā, atbilstoši izglītības pakāpei un veidiem, kurā pedagogs strādā, izglītības programmai, izglītojamo skaitam. Noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājs apstiprina pedagogu darba slodžu sadales kārtību un publicē to izglītības iestādes vai tās dibinātāja tīmekļvietnē. Vienlaikus noteikts, ka pedagoga darba slodze ietver mācību stundas, klases audzināšanas darbu un citus amata pienākumus. Lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) "par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu" 6. panta 1.punktā noteikto, proti, ka darba devēji saviem darbiniekiem nodrošina piekļuvi kritērijiem, kuri tiek izmantoti, lai noteiktu darbinieku darba samaksas līmeņus un darba samaksas attīstību, noteikumu projekts paredz, ka apstiprinātie darba algas likmes kritēriji un pedagogu darba slodžu sadales kārtība tiek publicēta izglītības iestādes vai tās dibinātāja tīmekļvietnē.
Ar noteikumu projektu tiek mainīta darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, skolotājam baletmeistaram. Šobrīd ievērojot Noteikumos Nr.445 noteikto regulējumu, profesionālās vidējās izglītības pakāpē skolotājam baletmeistaram darba slodze gadā ir noteikta 924 stundas (1 likme), turpretī vairāk kā 63% pedagogu ir tarificētas vairāk stundas par vienu likmi, t.sk. 36% pedagogiem tarificētas stundas virs 1320 stundām gadā.
Ņemot vērā, šo lielo disproporciju, kā arī nevienlīdzību ar citiem profesionālās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogiem noteikto darba slodzi, lai tuvinātu un veidotu vienlīdzīgus apstākļus visu izglītības sistēmā iesaistīto pedagogu darba slodzei, vienlaikus ņemot vērā arī skolotāja baleta mākslinieka (baleta meistara) darbības specifiku, nepieciešams samērīgi paaugstināt šo pedagogu darba slodzi gadā uz 1540 stundām, jeb 35 stundām nedēļā. Saskaņā ar 2025./2026.mācību gada datiem, noteikumu projekta izmaiņas skars vienas profesionālās vidējās izglītības iestādes struktūrvienības 22 pedagogus, kuri bijuši iesaistīti profesionālās vidējās izglītības programmās dejas jomā kā skolotāji baletmeistari. Minētās izmaiņas attiecībā uz slodzes izmaiņām izglītības programmu īstenošanā iesaistītajiem skolotājiem baletmeistariem, neradīs finansiālu ietekmi, jo nav plānots šiem pedagogiem tarificēto stundu skaita pieaugums. Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka šiem pedagogiem no 01.09.2027. nesamazinās atlīdzība par paveikto darbu, izglītības iestāde pārskatīs šiem pedagogiem noteikto samaksu par pedagoģisko likmi un nepieciešamības gadījumā to paaugstinās izglītības iestādes esošā budžeta ietvaros. Minētā norma būs spēkā līdz 2028.gada 31.augustam, kā pārejas periods.
Noteikumu projekts papildināts ar sociālā pedagoga amatu, ņemot vērā, ka, uzsākot pāreju uz Programmu skolā, ir paredzēta sociālā pedagoga darba samaksas finansēšana no valsts budžeta. Sociālā pedagoga amata iekļaušana nodrošinās atbalstu izglītojamajiem un veicinās izglītojamo sociālo un uzvedības problēmu savlaicīgu risināšanu.
Atšķirībā no noteikumos Nr. 445 ietvertā regulējuma attiecībā uz pedagogu darba laika uzskaiti, noteikumu projekts šādu regulējumu neparedz. Vienlaikus tas nenozīmē, ka zūd darba laika uzskaites nepieciešamība, jo darba laika uzskaite ietver gan kopējās tarificētās stundas (t.sk. kontaktstundas un stundas citiem pienākumiem), gan atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās, kā arī dīkstāves laiku.
Pedagogu darba laika uzskaite vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs un interešu izglītības iestādēs tiek veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.
