22-TA-2557: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 241 "Slimību profilakses un kontroles centra nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pacientu tiesību likuma 10.panta (51) daļas pirmais punkts.
Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022. – 2024.gadam 2.1.pasākums
Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022. – 2024.gadam 2.1.pasākums
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nacionālā līmenī nodrošināt organizētu, centrāli vadītu, uz mērķa grupām vērstu vēža skrīninga programmu īstenošanu visos tā etapos, tai skaitā nodrošinot arī vēža skrīninga kvalitātes kontroli.
Spēkā stāšanās termiņš
02.10.2023.
Pamatojums
Ir noteikts spēkā stāšanās termiņš, lai Slimību profilakses un kontroles centram, kā arī Nacionālajam veselības dienstam nodrošinātu sagatavošanās laiku turpmākai valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš 2009. gada Latvijā, ņemot vērā ES Padomes 2003.gadā pieņemtās rekomendācijas visām ES dalībvalstīm ieviest organizētu krūts vēža, dzemdes kakla vēža un kolorektālā vēža skrīningu, tiek organizēta valsts apmaksāta vēža skrīninga programma, kuras ietvaros atbilstošā vecuma grupas iedzīvotāji tiek aicināti veikt bezmaksas krūts (mamogrāfija), dzemdes kakla (ginekoloģiskā apskate un parauga ņemšana no dzemdes kakla) un zarnu (slēpto asiņu tests fēcēs) vēža skrīningu. No 2021. gada Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude arī prostatas vēža noteikšanai jeb prostatas vēža skrīnings (asins analīzes, nosakot prostatas specifiskā antigēna līmeni). Dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, bet zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.
Lai nodrošinātu valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanu, šobrīd Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD) saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumu Nr.850 „Nacionālā veselības dienesta nolikums” 4.8.apakšpunktu nosaka mērķa grupas valsts organizētā vēža skrīninga veikšanai un apkopo skrīninga rezultātus. NVD nodrošina individuālas uzaicinājuma vēstules veikt skrīningizmeklējumus izsūtīšanu dzemdes kakla un krūts vēža mērķa grupai. Savukārt zarnu vēža un prostatas profilaktisko pārbaudi nodrošina ģimenes ārsts, informējot pacientu par izmeklējuma mērķi un veikšanas kārtību. Savukārt, Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” izstrādā slimību profilakses un veselības veicināšanas programmas un veic to īstenošanas metodisko vadību, valsts un reģionālā līmenī koordinē veselības veicināšanas pasākumu īstenošanu, informē sabiedrību jautājumos, kas ietekmē veselību un veselīgu dzīvesveidu.
Ļoti būtiska ir regulāra vēža profilaktisko pārbaužu veikšana, jo krūts, dzemdes kakla, prostatas un zarnu vēzis agrīnās slimības stadijās cilvēkam visbiežāk neizraisa nekādas sūdzības vai simptomus, tāpēc bieži vien tās nevar laikus atklāt. Profilaktiskās pārbaudes ir pilnībā valsts apmaksātas, un to veikšana sniedz iespēju regulāri uzraudzīt veselības stāvokli un laikus atklāt izmaiņas, tādējādi nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus.
Latvijā kopš 2010. gada iedzīvotāju atsaucības rādītāji dalībai vēža skrīningā bija ar tendenci pakāpeniski palielināties, taču tie nebija pietiekami, lai atbilstu Eiropas vadlīnijās par vēža skrīningu noteiktajam minimālajam atsaucības rādītājam – vismaz 45%. Arī pēdējos gados tie bija ļoti zemi, kas, ticamāk, skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas ietekmi. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības (ES) Vēža uzveikšanas plāna viens no mērķiem ir nodrošināt, ka līdz 2025. gadam 90 % ES iedzīvotāju, kuri kvalificējas krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningam, tiek piedāvāts skrīnings. Lai arī Latvijā veicinātu valsts organizētā vēža skrīninga aptveres rādītāju palielināšanos, kas ir arī viens no nacionālā onkoloģijas plāna mērķiem, nepieciešams ieviest augsti efektīvu organizētu vēža skrīninga programmu, mērķtiecīgi plānojot pasākumus mērķa grupu atsaucības paaugstināšanai.
