Anotācija

Jaunajā noteikumu projektā ietverta liela daļa no pārskatītajām noteikumu Nr. 876 tiesību normām un jaunas tiesību normas atbilstoši aktuālajai situācijai.
Noteikumu projekta I nodaļā jānosaka dienesta padotības forma atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 2. punktam.

Noteikumu projekta II nodaļā jānosaka dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 3. punktam.
1. Ievērojot Lauku atbalsta dienesta likuma 4. pantā minētās funkcijas, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 573 "Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai", Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 599 "Noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā", Ministru kabineta 2023. gada 31. janvāra noteikumos Nr. 50 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā", Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" un citos uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto, dienests administrē valsts atbalstu un Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai (pieņem un izvērtē iesniegumus (projektus) atbalsta saņemšanai, pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, lemj par atbalsta izmaksu vai atteikumu to izmaksāt un veic izmaksātā atbalsta uzskaiti un izlietošanas kontroli).

2. Saistībā ar Lauksaimniecības datu centra likvidāciju Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā un uz tā pamata izdotajos noteikumos, piemēram, Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 796 "Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanas kārtība, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtība", Ministru kabineta 2019. gada 26. februāra noteikumos Nr. 94 "Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu šķirņu ciltsgrāmatas un krustojuma cūku ciltsreģistra kārtošanas noteikumi", Ministru kabineta 2019. gada 12. marta noteikumos Nr. 116 "Prasības personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, fertilizāciju in vitro un embriju pārnešanu", Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra noteikumos Nr. 116 "Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība", vairākos dzīvnieku pārraudzību un snieguma pārbaudes kārtību regulējošajos Ministru kabineta noteikumos, minētos uzdevumus no 2025. gada 1. janvāra pilda dienests.
Veterinārmedicīnas likuma 21. panta otrajā daļā paredzēts, ka dienests izveido, uztur un pārzina dzīvnieku reģistru, ievērojot dzīvnieku reģistrācijas kārtību reglamentējošos normatīvos aktus (tostarp uz šā likuma pamata izdotos Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumus Nr. 359 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība").
Nodrošinot Lauksaimniecības datu centra pildīto funkciju, uzdevumu un tā sniegto pakalpojumu izpildes nepārtrauktību, dienests sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 847 "Lauku atbalsta dienesta publisko maksas pakalpojumu cenrādis", kuros pakalpojumu veidi, mērvienības un maksas pakalpojumu summas netika mainītas, t. i., saglabātas tādas pašas, kā bija noteiktas Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumos Nr. 880 "Lauksaimniecības datu centra sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādis". Tādējādi dienests nodrošina dzīvnieku identifikāciju, reģistrāciju un izsekojamību.
Dienests no 2025. gada 1. janvāra Lauksaimniecības datu centra vietā pārstāv valsts intereses lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas jomā Starptautiskajā dzīvnieku pārraudzības komitejā (ICAR) un Starptautiskajā vaislas buļļu novērtēšanas dienestā (Interbull) (rīkojuma Nr. 743  2.11. apakšpunkts).

3. Ministru kabineta 2007. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 525 "Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa” paredzēts, ka dati par lietotājam piešķirtā naftas produktu daudzuma iegādi tiek reģistrēti un iegādātais naftas produktu daudzums tiek uzskaitīti dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, ar to aizstājot Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtās papīra izziņas.

4. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 635 "Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to" dienests vizuāli apseko tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības, kuru platība ir lielāka par vienu hektāru. Apkopoto informāciju par tām zemes vienībām, kas uzskatāmas par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, dienests iesniedz vietējā pašvaldībā, un tā savukārt šo informāciju izmanto nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām.

6. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 26. marta noteikumiem Nr. 161 "Noteikumi par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu" dienests apstrādā personas datus  vienotajā zemkopības nozares informācijas sistēmā. Dienests pilda personas datu operatora funkciju. Starpiestāžu datu apmaiņa, digitālo pakalpojumu izveide un sniegšana, tīmekļvietņu un digitālo asistentu darbināšana un ar šiem jautājumiem saistītie aspekti – datu pārvaldība, kiberaizsardzība, skaitļošanas infrastruktūra un lietojamība – ir kļuvuši par iestāžu ikdienu neatkarīgi no nozares, un digitālās tehnoloģijas ir mūsdienīgas valsts pārvaldes darba neatņemama sastāvdaļa gan iekšējo darba procesu nodrošināšanā, gan publisko pakalpojumu sniegšanā.
Dienestam ir nodoti Lauksaimniecības datu centra valsts pārvaldes uzdevumi saistībā ar Zemkopības ministrijas padotības iestāžu strukturālo optimizāciju, lai mazinātu sabiedrībai sniegto pakalpojumu fragmentāciju, uzlabojot iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldību un saņemto pakalpojumu kvalitāti. Lauksaimniecības datu centrs bija atbildīgā iestāde par zemkopības nozares datu centra uzturēšanu, zemkopības nozares koplietošanas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu un zemkopības nozares koplietošanas informācijas sistēmu tehnisko uzturēšanu. Pēc Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju pārskatīšanas tiks nodrošināta ātrāka datu un informācijas aprite starp valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, tā uzlabojot un vienkāršojot sabiedrībai sniegtos pakalpojumus. Zemkopības nozares datu centrs kā funkcionāla loģiski organizēta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas resursu pārvaldības daļa ir svarīga ne tikai nozarei, bet arī valstij kopumā, domājot par racionālu un ekonomisku pārvaldību, kā arī drošību pastāvošās ģeopolitiskās situācijas mainīgajos apstākļos. Nozīmīgi ir nodalīt sistēmu attīstību un pārziņus no informācijas un komunikācijas tehnoloģijas infrastruktūras pakalpojuma centra, tā nodrošinot augstāko pakalpojuma kvalitāti un plašāko pakalpojumu klāstu, kā arī ļaujot īstenot izvirzītos valsts datu apstrādes mākoņa mērķus.

7. Dienests atbilstoši kompetencei piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Lauku atbalsta dienesta likuma 14. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka Zemkopības ministrija akreditē dienestu to funkciju pildīšanai, kuras nepieciešamas Eiropas Savienības atbalsta administrēšanai. Dienesta atbilstību akreditācijai attiecībā uz Eiropas Savienības atbalsta administrēšanai nepieciešamo funkciju pildīšanu izvērtē saskaņā ar nosacījumiem un kritērijiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulā (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116) un Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētajā regulā (ES) 2022/127, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu. Piemēram, regulas 2021/2116 preambulas 11., 39. un 44. punkts paredz maksājumu aģentūrai uzturēt saikni ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu Eiropas Savienības līdzekļu pareizu pārvaldību. Pildot minētajās regulās akreditētajai maksājumu aģentūrai noteiktos pienākumus, dienests regulāri piedalās Eiropas Savienības institūciju darbā.
Dienests sagatavo un sniedz informāciju Zemkopības ministrijai un citām valsts un pašvaldību iestādēm, starptautiskajām organizācijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām. Dienests īsteno informatīvus un konsultatīvus pasākumus, lai nodrošinātu iestādes kompetencē esošo programmu izpildi.

8. Noteikumu projektā jānosaka dienesta kompetences jautājumi, tostarp tiesības sadarboties valsts, Eiropas Savienības un starptautiskā mērogā, tiesības saņemt pieprasīto informāciju, tiesības pārbaudīt valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņēmējus, tiesības organizēt nacionālos un starptautiskos pasākumus, apspriedes, konferences un piedalīties to darbā, kā arī sniegt konsultācijas, piedalīties apmācības organizēšanā u. c.