Ņemot vērā, ka pedagoga darba slodze un tās sadalījums tiek noteikta tarifikācijā, pedagogam noteiktie pienākumi ir iekļauti pedagoga amata aprakstā, un pedagoga darba mēnešalga tiek aprēķināta atbilstoši tarifikācijā noteiktajam. Noteikumu projektā precizēta arī pedagogu darba samaksas organizēšanas un aprēķināšanas kārtība. Ņemot vērā, ka vairāku dibinātāju padotībā esošām izglītības iestādēm ir jānodrošina ar dibinātāju saskaņotas tarifikācijas uz 1. septembri datu pārnese uz grāmatvedības sistēmu, noteikumu projekts noteic, ka termiņu tarifikācijas uz 1. septembri ievadīšanai informācijas sistēmā nosaka izglītības iestādes dibinātājs.
Noteikumu projekts nosaka darba samaksas sastāvu, pedagogu informēšanas pienākumu par darba slodzi un plānoto darba samaksu, kā arī tarifikācijas un pārtarifikācijas veikšanas kārtību Valsts izglītības informācijas sistēmā. Tāpat noteikumu projektā noteiktas darba algas aprēķina formulas pedagogiem, kuriem darba slodze noteikta nedēļā vai gadā, kā arī regulējums aizvietošanas un vakanto amata pienākumu izpildes apmaksai, tostarp piemaksām par papildu pedagoģisko darbu, darba kvalitāti, profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm un darbu specifiskos apstākļos, kā arī prēmiju un naudas balvu apmēra ierobežojumi.
Noteikumu projektā precizēts regulējums attiecībā piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša darba algas par vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu valsts ģimnāzijās, attiecinot to ne tikai uz valsts ģimnāziju pedagogiem, bet arī šo valsts ģimnāziju vadītājiem un viņu vietniekiem.
Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 12. daļai noteikumu projektā precizēts, ka valsts profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem piemaksu par darba kvalitāti var noteikt līdz 30 procentiem no iestādes vadītājam noteiktās mēnešalgas no izglītības iestādei piešķirtā finansējuma pedagogu darba samaksai.
Noteikumu projektā precizēts regulējums attiecībā uz pedagoga prēmiju un naudas balvu kopējo apmēru, proti, minēto ierobežojumu piemērošanā par pamatu izmantojama pedagogam tarificētā mēnešalga.
Pedagoga prēmiju un naudas balvu kopējais apmērs kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 120 procentus no pedagogam tarificētās mēnešalgas, savukārt valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, izmaksāto prēmiju un naudas balvu kopējais apmērs kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 175 procentus no pedagogam tarificētās mēnešalgas. Vienlaikus projektā precizētas normas, nosakot, ka piemaksu par papildu pedagoģisko darbu nepiešķir par amata aprakstā noteikto pienākumu izpildi, pedagoga aizvietošanu vai citu uzdevumu veikšanu, kas saskaņā ar noteikumu projektu ietilpst pedagoga darba slodzē.
Noteikumu projekts paredz strukturētāku pielikumu sistēmu. 1. pielikumā "Pedagoga darba slodze, tās sadalījums un zemākās mēneša darba algas likmes" noteikti pedagogu amati, darba slodze un tās sadalījums mācību stundu vai nodarbību vadīšanai astronomiskajās stundās, zemākās mēneša darba algas likmes, kā arī tabulās atspoguļotas izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes, 2. pielikumā ietverti tarifikācijas veidlapu paraugi. Savukārt 3. pielikums paredz piemaksu par darbu specifiskos specifiskos apstākļos valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagogiem.
Piemaksa par darbu specifiskos apstākļos valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagogiem ir darba samaksas sastāvdaļa, kas tiek piešķirta pedagogiem par paaugstinātu darba sarežģītību, intensitāti un profesionālo slodzi, kas saistīta ar individuālu pieeju izglītojamajiem ar invaliditāti, speciālajām vajadzībām, speciālās izglītības programmu īstenošanu un iekļaujoša izglītības procesa nodrošināšanu, kā arī izglītības programmu īstenošanu ieslodzījuma vietā.
Līdzšinējais pielikuma nosaukumā lietotais formulējums "piemaksa par darbu īpašos apstākļos" pilnībā neatspoguļo piemaksas piešķiršanas mērķi un saturu. Piemaksa tiek noteikta nevis par darbu normatīvajos aktos īpaši definētos darba apstākļos, bet gan par pedagoga darba specifiku, kas saistīta ar paaugstinātu darba sarežģītību, intensitāti un papildu profesionālo slodzi, īstenojot speciālo un iekļaujošo izglītību. Praksē līdzšinējais formulējums radīja atšķirīgas interpretācijas iespējas par piemaksas piešķiršanas pamatu un tās saistību ar pedagoga darba pienākumiem.
Lai nodrošinātu skaidrāku un precīzāku tiesību normas formulējumu, kā arī novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas, termins "īpašos apstākļos" tiek aizstāts ar terminu "specifiskos apstākļos". Jaunais formulējums precīzāk raksturo piemaksas būtību un tās saistību ar pedagoga darba specifiku, vienlaikus nodrošinot normatīvā regulējuma skaidrību, juridisko noteiktību un vienveidīgu tiesību normas piemērošanu.
2026./2027. mācību gadā sākumizglītības skolotājam, vispārējās pamatizglītības skolotājam, vispārējās vidējās izglītības skolotājam (izņemot profesionālās izglītības programmās), speciālās izglītības skolotājam, speciālajam pedagogam, skolotājam logopēdam, sociālajam pedagogam, izglītības psihologam, pedagoga palīgam, interešu izglītības skolotājam, profesionālās izglītības skolotājam, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības skolotājam profesionālās izglītības programmās, profesionālās ievirzes izglītības skolotājam (izņemot Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādes), sporta trenerim, koncertmeistaram, diriģentam, horeogrāfam un baletmeistaram mēnešalgas likmi un darba slodzi nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi".
Pāreja uz vienotu 40 stundu darba nedēļu pedagogiem ir paredzēta no 2027. gada 1. septembra, paredzot pārejas periodu, lai izglītības iestāžu vadītāji varētu savlaicīgi informēt pedagogus par plānotajām izmaiņām, veikt nepieciešamos grozījumus izglītības iestāžu iekšējos normatīvajos aktos un nodrošināt sekmīgu regulējuma ieviešanu atbilstoši labas pārvaldības principiem.
Ar noteikumu projektu tiek mainīta darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, skolotājam baletmeistaram. Šobrīd ievērojot Noteikumos Nr.445 noteikto regulējumu, profesionālās vidējās izglītības pakāpē skolotājam baletmeistaram darba slodze gadā ir noteikta 924 stundas (1 likme), turpretī vairāk kā 63% pedagogu ir tarificētas vairāk stundas par vienu likmi, t.sk. 36% pedagogiem tarificētas stundas virs 1320 stundām gadā.
Ņemot vērā, šo lielo disproporciju, kā arī nevienlīdzību ar citiem profesionālās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogiem noteikto darba slodzi, lai tuvinātu un veidotu vienlīdzīgus apstākļus visu izglītības sistēmā iesaistīto pedagogu darba slodzei, vienlaikus ņemot vērā arī skolotāja baleta mākslinieka (baleta meistara) darbības specifiku, nepieciešams samērīgi paaugstināt šo pedagogu darba slodzi gadā uz 1540 stundām, jeb 35 stundām nedēļā. Saskaņā ar 2025./2026.mācību gada datiem, noteikumu projekta izmaiņas skars vienas profesionālās vidējās izglītības iestādes struktūrvienības 22 pedagogus, kuri bijuši iesaistīti profesionālās vidējās izglītības programmās dejas jomā kā skolotāji baletmeistari. Minētās izmaiņas attiecībā uz slodzes izmaiņām izglītības programmu īstenošanā iesaistītajiem skolotājiem baletmeistariem, neradīs finansiālu ietekmi, jo nav plānots šiem pedagogiem tarificēto stundu skaita pieaugums. Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka šiem pedagogiem no 01.09.2027. nesamazinās atlīdzība par paveikto darbu, izglītības iestāde pārskatīs šiem pedagogiem noteikto samaksu par pedagoģisko likmi un nepieciešamības gadījumā to paaugstinās izglītības iestādes esošā budžeta ietvaros. Minētā norma būs spēkā līdz 2028.gada 31.augustam, kā pārejas periods.
Noteikumu projekts papildināts ar sociālā pedagoga amatu, ņemot vērā, ka, uzsākot pāreju uz Programmu skolā, ir paredzēta sociālā pedagoga darba samaksas finansēšana no valsts budžeta. Sociālā pedagoga amata iekļaušana nodrošinās atbalstu izglītojamajiem un veicinās izglītojamo sociālo un uzvedības problēmu savlaicīgu risināšanu.
Atšķirībā no noteikumos Nr. 445 ietvertā regulējuma attiecībā uz pedagogu darba laika uzskaiti, noteikumu projekts šādu regulējumu neparedz. Vienlaikus tas nenozīmē, ka zūd darba laika uzskaites nepieciešamība, jo darba laika uzskaite ietver gan kopējās tarificētās stundas (t.sk. kontaktstundas un stundas citiem pienākumiem), gan atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās, kā arī dīkstāves laiku.
Pedagogu darba laika uzskaite vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs un interešu izglītības iestādēs tiek veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.
Ņemot vērā, ka pedagoga darba slodze un tās sadalījums tiek noteikta tarifikācijā, pedagogam noteiktie pienākumi ir iekļauti pedagoga amata aprakstā, un pedagoga darba mēnešalga tiek aprēķināta atbilstoši tarifikācijā noteiktajam. Noteikumu projektā precizēta arī pedagogu darba samaksas organizēšanas un aprēķināšanas kārtība. Ņemot vērā, ka vairāku dibinātāju padotībā esošām izglītības iestādēm ir jānodrošina ar dibinātāju saskaņotas tarifikācijas uz 1. septembri datu pārnese uz grāmatvedības sistēmu, noteikumu projekts noteic, ka termiņu tarifikācijas uz 1. septembri ievadīšanai informācijas sistēmā nosaka izglītības iestādes dibinātājs.
Noteikumu projekts nosaka darba samaksas sastāvu, pedagogu informēšanas pienākumu par darba slodzi un plānoto darba samaksu, kā arī tarifikācijas un pārtarifikācijas veikšanas kārtību Valsts izglītības informācijas sistēmā. Tāpat noteikumu projektā noteiktas darba algas aprēķina formulas pedagogiem, kuriem darba slodze noteikta nedēļā vai gadā, kā arī regulējums aizvietošanas un vakanto amata pienākumu izpildes apmaksai, tostarp piemaksām par papildu pedagoģisko darbu, darba kvalitāti, profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm un darbu specifiskos apstākļos, kā arī prēmiju un naudas balvu apmēra ierobežojumi.
Noteikumu projektā precizēts regulējums attiecībā piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša darba algas par vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu valsts ģimnāzijās, attiecinot to ne tikai uz valsts ģimnāziju pedagogiem, bet arī šo valsts ģimnāziju vadītājiem un viņu vietniekiem.
Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 12. daļai noteikumu projektā precizēts, ka valsts profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem piemaksu par darba kvalitāti var noteikt līdz 30 procentiem no iestādes vadītājam noteiktās mēnešalgas no izglītības iestādei piešķirtā finansējuma pedagogu darba samaksai.
Noteikumu projektā precizēts regulējums attiecībā uz pedagoga prēmiju un naudas balvu kopējo apmēru, proti, minēto ierobežojumu piemērošanā par pamatu izmantojama pedagogam tarificētā mēnešalga.
Pedagoga prēmiju un naudas balvu kopējais apmērs kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 120 procentus no pedagogam tarificētās mēnešalgas, savukārt valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, izmaksāto prēmiju un naudas balvu kopējais apmērs kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 175 procentus no pedagogam tarificētās mēnešalgas. Vienlaikus projektā precizētas normas, nosakot, ka piemaksu par papildu pedagoģisko darbu nepiešķir par amata aprakstā noteikto pienākumu izpildi, pedagoga aizvietošanu vai citu uzdevumu veikšanu, kas saskaņā ar noteikumu projektu ietilpst pedagoga darba slodzē.
Noteikumu projekts paredz strukturētāku pielikumu sistēmu. 1. pielikumā "Pedagoga darba slodze, tās sadalījums un zemākās mēneša darba algas likmes" noteikti pedagogu amati, darba slodze un tās sadalījums mācību stundu vai nodarbību vadīšanai astronomiskajās stundās, zemākās mēneša darba algas likmes, kā arī tabulās atspoguļotas izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes, 2. pielikumā ietverti tarifikācijas veidlapu paraugi. Savukārt 3. pielikums paredz piemaksu par darbu specifiskos specifiskos apstākļos valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagogiem.
Piemaksa par darbu specifiskos apstākļos valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagogiem ir darba samaksas sastāvdaļa, kas tiek piešķirta pedagogiem par paaugstinātu darba sarežģītību, intensitāti un profesionālo slodzi, kas saistīta ar individuālu pieeju izglītojamajiem ar invaliditāti, speciālajām vajadzībām, speciālās izglītības programmu īstenošanu un iekļaujoša izglītības procesa nodrošināšanu, kā arī izglītības programmu īstenošanu ieslodzījuma vietā.
Līdzšinējais pielikuma nosaukumā lietotais formulējums "piemaksa par darbu īpašos apstākļos" pilnībā neatspoguļo piemaksas piešķiršanas mērķi un saturu. Piemaksa tiek noteikta nevis par darbu normatīvajos aktos īpaši definētos darba apstākļos, bet gan par pedagoga darba specifiku, kas saistīta ar paaugstinātu darba sarežģītību, intensitāti un papildu profesionālo slodzi, īstenojot speciālo un iekļaujošo izglītību. Praksē līdzšinējais formulējums radīja atšķirīgas interpretācijas iespējas par piemaksas piešķiršanas pamatu un tās saistību ar pedagoga darba pienākumiem.
Lai nodrošinātu skaidrāku un precīzāku tiesību normas formulējumu, kā arī novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas, termins "īpašos apstākļos" tiek aizstāts ar terminu "specifiskos apstākļos". Jaunais formulējums precīzāk raksturo piemaksas būtību un tās saistību ar pedagoga darba specifiku, vienlaikus nodrošinot normatīvā regulējuma skaidrību, juridisko noteiktību un vienveidīgu tiesību normas piemērošanu.
2026./2027. mācību gadā sākumizglītības skolotājam, vispārējās pamatizglītības skolotājam, vispārējās vidējās izglītības skolotājam (izņemot profesionālās izglītības programmās), speciālās izglītības skolotājam, speciālajam pedagogam, skolotājam logopēdam, sociālajam pedagogam, izglītības psihologam, pedagoga palīgam, interešu izglītības skolotājam, profesionālās izglītības skolotājam, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības skolotājam profesionālās izglītības programmās, profesionālās ievirzes izglītības skolotājam (izņemot Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādes), sporta trenerim, koncertmeistaram, diriģentam, horeogrāfam un baletmeistaram mēnešalgas likmi un darba slodzi nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi".
Pāreja uz vienotu 40 stundu darba nedēļu pedagogiem ir paredzēta no 2027. gada 1. septembra, paredzot pārejas periodu, lai izglītības iestāžu vadītāji varētu savlaicīgi informēt pedagogus par plānotajām izmaiņām, veikt nepieciešamos grozījumus izglītības iestāžu iekšējos normatīvajos aktos un nodrošināt sekmīgu regulējuma ieviešanu atbilstoši labas pārvaldības principiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pedagogi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz lielāku elastību pedagogu atalgojuma noteikšanā, dodot izglītības iestāžu vadītājiem iespēju diferencēt algas atbilstoši pedagoga darba kvalitātei, intensitātei un ieguldījumam izglītības iestādes attīstībā. Vienlaikus pedagogiem, izņemot augstskolas, tiek noteikta vienota darba slodze – 40 darba stundas nedēļā, kurā ietilpst gan mācību stundas, gan citi amata pienākumi, tostarp gatavošanās darbam, individuālais darbs ar izglītojamiem un profesionālā pilnveide. Noteikumu projekts palielina atalgojuma un darba slodzes noteikšanas caurskatāmību, t.sk. nosakot pienākumu publiskot mēneša darba algas likmes, darba slodžu sadales, kā arī prēmiju un naudas balvu noteikšanas kritērijus un savlaicīgi informēt pedagogus par darba slodzi un darba samaksu.
Atsevišķām pedagogu grupām, tostarp valsts ģimnāziju, tehnikumu un mākslu izglītības kompetences centra pedagogiem, paredzētas piemaksas, kas saistītas ar amata pienākumiem un izglītības procesa īstenošanas specifiku.
Noteikumu projekts skar arī izglītības iestāžu vadītājus un viņu vietniekus, kuriem tiek precizēti darba samaksas un piemaksu noteikšanas nosacījumi, tostarp piemaksas par darba kvalitāti valsts dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs. Vienlaikus tiek noteikti un precizēti atbalsta personāla, tostarp sociālā pedagoga, darba samaksas nosacījumi, paredzot sociālā pedagoga amata iekļaušanu Programmas skolā īstenošanā un tā finansēšanu no valsts budžeta pārejas posmā.
Kopumā noteikumu projekta īstenošana veicina pedagogu darba samaksas sistēmas sakārtošanu, nodrošina lielāku sasaisti starp darba pienākumiem un atlīdzību, kā arī stiprina atbalsta personāla pieejamību izglītojamo sociālo un uzvedības problēmu risināšanai.
Atsevišķām pedagogu grupām, tostarp valsts ģimnāziju, tehnikumu un mākslu izglītības kompetences centra pedagogiem, paredzētas piemaksas, kas saistītas ar amata pienākumiem un izglītības procesa īstenošanas specifiku.
Noteikumu projekts skar arī izglītības iestāžu vadītājus un viņu vietniekus, kuriem tiek precizēti darba samaksas un piemaksu noteikšanas nosacījumi, tostarp piemaksas par darba kvalitāti valsts dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs. Vienlaikus tiek noteikti un precizēti atbalsta personāla, tostarp sociālā pedagoga, darba samaksas nosacījumi, paredzot sociālā pedagoga amata iekļaušanu Programmas skolā īstenošanā un tā finansēšanu no valsts budžeta pārejas posmā.
Kopumā noteikumu projekta īstenošana veicina pedagogu darba samaksas sistēmas sakārtošanu, nodrošina lielāku sasaisti starp darba pienākumiem un atlīdzību, kā arī stiprina atbalsta personāla pieejamību izglītojamo sociālo un uzvedības problēmu risināšanai.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes
- Izglītības iestāžu dibinātāji
Ietekmes apraksts
Izglītības iestādēm un izglītības iestāžu dibinātājiem noteikumu projekta īstenošanā ir noteikta iesaiste, tomēr papildu administratīvais slogs neveidojas, jo noteikumu projektā paredzētās prasības izriet no izglītības iestādes jau esošajām funkcijām, tostarp pienākuma noteikt darba samaksu un nodrošināt informācijas pieejamību sabiedrībai.
Izglītības iestādes dibinātāja un izglītības iestādes izstrādāto mēneša darba algas likmes, darba slodžu sadales, kā arī prēmiju un naudas balvu noteikšanas kritēriju publiskošana izglītības iestādes vai tās dibinātāja tīmekļvietnē veicinās caurspīdīgumu un atklātības principa ievērošanu. Vienlaikus tas mazinās risku nevienlīdzīgas attieksmes pieļaušanai. Līdz ar to minēto pienākumu izpilde nav uzskatāma par jauna administratīvā sloga radīšanu.