Izvērtējot esošo SPKC darbības mērķi, funkcijas un uzdevumus, Veselības ministrija paredz noteikt SPKC papildu funkciju un uzdevumus ar mērķi nacionālā līmenī nodrošināt organizētu, centrāli vadītu, uz mērķa grupām vērstu vēža skrīninga programmu īstenošanu visos tā etapos, tai skaitā skrīninga kvalitātes kontroli.
Lai nodrošinātu valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanu, šobrīd Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD) saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumu Nr.850 „Nacionālā veselības dienesta nolikums” 4.8.apakšpunktu nosaka mērķa grupas valsts organizētā vēža skrīninga veikšanai un apkopo skrīninga rezultātus. NVD nodrošina individuālas uzaicinājuma vēstules veikt skrīningizmeklējumus izsūtīšanu dzemdes kakla un krūts vēža mērķa grupai. Savukārt zarnu vēža un prostatas profilaktisko pārbaudi nodrošina ģimenes ārsts, informējot pacientu par izmeklējuma mērķi un veikšanas kārtību. Savukārt, Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” izstrādā slimību profilakses un veselības veicināšanas programmas un veic to īstenošanas metodisko vadību, valsts un reģionālā līmenī koordinē veselības veicināšanas pasākumu īstenošanu, informē sabiedrību jautājumos, kas ietekmē veselību un veselīgu dzīvesveidu.
Ļoti būtiska ir regulāra vēža profilaktisko pārbaužu veikšana, jo krūts, dzemdes kakla, prostatas un zarnu vēzis agrīnās slimības stadijās cilvēkam visbiežāk neizraisa nekādas sūdzības vai simptomus, tāpēc bieži vien tās nevar laikus atklāt. Profilaktiskās pārbaudes ir pilnībā valsts apmaksātas, un to veikšana sniedz iespēju regulāri uzraudzīt veselības stāvokli un laikus atklāt izmaiņas, tādējādi nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus.
Latvijā kopš 2010. gada iedzīvotāju atsaucības rādītāji dalībai vēža skrīningā bija ar tendenci pakāpeniski palielināties, taču tie nebija pietiekami, lai atbilstu Eiropas vadlīnijās par vēža skrīningu noteiktajam minimālajam atsaucības rādītājam – vismaz 45%. Arī pēdējos gados tie bija ļoti zemi, kas, ticamāk, skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas ietekmi. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības (ES) Vēža uzveikšanas plāna viens no mērķiem ir nodrošināt, ka līdz 2025. gadam 90 % ES iedzīvotāju, kuri kvalificējas krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningam, tiek piedāvāts skrīnings. Lai arī Latvijā veicinātu valsts organizētā vēža skrīninga aptveres rādītāju palielināšanos, kas ir arī viens no nacionālā onkoloģijas plāna mērķiem, nepieciešams ieviest augsti efektīvu organizētu vēža skrīninga programmu, mērķtiecīgi plānojot pasākumus mērķa grupu atsaucības paaugstināšanai.