Noteikumu projekta III nodaļā jāietver jautājumi par dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšanu un pārskatu sniegšanu par dienesta darbību un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 4., 5. un 6. punktā noteiktajam.
Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta direktors, un viņš arī izveido dienesta iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmu. Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Lauku atbalsta dienesta likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā.
Lai saglabātu un uzturētu dienestam piešķirto akreditāciju (kā maksājumu aģentūrai) ir svarīgi nostiprināt struktūru (skaitu un administratīvo teritoriju (novadu) iedalījumu) ārējā normatīvajā aktā, tā maksimāli nodrošinot lauksaimniekiem sniegto pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Ir svarīgi saglabāt esošo reģionālo struktūrvienību skaitu, jo pašreizējā struktūra pilnībā atbilst maksājumu aģentūrai izvirzītajām akreditācijas prasībām. 
Jāparedz kārtība, kādā sniedzami pārskati par iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu. Attiecīgi jānoteic, ka dienests ne retāk kā reizi gadā iesniedz zemkopības ministram pārskatu par dienesta darbību, savu funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Noteikumu projekta IV nodaļā jāietver tiesību normas, kas nosaka noteikumu projekta piemērojamību no 2025. gada 1. janvāra un paredz atzīt par spēku zaudējušiem noteikumus Nr. 876.

Noteikumu projekta 1. punktā noteikts, ka dienests atrodas zemkopības ministra pārraudzībā.
Noteikumu projekta 2. punktā noteikts, ka dienesta darbības tiesiskais pamats un funkcijas noteiktas Lauku atbalsta dienesta likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē dienesta darbību.
Noteikumu projekta 3. punktā noteikti tādi dienesta uzdevumi kā
1) ieviest administratīvo, finanšu un tehniskās vadības sistēmu, lai īstenotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus, kā arī citus lauksaimniecības politikas pasākumus;
2) veikt valsts un Eiropas Savienības atbalsta pretendentu un saņēmēju kontroli un pārbaudes; 
3) veidot, uzturēt un aktualizēt dienesta informācijas sistēmu, lai administrētu lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas, valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus; 
4) veidot, uzturēt un aktualizēt dienesta informācijas sistēmu par dzīvniekiem, to reģistrāciju un identifikāciju, objektiem, ciltsdarbu un ar to saistīto informāciju, uzraudzīt un kontrolēt dzīvnieku izsekojamību, audzēšanu, ciltsdarbu un ciltsdarbā iesaistīto personu darbību, kā arī sniegt maksas pakalpojumus saskaņā ar cenrādi, nodrošinot dzīvnieku reģistrāciju un identifikāciju;
5) uzskaitīt dienesta informācijas sistēmā to naftas produktu daudzumu, kam piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa;
6) pārbaudīt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības;
7) nodrošināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmas darbību;
8) uzturēt un uzraudzīt zemkopības nozares kritisko infrastruktūru un modulāro servertelpu un nodrošināt valsts datu apstrādes mākoņpakalpojumus;
9) sagatavot un sniegt informāciju Zemkopības ministrijai un citām valsts un pašvaldību iestādēm, starptautiskajām organizācijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām; 
10) īstenot informatīvus un konsultatīvus pasākumus, lai nodrošinātu iestādes kompetencē esošo programmu izpildi;
11) piedalīties Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs.
Noteikumu projekta 4. punktā noteikts, ko dienests ir tiesīgs darīt savas kompetences jomā.
Noteikumu projekta 5. punktā regulēts dienesta darbības tiesiskumu nodrošināšanas jautājums.
Noteikumu projekta 6. punktā noteikta amatpersonu lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.
Noteikumu projekta 7. punktā noteikta dienesta struktūra, pievienojot pielikumā deviņu teritoriālo struktūrvienību – reģionālo lauksaimniecības pārvalžu – sarakstu.
Noteikumu projekta 8. punktā noteikta pārskatu sniegšanas kārtība zemkopības ministram.
Noteikumu projekta noslēguma jautājumu 9. un 10. punkts noteic noteikumu Nr. 876 spēka zaudēšanu un jaunā noteikumu projekta piemērojamību.