Izglītības iestādes dibinātāja un izglītības iestādes izstrādāto mēneša darba algas likmes, darba slodžu sadales, kā arī prēmiju un naudas balvu noteikšanas kritēriju publiskošana izglītības iestādes vai tās dibinātāja tīmekļvietnē veicinās caurspīdīgumu un atklātības principa ievērošanu. Vienlaikus tas mazinās risku nevienlīdzīgas attieksmes pieļaušanai. Līdz ar to minēto pienākumu izpilde nav uzskatāma par jauna administratīvā sloga radīšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekts paredz ieviest vienotu pedagogu darba slodzi 40 darba stundas nedēļā visiem pedagogu amatiem, izņemot augstskolu pedagogus. Ņemot vērā, ka, palielinot pedagogu darba slodzi līdz 40 darba stundām nedēļā (šobrīd spēkā esošajā redakcijā: interešu izglītības skolotājs, profesionālās ievirzes izglītības skolotājs, sporta treneris, profesionālās izglītības skolotājs, speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais pedagogs, izglītības psihologs – 30 darba stundām nedēļā; sākumizglītības skolotājs, vispārējās pamatizglītības skolotājs, vispārējās vidējās izglītības skolotājs, speciālās izglītības skolotājs, – 36 darba stundām nedēļā), samazinās nepieciešamais pedagoģisko likmju skaits, papildu finansējums šim mērķim nav nepieciešams – projekts ir finansiāli neitrāls.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 523 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas"
Pamatojums un apraksts
Tiek veikts mācību stundu plāna īstenošanai nepieciešamā pedagogu amata likmju skaita pārrēķins saistībā ar pāreju uz 40 stundu darba nedēļu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Tiek veikts speciālās izglītības iestādē nepieciešamā pedagoģisko amata likmju skaita pārrēķins saistībā ar pāreju uz 40 stundu darba nedēļu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.3. Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 28. augusta noteikumos Nr. 382 "Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Tiek veikts izglītības iestādei nepieciešamo pedagogu darba slodžu pārrēķins saistībā ar pāreju uz 40 stundu darba nedēļu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo"
Pamatojums un apraksts
Tiek veikts izglītības iestādei nepieciešamo pedagogu darba slodžu pārrēķins saistībā ar pāreju uz 40 stundu darba nedēļu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.5. Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1035 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas"
Pamatojums un apraksts
Tiek veikti grozījumi noteikumos saistībā ar pāreju uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu, precizējot aprēķinu kārtību un paredzot aprēķinu veikšanu atbilstoši jaunajam darba slodzes regulējumam.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.6. Grozījumi Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 205 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs".
Pamatojums un apraksts
Tiek veikti grozījumi ņemot vērā, ka pāreja uz 40 darba stundu nedēļu stāsies spēkā ar 2027. gada 1. septembri.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Profesionālās izglītības biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Lai nodrošinātu sadarbības partneru iesaisti normatīvā akta izstrādes procesā, kā arī uzklausītu un izvērtētu priekšlikumus un nepieciešamos pilnveidojumus, sadarbības partneriem tika nosūtītas vēstules ar aicinājumu sniegt priekšlikumus par noteikumu projektu.
Papildus tam 2026. gada 5. maijā Izglītības un zinātnes ministrija organizēja klātienes tikšanos ar iesaistītajiem sadarbības partneriem, kuras laikā tika uzklausīti viedokļi, pārrunāti priekšlikumi un izvērtēti nepieciešamie precizējumi pedagogu darba samaksas noteikumu normatīvā regulējuma izstrādei.
Papildus tam 2026. gada 5. maijā Izglītības un zinātnes ministrija organizēja klātienes tikšanos ar iesaistītajiem sadarbības partneriem, kuras laikā tika uzklausīti viedokļi, pārrunāti priekšlikumi un izvērtēti nepieciešamie precizējumi pedagogu darba samaksas noteikumu normatīvā regulējuma izstrādei.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Administratīvais slogs neveidojas, jo projektā paredzētās darbības neparedz jaunus administratīvos pienākumus iesaistītajām pusēm.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