Izvērtējot esošo SPKC darbības mērķi, funkcijas un uzdevumus, Veselības ministrija paredz noteikt SPKC papildu funkciju un uzdevumus ar mērķi nacionālā līmenī nodrošināt organizētu, centrāli vadītu, uz mērķa grupām vērstu vēža skrīninga programmu īstenošanu visos tā etapos, tai skaitā skrīninga kvalitātes kontroli.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd valstī nav visaptveroša valsts organizētā vēža skrīninga programmu vadība, kas pārraudzītu un organizētu vēža skrīninga programmu ieviešanu, tai skaitā monitorētu vēža skrīninga kvalitāti. Iesaistītās institūcijas, atbilstoši kompetencei, nodrošina atsevišķas organizēta skrīninga tehniskās funkcijas, tādējādi iztrūkst vienota vēža skrīninga koordinācijas un uzraudzības vadība, kā arī nav iespējams izsekot visiem vēža skrīninga procesiem kopumā.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams pilnveidot valsts organizētā vēža skrīninga programmu vadību, nodrošinot skrīninga pakalpojumu sistēmisku kvalitātes kontroli un uzraudzību visos skrīninga etapos, kā arī nodrošināt skrīninga procesa metodisko vadību, kas atbilstoši ES rekomendācijām ir obligāti priekšnosacījumi organizētā vēža skrīningā. Veselības ministrijas ieskatā ir nepieciešams izveidot valsts organizētā vēža skrīninga programmu vadību, kura organizē un koordinē skrīninga procesu valstī, kā arī ievieš vēža skrīninga kvalitātes kontroles sistēmu. Līdz ar to projekts paredz, ka SPKC nolikums tiek papildināts ar jaunu funkciju – nodrošināt valsts organizētā vēža skrīninga programmu vadību ar funkcijai pakārotiem uzdevumiem. Būtība ir noteikt mērķa grupas valsts organizētā vēža skrīninga veikšanai, vēža skrīninga izmeklēšanas metodes, uzaicinājuma cikla (skrīninga biežums) un vēstuļu dizaina pārskatīšana, rezultatīvo rādītāju aprēķināšana, plānošana, pēcskrīninga izmeklējumi, skrīninga reģistra datu struktūras veidošana, skrīninga pakalpojuma kvalitātes kritēriju izstrāde, skrīninga procesu un rezultātu novērtēšana. Lai uzlabotu arī speciālistu zināšanas, projektā paredzēts, ka SPKC sniedz priekšlikumus apmācības, studiju un tālākizglītības programmu pilnveidošanai par valsts organizēto vēža skrīningu. Metodiski vadīta un uzraudzīta valsts organizētā vēža skrīninga programma var būtiski mazināt attiecīgās slimības radīto slogu, agrīni atklājot un diagnosticējot ļaundabīgos audzējus, vienlaikus mazinot kopējo slimības aktīvās terapijas ilgumu un intensitāti, uzlabojot dzīvildzi un dzīves kvalitāti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ievērojot Eiropas ekspertu rekomendācijas, kas tika izstrādātas DG Reform projekta ietvaros, Latvija tika aicināta pilnveidot skrīninga organizācijas struktūru, izveidojot vēža skrīninga programmu vadību.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
SPKC saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” izstrādā slimību profilakses un veselības veicināšanas programmas un veic to īstenošanas metodisko vadību, valsts un reģionālā līmenī koordinē veselības veicināšanas pasākumu īstenošanu, informē sabiedrību jautājumos, kas ietekmē veselību un veselīgu dzīvesveidu. Izvērtējot esošo SPKC darbības mērķi, funkcijas un uzdevumus, Veselības ministrija paredz noteikt SPKC jaunu funkciju un uzdevumus ar mērķi nacionālā līmenī nodrošināt organizētu, centrāli vadītu, uz mērķa grupām vērstu vēža skrīninga programmu īstenošanu visos tā etapos, tai skaitā skrīninga kvalitātes kontroli.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
SPKC noteiktā funkcija un uzdevumi tiks nodrošināti esošā budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Nacionālā veselības dienesta nolikums
Pamatojums un apraksts
Vienlaikus nepieciešams precizēt NVD noteiktos uzdevumus, lai nacionālā līmenī nodrošinātu uz mērķa grupām vērstu vēža skrīninga programmu īstenošanu visos tā etapos.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Nacionālais veselības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Veselības ministrija paredz noteikt SPKC papildu funkciju un uzdevumus ar mērķi nacionālā līmenī nodrošināt organizētu, centrāli vadītu, uz mērķa grupām vērstu vēža skrīninga programmu īstenošanu visos tā etapos, tai skaitā skrīninga kvalitātes kontroli.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Palielinās valsts organizētā vēža skrīninga aptveres rādītāji
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicināta vēža profilaktisko pārbaužu veikšana, sniedzot iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, savukārt gadījumā, ja agrīni tiek atklāts vēzis, nodrošināta savlaicīga ārstēšanas uzsākšana.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi