Anotācija (ex-ante)

Augstskolu likuma 24., 28. un 59.² pantā ir lietots termins “docētājs”. Arī praksē augstskolās šāds termins tiek lietots, taču tā skaidrojums nav noteikts nevienā normatīvajā aktā. Saskaņā ar Augstskolu likuma 43. pantu, pie vispārējā augstskolas personāla pieskaitāms cita personāla pārstāvis – persona, kura augstskolā strādā un īsteno studiju kursus, studiju moduļus vai studiju kursu daļas uz terminēta līguma pamata un kura atbilst Izglītības likuma 1. panta 16.² punktā noteiktajam, ka pedagogs ir fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē. Līdz ar to, lai par praksē un Augstskolu likumā lietotā termina nozīmi būtu vienota izpratne, nepieciešams termina “docētājs” skaidrojums.

Tiesību akta projektā paredzēts noteikt skaidrojumu Augstskolu likumā lietotam terminam "docētājs", papildinot Augstskolu likuma 1. pantu ar 5.¹ punktu un nosakot, ka docētājs ir persona, kura īsteno studiju programmas, studiju kursus, studiju moduļus vai studiju kursu daļas. Termins “docētājs” tiks lietots arī attiecībā uz pedagogiem, kuri, neatkarīgi no nodarbinātības veida, īsteno studiju kursus, studiju moduļus vai studiju kursu daļas.

Spēkā esošās Augstskolu likuma tiesību normas nerada iespēju augstskolām veidot akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēmu (turpmāk – akadēmisko karjeru) atbilstoši Eiropas Pētnieka karjeras ietvarstruktūrai, tas ir, radīt akadēmiskajam personālam iespēju profesionāli attīstīties, plānojot un virzoties no zemāka uz augstāku akadēmiskā personāla amatu. Augstskolu likuma tiesību normas šobrīd neparedz arī veidot tenūru, kas ir starptautiski atzīts prognozējamas nodarbinātības modelis akadēmiskās karjeras ietvaros un sniedz augstskolām iespēju piesaistīt labāko akadēmisko personālu. Augstskolu likumā paredzētie akadēmiskā personāla amati apgrūtina augstskolas piesaistīt akadēmiskajam darbam, piemēram, augsta līmeņa profesionāļus no zinātnes, kultūras un tautsaimniecības nozarēm. Līdz ar to nepieciešams paredzēt Augstskolu likumā iespēju augstskolām veidot akadēmiskā personāla amatus, piemēram, augsta līmeņa profesionāļiem, ieviest akadēmiskās karjeras posmus un tenūru, pilnveidot akadēmiskā personāla atlases un pieņemšanas darbā procedūru, akadēmiskā personāla novērtēšanu un noteikt akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba snieguma un mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanas termiņus, kārtību un institūciju kompetenci, kā arī kārtību darba tiesisko attiecību izbeigšanai gadījumos, kad darba sniegums divas reizes pēc kārtas ir novērtēts kā neatbilstošs.

