Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir nacionālā līmenī nodrošināt organizētu, centrāli vadītu, uz mērķa grupām vērstu vēža skrīninga programmu īstenošanu visos tā etapos, tai skaitā nodrošinot arī vēža skrīninga kvalitātes kontroli.

02.10.2023.

Ir noteikts spēkā stāšanās termiņš, lai Slimību profilakses un kontroles centram, kā arī Nacionālajam veselības dienstam nodrošinātu sagatavošanās laiku turpmākai valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanai. 

Kopš 2009. gada Latvijā, ņemot vērā ES Padomes 2003.gadā pieņemtās rekomendācijas visām ES dalībvalstīm ieviest organizētu krūts vēža, dzemdes kakla vēža un kolorektālā vēža skrīningu, tiek organizēta valsts apmaksāta vēža skrīninga programma, kuras ietvaros atbilstošā vecuma grupas iedzīvotāji tiek aicināti veikt bezmaksas krūts (mamogrāfija), dzemdes kakla (ginekoloģiskā apskate un parauga ņemšana no dzemdes kakla) un zarnu (slēpto asiņu tests fēcēs) vēža skrīningu. No 2021. gada Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude arī prostatas vēža noteikšanai jeb prostatas vēža skrīnings (asins analīzes, nosakot prostatas specifiskā antigēna līmeni). Dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, bet zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.
Lai nodrošinātu valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanu, šobrīd Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD) saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumu Nr.850 „Nacionālā veselības dienesta nolikums” 4.8.apakšpunktu nosaka mērķa grupas valsts organizētā vēža skrīninga veikšanai un apkopo skrīninga rezultātus. NVD nodrošina individuālas uzaicinājuma vēstules veikt skrīningizmeklējumus izsūtīšanu dzemdes kakla un krūts vēža mērķa grupai. Savukārt zarnu vēža un prostatas profilaktisko pārbaudi nodrošina ģimenes ārsts, informējot pacientu par izmeklējuma mērķi un veikšanas kārtību. Savukārt, Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” izstrādā slimību profilakses un veselības veicināšanas programmas un veic to īstenošanas metodisko vadību, valsts un reģionālā līmenī koordinē veselības veicināšanas pasākumu īstenošanu, informē sabiedrību jautājumos, kas ietekmē veselību un veselīgu dzīvesveidu.
Ļoti būtiska ir regulāra vēža profilaktisko pārbaužu veikšana, jo krūts, dzemdes kakla, prostatas un zarnu vēzis agrīnās slimības stadijās cilvēkam visbiežāk neizraisa nekādas sūdzības vai simptomus, tāpēc bieži vien tās nevar laikus atklāt. Profilaktiskās pārbaudes ir pilnībā valsts apmaksātas, un to veikšana sniedz iespēju regulāri uzraudzīt veselības stāvokli un laikus atklāt izmaiņas, tādējādi nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus. 
Latvijā kopš 2010. gada iedzīvotāju atsaucības rādītāji dalībai vēža skrīningā bija ar tendenci pakāpeniski palielināties, taču tie nebija pietiekami, lai atbilstu Eiropas vadlīnijās par vēža skrīningu noteiktajam minimālajam atsaucības rādītājam – vismaz 45%. Arī pēdējos gados tie bija ļoti zemi, kas, ticamāk, skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas ietekmi. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības (ES) Vēža uzveikšanas plāna viens no mērķiem ir nodrošināt, ka līdz 2025. gadam 90 % ES iedzīvotāju, kuri kvalificējas krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningam, tiek piedāvāts skrīnings. Lai arī Latvijā veicinātu valsts organizētā vēža skrīninga aptveres rādītāju palielināšanos, kas ir arī viens no nacionālā onkoloģijas plāna mērķiem, nepieciešams ieviest augsti efektīvu organizētu vēža skrīninga programmu, mērķtiecīgi plānojot pasākumus mērķa grupu atsaucības  paaugstināšanai.
Izvērtējot esošo SPKC darbības mērķi, funkcijas un uzdevumus, Veselības ministrija paredz noteikt SPKC papildu funkciju un uzdevumus ar mērķi nacionālā līmenī nodrošināt organizētu, centrāli vadītu, uz mērķa grupām vērstu vēža skrīninga programmu īstenošanu visos tā etapos, tai skaitā skrīninga kvalitātes kontroli.

Nē

-