Tiesību akta projektā paredzēts noteikt skaidrojumu terminiem “akadēmiskā personāla profesionālās attīstības sistēma (turpmāk – akadēmiskā karjera)”, "tenūra", "tenūramats" un "tenūrgaitas amats", papildinot Augstskolu likuma 1. pantu ar 19., 20., 21. un 22. punktu.
Tiesību akta projekts paredz precizēt attiecīgas Augstskolu likuma tiesību normas, nosakot, ka akadēmisko personālu var ne tikai ievēlēt, bet arī atlasīt augstskolas izveidota akadēmiskā amata pretendentu atlases komisija. Attiecīgi tiek veikti terminoloģiski labojumi un citi precizējumi, lai nodrošinātu Augstskolu likuma tiesību normu atbilstību paredzētajai akadēmiskā personāla karjeras sistēmas ieviešanai.
Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 26. panta tiesību normas, nosakot akadēmiskā personāla pieņemšanas darbā nosacījumus un to personu skaita vai īpatsvara noteikšanas kārtību, kurām ir doktora grāds.
Tiesību akta projekts paredz Augstskolu likuma 27. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā un papildināt pantu ar 1¹, 1² un 1³ daļu, nosakot jaunu akadēmiskā personāla kategoriju un tām atbilstošo amatu struktūru, kā arī augstskolas tiesības izveidot papildu akadēmiskā personāla amatus un piemērot atlases procedūru. Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu, nosakot akadēmiskā personāla nodarbināšanā izmantojamos darba līgumu veidus un termiņu, uz kādu tie slēdzami, ņemot vērā akadēmiskās karjeras posmu īpatnības un nodarbinātības praksi augstākajā izglītībā un pētniecībā. Projektā paredzēts noteikt, ka ar pēcdoktorantūras pētniekiem un izcilības profesoriem darba līgumi slēdzami uz noteiktu laiku, savukārt ar pārējo akadēmisko personālu – uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, ņemot vērā šo amatu saistību ar noteikta termiņa akadēmiskajiem un pētniecības uzdevumiem, kā arī ar ārējā finansējuma un augstskolas attīstības plānošanas periodiem. Vienlaikus tiek noteikts aizliegums slēgt uzņēmuma un autora līgumus ar akadēmisko personālu studējošo un sabiedrības izglītošanai, lai nodrošinātu studiju procesa nepārtrauktību un darba tiesisko attiecību skaidrību, kā arī ņemot vērā, ka studiju darbs ietver regulāru nodarbību vadīšanu, studiju rezultātu vērtēšanu un citus ar studiju procesa īstenošanu saistītus pienākumus.
Tāpat tiek paredzēts augstskolas pienākums savlaicīgi informēt akadēmisko personālu, kas nodarbināts uz noteiktu laiku, par turpmākās karjeras iespējām augstskolā. Papildus tam tiesību akta projekts paredz papildināt Augstskolu likuma 27. pantu ar astoto daļu, nosakot augstskolas uzaicināto ārvalstu mācībspēku nodarbināšanas nosacījumus.
Tiesību akta projekts paredz arī papildināt Augstskolu likumu ar 27.¹,  27.² un 28.¹ pantu, nosakot akadēmiskā personāla tenūrgaitas amatus un tenūramatus, šo amatu ieņemšanas nosacījumus, darba tiesisko attiecību termiņus un darba snieguma novērtēšanas kārtību, paredzot ierobežotu secīgu darba līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku tenūrgaitas amatos un pārejas mehānismu uz tenūramatiem, kā arī nosakot prasības izcilības profesora amatam.
Tiesību akta projekts paredz papildināt Augstskolu likuma 33. pantu ar 4¹ un 4² daļu, izslēdzot panta pirmo daļu, kā arī nosakot institūciju kompetenci jaunākā akadēmiskā personāla, kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošo pētnieku ievēlēšanā un ar to saistīto lēmumu apstrīdēšanas kārtību.
Tiesību akta projekts paredz papildināt Augstskolu likumu ar 33.¹ pantu, nosakot prasības akadēmiskā personāla atlases procedūrai, tostarp akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisijas izveidošanai un darbībai.
Savukārt Augstskolu likuma 34. pantā paredzēts noteikt akadēmiskā personāla amata pretendentu un akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba rezultātu un darba snieguma novērtēšanu, 35. panta pirmajā daļā – regulējumu par nozares profesoru padomes darbību akadēmiskā personāla ievēlēšanas procedūrā, savukārt 35.¹ pantā – darba tiesisko attiecību ar akadēmisko personālu izbeigšanas nosacījumus.
Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 36., 37. un 38. pantu, nosakot prasības lektora, vecākā lektora, zinātniskā asistenta, asistenta studiju darbā, pētnieka, vadošā pētnieka un pēcdoktorantūras pētnieka amatam, tai skaitā precizējot prasību pēc doktora grāda attiecīgo pētniecības amatu ieņemšanai.
Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 39. pantu, nosakot profesionālo augstākās izglītības programmu akadēmiskā personāla amatu loku un kvalifikācijas prasības, tostarp nošķirot prasības lektora, vecākā lektora, docenta, zinātniskā asistenta un asistenta studiju darbā amatiem, kā arī precizējot izglītības līmeņa un praktiskā darba stāža prasības šo amatu ieņemšanai.
Tiesību akta projekts paredz precizēt Augstskolu likuma 40. pantu, izsakot to jaunā redakcijā un nosakot akadēmiskā viespersonāla nodarbināšanas termiņus un tiesības, kā arī tos akadēmiskos amatus, kuros ir paredzēta akadēmiskā viespersonāla nodarbināšana. Akadēmiskā viespersonāla piesaiste paredzēta studiju procesa un pētniecības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī starptautiskās sadarbības, zināšanu apmaiņas un akadēmiskās kapacitātes stiprināšanai, piesaistot viespersonālu uz konkrētiem vakantajiem vai uz laiku vakantajiem akadēmiskajiem amatiem.
Tiesību akta projekts paredz papildināt Augstskolu likumu ar 40.¹ pantu, paredzot regulējumu akadēmiskā personāla amatu veidošanai jomas praktiķiem. Akadēmiskā personāla amati jomas praktiķiem ir veidoti, lai nodrošinātu augsta līmeņa profesionāļu ar augstu praktisko kompetenci no dažādām zinātnes, kultūras un tautsaimniecības nozarēm iesaisti akadēmiskajā darbā. Šo amatu mērķis ir praktiskās pieredzes nodošana studējošajiem.

Tiesību akta projekts ietver vairākas jaunas tiesību normas, kuru ieviešanai augstskolām nepieciešams pārejas periods. Tiesību akta projekts paredz pilnveidot akadēmiskā personāla amatu struktūru, akadēmiskā personāla atlases un pieņemšanas darbā procedūru, kā arī ieviest akadēmiskās karjeras posmus, tostarp tenūru, tenūrgaitas amatus un tenūramatus. Vienlaikus tiek precizēts regulējums akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba rezultātu un darba snieguma novērtēšanai, kā arī darba tiesisko attiecību izbeigšanai gadījumos, kad darba sniegums novērtēts kā neatbilstošs.
Tiesību akta projekts paredz Ministru kabinetam noteikt pamatprasības, termiņus un kārtību, kādā novērtē augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla amata pretendenta un amatā esoša augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus. Vienlaikus tiesību akta projekts vairākās tiesību normās paredz augstskolām pienākumu izstrādāt vai precizēt iekšējos normatīvos aktus, tostarp attiecībā uz akadēmiskā personāla atlases un ievēlēšanas procedūru piemērošanu, akadēmiskās karjeras posmu un jaunu akadēmisko amatu ieviešanu, tenūras īstenošanu, akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisiju darbību, kā arī akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba rezultātu un darba snieguma novērtēšanu.
Līdz ar to nepieciešams paredzēt pārejas periodu, lai augstskolas varētu izstrādāt vai precizēt nepieciešamos iekšējos normatīvos aktus, tostarp attiecībā uz akadēmiskā personāla atlases un ievēlēšanas procedūru piemērošanu, akadēmiskās karjeras posmu un jaunu akadēmisko amatu ieviešanu, tenūras īstenošanu, kā arī akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba rezultātu un darba snieguma novērtēšanu, un lai akadēmiskā personāla amatos esošie varētu nepieciešamības gadījumā paaugstināt kvalifikāciju atbilstoši jaunajām prasībām.

Tiesību akta projektā paredzēts noteikt pārejas periodu tiesību normu ieviešanai, nosakot atšķirīgus spēkā stāšanās termiņus atsevišķām Augstskolu likuma tiesību normām, ņemot vērā to saturisko apjomu, ieviešanas sarežģītību un nepieciešamību augstskolām pakāpeniski pielāgot iekšējos normatīvos aktus un cilvēkresursu politiku.
Ar 2027. gada 1. janvāri stājas spēkā tiesību normas, kas nosaka akadēmiskā personāla atlases un ievēlēšanas procedūru pilnveidi, akadēmiskās karjeras posmu ieviešanu, jaunu akadēmisko amatu izveidi, akadēmiskā personāla amatu izveidi jomas praktiķiem, tenūras ieviešanu, kā arī akadēmiskā viespersonāla nodarbināšanas nosacījumus un darba tiesisko attiecību ar akadēmisko personālu izbeigšanas kārtību. Šo tiesību normu spēkā stāšanās termiņš nodrošina augstskolām pietiekamu laiku izstrādāt vai precizēt iekšējos normatīvos aktus, kā arī ieviest minētās tiesību normas atbilstoši augstskolas cilvēkresursu politikai un pieejamajiem resursiem, ņemot vērā, ka daļa no šīm tiesību normām nav imperatīvas.
Ar 2029. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi, kas nosaka akadēmiskā personāla amata pretendentu un akadēmiskā personāla kvalifikācijas, darba rezultātu un darba snieguma novērtēšanas kārtību, tostarp jaunā Augstskolu likuma 34. panta redakcija. Šāds termiņš paredzēts, lai nodrošinātu saistīto normatīvo aktu izstrādi un dotu augstskolām pietiekamu laiku izveidot un piemērot akadēmiskā personāla novērtēšanas sistēmu, aktualizēt akadēmiskā personāla amata aprakstus un nodrošināt institucionālo kapacitāti jauno tiesību normu piemērošanai.
Ar 2031. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi par kvalifikācijas prasību paaugstināšanu pētnieka amatam, nosakot obligātu doktora grāda prasību. Šāds pārejas periods paredzēts, lai akadēmiskā personāla amatos nodarbinātajiem būtu pietiekams laiks paaugstināt kvalifikāciju un sasniegt noteiktās prasības, vienlaikus nodrošinot augstskolām iespēju savlaicīgi plānot cilvēkresursu attīstību un pētniecības kapacitātes stiprināšanu.
Pārejas periodi noteikti, ņemot vērā grozījumu apjomu un nepieciešamību augstskolām sagatavoties to piemērošanai.